2014. gada 29. oktobrī, aptuveni trīs nedēļas pēc Latvijas 12. Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes sēdē tika izdarīts mēģinājums izdarīt notikušā balsojuma rezultātu analīzi un prognozēt tā iespējamās sekas visai Latvijas Krievu pasaulei, ņemot vērā to, ka šo vēlēšanu rezultāti faktiski bija neiedomājami negatīvi visai krievu lingvistiskajai kopienai tās acīmredzamās pasivitātes dēļ.

Apspriedē piedalījās trīs eksperti (politikas zinātnes doktors Andrejs Berdņikovs, Latvijas Krievu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja Jeļena Matjakubova un psihologs Aleksandrs Gamaļejevs), kā arī visi klātesošie sabiedrisko organizāciju vadītāji un pārstāvji. Šoreiz sēdē piedalījās 56 cilvēki.

Pirms diskusijas sākuma uzstājās sociologs Andrejs Solopenko. Viņš sniedza ieskatu vēlēšanu rezultātos no socioloģijas viedokļa.

Pēc viņa domām, vērtējot 12. Saeimas vēlēšanu rezultātus, varam droši apgalvot, ka nekas negaidīts nav noticis. Kā jau bija gaidāms, sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa” lielāko elektorāta atbalstu saņēma Rīgā, reģionos ap galvaspilsētu un Latgales dienvidu rajonos. Citos reģionos asākā cīņa par vēlētāju balsīm izvērsās partijas „Vienotība” un politiskās apvienības „Zaļo un zemnieku savienība” starpā. Atbalsts, ko SDP „Saskaņa” saņēma no latviešu tautības vēlētājiem, sastādīja tikai 3 — 4%.

Socioloģiskie dati neapstiprināja pieņēmumu, ka daļa krievu elektorāta savas balsis ir atdevuši bijušās valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas jaunizceptajai partijai. Tātad šīs vēlēšanas, tāpat kā visas iepriekšējās, spilgti raksturo etniskais dalījums. Latvieši balsoja par latviešiem, bet krievi — par krieviem.

Svarīgākais pagājušo vēlēšanu jautājums ir sekojošs: kāpēc lielākā daļa krievvalodīgo vēlētāju tās ignorēja (vēlēšanu iecirkņos neieradās vairāk nekā 40% vēlētāju, turklāt lielākoties — nelatvieši)?

Kā noskaidrojās, lielākā daļa krievvalodīgo vēlētāju, kuri neieradās vēlēšanās, dzīvo Latgalē. Arī Rīgā vēlēšanās piedalījās apmēram par 5 procentiem vēlētāju mazāk. Pēc A.Solopenko domām, SDP „Saskaņa” vēlētāju balsis zaudēja tāpēc, ka šī partija faktiski dzēsa no savas priekšvēlēšanu programmas tā saucamos „krievu jautājumus” (valoda, izglītība, pilsonība) un pievērsās tikai iedzīvotāju sociālās aizsardzības jautājumiem. Elektorāta izvēli iespaidoja arī izpratne par to, ka SDP „Saskaņa” tik un tā netiks uzņemta valdībā, vienalga, balsot par to vai nebalsot, un nekas nemainīsies, tāpat kā pirms vēlēšanām. Vēlētāji nenoticēja arī tam, ka Latvijas Krievu savienība (līdz 2014. gada janvārim — partija „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”), spēs kaut ko panākt, ja tiks ievēlēta. Citiem vārdiem sakot, arvien redzamāka ir krievvalodīgo vēlētāju vilšanās par iespējām, ko viņiem sniedz patreizējā politiskā sistēma.

Vai Krievu pasaules saglabāšana tiek uzskatīta par Latvijas krievu lingvistiskās kopienas prioritāti?

Krievu sabiedriskie darbinieki vienmēr ir apgalvojuši, ka Latvijas Krievu pasaule — krievu valoda, izglītība krievu valodā un Krievijas kultūras atbalstītā vietējā īpatnējā krievu kultūra — ir vērtība, no kuras Latvijā dzīvojošie krievi nekad neatteiksies. Taču rodas jautājums, vai Latvijas krieviem patiešām ir tik svarīga viņu valoda, skolas un kultūra?

A.Gamlejevs: 4. oktobrī noritējušās Saeimas vēlēšanas nepārprotami parādīja: patiesībā Krievu pasaules saglabāšana neveido Latvijas krievu lingvistiskās kopienas prioritāti. Krievu tautības vai krievvalodīgais vēlētājs atbalstīja SDP „Saskaņa”, kas vispār neuzsvēra tā saucamos „krievu jautājumus”, un neatbalstīja Latvijas Krievu savienību, kuras priekšvēlēšanu kampaņā „krievu jautājumi” tika izvirzīti priekšplānā. Kāpēc krievvalodīgie vēlētāji tā rīkojās? Viens no iespējamiem šādas rīcības iemesliem bija bailes par to, ka Latvijā varētu atkārtoties traģiskie Ukrainas notikumi. Galvenais — kaut tikai nebūtu kara. Tādēļ krievvalodīgie vēlētāji ir gatavi samierināties ar savu pakļauto stāvokli, kas, tēlaini izsakoties, gan atrodas „grīdlīstes līmenī”.


J.Matjakubova: Pagājušo vēlēšanu rezultāti nedod nekādus iemeslus izdarīt šādus — tālejošus un pesimistiskus secinājumus, ko pauda A.Gamaļejevs. Vissvarīgākais pašlaik būtu saprast, kāpēc krievvalodīgie vēlētāji nav piedalījušies vēlēšanās. Vai tas ir saistīts ar emigrāciju, un vēlēšanu dienā viņi vispār nav atradušies Latvijā, vai tas ir saistīts ar kādiem citiem iemesliem? Uz šiem jautājumiem atbildēt var tikai īpašs pētījums. Taču nebūtu pareizi nepārdomāti apgalvot, ka krievvalodīgie iedzīvotāji mīļa miera un ērtību labad ir atteikušies no krievu valodas un kultūras, atbalstot valdošās elites apņemšanos celt „latvisku Latviju”, jeb Latviju bez mazākumtautībām.
 

A.Berdņikovs: Atbalstu domu par to, ka būtu jānoskaidro iemesli, kāpēc krievvalodīgie iedzīvotāji atteicās piedalīties 12. Saeimas vēlēšanās. Pašlaik mēs varam izdarīt secinājumus, balstoties tikai uz savu pieredzi un esošo saziņas loku. Ja uzdosim jautājumu saviem paziņām par to, vai viņam ir svarīga krievu valoda un kultūra, domājams, atbilde būs apstiprinoša. Taču svarīgākais jautājums ir citāds: vai šis cilvēks pašlaik krievu valodu un krievu kultūru uzskata par savām prioritātēm? Domājams, ka uz šo jautājumu sniegtā atbilde nebūs gluži pozitīva, jo ne krievu valoda, ne kultūra netiek uzskatītas par prioritārām problēmām. Lielākā daļa manu paziņu pašlaik nespēj atrast laiku ne vien sabiedriskajai darbībai, bet pat elementārai politisko procesu izpratnei, lai apzinātos to jēgu un iespējamo iespaidu uz pašu cilvēku un krievu valodu un kultūru kopumā. Lielākā daļa vēlētāju pat neizprot, ar ko SDP „Saskaņa” atšķiras no partijas „Latvijas Krievu savienība”. Lēmums, par ko balsot, tiek pieņemts ļoti vienkārši — balss tiek atdota par to, kas biežāk redzams televizorā vai dzirdams radio.

Kādas šobrīt ir Latvijas Krievu pasaules vērtības?

Divi eksperti (A.Gamaļejevs un A.Berdņikovs) uzskata, ka pašlaik nav precīzas informācijas par to, ka Krievu pasaules saglabāšana būtu svarīgākais uzdevums Latvijas krievu lingvistiskās kopienas acīs. Ja tā patiešām ir, vismaz divu ekspertu personiskā viedokļa līmenī, kādas tad patreiz ir Latvijā dzīvojošo krievu vērtības?

A.Berdņikovs: Domājams, pašlaik Latvijas Krievu pasaule pārcieš vilšanos par to, ka 23 gadu laikā nav izdevies atrisināt nevienu tā saucamo „krievu jautājumu”. Vēl vairāk, no mazākumtautību tiesību ievērošanas viedokļa jautājumā kļūst arvien ļaunāka. Šī iemesla dēļ krievu lingvistiskā kopiena valstī notiekošos politiskos procesus vēro caur savu nākotnes perspektīvu prizmu. Daudziem šī nākotne ir saistīta ar emigrāciju. Pirms diviem gadiem vadīju semināru kādas krievu skolas 12. klasē, un uz jautājumu par to, cik jaunieši plāno dzīvot un strādāt Latvijā, no 16 jauniešiem apstiprinošu atbildi deva tikai viens. Šis piemērs liecina, ka liela daļa krievvalodīgo jauniešu neplāno palikt Latvijā, un šī jauniešu pozīcija iespaido arī viņu vecāku politisko rīcību. Tātad par vienu no Latvijas krievu lingvistiskās kopienas vērtībām varam uzskatīt emigrāciju.

E. Matjakubova: Pēc manām domām, Latvijas krievu lingvistiskajā kopienā vēl joprojām pastāv arī tāda vērtību kategorija, kā Krievu pasaule. Pie tam ikvienam krievam vai krievvalodīgajam ir sava izpratne par „Latvijas Krievu pasauli”. Vienlaikus, ņemot vērā Latvijas valsts acīmredzami nedraudzīgo politiku attiecībā uz krievu lingvistisko kopienu, daudzi mūsu valstī dzīvojošie krievi un krievvalodīgie neuzdrīkstas publiski aizstāvēt Latvijas Krievu pasaules vērtības. Ļoti sāpīgs ir jautājums par neatkarīgās Latvijas laikos dzimušajiem jauniešiem, kuriem pārsvarā ir ļoti vājš priekšstats par krievu kultūru. Ņemot vērā teikto, es uzskatu, ka Latvijas krievu lingvistiskās kopienas galvenā vērtība mūsdienās ir gatavība saglabāt Latvijas Krievu pasauli.

A.Gamaļejevs: Krievu lingvistiskās kopienas acīs tāda vērtību kategorija, kā Latvijas Krievu pasaule neapšaubāmi pastāv. Taču gribētos pajautāt: kas, mūsuprāt, ir „Latvijas Krievu pasaule”? Es pats uzskatu, ka tā ir iespēja sazināties krievu valodā, iespēja maniem bērniem iegūt izglītību krievu valodā, iespēja mums visiem apmeklēt teātra izrādes krievu valodā, skatīties TV pārraides krievu valodā (ne vien Krievijas, bet arī Latvijas televīziju) utt. Taču pašlaik krievu lingvistiskā kopiena nav gatava aizstāvēt Latvijas Krievu pasauli. Nav gatava! Un tas notiek laikā, kad Krievijai pieteikts īstākais informatīvais un ekonomiskais karš. Vai tad ir iespējams apgalvot, ka Latvijas Krievu pasaule pašlaik pardzīvo vilšanās vai noguruma periodu? Man šķiet — nē! Mūsu patreizējais stāvoklis, tāpat kā pagājušo vēlēšanu rezultāti ir Latvijas krievu lingvistiskā kopienas gandrīz 25 gadus ilgās morālās degradācijas rezultāts. Šī morālā degradācija ir novedusi pie likumsakarīga rezultāta — kopienas jutīguma mazināšanās pat attiecībā uz kopienas eksistencei nozīmīgākajiem jautājumiem. Kādas tad pašlaik ir mūsu Krievu pasaules vērtības? Manuprāt, starp tām ir jāmin mierīga, kaut arī otršķirīga eksistence savā personīgajā pasaulītē, kas gan nespēj nodrošināt nekādas perspektīvas mūsu bērniem. Tēlaini izsakoties, vēlme savās mājās pārciest politisko nelaiku un cerība uz to, ka agri vai vēlu mākoņspraugā parādīsies arī saulīte. Taču diemžēl nevienam neizdosies izvairīties no politiskā nelaika. Karš, kas pašlaik pieteikts Krievijai, agri vai vēlu skars arī Latvijas krievu lingvistisko kopienu.

Vai būtu jāsaglabā (jāaizsargā) Latvijas Krievu pasauli?
 

Ne mazākās šaubas nerada fakts, ka bez īpašas piepūles no pašas Latvijas krievu lingvistiskās kopienas puses saglabāt Latvijas Krievu pasauli neizdosies. Jāpiebilst, ka piepūle būs vajadzīga neiedomājama, ņemot vērā to, ka 2. Latvijas Republikas pastāvēšanas 23 gadu laikā valdošā latviešu elite ir darījusi visu iespējamo, lai sašaurinātu Krievu pasaules telpu, un šī telpa vēl joprojām kļūst arvien mazāka. Šajā ziņā ir paveikts tik daudz, ka pašlaik jau zūd cerība kaut ko mainīt.

A.Gamaļejevs: Neapšaubāmi, mūsu kultūra un vēsture ir jāaizsargā. Taču pašlaik attiecībā uz mūsu, Krievu pasaules aizsardzību es sliecos domāt, ka krievu kopienai ir jāizdzer rūgtais kauss līdz mielēm. Lai krievu kopiena pati saskata, ko ir zaudējusi, kad tiks slēgtas krievu skolas, kad izzudīs krievu plašsaziņas līdzekļi, kad krievu kultūras darbiniekiem tiks liegta iespēja iebraukt Latvijā utt. Lai krievu kopiena izjūt šo notikumu radīto šoku. To pādzīvojusi, iespējams, kopiena pamodīsies un ķersies pie kādām aktīvām darbībām, lai aizsargātu savu kultūras un valodas identitāti.

J.Matjakubova: Balstoties uz vecticībnieku pieredzi un pati būdama vecticībniece, gribu teikt, ka Latvijas Krievu pasaules aizsardzība ir ikviena konkrēta cilvēka pienākums. Mūsu Krievu pasaule ir jāsaglabā un jāaizsargā. Latvijas Krievu pasaules vēsture ir ārkārtīgi plaša, un mūsu pienākums ir stastīt par šo vēsturi mūsu jauniešiem. Jaunatne — tas pašlaik ir svarīgākais cīņas lauks par Latvijas Krievu pasaules nākotni. Taču šajā cīņā ir jāiesaistās ikvienam, kurš Latvijas Krievu pasauli uzskata par vērtību.

A.Berdņikovs: Kultūras sfērā Krievu pasaule ir bijusi, pastāv un pastāvēs. Krievu kultūras sfērā strādājošās sabiedriskās organizācijas turpinās darbu. Pavisam cits jautājums ir saistīts ar politisko tiesību sfēru. Neviena taktika, kas agrāk ir izmantota krievu lingvistiskās kopienas tiesību aizsardzībai, nacionālajā līmenī nav nodrošinājusi gaidīto rezultātu. Citiem vārdiem sakot, mēs esam nonākuši strupceļā. Izeju no tā varētu nodrošināt mūsu informatīvās klātbūtnes paplašināšana starptautiskajā līmenī. No šī viedokļa es uzskatu par attaisnotu tādas sabiedriskās organizācijas darbību, kā Nepilsoņu kongress ar Elizabeti Krivcovu un Valēriju Komarovu priekšgalā. Tomēr Nepilsoņu kongresa darbība, neskatoties uz tā līderu darbību, šobrīd nespēj nodrošināt lielu iespaidu Eiropas informācijas telpā, ņemot vērā to, ka ES ir iesaistījusies informācijas karā pret Krieviju, kā arī rusofobā noskaņojuma izplatīšanos Eiropā. Baltijas valstīs dzīvojošo krievu problēmas mūsdienu Eiropā netiek uztvertas tik sāpīgi, kā, piemēram, Itālijā dzīvojošo pakistāņu problēmas. Ārvalstīs dzīvojošie krievi vēl joprojām tiek uzskatīti par impēriskas tautas pārstāvjiem, kuri nevar atrasties pazemoto stāvokli. Vēl vairāk — tie ir viņi, kas pazemo citas valstis. Visi šie faktori pamato manu pesimismu attiecībā uz iespēju tuvāko gadu laikā atrisināt politiskās tiesību nevienlīdzības problēmu Latvijā.

Kādā mērā SDP „Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība pauž Latvijas krievu lingvistiskās kopienas intereses?

Var piekrist, var nepiekrist, taču pašlaik Latvijas krievu lingvistiskās kopienas apziņā tās intereses pārstāv tikai divas politiskās partijas: sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība. Taču gribētos jautāt: cik lielā mērā šīs partijas patiesībā pauž Latvijas Krievu pasaules intereses?

A.Gamaļejevs: Pagājušās vēlēšanas liecina, ka pašlaik Latvijas krievu lingvistiskās kopienas intereses lielākā mērā pārstāv SDP „Saskaņa”. Vai patiešām ir nepieciešamība dibināt jaunu politisko partiju, kas pārstāv Latvijas krievu lingvistiskās kopienas intereses? Es šādu nepieciešamību nespēju saskatīt. Latvijas Krievu savienība ir politiskā partija ar nepārprotami izteiktu tiesību aizsardzības ideoloģiju. SDP „Saskaņa” — tas ir biznesa projekts, kas interesē zināmu krievu uzņēmēju un ierēdņu loku, kā arī viņu ģimenes locekļus. Abas šīs partijas pilnībā spēj atrisināt visus ar Latvijas krievu lingvistiskās kopienas interesēm saistītos jautājumus.

J.Matjakubova: Piekrītu tam, ka SDP „Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība pilnībā spēj apmierināt visas Latvijas krievu lingvistiskās kopienas politiskās prasības. Nav nekādas vajadzības dibināt jaunu partiju. Dod Dievs, lai SDP „Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība pastāvētu arī turpmāk un turpinātu attīstīties.

A.Berdņikovs: SDP „Saskaņa” relatīvos panākumus vēlēšanās iespējams izskaidrot ar to, ka šodien krievvalodīgos vēlētājus visvairāk interesē sociāli ekonomisko problēmu risinājums. Tāpat uzskatu, ka nav nekādas vajadzības dibināt jaunu partiju. Ir jānostiprina jau esošās.

Kas gaida Latvijas Krievu pasauli tuvākajā nākotnē?

Latvijas Krievu pasaules saglabāšanas perspektīvas lielā mērā pasliktināja tas, ka ievērojams skaits krievvalodīgo vēlētāju 4. oktobrī neieradās vēlēšanu iecirkņos. Ja Latvijas Saeimā iekļūtu ne vien SDP „Saskaņa”, bet arī Latvijas Krievu savienība, rastos iespēja Latvijas krievu lingvistiskās kopienas intereses aktīvi aizstāvēt parlamenta līmenī. Diemžēl Latvijas krievu lingvistiskā kopiena pati sev nodarīja sāpīgu triecienu.

A.Berdņikovs: Šobrīd vissvarīgākais ir jautājums par skolu ar daļēju apmācību krievu valodā galīgu likvidāciju. Pie tam svarīgākais ir nevis tas, vai Latvijas krievu lingvistiskā kopiena radīs spēkus, lai aizstāvētu savas skolas, bet gan tas, vai patreizējā politiskā elite spēj novest krievu skolu likvidāciju līdz galam un ir gatava uz to. Kā zināms, agrākā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete nav ievēlēta Saeimā. Arī Kārli Šadurski, kurš 2004. gadā kļuva pazīstams kā „Melnais Kārlis”, jaunā (vecā) valdošā koalīcija neuzdrošinājās izvirzīt izglītības ministra postenim. No 2015. gada janvāra Latvija 6 mēnešus pildīs ES Padomes prezidenta funkcijas, un šajos apstākļos elitei it nemaz nav vajadzīgas protesta akcijas no krievu lingvistiskās kopienas puses. Rezultātā izglītības ministra postenim tika izvirzīta Mārīte Seile („Vienotība”). Pagaidām neviens vēl nezina, ko no viņas gaidīt. Vienlaikus ir skaidrs, ka uzsāktais krievu skolu likvidācijas kurss saglabāsies. Šajos apstākļos, domājams, krievu sabiedrība pieprasīs no SDP „Saskaņa” enerģisku rīcību krievu skolas aizsarsdzībai. Ja SDP „Saskaņa” atteiksies no šādas rīcības, pastāv iespēja, ka mēs saskarsimies ar visai plašu krievvalodīgo iedzīvotāju izbraukšanu no valsts. Savukārt politiskās tiesību nevienlīdzības jautājumu, manuprāt, tuvākajā laikā risināt neizdosies.

J.Matjakubova: Mans viedoklis par Latvijas Krievu pasaules saglabāšanas perspektīvu ir visai pesimistisks. Galveno apdraudējumu, neapšaubāmi, rada 2018. gadā ieplānotā krievu skolas pāreja uz latviešu valodas apmācību. IZM ierēdņi jau sen ir iemanījušies runāt Eiropai pieņemamā valodā. Pēc viņu domām, krievu skolas likvidācija ved pie krievu lingvistiskās kopienas segregētā stāvokļa likvidācijas. Vienlaikus, soli pa solim, tiek risināts jautājums par bēdīgi slavenās „latviskās Latvijas” radīšanu, kurā nav vietas mazākumtautībām. Man šķiet, mēs ciešam sakāvi cīņā par krievu skolu saglabāšanu, taču izglītība ir Latvijas Krievu pasaules saglabāšanas galvenais atbalsta punkts. Ja tiks iznīcinātas krievu skolas, jau pēc 10 gadiem mēs vairs nevarēsim runāt par Latvijas Krievu pasauli.

A.Gamaļejevs: Ja Latvijas Krievu pasauli uzskatām par elementu, kas pilnībā izolēts no visas pārējās pasaules, iespējas to saglabāt patiešām ir gaužām niecīgas. Uzbrukums mūsu pasaulei sāksies ar krievu bērnudārzu likvidāciju un vienlaikus skars visdažādākās mūsu dzīves sfēras, ne tikai skolu. Taču es nevēlos mūsu problēmas risināt tā, it kā tās būtu izolētas no visas pasaules. Visā pasaulē sākas parmaiņas, un šobrīd vēl neviens nevar prognozēt, pie kā tās galu galā novedīs. Krievijas un Eiropas Savienības sadursme — lielākā vai mazākā mērā — ir neizbēgama. Tāpēc mūsu Krievu pasaules perspektīvas lielā mērā ir atkarīgas ne vien no mūsu iekšpolitiskās situācijas, bet gan no tā, kas notiek starptautiskajā arēnā, it īpaši Eiropā. Liela nozīme ir arī tam, kā mūsu metropole — Krievija liks pārējai pasaulei cienīt to. Ja Krievijai izdosies nostiprināt savu autoritāti starptautiskajā arēnā, varam cerēt, ka tas atstās zināmu iespaidu uz politiku, ko Latvijas valdošā elite realizē attiecībā uz mazākumtautībām. Taču cerība uz Krieviju nekādā gadījumā nedrīkst mūs nomierināt. Slīcēju glābiņš ir pašu slīcēju ziņā. Tāpēc Krievu pasauli mums izdosies aizstāvēt tikai cīņā par tās saglabāšanu.

 


Diskusijas rezultātus apkopoja
Viktors Gusčins