Pašlaik jau ir skaidrs, ka Ukrainas notikumu fonā pasaulē ir sācies jauns, ļoti sarežģīts periods Vladimira Putina demokrātiskās Krievijas un pastāvīgo defolta draudu apstākļos esošo ASV savstarpējās attiecībās. 

Nesenais balsojums Eiropas Parlamentā jautājumā par Asociācijas līgumu ar Ukrainu un debates sakarā ar jaunām pret Krieviju vērstām sankcijām lika apšaubīt daža laba deputāta veselo saprātu. Tā nu IMHOklubs nolēma vērsties pie Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas ar jautājumu: vai deputātu kungi ir pie pilna prāta? 

''Vai būs karš Ukrainā?'' — šis ir viens no jautājumiem, kuru man daudzi uzdod pēdējās dienās. Kad atbildu, ka karš jau notiek, viņi mēģina precizēt: jā, bet, vai Krievija ievedīs karaspēku? Vai šķērsos Ukrainas robežu? Vai atklāti sūtīs karaspēku un tehniku?

Eiropa ir ieviesusi sektorālās ekonomiskās sankcijas attiecībā pret Krieviju. Vienlaikus Maskava ir sākusi samazināt importu, kas tiek saņemts KF no Austrumeiropas — tieši šīs valstis ir paudušas lielāko atbalstu sankcijām pret Krieviju Eiropā. 

Daudz ko var pārmest prezidentam Janukovičam, taču viņš paziņoja, ka nedod „Berkutam” tiesības lietot ieročus, jo nevēlas izliet asinis. Patreizējam prezidentam Porošenko nav ne mazāko iebildumu pret asins izliešanu, turklāt izmantojot necilvēcīgākās metodes: brāli pavēršot pret brāli.

Neskaidrības par ekonomisko, politisko, militāro nākotni, valūtu un pat Eirovīziju gaidāmā septembra referenduma iznākumu neļauj vērtēt viennozīmīgi.

Rietumu civilizācijas katastrofālās sprukas tagad nespēj saskatīt vienīgi tie, kuri dzīvo mucā un tiek baroti pa spundi. Katastrofālās sprukas saskata visi, taču ne visi grib vai drīkst tās atzīt.