Pēc būtības, Latvijas valsts šobrīd turpina nacistiskās Vācijas represīvo politiku.

Kādas sekas būs visai Latvijas Krievu pasaulei, ņemot vērā to, ka 12. Saeimas vēlēšanu rezultāti faktiski bija neiedomājami negatīvi visai krievu lingvistiskajai kopienai tās acīmredzamās pasivitātes dēļ? Uz šo jautājumu atbild eksperti.

Šogad apritēs 23 gadi kopš dienas, kad Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu: izrādās Latvijas pilsonība nebūt nepienākas visiem tik tikko neatkarību ieguvušās valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Esmu apkopojis piezīmes par to, kā tika apspriests šis jautājums pirmajos neatkarības mēnešos — no 1991. gada augusta beigām līdz oktobra vidum.

Šodien Latvijā kārtējo reizi notiek parlamenta vēlēšanas „ilgtermiņa demokrātijas deficīta” apstākļos. Gandrīz 300 tūkstošiem valsts pastāvīgo iedzīvotāju ir atņemtas balsstiesības. 

Pašlaik jau ir skaidrs, ka Ukrainas notikumu fonā pasaulē ir sācies jauns, ļoti sarežģīts periods Vladimira Putina demokrātiskās Krievijas un pastāvīgo defolta draudu apstākļos esošo ASV savstarpējās attiecībās. 

Šogad aprit 23 gadi kopš tā laika, kad Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu par to, ka Latvijas pilsonība nebūt nepienākas visiem pavisam nesen neatkarību atguvušās valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem. 

Ukrainas dienvidaustrumos tā saucamās „Antiteroristiskās operācijas” rezultātā notiekošās traģēdijas fonā nedrīkstam pārāk zemu novērtēt to, kas notiek Latvijas — Ukrainas ideoloģiskā un politiskā partnera — iekšpolitiskajā dzīvē.

 

Maskavas izdevniecībā „Молодая гвардия” klajā nākusi leģendārā latviešu padomju partizāna Vasilija Makaroviča Kononova atmiņu grāmata. 

Reintegrācijas procesa sākumu nebūt nav iezīmējuši referendumi Krimā, Doņeckā un Luganskā. Tādējādi turpinās process, kas savulaik sākās Piedņestrā, Abhāzijā un Dienvidosetijā.

«Starptautiski atzīta Latvijas Republikas nepārtrauktība». Nacistiskā propaganda kā tēzes par „padomju okupāciju” avots. Vai ir bijusi „padomju okupācija” Konstitucionālās tiesas izpratnē?

"Pamatojoties uz ticamiem materiāliem, VDK savlaicīgi informēja vadību par to, ka Rietumi Baltijas valstīm piešķīruši savdabīga detonatora lomu Padomju Savienības sagraušanai."

Latvijas Republikas tiesībsarga birojs mazākumtautības Starptautiskajā cilvēktiesību dienā apsveica visai savdabīgi. Tieši 10. decembrī tika publicēti pētījuma „Bilingvālā izglītība Latvijā un sabiedrības integrācija. Izvērtējums un priekšlikumi.”

1918. gada 18. novembris un Kārlis Ulmanis E.Levita iniciatīvas – Latvijas Republikas Satversmes preambulas pieņemšanas kontekstā.

1993. gadā EDSO augstais komisārs cilvēktiesību un minoritāšu jautājumos Makss van der Stūls faktiski piekrita tam, ka Latvijai ir tiesības ierobežot vairāku savu pastāvīgo iedzīvotāju kategoriju politiskās tiesības.

„Eiropa uzskata mūs par nedemokrātiskiem. Lieliski!” Tā savulaik izdevumā «Час» publicētajā rakstā paziņoja Dzintra Hirša — Valsts valodas centra pirmā direktore (1992. — 2002.).