Pašlaik jau ir skaidrs, ka Ukrainas notikumu fonā pasaulē ir sācies jauns, ļoti sarežģīts periods Vladimira Putina demokrātiskās Krievijas un pastāvīgo defolta draudu apstākļos esošo ASV savstarpējās attiecībās. 

Acīmredzot šim periodam būs raksturīga pieaugoša starptautiskā spriedze. To apstiprina arī pret Krieviju vērstais informācijas karš, ko ASV un Eiropas Savienības valstis ir aizsākušas jau labu laiku pirms 2014. gada krīzes un ekonomisko sankciju paketēm, ko pret Krieviju vērsa ASV, Kanāda, Austrālija, Japāna un Eiropas Savienība.

ASV un to sabiedroto organizētais informācijas karš pret Krieviju nekad nav beidzies, tomēr 2014. gadā tas ir kļuvis vērienīgāks nekā jebkad — informācijas histērija uzliesmoja pēc referendumiem, ko saskaņā ar ANO Statūtu 1. pantu 16. martā organizēja Krimas Autonomā Republika un 11. maijā — Ukrainas apgabali — Doņecka un Luganska.

Mērķis, ko nosprauda ASV un proamerikāniski noskaņotie politiskie režīmi Eiropas valstīs, Kanādā, Austrālijā un Japānā, bija minēto referendumu rezultātu deleģitimācija, apsūdzot Krieviju par iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās. ASV un to sabiedrotie, kuru vidū ir arī Baltijas valstis, pārmeta Krievijai Krimas okupāciju un militārā atbalsta sniegšanu Doņeckas un Luganskas tautas republikām.

Pēc 17. jūlija, kad Ukrainas gaisa telpā tika notriekta Malaizijas lidsabiedrības „Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīna, kas devās reisā no Amsterdamas uz Kualalumpūru (saskaņā ar lidsabiedrības datiem, bojā gājuši visi 298 cilvēki, kas atradās lidmašīnā), Ukraina, ASV un to sabiedrotie norādīja, ka lidmašīnas avārijā un cilvēku bojāejā ir vainojama Krievija. Šī apsūdzība veselu mēnesi atradās Ukrainas, Ziemeļamerikas, Austrālijas, Japānas un Eiropas plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā.

Taču, kad mēģinājumi apsūdzēt Krieviju par „Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnas iznīcināšanu izgāzās, it īpaši pēc tam, kad Ukraina un rietumvalstu mēdiji sāka noklusēt informāciju par Ukrainas GKS kara lidmašīnas klātbūtni netālu no „Malaysia Airlines” lidmašīnas un eksperti no Malaizijas pauda viedokli par to, ka pasažieru lidmašīnu notriekusi tieši Ukrainas GKS kara lidmašīna, oficiālie Kijevas pārstāvji, ASV un to sabiedroto mēdiji acumirklī „pārslēdzās” pie šabloniskām apsūdzībām pret Krieviju par to, ka Krievijas bruņotie spēki it kā būtu iebrukuši Ukrainas teritorijā.

Šīs apsūdzības izskanēja tik bieži, ka radās iespaids: Kijeva, ASV un ES valstu valdības burtiski cenšas pamudināt Krieviju iebrukt Ukrainā, lai pēc tam tad varētu to apsūdzēt visos nāves grēkos un sākt īstu karu.

Šī situācija īpaši uzskatāma kļuva 28. augustā, kad Ukrainas prezidents Pjotrs Porošenko paziņoja par Krievijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā. ¹ Šajā dienā NATO pārstāvji paziņoja, ka ir novērojuši aptuveni 20 tūkstošus Krievijas kareivju Ukrainas robežas rajonā un vairāk nekā tūkstoš Krievijas kareivju jau piedalās karadarbībā Ukrainas teritorijā. Ukrainas prezidenta Pjotra Porošenko izplatīto un NATO „pārtverto” dezinformāciju visaktīvāk atbalstīja Baltijas valstis.

„Krievijas agresija apdraud visu reģionu,” — paziņoja Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma. ²

„Latvija nosoda Krievijas Federācijas bruņoto spēku īstenoto iebrukumu Ukrainas teritorijā. Šī ir atklāta Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainas valstisko suverenitāti un teritoriālo integritāti un grauj starptautisko tiesību pamatprincipus. Krievijas īstenotās agresīvās darbības apdraud mieru un stabilitāti visā Eiropas kontinentā... Latvija aicina Krieviju nekavējoties atsaukt savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas, kā arī pārtraukt ieroču un algotņu nosūtīšanu Doņeckas un Luhanskas tā saucamo „tautas republiku” teroristiskajiem grupējumiem,” — ar šādu paziņojumu nāca klajā Latvijas Ārlietu ministrija. ³

Viedokli par to, ka Krievija ir ievedusi savus bruņotos spēkus Ukrainā, atbalstīja arī Latvijas prezidents Andris Bērziņš un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers. ⁴

Pat pēc tam, kad ANO, ASV Valsts departaments, Eiropas Savienība, EDSO un Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome paziņoja, ka viņu rīcībā nav informācijas par tūkstošiem Krievijas karavīru ievešanu Ukrainas teritorijā, Latvijas bijušais ārlietu ministrs un bijušais aizsardzības ministrs, patreizējais Eiropas parlamenta deputāts Artis Pabriks turpināja prasīt, lai ES līderi atzītu KF bruņoto spēku līdzdalību Ukrainas konfliktā. ⁵
 

Neskatoties uz to, ka Ukrainas prezidenta P.Porošenko paziņojums par Krievijas iebrukumu Ukrainā bija „pīle”, 29. augustā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamenta komisiju priekšsēdētāji Marko Mihkelsons, Ojārs Ēriks Kalniņš un Benedikts Jodka uzstājās ar kopīgu paziņojumu, kurā nosodīja Krievijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainas teritorijā un aicināja paplašināt pret Krieviju vērstās sankcijas. ⁶

Tēze par Krievijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā tika aktīvi apspriesta arī ikgadējā cilvēktiesībām veltītajā EDSO konferencē Varšavā no 22. septembra līdz 3. oktobrim. Tēmas apsūdzošo toni noteica ASV, Eiropas Savienības un Vācijas pārstāvji.

Latvijas oficiālais pārstāvis, Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs šai pozīcijai pievienojās — viņš paziņoja, ka Krievijas bruņoto spēku klātbūtne Ukrainas teritorijā „nerada ne mazākās šaubas”.

Viedokli, ko šajā konferencē pauda Krievijas delegācija par to, ka 16. martā Krimā un 11. maijā Ukrainas Doņeckas un Luganskas apgabalos organizētie referendumi pilnībā atbilst starptautiskajām tiesībām — ANO Statūtu 1. pantam, ASV, Eiropas Savienības, Vācijas, Latvijas un citu ASV viedokli atbalstošo valstu delegācijas ignorēja.

Politisko atbalstu Ukrainai pauda arī Eiropas Parlaments: jau 2014. gada 17. jūlijā tika pieņemta rezolūcija, kurā EP nosodīja Krievijas rīcību un atbalstīja Ukrainas valdību. ⁷

18. septembrī Eiropas Parlaments pieņēma vēl vienu rezolūciju par situāciju Ukrainā, kurā vēl asāk tika nosodīts iedomātais Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainā. Šajā rezolūcijā EP aicināja Eiropas Savienību pastiprināt pret Krievijas Federāciju vērstās sankcijas. ⁸

Pret Krieviju vērstā Eiropas Savienības pozīcija, kam pievienojās Baltijas valstis, kā arī Kanāda, Austrālija un Japāna, nebūt nav nejauša.

Valdošās elites pastāvēšana šajās valstīs lielā mērā ir atkarīga no ASV politiskā atbalsta. Pie tam Baltijas valstu ideoloģijas pamatus veido rusofobija un neonacisms. Šī iemesla dēļ Baltijas valstis seko ASV un Eiropas Savienības pēdās un aktīvi atbalsta 22. — 23. februāra antikonstitucionālo apvērsumu Ukrainā.

Savukārt pēc tam, kad Ukrainas jaunā valdība uzsāka karu pret valsts dienvidaustrumu rajonu iedzīvotājiem, šķietami „demokrātiskie” Rietumi un šķietami demokrātiskās Baltijas valstis visiem spēkiem attaisnoja Ukrainas varasvīru politiku — mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanu, neskatoties uz to, ka gada sākumā tika kritizēts prezidents Janukovičs par šķietami nevajadzīgu spēka pielietojumu tā saucamā „Eiromaidana” laikā.

Līdztekus informācijas karam ASV un Eiropas Savienība vienojās par ekonomisko sankciju vēršanu pret Krieviju. Pirmā ES un ASV izstrādāto sankciju pakete pret Krieviju tika ieviesta 17. martā, tūlīt pēc Krimas referenduma. Sankciju sarakstos tika iekļauti deputāti un ierēdņi: Krievijas valdības vicepremjerministrs Dmitrijs Rogozins, Valsts Domes deputāti Jeļena Mizuļina un Leonīds Sluckis, Krievijas prezidenta palīgs Vladislavs Surkovs, Krievijas prezidenta padomnieks Sergejs Glazjevs, Federācijas Padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko un Federācijas Padomes loceklis, konstitucionālās likumdošanas, augšpalātas tiesisko un tiesas lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Klišas.

ES sarakstos tika iekļauts 21 cilvēks. To starpā bija minēti deputāti: Sergejs Žeļezņaks, Sergejs Mironovs, Leonīds Sluckis; senatori: Andrejs Klišas, Oļegs Panteļejevs, Nikolajs Rižkovs, Viktors Ozerovs, Vladimirs Džabarovs, Jevgēņijs Bušmins, Aleksandrs Totoonovs. Sarakstā iekļautas arī trīs militārpersonas: Krievijas Melnās jūras flotes komandieris viceadmirālis Aleksandrs Vikto, Rietumu un Dienvidu apgabalu komandieri — Anatolijs Sidorovs un Aleksandrs Galkins.

Vēlāk saraksti tika papildināti — ne vienu reizi vien. 12. septembrī ASV un ES varas pārstāvji paplašināja sankcijas pēdējo reizi. Eiropas sankcijām tika pakļautas tādas kompānijas, kā „Роснефть”, „Транснефть”, „Газпром нефть” un Urālu vagonu rūpnīca. Tika paplašināti pasākumi pret valsts bankām — „Сбербанк”, „ВТБ”, „Газпромбанк”, „ВЭБ” un Krievijas Lauksaimniecības banku. Kopš 1. augusta visiem Eiropas Savienības pilsoņiem un juridiskajām personām ir aizliegts pirkt vai pārdot minēto banku izlaistos vērtspapīrus, kuru apgrozījuma termiņš pārsniedz 30 dienas.

Sarakstā, ko 12. septembrī publicēja ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles pārvalde OFAC, pirmo reizi tika iekļautas „Газпром”, ЛУКОЙЛ, „Транснефть”, „Газпром нефть” un „Сургутнефтегаз”. Amerikāņu firmām aizliegts piegādāt šīm kompānijām preces un tehnoloģijas, kas nepieciešamas dziļūdens zonās un arktiskajā šelfā, kā slānekļa iežos esošo naftas atradņu apgūšanai nepieciešamās preces un tehnoloģijas. ⁹

Arī Baltijas valstis un Polija centās neatpalikt no vispārējās antikrievijas tendences. Vācu žurnāls „Der Spiegel” ziņoja, ka šīs valstis jau iepriekš ir izteikušas priekšlikumu: pretraķešu aizsardzības sistēmu, ko Eiropā veido NATO, pavērst ne tikai pret Irānu un Ziemeļkoreju, bet arī pret Krieviju. ¹⁰

24. septembrī Japāna ieviesa jaunu pret Krieviju vērstu sankciju paketi. Tokija veica tādus pasākumus, kā piecu Krievijas valsts banku (ieskaitot „Сбербанк”) izlaisto vērstpapīru apgrozījuma liegums Japānas teritorijā un apbruņojuma eksporta ierobežojumi. ¹¹

Paradoksāli, taču ES, ASV un Japāna sniedza informāciju par papildu sankcijām pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins 3. septembrī publiskoja savus ieteikumus, kuru mērķis bija karadarbības pārtraukšana Ukrainas dienvidaustrumos. Uz šo piedāvājumu pamata 5. septembrī Ukrainas Kontaktu grupa Minskā vienojās par apšaudes pārtraukšanu, bruņoto spēku atvilkšanu un gūstekņu apmaiņu. ¹²

Tātad ASV un to sabiedroto stratēģiskais mērķis nebūt nav miers Ukrainā — viņi cenšas panākt Krievijas ekonomisko un finansiālo vājināšanu vai pat šīs valsts iznīcināšanu no ģeopolitiskās konkurences viedokļa.

Bijusī ASV Valsts sekretāre Kondolīza Raisa 2014. gada 16. maijā intervijā Vācijas televīzijas kanālam N24 precīzi norādīja, kādas ir amerikāņu intereses Eiropā:

''Eiropieši ir atkarīgi no energoresursiem, ko eksportē Krievija. Taču, ja Putins netiks apturēts tagad, eiropieši var tikt iesaistīti nopietnā konfliktā ar Krieviju... Pašlaik mums pret Krieviju ir jāvērš vēl stingrākas sankcijas... Krievijas ekonomika ir ļoti trausla. 80 procentus Krievijas eksporta sastāda nafta, gāze un naftas produkti. Cilvēki mums saka: gadījumā, ja pret Krieviju tiks vērstas sankcijas, Eiropa zaudēs naftas un gāzes piegādes. Taču drīzāk gan Krievijai beigsies nauda eksporta trūkuma dēļ, nevis Eiropā izbeigsies energoresursu rezerves. Es nožēloju, ka sankcijas apgrūtina Eiropas un Krievijas ekonomiskās attiecības, taču tas ir viens no nedaudzajiem pasākumiem, ko varam izmantot. Principā nepieciešams mainīt energonesēju piegādes globālo struktūru ilgtermiņā. Eiropa var izmantot Ziemeļamerikas energoresursus. Mums ir gigantiskas energonesēju rezerves Ziemeļamerikā. Tādā gadījumā cauruļvadi, kas ved cauri Ukrainai vai Krievijai, nav vajadzīgi. Jau ilgus gadus mēs cenšamies pārliecināt Eiropu par nepieciešamību izmantot citu valstu cauruļvadus. Tagad ir pienācis laiks to paveikt. Principā, jāņem vērā, ka vienkārši jāsāk rīkoties pēc iespējas ātrāk,” — pasvītroja K.Raisa. ¹³

Vairākas Eiropas valstis, rīkojoties pretrunā ar savām interesēm, ir gatavas atbalstīt arvien jaunas un jaunas pret Krieviju vērstās sankcijas. Taču skaidrs ir arī tas, ka Eiropā attieksme pret šīm sankcijām nav vienota.

Neskatoties uz spēcīgo spiedienu no ASV puses un neviennozīmīgajiem prezidenta Fransuā Olanda izteicieniem, Francija pagaidām turpina pildīt savas kontraktā noteiktās saistības — „Mistrāla” tipa helikoperu bāzes kuģu būvniecību. Arī Austrija un Ungārija ir izteikušas atbalstu cauruļvada „Dienvidu straume” izbūvei —gāze pa to tiks piegādāta Eiropai, apejot politiski neprognozējamo Ukrainu. Pašlaik arī Luksemburga, Grieķija, Kipra, Slovēnija, Slovākija un Itālija neatbalsta pret Krieviju vērsto ekonomisko sankciju paplašināšanu. ¹⁴

Bulgārijas pozīcija pagaidām ir ļoti nestabila. Vispirms šīs valsts valdība paziņoja, ka cauruļvadu nav iespējams būvēt, kamēr nav noregulētas domstarpības ar Eiropas Savienību. Pēc tam viņi mazliet padomāja un paziņoja, ka cauruļvada būvniecība nepārkāpj Eiropas Savienības likumus, taču galu galā padevās spiedienam no ASV un ES puses un atgriezās pie iepriekšējiem uzskatiem.

Pašlaik jau visai skaļi tiek pausts atsevišķu politiķu un Eiropas valstu iedzīvotāju viedoklis, kuri aicina ņemt vērā arī Ukrainas dienvidaustrumu iedzīvotāju intereses un Krievijas intereses, viedoklis par to, ka konfliktu Ukrainā patiesībā ir izprovocējušas ASV un NATO bloks, nevis Krievija, taču šobrīd tas neiespaido ne pret Krieviju vērsto ASV politiku, ne arī ASV pusē esošo rietumvalstu un Baltijas valstu politiskās elites īstenoto politiku.

Piezīmes:

1. Президент скасував візит до Туреччини та терміново скликає засідання РНБО. (Дата обращения — 30 августа 2014 г.);
2. Страуюма: российская агрессия — угроза стабильности всего региона. (Дата обращения — 30 августа 2014 г.);
3. Заявление Министерства иностранных дел Латвийской Республики. 28.08.2014. (Дата обращения — 30 августа 2014 г.);
4. Затлерс: Россия напала в открытую. (Дата обращения — 30 августа 2014 г.);
5. Пабрикс: лидеры ЕС должны признать участие армии РФ в украинском конфликте. (Дата обращения — 30 августа 2014 г.);
6. Руководители парламентских комиссий Балтии призвали расширить санкции против РФ. (Дата обращения — 30 августа 2014 г.);
7. European Parliament resolution on the situation in Ukraine of 17 July 2014. (Дата обращения — 24 сентября 2014 г.);
8. MEPs welcome signs of hope in Ukraine and urge the EU to stand up to Russia. (Дата обращения — 24 сентября 2014 г.);
9. Набережнов Григорий. Евросоюз может начать пересматривать санкции против России 30 сентября. (Дата обращения — 24 сентября 2014 г.);
10. НА ТО и целились. Страны Балтии и Польша предложили направить натовские ракеты на Россию. (Дата обращения — 30 августа 2014 г.);
11. Япония ввела новые санкции против России из-за конфликта на Украине. (Дата обращения — 24 сентября 2014 г.);
12. Контактная группа по Украине условилась о прекращении огня, отводе войск и обмене пленными. (Дата обращения — 24 сентября 2014 г.);
13. Russland wird das Geld ausgehen. (Дата обращения — 24 сентября 2014 г.);
14. Девять стран ЕС заблокируют экономические санкции против России. (Дата обращения — 30 августа 2014 г.).