Dzimtā valoda

17.09.2013

Viktors Guščins
Латвия

Виктор Гущин

Историк

Iekšēja lieta

Latvijas valsts pārvaldes orgāni ignorē Eiropas Savienības rekomendācijas

Iekšēja lieta
  • Diskusijas dalībnieki:

    37
    206
  • Jaunākā replika:

    vairāk ka mēnesi atpakaļ

„Eiropa uzskata mūs par nedemokrātiskiem. Lieliski!” Tā savulaik izdevumā «Час» publicētajā rakstā paziņoja Dzintra Hirša — Valsts valodas centra pirmā direktore (1992. — 2002.).

Centra uzdevumos ietilpst normatīvi tiesisko aktu ievērošanas pārbaude valsts valodas sfērā un administratīvo sodu uzlikšana — galvenokārt par valsts valodas neizmantošanu konkrētajai profesijai atbilstošajā līmenī. Piemēram, 2011. gadā tika sodīti 1062 cilvēki. 2002. gadā Dz. Hirša pameta amatu un starp savas aiziešanas iemesliem minēja „Eiropas politiķu spiedienu uz latviešu valodu”.


Eiropas Savienība iesaka...

2007. gada septembrī Latviju apmeklēja veseli trīs starptautiska līmeņa ierēdņi: Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājs Renē van der Lindens, ANO ziņotājs rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un cita veida diskriminācijas izskaušanas jautājumos Dudū Djenē un Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisārs Tomass Hammarbergs. Visi trīs latviešu elitei neierasti skarbā formā pieprasīja, lai nepilsoņiem tiktu piešķirtas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Dudū Djenē pat paziņoja, ka krievu valodai ir jāpiešķir valsts valodas statuss.
 
Jau kopš 1998. gada starptautiskās struktūras (ANO, EPPA un EDSO) ne vienu reizi vien ir pieņēmušas ziņojumus, kuru galvenā būtība ir tā, ka nepieciešama krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācijas novēršana Latvijā. Kā pirmais solis tiek minēta nepieciešamība piešķirt nepilsoņiem tiesības balsot vietējās vēlēšanās. Šī rekomendācija iekļauta sekojošos dokumentos:

— Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa 1998. gada 26.-28. maija rekomendācija Nr. 47 (1998) „Par vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā”;

— Eiropas  Komisijas  pret rasismu un neiecietību otrais ziņojums no 2001.gada 14.decembra (CRI (2002) 21);

— EDSO/DICB (Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs) 2002.gada 20. novembra gala ziņojums par Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām;

— Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas rekomendācija 1625.(2003.) “Imigrantu integrācijas politika Eiropas Padomes dalībvalstīs”, (8.iv c apakšpunkts);

— ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas noslēguma ziņojums, CERD/C/63/CO/7 no 2003. gada 21. augusta;

— ANO Cilvēktiesību komitejas noslēguma ziņojums, CCPR/CO/79/LVA no 2003. gada 5. novembra;

— Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra ziņojums par vizīti Latvijā, CommDH (2004.)3 no 2004. gada 12. februāra;

— Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Komisijas visaptverošo monitoringa ziņojumu par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas gatavību dalībai ES. P5_TA(2004)0180 no 2004. gada 11. marta;

— EDSO Parlamentārā Asambleja, 2004. gada Edinburgas Deklarācija, Rezolūcija par situāciju ar nacionālajām minoritātēm Latvijā un Igaunijā; 2004. gada 5 — 9. jūlijs;

— Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) 1459. rezolūcija „Par ierobežojumu uz balsstiesībām novēršanu” no 2005. gada 24. jūnija, kas satur aicinājumu dalībvalstīm izpildīt Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra rekomendāciju par tiesību balsot un piedalīties vietējās vēlēšanās  rezidentiem, kuriem ir īpašs „nepilsoņu” statuss.


Tātad varam secināt, ka, pēc starptautiskās sabiedrības domām, politisko tiesību piešķiršana nepilsoņiem vietējā un reģionālā līmenī ir svarīgs solis, kas jāsper, lai novērstu pēc 1991. gada Latvijas politiskajā dzīvē izveidojušos demokrātijas deficītu. Pozitīvs šī jautājuma risinājums ne tikai atbilstu Eiropas Savienības un ANO rekomendācijām, bet arī novērstu neloģisko situāciju: ES valstu pilsoņi, kuri nodzīvojuši Latvijā 6 mēnešus, var piedalīties vēlēšanās, bet nepilsoņiem, kuri bieži vien ir dzimuši un visu mūžu nodzīvojuši Latvijā, tas ir liegts.


Kas EDSO prātā, tas Studmanam uz mēles?

2002. gada martā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja direktors Žerārs Studmans aicināja Latvijas valdību apsvērt iespēju piešķirt krievu valodai oficiālas valodas statusu. „Divas valsts valodas atspoguļotu „de facto” esošo realitāti — paskatieties uz avīžu kioskiem un plakātiem ielās, kur jūs varat redzēt tekstus kirilicā, — kāpēc to neapstiprināt „de iure”? Šajā ziņā nevienam nevajadzētu kļūt paranoiskam,” Studmans uzsvēra inervijā aģentūras France Press korespondentam Nikam Kolmanam pārtraukumā starp Rīgā noritējušās konferences „EDSO un Latvija — sadarbībā pagātnē un nākotnē” sēdēm.
 
Ž.Studmana paziņojums, no kura viņš gan tūlīt atteicās, paziņojot, ka esot nepareizi saprasts, sacēla īstu sašutuma vētru latviešu valdošās elites rindās. Aiva Rozenberga, Latvijas prezidenta preses sekretāre, atzīmēja, ka „šie apgalvojumi izskatās mazliet neloģiski. Kad EDSO komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfs Ekeuss tikās ar Vairu Vīķi-Freibergu, viņš nepārprotami pauda EDSO oficiālo pozīciju šajā jautājumā: otra valsts valoda Latvijā nav vajadzīga.”

Kārlis Leiškalns, Saeimas deputāts no „Latvijas ceļa”, piebilda: „Iespējami divi varianti: iespējams, Studmana kungs slikti orientējas reālajā situācijā, vai arī viņš ir izvēlējies tīšu provokāciju. Viņam ir jāsaprot, ka doma par krievu valodu kā otru oficiālo valodu latviešu tautības iedzīvotājiem radīs negatīvu reakciju. Šāda rīcība tūlīt noskaņos iedzīvotājus pret EDSO un ES.”
 
Dzintars Rasnačs, Saeimas deputāts no TB/LNNK, paziņoja, ka „šis EDSO pārstāvis (tas ir, Ž.Studmans — V.G.) vienkārši nepārzina Latvijas specifiku, ja atļaujas sniegt šādas rekomendācijas. Savukārt es ieteiktu viņam palasīt materiālus par Latvijas vēsturi, par okupāciju, par rusifikāciju... Jebkurā gadījumā nekādu praktisku seku viņa vārdiem nebūs. Mēs tomēr esam suverēna valsts,” — paziņoja tēvzemietis.


EDSO ierēdņa paziņojumam sekoja asa valdošās elites reakcija. Vēlāk Niks Kolmans taisnojās, teikdams, ka viss Ž.Studmana teiktais tika ierakstīts viņa diktofonā, un nekādu kļūdu intervijas atskaņojumā nav bijis. Šī situācija atsauca atmiņā kādu līdzīgu paziņojumu — arī Eiropas Komisijas vadītājs Romano Prodi intervijā „Radio Brīvība” minēja, ka visās Baltijas valstīs krievu valodai vajadzētu piešķirt oficiālas valodas statusu. Tomēr arī EK vadītājs, tāpat kā Ž.Studmans, ātri atteicās no saviem vārdiem, teikdams, ka viņa teiktais ir nepareizi interpretēts.
 
Neskatoties uz to, ka, sadūrušies  ar Latvijas valdošās elites aso reakciju, abi Eiropas ierēdņi atteicās no teiktā, kļūst skaidrs, ka EDSO, tāpat kā EK darbinieki ir norūpējušies par otrās lielākās Latvijā dzīvojošās kopienas valodas diskrimināciju. Šīs rūpes laiku pa laikam parādās aicinājumos piešķirt krievu valodai oficiālu statusu.


Eiropas Padome: LR valdība ignorē nacionālo minoritāšu tiesības

2002. gada jūlijā dienas gaismu ieraudzīja Eiropas Padomes Komisijas pret rasismu un neiecietību ziņojums. Tajā pausts satraukums par Latvijā dzīvojošo lielo saitu personu bez pilsonības. Komisija ieteica Latvijai paātrināt naturalizācijas procesu un paplašināt latviešu valodas apmācības iespējas nacionālajām minoritātēm. Taču galvenais ir tas, ka Latvijā, pēc Eiropas ekspertu domām, ir izveidojusies situācija, kuras rezultātā iespējama nelatviešu tautības iedzīvotāju marginalizācija un pilnīga tiesību atņemšana šiem cilvēkiem ietekmēt valstī pieņemtos lēmumus. Citiem vārdiem sakot, Latvijā vēl joprojām pastāv risks, ka nacionāls sadalījums var pārvērsties par sociālu sadalījumu.

Jau 2001. gadā Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra vadītājs Nils Muižnieks minēja, ka nacionālās minoritātes Latvijā ir sociāli nelabvēlīgas minoritātes. 2/3 bērnu no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm ir krievvalodīgie bērni. Arī 2/3 ieslodzīto Latvijas cietumos dzimtā valoda ir krievu valoda. Uz 12 latviešiem-bezdarbniekiem pienākas 20 bezdarbnieki-krievvalodīgie.
 
Eiropas Padomes komisijas ziņojuma autori secināja, ka LR valdība nav ņēmusi vērā uzstājīgos ieteikumus ratificēt Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu hartu. Pēc ekspertu viedokļa, Latvijas likumdošanā jāiekļauj normas, kas garantētu pie latviešu tautības nepiederošo iedzīvotāju tiesības. Bez tam LR Krimināllikumā ir jānosaka stingrāks sods par rasisma un neiecietības izpausmēm.
 
Atgādināsim, ka Eiropas Padome ir starptautiska organizācija, kas veicina Eiropas valstu sadarbību tiesību, cilvēktiesību, demokrātiskās attīstības un likumības, kā arī kultūras jomā. 1949. gadā nodibinātā Eiropas Padome ir vecākā starptautiskā organizācija Eiropā. Tajā darbojas 47 valstis, kurās dzīvo vairāk nekā 800 miljoni cilvēku. Eiropas Padome ir patstāvīga organizācija, kas nav iekļauta Eiropas Savienības sistēmā (tā apvieno tikai 27 valstis). Atšķirībā no Eiropas Savienības, Eiropas Padome nevar izsludināt saistošus likumus, taču abām starptautiskajām organizācijām ir daži kopīgi simboliski atribūti, piemēram, himna un karogs.
 
Visplašāk pazīstamie Eiropas Padomes orgāni ir Eiropas cilvēktiesību tiesa, kas strādā saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, un Eiropas farmakopejas komisija.

Par vienu no nozīmīgākajiem Eiropas Padomes sasniegumiem tiek uzskatīta Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izstrāde un pieņemšana.
 
Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (nosaukums angļu val. — European Commission against Racism and Intolerance, ECRI) ir Eiropas Padomes koleģiāls orgāns, kas nodarbojas ar rasisma, ksenofobijas, antisemītisma un neiecietības monitoringu no cilvēktiesību aizsardzības viedokļa un saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. EKRN nodibināta saskaņā ar 1993. gadā ES valstu vadītāju samitā pieņemto lēmumu. Komisijas sastāvā strādā eksperti — pa vienam no katras ES dalībvalsts.
 
Galvenās darba formas ir periodiski ziņojumi  par ES dalībvalstīm, vispārēju politisku rekomendāciju pieņemšana, informācijas izplatīšana par sekmīgu cīņu pret rasismu un neiecietību.
 
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (tās neoficālais nosaukums ir Eiropas Cilvēktiesību konvencija) ir viens no galvenajiem Eiropas Padomes dokumentiem. Šis starptautiskais līgums ir parakstīts 1950. gadā, stājies spēkā 1953. gada 3. septembrī. Konvencija nosaka ikviena cilvēka neatņemamās tiesības un brīvības un uzdod valstīm garantēt šīs tiesības ikvienam cilvēkam, kurš atrodas tās jurisdikcijā.
 
No citiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā Konvencija atšķiras ar reāli darbojošos deklarēto tiesību aizsardzības mehānismu — Eiropas cilvēktiesību tiesu, kas izskata individuālas sūdzības par konvencijas pārkāpumiem. Jebkuram Eiropas Padomes valsts pilsonim vai iedzīvotājam, kurš uzskata, ka pārkāptas viņa tiesības un brīvības, kas norādītas kādā Konvencijas pantā, ir dota iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā, ja viņa valsts ir ratificējusi atbilstošo pantu.

Konvencijas locekļi ir visas Eiropas Padomes valstis. Jauno dalībvalstu pienākums ir to parakstīt, iestājoties Eiropas padomē un ratificēt viena gada laikā. Konvencijas tekstā ir divas daļas: aizsargājamo tiesību saraksts un Eiropas tiesas darbības kārtība.
 
Lūk, tādas autoritatīvas starptautiskās organizācijas ir konstatējušas, ka Latvijā tiek ignorētas nacionālo minoritāšu tiesības. Kas tad ir izdzirdējis viņu viedokli?


Rolfs Ekess: nedaliet nacionālās minoritātes!

2005. gada jūnijā Rīgā ieradās EDSO Augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfs Ekeuss.
 
Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos amats tika nodibināts 1992. gadā EDSO samitā Helsinkos. Kopš tā laika Hāgā atrodas Augstā komisāra pārvalde. Augstā komisāra darba galvenā metode ir "klusā diplomātija", mērķis — agrīnā konfliktu novēršana un steidzama rīcība saspīlējuma pārejas konflikta fāzē novēršanai. Komisārs tiek iecelts uz trim gadiem, atkārtoti iecelt komisāru iespējams tikai uz vēl vienu termiņu. Rolfs Ekeuss Augstā komisāra postenī pavadīja divus termiņus — no 2001. līdz 2007. gadam.
 
Jāatzīmē, ka viņa priekšgājējs bija Makss van der Stūls, pateicoties viņam, EDSO atbalstīja masveida nepilsonības institūta izveidi Latvijā, tas ir, pieļāva tolaik pastāvošo starptautisko tiesību pārkāpumu, kas paredz brīvu pilsonības izvēli pilsoņiem, kuras valsts ir pārstāvējusi eksistēt (optācijas tiesības). Šis apstāklis zināmā mērā ietekmēja dažus R.Ekeusa izteikumus Rīgā.
 
Sarunās ar Latvijas Saeimas Cilvēktiesību komisiju, kuras vadītāja tolaik bija partijas „Jaunais laiks” locekle, ārste-ginekoloģe Ingrīda Circene, Ekeuss paziņoja, ka valsts pienākums ir nodrošināt vienlīdzīgas tiesības gan Latvijā ilgu laiku nodzīvojušajiem nacionālo minoritāšu pārstāvjiem, gan tiem, kuri ieradušies Latvijā padomju varas gados. Pēc viņa domām, starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām var būt tikai viena atšķirība — tiesības piedalīties vēlēšanās (izcēlums ir mans — V.G.), nekādas citas atšķirības nav pieļaujamas.


EPPA un ANO: demokrātijas deficīts ir jānovērš!

2006. gada  6. oktobrī, 9. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, kurās vēl joprojām nebija tiesību piedalīties vairāk nekā 418 tūkstošiem valsts pastāvīgo iedzīvotāju, Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Terijs Deiviss kārtējo reizi aicināja Latviju uzlabot nacionālo minoritāšu tiesību azsardzību un atrisināt jautājumu ar nepilsoņiem. „Slikti, ka tik liels skaits cilvēku ilgus gadus dzīvo Latvijā, taču nav šīs valsts pilsoņi,” — paziņoja Terijs Deiviss.
 
Tā paša gada 17. novembrī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Juridisko un cilvēktiesību jautājumu komiteja pieņēma lēmumu atbalstīt rumāņu parlamentārieša Adriana Severīna ziņojumu, kurā tika stingri kritizēta Latvijas valsts nacionālā politika.
 
Piemēram, ziņojumā tika atzīmēts, ka gandrīz piektajai daļai Latvijas iedzīvotāju nav nekādas pilsonības. Pilnīgi pamatoti cilvēki jūtas pazemoti un diskriminēti. Latvijas nepilsoņiem nav pat to tiesību, kas piešķirtas ārvalstniekiem — citu ES dalībvalstu pilsoņiem. Pēc A.Severīna domām, LR valdības pienākums ir piešķirt bez pilsonības atstātajiem cilvēkiem tādas pašas tiesības, kādas saņēmuši Latvijā dzīvojošie citu valstu pilsoņi. Ziņojumā iekļauta prasība piešķirt pilsonību automātiski visiem cienījama vecuma cilvēkiem, kā arī atvieglot eksāmenu kārtošanas procesu visiem pretendentiem, kas vēlas saņemt pilsonību.
 
A.Severīns savā ziņojumā aicināja Latvijas valdību pēc iespējas ātrāk ratificēt Eiropas cilvēktiesību konvencijas 12. protokolu, kurā ir runa par vispārējas diskriminācijas aizliegšanu, kā arī parakstīt un ratificēt Eiropas Reģionālo vai minoritāšu valodu hartu un izpildīt Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību pilnā apmērā — atcelt atrunas, ko pieņēma Latvijas parlaments, to parakstot. Faktiski runa ir par to, lai nacionālajām minoritātēm tiktu piešķirtas tiesības rakstiski vērsties valsts varas orgānos savā dzimtajā valodā un saņemt rakstisku atbildi savā dzimtajā valodā.
 
A.Severīna ziņojumā iekļauta rekomendācija nesaistīt naturalizācijas procesu ar Latvijas vēstures „jauno traktējumu” no varas iestāžu puses. „No tiem, kas iesniedz lūgumu piešķirt pilsonību, nevajag prasīt, lai viņi demonstrētu pārliecību, kas ir pretēja viņu uzskatiem par viņu kultūras vai tautas vēsturi,” — teikts ziņojumā. Tātad EPPA komiteja ieteica LR valdībai atteikties no prasības piekrist Latvijas vēstures oficiālajam traktējumam — atzīt padomju varas periodu par okupācijas periodu.
 
No jauna atgādināsim, ka Parlamentārā asambleja (angļu val. Parliamentary Assembly of the Council of Europe — PACE) ir viens no diviem galvenajiem Eiropas Padomes orgāniem. Tas ir konsultatīvs orgāns, ko veido visu dalībvalstu parlamentu pārstāvji. EPPA ir vecākais parlamentu sadarbības orgāns Eiropā.


EPPA priekšsēdētājs prasa novērst diskrimināciju

A.Severīna rekomendācijas vēlreiz tika apstiprinātas Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas priekšsēdētāja Renē van der Lindena vizītes laikā Latvijā 2007. gada 20. — 22. septembrī. Tiekoties ar premjerministru A.Kalvīti, Saeimas priekšsēdētāju I.Emsi, Latvijas ĀM vadītāju A.Pabriku un Īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēnu, EPPA Latvijas delegācijas locekļiem un Saeimas starptautisko lietu komitejas locekļiem, kā arī nacionālo minoritāšu un tiesībsargājošo sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, Renē van der Lindens paziņoja, ka situācija, kurā lielai daļai valsts — Eiropas Padomes loceļa — iedzīvotāju nav pilsonības, ir nepieņemama. Informatīvā aģentūra Regnum paziņoja, ka viņš ir pieprasījis aktīvākus pasākumus no valdības puses šīs problēmas atrisināšanai.
 
Vispirmām kārtām, pēc Renē van der Lindena domām, ir jāpieņem lēmums, saskaņā ar kuru jaundzimušie automātiski saņem pilsonību, ja vien jaundzimušā vecāki nepieprasa pretējo, lai nepilsoņu skaits nepalielinātos.
 
EPPA priekšsēdētājs pieprasīja, lai visiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiktu dotas tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās. „Diskriminācijas trūkums ir galvenais Eiropas Padomes princips,” — paziņoja EPPA galva, atkārtoti aicinot Latviju ratificēt Eiropas cilvēktiesību konvencijas 12. protokolu, kas attiecas uz nediskriminācijas principu.
 
Preses konferences laikā 22. septembra vakarā Saeimas plenārsēžu ēkā Renē van der Lindens vēlreiz paziņoja, ka „ņemot vērā cilvēktiesības, mēs nevaram pieņemt, ka Eiropā ir miljons cilvēku bez pilsonības. Mums jāatrod šīs problēmas risinājums. Man ir jāpamudina jūsu valdība veikt pasākumus nepilsoņu statusa maiņai.”
 
Nacionāli radikālā latviešu preses izdevuma „DDD” (Deokupācija Dekolonizācija Deboļševizācija) pārstāve žurnāliste Liene Apine uzdeva Renē van der Lindenam jautājumu par to, kāpēc EPPA neiesaka Latvijai aizsargāt republikas titulētās nācijas pārstāvju — latviešu tiesības, uzsākot dekolonizāciju un to cilvēku repatriāciju, kuri ieradušies valstī padomju varas gados? Saskaņā ar Apines vārdiem, „padomju okupācijas” sekas valstī vēl joprojām nav likvidētas, un nepilsoņi „patiesībā ir civilie okupanti”. Pie tam viņa atsaucās uz „cilvēktiesību un suverenitātes starptautiskajiem standartiem”, kuri, pēc viņas vārdiem, pauž, ka „vispirms valstij ir jārīkojas pamatiedzīvotāju interesēs.”
 
Par atbildi Renē van der Lindens ieteica paskatīties uz Eiropas karti un pārliecināties par to, ka tās teritorijā visur redzama migrantu un pastāvīgo iedzīvotāju sajaukšanās. „Turklāt jūsu gadījumā runa ir par attieksmi pret cilvēkiem, kuri dzimuši Latvijā, nevis Krievijā,” — viņš piebilda. „Eiropas Padomes pozīcija jautājumā par nacionālajām minoritātēm ir viennozīmīga: nepieļaut viņu diskrimināciju. Latvija šajā ziņā nav nekāds izņēmums. (...) Jūsu valdība ir saņēmusi nepārprotamu rekomendāciju: palielināt pilsoņu un samazināt nepilsoņu skaitu, piešķirot viņiem visiem tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās. Pretējā gadījumā tā ir diskriminācija. Ja es, holandietis, atbraukšu šurp, nodzīvošu gadu, nopirkšu dzīvokli un strādāšu, man būs tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās. Ja cilvēkam, kurš šeit ir dzimis, tādu tiesību nav, tā ir acīmredzama diskriminācija.”

Jautājumi Виктору Гущину

  • Андрей Жингель
    Латвия

    №1 Андрей Жингель

    17.09.2013

    00:28

    • Viktors Guščins
      Латвия

      №64 Viktors Guščins

      17.09.2013

      16:02

      Спасибо за вопрос. Честно говоря, не знаю. Латыши, во всяком случае некоторая их часть, обильно вкусили привилегий. Например, возможностью бесконтрольно распоряжаться бюджетом в своих интересах и интересах относительно небольшой группы людей, оставляя всем остальным лишь то, что останется. Или, например, возможностью командовать, ни к кому особо не прислушиваясь. Разумеется, если речь не идет о США. Это очень комфортные условия. Латыши, опять повторюсь, что речь идет о какой-то части латышей, свыклась с ними и ничего менять не хочет. Это касается не только правящей элиты, но и латышской интеллигенции, в том числе той, которая представляет латышские СМИ. Поэтому в том, чтобы донести до латышского читателя информацию, которая изложена в моей статье, сегодня практически никто не заинтересован.
      Atbalstījuši: Андрей Жингель, Моня ., Владимир Бычковский, Александр Н.М., Марк Козыренко, Сергей Т. Козлов

Komentāri

  • Сергей Т. Козлов
    Аруба

    №2 Сергей Т. Козлов

    17.09.2013

    00:42

  • Сергей Т. Козлов
    Аруба

    №3 Сергей Т. Козлов

    17.09.2013

    00:52

    • Janis Ciminsh
      Латвия

      №4 Janis Ciminsh

      17.09.2013

      02:01

      • Сергей Т. Козлов
        Аруба

        №5 Сергей Т. Козлов

        17.09.2013

        02:13

        • Janis Ciminsh
          Латвия

          №6 Janis Ciminsh

          17.09.2013

          02:22

          • Timber ***
            Латвия

            №14 Timber ***

            17.09.2013

            08:29

          • Viktors Guščins
            Латвия

            №70 Viktors Guščins

            17.09.2013

            16:21

            30 марта 2011 года Комитет министров Совета Европы принял резолюцию о выполнении Латвией Рамочной конвенции о защите национальных меньшинств. Резолюция в целом подтвердила оценки Консультативного комитета, состоящего из экспертов - представителей 18 стран – членов конвенции и имеющего совещательный статус при Комитете министров. Консультативный комитет, в частности, выразил озабоченность тем, что действие конвенции в Латвии носит ограниченный характер. В частности, на национальные меньшинства не распространяются важные положения Рамочной конвенции, связанные с возможностью использовать родной язык в отношениях с административными властями, а также в топографических названиях. Резолюция потребовала от латвийских властей приложить усилия по устранению этих и других несоответствий, без учета принятых Латвией оговорок.  

            В резолюции, в частности, говорилось: «Комитет министров… (преамбула опущена)

            1. Принимает следующие заключения о воплощении Латвией в жизнь Рамочной конвенции:

            (1) Латвийские власти в последние годы предприняли заслуживающие похвалы усилия для продвижения общественной интеграции. Также сделаны шаги для улучшения законодательных и институциональных рамок защиты от дискриминации и расизма; в будущем мониторингу актуальной ситуации в этой области должно уделяться повышенное внимание. При том, что правительство приложило усилия к тому, чтобы поддержать сохранение самобытных культур и идентичностей национальных меньшинств, обеспокоенность вызывает значительное сокращение в последние годы государственной финансовой поддержки для организаций национальных меньшинств.

            (2) Включение неграждан, относящих себя к национальным меньшинствам, в сферу лиц, к которым применяется Рамочная конвенция, следует приветствовать. Важно подчеркнуть, что такой подход соответствует духу Рамочной конвенции. Однако, к сожалению, из-за специфических исключений, предусмотренных латвийским законодательством, эти лица не пользуются защитой ряда положений Рамочной конвенции, в частности – относящихся к эффективному участию в общественной жизни. Учитывая очень большую численность затронутых лиц, власти приглашаются к тому, чтобы интерпретировать и применять соответствующее законодательство страны так, чтобы не допускать несоразмерных ограничений защиты, предлагаемой Рамочной конвенцией негражданам, относящим себя к национальным меньшинствам.

            (3) Лица, принадлежащие к национальным меньшинствам, в Латвии не пользуются в полной мере благами, предусматриваемыми важными положениями Рамочной конвенции об использовании языков меньшинств в общении с административными органами и, наряду с латышским, в местных топографических указателях. Нужны усилия на практическом уровне и в законодательстве, чтобы предоставить возможность  лицам, принадлежащим к национальным меньшинствам, использовать свои языки в общении с административными органами и в топографических указателях, согласно имеющимся потребностям, при условиях, предусмотренных статьями 10.2 и 11.3 Рамочной конвенции. В порядке более общего замечания, при том, что защита и укрепление латышского языка как государственного является легитимной целью, следует уделять должное внимание действенному использованию права лиц, принадлежащих к национальным меньшинствам, свободно использовать их, меньшинств, языки.

            (4) Важно избежать дискриминации по признаку языка в отношении лиц, принадлежащих к национальным меньшинствам, на рынке труда. В этом отношении ужесточение профессиональных требований к владению государственным языком, особенно по отношению к работам в частном секторе, но также и к определенным работам в публичном секторе, и частое применение карательных мер при проверке соблюдения этих требований, вызывают глубокое беспокойство. Следует выделить большее бюджетное финансирование на преподавание латышского языка для лиц, принадлежащих к национальным меньшинствам. Латвия приглашaется к тому, чтобы выбрать более конструктивный подход в этой сфере, в частности, посредством мер, направленных на улучшение доступа к качественному обучению латышскому языку для затронутых лиц. В качестве мер более общего порядка, большее внимание следует уделить действительному участию лиц, принадлежащих к национальным меньшинствам, в социальной и экономической жизни. Без дальнейшей задержки слудет принять адекватные меры в отношении ситуации с народностью рома, которая по-прежнему сталкивается с затруднениями в области занятости, образования и доступа к услугам.

            (5) В области образования отмечаются как положительное развитие, так и вызовы. Следует приветствовать то, что в финансируемой государством системе образования как средство обучения используются восемь языков: русский, украинский, белорусский, литовский, эстонский, польский, иврит и цыганский. Латвийские власти предприняли усилия для подготовки учителей к билингвальному преподаванию и разработки соответствующих учебных программ. Однако сообщается о сложностях с наличием квалифицированных преподавателей и адекватных учебных пособий; необходимы бóльшие усилия, чтобы качество образования в школах меньшинств не было ниже, чем в латышских. В данном контексте существенны адекватные консультации с представителями национальных меньшинств. Требование использовать латышский язык при заключительных экзаменах в средней школе и план ввести обязательное и исключительное использование латышского языка в финансируемых государством частных университетах, которые использовали и используют языки меньшинств как средство обучения, вызывает беспокойство у национальных меньшинств. Укрепление государственного языка и его преподавания как инструмента интеграции в общество является легитимной целью. Однако меры, принимаемые в этом отношении, должны быть более взвешенными и в большей мере учитывать потребности и права лиц, принадлежащих к национальным меньшинствам.

            (6) Необходимо решать проблемы действенного участия лиц, принадлежащих к национальным меньшинствам, в процессе принятия решений. Участие посредством Совета для участия меньшинств или эквивалентных структур следует усилить и сделать более действенным. Следует сохранять правительственную структуру, ответственную за дела национальных меньшинств, и повысить ее роль в принятии решений по вопросам, связанным с меньшинствами. Вопрос об участии в общественной жизни неграждан, относящих себя к национальным меньшинствам, включая возможность для них голосования на местных выборах, остается предметом для серьезной дискуссии.

            (7) Несмотря на усилия, предпринятые для ускорения процесса натурализации, и отмечаемый в этом отношении прогресс, численность неграждан остается высокой и безгражданство по-прежнему негативно влияет на обретение полного и действительного равенства и интеграции общества. Значительная численность детей, родившихся в Латвии после 21 августа 1991 года и остающихся негражданами, вызывает глубокую озабоченность. Требуются особые усилия для того, чтобы формировать условия, в большей мере способствующие действительной мотивации для натурализации. Латвии следует отнестись к этой ситуации как к приоритетной, чтобы определить ее подспудные причины и принять все необходимые меры, включая дальнейшее обучение затронутых лиц языку, чтобы способствовать натурализации… (28)

            «Большое число жителей Латвии и Эстонии не имеют гражданства, что является серьезной проблемой для всей Европы», - заявил 2 августа 2011 года журналистам комиссар по правам человека Совета Европы швед Томас Хаммарберг, который в свое время занимал пост генерального секретаря правозащитной организации «Международная амнистия» («AmnestyInternational»), а с 2001 года работал региональным советником Верховного комиссара ООН по правам человека по Европе, Центральной Азии и Кавказу.

            «Даже родившиеся в Латвии и Эстонии неграждане до сих пор лишены возможности голосовать на национальных выборах», - подчеркнул европейский омбудсмен. Вместе с тем, констатировал Хаммарберг, «в последние годы число тех, кто стал обладателем паспорта, выросло, а неграждане получили удостоверяющие личность документы, что позволило им путешествовать и работать». (29)

            На начало 2012 года статус негражданина Латвии был у 312 189 жителей. Статусом негражданина в основном обладают граждане бывшего СССР и их дети. Согласно обобщенным данным Управления по делам гражданства и миграции, большинство неграждан - это русские (205 000 человек) в возрасте от 49 до 65 лет. Наибольший удельный вес неграждан - среди жителей Латвии, которые родились в 1947 году и позже, вплоть до 1963 года. Любопытно, что самому пожилому негражданину Латвии - 114 лет, он родился в 1898 году. (30) 

    • доктор хаус
      Латвия

      №10 доктор хаус

      17.09.2013

      08:19

    • Андрей Жингель
      Латвия

      №17 Андрей Жингель

      17.09.2013

      08:51

    • Vladimir Timofejev
      Латвия

      №22 Vladimir Timofejev

      17.09.2013

      09:14

  • Эрик Снарский
    Россия

    №7 Эрик Снарский

    17.09.2013

    04:44

  • Sergejs Vasiļjevs
    Латвия

    №8 Sergejs Vasiļjevs

    17.09.2013

    07:28

  • Сергей Болявин
    Латвия

    №21 Сергей Болявин

    17.09.2013

    09:12

  • Владимир Копылков
    Латвия

    №26 Владимир Копылков

    17.09.2013

    09:51

  • Александр Смирнов
    Латвия

    №31 Александр Смирнов

    17.09.2013

    11:33

  • Юрий Чуркин
    Латвия

    №32 Юрий Чуркин

    17.09.2013

    11:40

  • Cергей Сивов
    Латвия

    №35 Cергей Сивов

    17.09.2013

    12:24

  • Константин Соловьёв
    Латвия

    №38 Константин Соловьёв

    17.09.2013

    12:46

  • Larisa Oļega meita Artemjeva
    Латвия

    №55 Larisa Oļega meita Artemjeva

    17.09.2013

    15:06

  • unknown

    №65 unknown

    17.09.2013

    16:03

  • Роман Ефанов
    Латвия

    №160 Роман Ефанов

    17.09.2013

    23:59

  • Семен Фукс
    Израиль

    №161 Семен Фукс

    18.09.2013

    01:25

Uz augšu
Uz diskusijas sākumu

Papildus tēmai

Vladimirs Buzajevs
Латвия

Владимир Бузаев

Математик, физик, политик

Muižnieks vs. Dolgovs - 0:4

Kā Eiropas tiesību aizsardzības kalns dzemdēja pelēnu

Tatjana Ždanoka
Латвия

Татьяна Жданок

Депутат Европарламента

Ko dala rusofobi un rusofili Briselē

Un pie kā tas novedīs

Vladimirs Buzajevs
Латвия

Владимир Бузаев

Математик, физик, политик

Par Drošības policijas neadekvātu rīcību

attiecībā pret biedrību „RODINA”

Aleksejs Grigorjevs
Латвия

Aleksejs Grigorjevs

Филолог, журналист, командир ордена Трех звезд III степени

Putinu sankcijas neapstādinās

Un arī ar Ukrainas aprīšanu viņa apetīte nerimsies

Мы используем cookies-файлы, чтобы улучшить работу сайта и Ваше взаимодействие с ним. Если Вы продолжаете использовать этот сайт, вы даете IMHOCLUB разрешение на сбор и хранение cookies-файлов на вашем устройстве.