Skats no malas
01.04.2014
Александр Гришуленок
Руководитель Латгальской финансовой компании
Jarošs – Latvijas iespēja
Latvija var uzlidot līdz virsotnēm
-
Diskusijas dalībnieki:
-
Jaunākā replika:
Михаил Герчик,
Vadims Gilis,
Глеб Кахаринов,
Дмитрий Гореликов,
Юрий Борисович,
Сергей Рудченко,
Ed Dantes,
Сергей Т. Козлов,
Aleksandrs Ļitevskis,
Владимир Копылков,
N-тропик .,
Aleksandrs Grišuļonoks,
Дмитрий Моргунов,
Dmitrijs Ščerbins,
Виталий Руднев,
Vladimirs Sokolovs,
Jelena Lendova,
Антон Бутницкий,
Леонид Радченко,
Igors Vatolins,
Константин Соловьёв,
Александр  Сергеевич,
Valdis Petrov,
Антон Вопросов
Laikā, kad rakstīju šo materiālu, „Labējais sektors” devās uzbrukumā Ukrainas Augstākas Radas ēkai. Es nezināju, kurš no viņiem uzvarēs: Jarošs vai Avakovs. Latvijas acīs tam nav nekādas nozīmes. Svarīgs ir kas cits: Ukrainas iekļaušanas projekts ES Austrumu partnervalstu saimē ir izgāzies.
Projektu vadīja mūsu kaimiņiene — Lietuva — Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāja. Darbā ar Ukrainu Eiropa un ASV pieļāva trīs stratēģiskas kļūdas:
— nostādīja dilemmas priekšā: „VAI nu ES, VAI Krievija”;
— „piedāvājums bez nodrošinājuma”;
— kļūda Krievijas iespējamās reakcijas vērtējumā.
Konflikta spirāle, kas sākās ar miermīlīgo demonstrāciju Maidanā 2013. gada novembrī, vērsās plašumā, mobilizēja galvenos ģeopolitiskos spēkus un noveda cilvēci pie trešā pasaules kara robežas...
2015. gada pirmajā pusē Latvijai būs jāpārņem no Lietuvas rokām izkritusī ES Padomes priekšsēdētāja stafetes nūjiņa. Ieplānotā dienas kārtība lido ellē. Latvijas pienākums būs glābt pasauli no kara.
No nebūtības bezdibeņa Latvija var uzlidot līdz pasaules virsotnēm, kļūt par vienu no nozīmīgākajiem starptautiskās ārpolitikas spēlmaņiem.
Vai Latvija ir gatava veikt tādu misiju?
Jā, Latvijai ir visas iespējas un resursi, lai triumfētu starptautiskajā arēnā. Mēģināsim tās nosaukt.
Pirmkārt, Eiropa, ASV, Ķīna un Krievija sapratīs, ka viņu tuvredzīgās, egoistiskās un agresīvās politikas rezultātā visa cilvēce ir nostādīta izvēles priekšā: „karš vai miers”?
Otrkārt, es ceru, ka veselais saprāts gūs virsroku, un pasaules valstis atkāpsies no bezdibeņa, kura priekšā tās stāv, un starp tām sāksies aktīvas pārrunas.
Treškārt, šajā pārrunu procesā Eiropu pārstāvēs Latvija. Latvija spēj runāt ar Krieviju par pasaules likteni krievu valodā!
Ceturtkārt, Latvija varēs izmantot ne vien formālos diplomātiskos kanālus, bet arī plašos “tautas diplomātijas” resursus ar savu pārstāvju — “Latvijas krievu” — starpniecību, kam izveidojušies kolosāli sakari visā Krievijā.
Piektkārt, V.Putins būs spiests atgriezties pie pārrunu galda ar rietumvalstu partneriem. Maksa par Krimu būs atteikšanās no totalitārisma idejas iekšpolitikā, tiesu sistēmas reforma, cīņa ar korupciju, godīgas vēlēšanas un vārda brīvība.
Maidans ir mainījis pasauli, atklājis visas būtiskākās pretrunas, vājības un pušu intereses. Krīze jau maina Krieviju. Tas ir neatgriezenisks process.
Kāpēc mans scenārijs netiks realizēts Latvijas iekšējo iemeslu dēļ?
Nesen Latvijas politiskie līderi — prezidents Andris Bērziņš, premjerministre Laimdota Straujuma un Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa vērsās pie Latvijas sabiedrības ar aicinājumu, kurā tika pausta nepieciešamība pēc Latvijas tautas politiskās vienotības, atteikšanās no etniskajām pretrunām.
„Latvijas krievi” sadzirdēja šo ilgi gaidīto aicinājumu. Pastāv tikai viens jautājums — „krievu jautājums”... Vai tas tiks risināts darbos, nevis tikai vārdos vien? Vai prezidenta, Saeimas un valdības rokās ir „karte”, kurā norādītas nepilsonības problēmas? Krievu valodas — mazākumtautības valodas statuss? Krievu diasporas proporcionāla līdzdalība pašvaldību un valsts pārvaldes orgānu darbībā? Izglītības saglabāšana mazākumtautību dzimtajā valodā?
Ja tādu „ceļa karšu krievu jautājumā” latviešu politiskās elites rīcībā nav, tad nākamgad Latviju gaida nevis starptautisks triumfs, bet gan vilšanās, valstiskas nespējas pierādījums.
Nekāds NATO valstu militārais kontingents Latvijas teritorijā nenodrošinās mūsu valsts nacionālo drošību iedzīvotāju etnisko pretrunu apstākļos.
Projektu vadīja mūsu kaimiņiene — Lietuva — Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāja. Darbā ar Ukrainu Eiropa un ASV pieļāva trīs stratēģiskas kļūdas:
— nostādīja dilemmas priekšā: „VAI nu ES, VAI Krievija”;
— „piedāvājums bez nodrošinājuma”;
— kļūda Krievijas iespējamās reakcijas vērtējumā.
Konflikta spirāle, kas sākās ar miermīlīgo demonstrāciju Maidanā 2013. gada novembrī, vērsās plašumā, mobilizēja galvenos ģeopolitiskos spēkus un noveda cilvēci pie trešā pasaules kara robežas...
2015. gada pirmajā pusē Latvijai būs jāpārņem no Lietuvas rokām izkritusī ES Padomes priekšsēdētāja stafetes nūjiņa. Ieplānotā dienas kārtība lido ellē. Latvijas pienākums būs glābt pasauli no kara.
No nebūtības bezdibeņa Latvija var uzlidot līdz pasaules virsotnēm, kļūt par vienu no nozīmīgākajiem starptautiskās ārpolitikas spēlmaņiem.
Vai Latvija ir gatava veikt tādu misiju?
Jā, Latvijai ir visas iespējas un resursi, lai triumfētu starptautiskajā arēnā. Mēģināsim tās nosaukt.
Pirmkārt, Eiropa, ASV, Ķīna un Krievija sapratīs, ka viņu tuvredzīgās, egoistiskās un agresīvās politikas rezultātā visa cilvēce ir nostādīta izvēles priekšā: „karš vai miers”?
Otrkārt, es ceru, ka veselais saprāts gūs virsroku, un pasaules valstis atkāpsies no bezdibeņa, kura priekšā tās stāv, un starp tām sāksies aktīvas pārrunas.
Treškārt, šajā pārrunu procesā Eiropu pārstāvēs Latvija. Latvija spēj runāt ar Krieviju par pasaules likteni krievu valodā!
Ceturtkārt, Latvija varēs izmantot ne vien formālos diplomātiskos kanālus, bet arī plašos “tautas diplomātijas” resursus ar savu pārstāvju — “Latvijas krievu” — starpniecību, kam izveidojušies kolosāli sakari visā Krievijā.
Piektkārt, V.Putins būs spiests atgriezties pie pārrunu galda ar rietumvalstu partneriem. Maksa par Krimu būs atteikšanās no totalitārisma idejas iekšpolitikā, tiesu sistēmas reforma, cīņa ar korupciju, godīgas vēlēšanas un vārda brīvība.
Maidans ir mainījis pasauli, atklājis visas būtiskākās pretrunas, vājības un pušu intereses. Krīze jau maina Krieviju. Tas ir neatgriezenisks process.
Kāpēc mans scenārijs netiks realizēts Latvijas iekšējo iemeslu dēļ?
Nesen Latvijas politiskie līderi — prezidents Andris Bērziņš, premjerministre Laimdota Straujuma un Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa vērsās pie Latvijas sabiedrības ar aicinājumu, kurā tika pausta nepieciešamība pēc Latvijas tautas politiskās vienotības, atteikšanās no etniskajām pretrunām.
„Latvijas krievi” sadzirdēja šo ilgi gaidīto aicinājumu. Pastāv tikai viens jautājums — „krievu jautājums”... Vai tas tiks risināts darbos, nevis tikai vārdos vien? Vai prezidenta, Saeimas un valdības rokās ir „karte”, kurā norādītas nepilsonības problēmas? Krievu valodas — mazākumtautības valodas statuss? Krievu diasporas proporcionāla līdzdalība pašvaldību un valsts pārvaldes orgānu darbībā? Izglītības saglabāšana mazākumtautību dzimtajā valodā?
Ja tādu „ceļa karšu krievu jautājumā” latviešu politiskās elites rīcībā nav, tad nākamgad Latviju gaida nevis starptautisks triumfs, bet gan vilšanās, valstiskas nespējas pierādījums.
Nekāds NATO valstu militārais kontingents Latvijas teritorijā nenodrošinās mūsu valsts nacionālo drošību iedzīvotāju etnisko pretrunu apstākļos.
Diskusija
Papildus tēmai
Papildus tēmai
Aleksejs Grigorjevs
Филолог, журналист, командир ордена Трех звезд III степени
Putinu sankcijas neapstādinās
Un arī ar Ukrainas aprīšanu viņa apetīte nerimsies
Петерис Апинис
Врач
Ārsta skats uz karu
Kuram mēs neesam gatavi
Татьяна Жданок
Депутат Европарламента
Ko dala rusofobi un rusofili Briselē
Un pie kā tas novedīs
Esmu latvietis un biju tur!
Karš un miers Ukrainā daugavpilieša acīm