Ukrainas dienvidaustrumos tā saucamās „Antiteroristiskās operācijas” rezultātā notiekošās traģēdijas fonā nedrīkstam pārāk zemu novērtēt to, kas notiek Latvijas — Ukrainas ideoloģiskā un politiskā partnera — iekšpolitiskajā dzīvē.
 

19. jūnijā Latvijas Republikas Saeima trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma Latvijas Satversmes preambulu. Tajā teikts:

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.

Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi. Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus. Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.

Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats.

Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību. Dievs, svētī Latviju!” (1)

Šādas preambulas pieņemšana valsts nostiprina Pamatlikuma līmenī valdošās elites politiku tā saucamās „latviskās Latvijas” izveides kontekstā, kuras pamatā ir tēze par latviešu nācijas pārākumu pār citu Latvijā dzīvojošo tautību pārstāvjiem.

Preambulā veidojas antagonisms starp jēdzieniem „Latvijas tauta” un „latviešu nācija”. Vadoties no preambulas teksta, šajā antagonismā kopš šī brīža pārsvaru gūst „latviešu nācija”. Tas ir pretrunā ar spēkā esošo Satversmi, kuras 2. pantā teikts: „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”, nevis latviešu nācijai. 5. jūnijā pirms balsojuma Saeimā par preambulas projektu otrajā lasījumā notika debates, kuru gaitā Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš („Saskaņas centrs”) atzīmēja, ka preambula skar vairākus Satversmes pantus, ko iespējams grozīt tikai pēc visas tautas balsojuma. Ar lēmumu pieņemt preambulu Saeima faktiski ir uzurpējusi tiesības, kas pieder tikai tautai.

Jau 2013. gada 16. oktobrī sabiedriskā organizācija „Nepilsoņu kongress”, kuras galvenais uzdevums ir masveida nepilsonības nedemokrātiskā institūta likvidācija Latvijā, organizēja diskusiju, kuras tēma bija „Satversmes preambula — solis pretī politiskai nācijai?”. Tajā piedalījās Nepilsoņu kongresa valdes līdzpriekšsēdētāji Elizabete Krivcova un Aleksandrs Vasiļjevs, sabiedriskās politikas centra Providus pārstāve Linda Curika, socioloģe Olga Procevska, mediju eksperts, Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks, jurists Jurijs Sokolovskis, publicists Viktors Avotiņš, Latvijas universitātes pētnieks Andrejs Berdņikovs, kā arī — ar Skype starpniecību no Igaunijas — krievu tiesībsargs Sergejs Seredenko (2). Komentējot diskusijas galveno jautājumu, E.Krivcova atzīmēja: „Es uzskatu, ka galveno jautājumu iespējams formulēt sekojoši: latviešu demokrātija vai demokrātisks latviskums? Kāds ir valsts galvenais uzdevums — brīvība, vienlīdzība, brālība vai latviešu valodas un kultūras uzplaukums?” (3)

2014. gada 25. janvārī Nepārstāvēto parlaments — Nepilsoņu kongresa augstākais orgāns, kas tika ievēlēts 2013. gada maijā-jūnijā pirmajās vispārējās vēlēšanās, kas Latvijā notikušas kopš 1990. gada 18. marta, pieņēma rezolūciju „Par demokrātijas standartu būtisku mazināšanos ES līdz ar Latvijas Republikas dalību tajā”. Rezolūcijā teikts: „Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas vara apzināti nepieliek nepieciešamās pūles, lai pildītu savas saistības pēc Kopenhāgenas kritērijiem un apzināti ignorē arī citas saistības, radot augsni mazākumtautību diskriminācijai, kuru skaits pārsniedz trešo daļu valsts iedzīvotāju.

Pašlaik aptuveni 14 procenti valsts iedzīvotāju ir pilnībā izslēgti no politiskās dzīves viņiem piešķirtā nepilsoņa statusa dēļ. Gandrīz visi nepilsoņi ir mazākumtautību pārstāvji. Nepilsoņa statuss apzīmē īpašu Latvijas pavalstnieku kategoriju, kam noteikti vairāk nekā 80 politisko, ekonomisko un sociālo tiesību ierobežojumi.

Nepilsoņiem nav nekādas pilsonības, taču, neskatoties uz to, ka viņi ir dzimuši vai lielāko daļu dzīves pavadījuši Latvijā, uz viņiem attiecas tie paši naturalizācijas noteikumi, kas izstrādāti imigrantiem, kuri ieradušies Latvijā pēc valsts neatkarības pasludināšanas. Naturalizācijas procesa netaisnīgais raksturs un visas atbildības novelšana par sagatavošanos naturalizācijai uz pašu nepilsoņu pleciem ir novedusi pie tā, ka process faktiski ir apstājies.

Latvijas varas spītīgā un apzinātā nevēlēšanās pildīt savas saistības saskaņā ar Kopenhāgenas kritērijiem, kas iekļauti Stratēģiskajā ziņojumā par kandidātvalstu progresu, gatavojoties iestāties ES, ko Eiropas Komisija sagatavoja 2002. gadā, un Eiropas Komisijas, Eiropas padomes un Eiropas Parlamenta noslēguma lēmumos par Latvijas pievienošanos ES 2003. — 2004.gg., ilgtermiņā veido demokrātijas deficītu un mazina valsts iedzīvotāju iespējas iespaidot varas pārstāvjus, kā arī mākslīgi sašķeļ Latvijas tautu pēc etniskā principa. Tas viss liek šķēršļus galvenajam mērķim, kas tika noprausts pirms iestāšanās ES — valsts demokrātisko institūtu progress, kopīgas ekonomiskās telpas izveide un labklājība.

Solījumu pārkāpums no Latvijas varas pārstāvju puses nedod iespēju pārvarēt sabiedrības senās un sistemātiskās kaites: viens no zemākajiem dzīves līmeņiem ES, katastrofisks iedzīvotāju aizplūdums, ārkārtīgi augsts korupcijas līmenis, kas noved pie daudzu valsts institūtu ievērojamas degradācijas.

Latvijas dalība Eiropas Savienībā būtiski pazemina Eiropas Savienībā pieņemtos demokrātijas, cilvēktiesību un likuma augstākās varas standartus, un ievērojami apšauba Eiropas Savienības spēju uzturēt veiksmīgu attīstību un liek šaubīties par pašu vienotās Eiropas ideju.” (4)

2014. gada 15. aprīlī Latvijas sabiedrisko organizāciju padome, kurā strādā aptuveni 80 sabiedriskās organizācijas, iebilda pret Latvijas Republikas Satversmes preambulas projektētā teksta pieņemšanu. Savukārt 8. maijā Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas centrālā padome publicēja savu atklāto vēstuli valdībai. Vēstulē, ko parakstīja Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas centrālās padomes priekšsēdētājs tēvs Aleksijs Žilko, teikts:


„Patreiz spēkā esošās Satversmes pieņemšana 1922. gadā bija ļoti sarežģīta, tāpēc, ņemot vērā pilsoņu vairākuma un politisko spēku — viņu pārstāvju — intereses, valsts dibinātāji izvēlējās, pēc mūsu domām, ļoti sekmīgu, vienkāršu un absolūti saprotamu variantu: „Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi.”


Pašlaik piedāvātais teksts ir Egila Levita un viņa biedru plašās un patētiskās fantāzijas par gandrīz gadu simteni seniem notikumiem ar mūsdienīguma elementiem, kas ir visai apšaubāmi no vēsturiskās ticamības viedokļa. Saprātīgais un visaptverošais termins „Latvijas tauta” ir aizvietots ar citu — „latviešu nācija”, kas ir pretrunā ar Satversmes tekstu un nekādā gadījumā neveicina sabiedrības vienotību.


Garāmejot ir pieminētas mazākumtautības, kuru tiesības Latvijā kā demokrātiskā valstī, starp citu, arī it kā vajadzētu ievērot. Līdz ar to precīzi pasvītrota viena galvenā latviešu nācija un visi pārējie. Šajā sakarā gribētos atgādināt rindiņas no svētajiem rakstiem: „Ikviena valsts, kurā iekšējs naids, aiziet bojā; un neviena pilsēta vai nams, kurā iekšējs naids, nevar pastāvēt.” (Mat.12:25).

„Pēc mūsu domām, Satversmes vēsturiskā teksta jaunās preambulas rakstīšana ir nepieņemama un pat kaitīga. Tā nenāks par labu ne latviešu nācijai, ne mazākumtautībai, ne visai valstij kopumā,” — pasvītrots Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas centrālās padomes vēstulē. (5)

Politiskās apvienības „Saskaņas centrs” parlamenta frakcija 19. jūnijā, kad notika balsojums par Pamatlikuma preambulas teksta projektu, nobalsoja „pret” pilnā sastāvā. Deputāts Valērijs Agešins frakcijas lēmumu paskaidroja sekojoši:


„Šodien politiskās apvienības „Saskaņas centrs” 11. Saeimas deputāti balsoja pret Satversmes papildināšanu ar tā saucamo preambulu, kurā jēdziens „Latvijas tauta” faktiski sašaurinās līdz „latviešu nācijai”. „Saskaņas centra” deputāti uzskata, ka Satversmes papildināšana ar preambulu ir solis pretī apzinātai sabiedrības etniskās šķelšanās padziļināšanai pirmsvēlēšanu periodā.

Jaunajā preambulā tiek apgalvots, ka Latvijas valsts ir izveidota, pateicoties latviešu tautas gribai un tieši latviešu tautas pastāvēšanas dēļ. Mēs uzskatām, ka jaunās preambulas teksts ir pretrunā ar Satversmes 2. pantu, kas pauž: „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Šajā pantā nav norādīta Latvijas tautas etniskā izcelsme, runa ir par visu Latvijas pilsoņu kopumu neatkarīgi no tautības. Mēs esam pārliecināti, ka Satversmes sastādītāji 1922. gadā apzināti iekļāva Satversmē jēdzienu „Latvijas tauta”, nevis „latviešu tauta” un pamatlikuma līmenī iemūrēja valsts pamatos atziņu par sabiedrības daudznacionalitāti.

Pirmkārt, centieni atteikties no jēdziena „Latvijas tauta” par labu „latviešu tautai”, faktiski, nozīmē pašu valsts pamatu graušanu, otrkārt, tas ir pretrunā ar pašu Satversmes tekstu, treškārt, pastiprina etnisko spriedzi jau tāpat dramatiski sašķeltajā sabiedrībā. Parlamentārais vairākums ir gatavs likumdošanas līmenī sadalīt pilsoņus „pareizajos” un „nepareizajos”, „īstajos” un „neīstajos”.

Valērijs Agešins norādīja, ka, papildinot Satversmi ar preambulu, Saeimas valdošais vairākums ir atteicies no svarīga pienākuma — rūpēties par valsts iedzīvotājiem.

„Preambulā figurē frāze par to, ka katra iedzīvotāja pienākums ir rūpēties par sevi. Šī tēze ir ļoti divdomīga un paver plašas interpretācijas iespējas. Vai šī frāze nav valdošā vairākuma mēģinājums atbrīvoties no atbildības nastas par to, ka trešā daļa iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, par to, ka tiem, kas patiešām nevar par sevi parūpēties, valsts pašlaik nenodrošina pieņemamu sociālā nodrošinājuma līmeni? Piemēram, kā par savu labklājību var parūpēties cienījama vecuma cilvēks, kurš saņem niecīgu pensiju un veselības stāvokļa dēļ nespēj strādāt? Par viņa labklājību ir jārūpējas valstij!” — Valērijs Agešins pasvītroja (6).

LR Satversmes preambulas teksta, kas apstiprina latviešu nācijas pārākumu pār citu Latvijā dzīvojošo tautību pārstāvjiem, pieņemšana ir īsts mēģinājums nostiprināt neonacismu un rusofobiju Latvijas Republikas tiesu un konstitūcijas sistēmās.

Visa Latvijas Republikas ārpolitika un iekšpolitika pašlaik ir vērsta uz tā saucamās „latviskās Latvijas” izveidi un nedraudzīgas attieksmes kultivēšanu pret vietējo krievu lingvistisko kopienu un Krieviju.

Nāksies vien godīgi atzīt, ka, jau kopš 1990. gada 4. maija, kad tika pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Latvijas valsts karo pret krievu lingvistisko kopienu, un šī kara mērķis ir pakāpeniski iznīdēt demokrātisko ideoloģiju un jebkādus juridiskos mehānismus, kas nodrošina demokrātijas saglabāšanu un aizsadzību. Šī kara mērķis ir krievu lingvistiskās kopienas sašķelšana līdz ar vēlāku tās valodas un kultūras identitātes totālu iznīcināšanu.

2014. gada 8. jūlijā Latvijas prezidents A.Bērziņš pasludināja 19. jūnijā LR Saeimā pieņemto valsts pamatlikuma preambulu (7). Tātad kopš šī brīža Latvija de iure ir kļuvusi par nacistisku valsti.
 

Piezīmes:

1. Saeima papildina Satversmi ar ievadu jeb preambulu. (19.06.2014.) http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/22346-saeima-papildina-satversmi-ar-ievadu-jeb-preambulu; Сейм окончательно утвердил спорную преамбулу Сатверсме. http://rus.delfi.lv/news/daily/latvia/sejm-okonchatelno-utverdil-spornuyu-preambulu-satversme.d?id=44632936

2. Состоялась инициированная Конгрессом неграждан дискуссия о политической нации (ВИДЕО). http://www.kongress.lv/ru/material/435

3. http://www.kongress.lv/ru/material/436

4. «О существенном снижении стандартов демократии в ЕС в связи с пребыванием в его составе Латвийской республики». http://www.kongress.lv/ru/material/496

5. Староверы Латвии: новая преамбула к Конституции неприемлема и даже вредна. http://rus.delfi.lv/news/daily/politics/starovery-latvii-novaya-preambula-k-konstitucii-nepriemlema-i-dazhe-vredna.d?id=44464982#ixzz34g0RpZDV

6. «Центр согласия»: Сатверсме не нуждается в преамбуле. http://www.saskanascentrs.lv/ru/novosti/centr-soglasija-satversme-ne-nuzhdaetsja-v-preambule/

7. Президент провозгласил преамбулу к конституции. http://www.mixnews.lv/ru/politics/news/2014-07-08/154528