Politekonomika
23.05.2014


Олег Красноперов
Старший экономист Банка Латвии
Pasarg' Dievs no viensētniekiem!
Eiroparlamentā

-
Diskusijas dalībnieki:
-
Jaunākā replika:
Надежда Котикова,
Vadims Gilis,
Aleksandrs Giļmans,
доктор хаус,
Aleks Kosh,
Виталий Кассис,
Jevgeņijs Ivanovs,
Андрей (хуторянин),
Lora Abarin,
Владимир Бычковский,
Ян Заболотный,
Александр Кузьмин,
Aleksandrs Ļitevskis,
Владимир Копылков,
Марк Козыренко,
Ludmila Gulbe,
red pepper,
Виктор Скворцов,
Екатерина Иванова,
Антон Бутницкий,
arvid miezis,
Константин Рудаков,
Илья Врублевский,
Леонид Радченко,
Илья Нелов (из Тель-Авива),
Garijs Gailīts,
Oļegs Ozernovs ,
Oļegs Krasnopjorovs,
irina zora,
Вячеслав Коновалов,
Дмитрий Виннер,
Савва Парафин,
Игорь Чернявский,
El Chupacabra,
Tatjana Ivanova
Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņā dažreiz dzirdami gan vispārīgi aicinājumi aizstāvēt Latvijas intereses, gan konkrēti solījumi "izsist" no Eiropas lielākus lauksaimniecības platību maksājumus vai pat naudu par katru emigrējušo latvju meitu un dēlu.
Brīžiem ir sajūta, ka Eiropas Parlamentu zīmē kā tādu viensētnieku sanāksmi, kurā visa apkārtējā (ārpus savas viensētas) pasaule savieno siles (no kuras var kaut ko paņemt) un policista (kas visu laiku mēģina kaut ko atņemt) tēlus. Viensētnieku sanāksmē katra brēkuļa mērķis ir izsist no siles, cik vien var, pēc iespējas mazinot iemaksas kopējā katlā. Bet, tā kā visi kopā nevar paņemt vairāk nekā atdot, tad cīņa notiek nevis par pagasta kopējo labklājību, bet par lielāku pīrāga daļu sev — uz kaimiņu rēķina. Sak' — par kopējo pīrāga lielumu lai uztraucas "lielie un bagātie" — esmu taču maziņš cilvēciņš, kurš tāpat neko nevar ietekmēt. Turklāt, ja paņemšu nedaudz vairāk no kopējā katla, Eiropas mērogā tas tik un tā būs nieks. Šāda filozofija vērtējama kā parazītiska un tai var būt negatīvas sekas gan Latvijai atsevišķi, gan visai Eiropas Savienībai (ES) kopumā (Latviju ieskaitot).
Cik reižu priekšvēlēšanu kampaņā mēs dzirdējām atbildi uz jautājumu, vai ES kopumā vispār ir nepieciešami lauksaimniecības platību maksājumi jeb — ko mēs varam piedāvāt, lai padarītu kopējo ES lauksaimniecības subsidēšanas sistēmu efektīvāku? Kā Latvija saņemto naudu varētu iztērēt noderīgāk, pēc iespējas vairāk veicinot ekonomikas potenciālu un pēc iespējas mazāk kuļot un kurinot pieprasījuma burbuļus?
Piemēram, ja Latvijas pārstāvji sarunu procesā varētu apmainīt vienu eiro lauksaimniecības platībmaksājumu pret vienu eiro kohēzijas (infrastruktūra) finansējuma, vai tas būtu izdevīgi? Atbildes uz šiem jautājumiem padarītu ES (un Latviju kā ES sastāvdaļu) efektīvāku, bagātāku, stiprāku.
Ja jau Latvija patlaban ir ES un (nekas nav mūžīgs, bet) kādu brīdi (gadi, simtgadi, tūkstošgadi…?) tur paliks, tad ES uzplaukums ir arī Latvijas ziedu laiki, savukārt ES noriets ir arī Latvijas pagrimums.
Līdzīgi kāds latvju zvejnieku ciems (nosauksim par nosacīto Sūnu ciemu) nevar attīstīties atrauti no pārējās valsts, arī Latvijas uzplaukums nav iedomājams Eiropas pagrimuma situācijā (kaut vai starptautisko tirdzniecības saišu dēļ).
Nosacītā Sūnu ciema lokālais patriotisms var izpausties arī aicinājumā piespiest galvaspilsētu maksāt par katru emigrantu, kas par Sūnu ciema naudu izskolots un palaists pieaugušo dzīvē. Jau nerunājot par to, ka šāds aicinājums būtu solis ceļā uz dzimtbūšanas atjaunošanu (patiešām — viss jaunais ir labi aizmirstais vecais), no makroekonomiskā viedokļa jebkurš asimetrisko šoku absorbēšanas mehānisma (un migrācija ir viens no šādiem mehānismiem) ierobežojums vājina reģionu kopumā un var apdraudēt vienotās valūtas telpas ilgtspēju. Maza valsts par varenu var kļūt, radot izcilības noteiktās nišās, nevis izolējoties no ārpasaules.
Sūnu ciems var uzplaukt, izskolojot izcilas personības, kas kļūtu par visas Latvijas varoņiem, nevis aizliedzot emigrāciju.
Var jau padomāt, ka skaisti (kaut arī tukši) vārdi pirms vēlēšanām netraucēs, jo solījumus tāpat neviens nepildīs (un, pat ja tēlos, ka mēģina pildīt, tik un tā nesasniegs iecerēto balsu trūkuma Eiropas Parlamentā dēļ). Tomēr mūsdienās politiķis nevar vērsties tikai pie savas valsts pilsoņiem — katru no viņiem dzird visa pasaule (pat ja mēs zinām, ka kāds vietējais ir utopists, ārzemēs viņu var uztvert kā sabiedrības meinstrīma domas paudēju). Kādas citas ES valsts iedzīvotājiem (kuru pašu valstī ir savi mazturīgie un bezdarbnieki) būs grūti iestāstīt, kāpēc viņu nodokļi tiek izmantoti ceļu būvēm, rūpnīcu modernizācijai un zinātnes attīstībai tālā Latvijā (2007. - 2013. gadā tie ir 5.7 miljardi eiro jeb vairāk nekā 2500 eiro uz vienu Latvijas iedzīvotāju), kuras politiķi ne tikai izturas pret Eiropu kā pret sili, bet vēl aicina daļu no viņu nodokļiem novirzīt maksai par to, ka viesstrādnieki ieradušies viņa valstī, atņemot vietējiem darbavietas.
Tāpat kā Sūnu ciema lokālais patriotisms (kuras galējā forma ir tieksme uz autonomiju) negatīvi noskaņotu visu pārējo Latviju, līdzīgi notiek citos mērogos — sākot no cilvēku kolektīva un beidzot ar valstu savienībām. Tā rezultātā iekšējai lietošanai domāti priekšvēlēšanu saukļi var radīt atbalsi tālu ārpus valsts robežām, stimulējot pretējus saukļus (piemēram, "beidz barot Latviju!") un popularizējot separātismu (mazākas starpvalstu saites) ES iekšienē. Vai Latvijā no tā iegūs? Diez vai.
Ja mazas valstis draudzēsies ar mazajām uz lielo rēķina, ja Dienvidu valstis veidos koalīcijas uz Ziemeļvalstu rēķina, ja katra valsts atsevišķi cīnīsies ar "eirobirokrātiju" (vai Sūnu ciema gadījumā — pagasta priekšniecību, kuras mērķis ir panākt kopējo pagasta labklājību) un par lielāku naudu savai viensētai par jebkuru cenu, tad tas vājinās visu ES un Latviju kā tās sastāvdaļu.
Pēdējā laikā arvien biežāk izskan bažas par Eiropas norietu. Lai arī tas, protams, nav izslēgts, tomēr civilizācijas ziedu laiks un noriets ir vairāku paaudžu darbības vai bezdarbības rezultāts, nevis ieraksts zvaigznēs. Manuprāt, Eiropas civilizācijas norietu ne mazāk par bārdainu Eirovīzijas uzvarētāju veicina viensētnieka sindroms ES institūcijās, tajā skaitā Eiropas Parlamentā.
Māt ar karodziņiem un solīt izsist no kopējā katla vairāk naudas prot arī mazāko klašu skolēni. No Eiroparlamenta deputātu kandidātiem es tomēr vēlētos sagaidīt ko vairāk.
Brīžiem ir sajūta, ka Eiropas Parlamentu zīmē kā tādu viensētnieku sanāksmi, kurā visa apkārtējā (ārpus savas viensētas) pasaule savieno siles (no kuras var kaut ko paņemt) un policista (kas visu laiku mēģina kaut ko atņemt) tēlus. Viensētnieku sanāksmē katra brēkuļa mērķis ir izsist no siles, cik vien var, pēc iespējas mazinot iemaksas kopējā katlā. Bet, tā kā visi kopā nevar paņemt vairāk nekā atdot, tad cīņa notiek nevis par pagasta kopējo labklājību, bet par lielāku pīrāga daļu sev — uz kaimiņu rēķina. Sak' — par kopējo pīrāga lielumu lai uztraucas "lielie un bagātie" — esmu taču maziņš cilvēciņš, kurš tāpat neko nevar ietekmēt. Turklāt, ja paņemšu nedaudz vairāk no kopējā katla, Eiropas mērogā tas tik un tā būs nieks. Šāda filozofija vērtējama kā parazītiska un tai var būt negatīvas sekas gan Latvijai atsevišķi, gan visai Eiropas Savienībai (ES) kopumā (Latviju ieskaitot).
Cik reižu priekšvēlēšanu kampaņā mēs dzirdējām atbildi uz jautājumu, vai ES kopumā vispār ir nepieciešami lauksaimniecības platību maksājumi jeb — ko mēs varam piedāvāt, lai padarītu kopējo ES lauksaimniecības subsidēšanas sistēmu efektīvāku? Kā Latvija saņemto naudu varētu iztērēt noderīgāk, pēc iespējas vairāk veicinot ekonomikas potenciālu un pēc iespējas mazāk kuļot un kurinot pieprasījuma burbuļus?
Piemēram, ja Latvijas pārstāvji sarunu procesā varētu apmainīt vienu eiro lauksaimniecības platībmaksājumu pret vienu eiro kohēzijas (infrastruktūra) finansējuma, vai tas būtu izdevīgi? Atbildes uz šiem jautājumiem padarītu ES (un Latviju kā ES sastāvdaļu) efektīvāku, bagātāku, stiprāku.
Ja jau Latvija patlaban ir ES un (nekas nav mūžīgs, bet) kādu brīdi (gadi, simtgadi, tūkstošgadi…?) tur paliks, tad ES uzplaukums ir arī Latvijas ziedu laiki, savukārt ES noriets ir arī Latvijas pagrimums.
Līdzīgi kāds latvju zvejnieku ciems (nosauksim par nosacīto Sūnu ciemu) nevar attīstīties atrauti no pārējās valsts, arī Latvijas uzplaukums nav iedomājams Eiropas pagrimuma situācijā (kaut vai starptautisko tirdzniecības saišu dēļ).
Nosacītā Sūnu ciema lokālais patriotisms var izpausties arī aicinājumā piespiest galvaspilsētu maksāt par katru emigrantu, kas par Sūnu ciema naudu izskolots un palaists pieaugušo dzīvē. Jau nerunājot par to, ka šāds aicinājums būtu solis ceļā uz dzimtbūšanas atjaunošanu (patiešām — viss jaunais ir labi aizmirstais vecais), no makroekonomiskā viedokļa jebkurš asimetrisko šoku absorbēšanas mehānisma (un migrācija ir viens no šādiem mehānismiem) ierobežojums vājina reģionu kopumā un var apdraudēt vienotās valūtas telpas ilgtspēju. Maza valsts par varenu var kļūt, radot izcilības noteiktās nišās, nevis izolējoties no ārpasaules.
Sūnu ciems var uzplaukt, izskolojot izcilas personības, kas kļūtu par visas Latvijas varoņiem, nevis aizliedzot emigrāciju.
Var jau padomāt, ka skaisti (kaut arī tukši) vārdi pirms vēlēšanām netraucēs, jo solījumus tāpat neviens nepildīs (un, pat ja tēlos, ka mēģina pildīt, tik un tā nesasniegs iecerēto balsu trūkuma Eiropas Parlamentā dēļ). Tomēr mūsdienās politiķis nevar vērsties tikai pie savas valsts pilsoņiem — katru no viņiem dzird visa pasaule (pat ja mēs zinām, ka kāds vietējais ir utopists, ārzemēs viņu var uztvert kā sabiedrības meinstrīma domas paudēju). Kādas citas ES valsts iedzīvotājiem (kuru pašu valstī ir savi mazturīgie un bezdarbnieki) būs grūti iestāstīt, kāpēc viņu nodokļi tiek izmantoti ceļu būvēm, rūpnīcu modernizācijai un zinātnes attīstībai tālā Latvijā (2007. - 2013. gadā tie ir 5.7 miljardi eiro jeb vairāk nekā 2500 eiro uz vienu Latvijas iedzīvotāju), kuras politiķi ne tikai izturas pret Eiropu kā pret sili, bet vēl aicina daļu no viņu nodokļiem novirzīt maksai par to, ka viesstrādnieki ieradušies viņa valstī, atņemot vietējiem darbavietas.
Tāpat kā Sūnu ciema lokālais patriotisms (kuras galējā forma ir tieksme uz autonomiju) negatīvi noskaņotu visu pārējo Latviju, līdzīgi notiek citos mērogos — sākot no cilvēku kolektīva un beidzot ar valstu savienībām. Tā rezultātā iekšējai lietošanai domāti priekšvēlēšanu saukļi var radīt atbalsi tālu ārpus valsts robežām, stimulējot pretējus saukļus (piemēram, "beidz barot Latviju!") un popularizējot separātismu (mazākas starpvalstu saites) ES iekšienē. Vai Latvijā no tā iegūs? Diez vai.
Ja mazas valstis draudzēsies ar mazajām uz lielo rēķina, ja Dienvidu valstis veidos koalīcijas uz Ziemeļvalstu rēķina, ja katra valsts atsevišķi cīnīsies ar "eirobirokrātiju" (vai Sūnu ciema gadījumā — pagasta priekšniecību, kuras mērķis ir panākt kopējo pagasta labklājību) un par lielāku naudu savai viensētai par jebkuru cenu, tad tas vājinās visu ES un Latviju kā tās sastāvdaļu.
Pēdējā laikā arvien biežāk izskan bažas par Eiropas norietu. Lai arī tas, protams, nav izslēgts, tomēr civilizācijas ziedu laiks un noriets ir vairāku paaudžu darbības vai bezdarbības rezultāts, nevis ieraksts zvaigznēs. Manuprāt, Eiropas civilizācijas norietu ne mazāk par bārdainu Eirovīzijas uzvarētāju veicina viensētnieka sindroms ES institūcijās, tajā skaitā Eiropas Parlamentā.
Māt ar karodziņiem un solīt izsist no kopējā katla vairāk naudas prot arī mazāko klašu skolēni. No Eiroparlamenta deputātu kandidātiem es tomēr vēlētos sagaidīt ko vairāk.
Diskusija
Papildus tēmai
Papildus tēmai


Vairis Reinholds
Vai zemāki nodokļi veicina ekonomikas attīstību?
Tam nav nekādu pierādījumu


Vitālijs Aizbalts
Политик, патриот Латгалии
Latvijas reakcija uz Krievijas sankcijām
Ir pavisam aplama


Эйнарс Граудиньш
Экономист, независимый обозреватель
Trieciens ar eirosankcijām
Pa Latviju
Neizpildāmie priekšvēlēšanu solījumi
Varat ar tiem iepazīties
Jautājumi Олегу Красноперову
№39 Константин Рудаков
23.05.2014
11:18
№184 Oļegs Krasnopjorovs
→ Константин Рудаков,
26.05.2014
10:39
№73 Jevgeņijs Ivanovs
23.05.2014
13:48
До этого места подписываюсь, а далее вопрос:
Как бы вы могли обьяснить ситуацию: почему абсорбция шока в LV происходит преимущественно за счет миграции-экспорта рабочей силы, а не миграции-импорта капитала?
Является ли территория LV эффективной зоной действия такой валюты как евро? Вот Германия, Франция-является, а Латвия?
№186 Oļegs Krasnopjorovs
→ Jevgeņijs Ivanovs,
26.05.2014
10:50
№195 Jevgeņijs Ivanovs
→ Oļegs Krasnopjorovs,
26.05.2014
21:14
№196 Oļegs Krasnopjorovs
→ Jevgeņijs Ivanovs,
27.05.2014
10:02
№100 Сергей Галашин
23.05.2014
17:54
№187 Oļegs Krasnopjorovs
→ Сергей Галашин,
26.05.2014
11:05
Komentāri
№1 Vadims Gilis
23.05.2014
07:04
№3 Aleksandrs Giļmans
→ Vadims Gilis,
23.05.2014
07:26
№10 Антон Бутницкий
→ Aleksandrs Giļmans,
23.05.2014
08:50
№13 Aleksandrs Giļmans
→ Антон Бутницкий,
23.05.2014
09:01
№14 Антон Бутницкий
→ Aleksandrs Giļmans,
23.05.2014
09:04
№59 Антон Бутницкий
→ Антон Бутницкий,
23.05.2014
12:26
№15 доктор хаус
→ Антон Бутницкий,
23.05.2014
09:09
№17 Леонид Радченко
→ доктор хаус,
23.05.2014
09:19
№69 доктор хаус
→ Леонид Радченко,
23.05.2014
13:16
№52 Антон Бутницкий
→ доктор хаус,
23.05.2014
12:09
№70 доктор хаус
→ Антон Бутницкий,
23.05.2014
13:18
№57 Надежда Котикова
→ доктор хаус,
23.05.2014
12:21
№91 доктор хаус
→ Надежда Котикова,
23.05.2014
16:30
№6 Александр Кузьмин
→ Vadims Gilis,
23.05.2014
08:38
№9 Вячеслав Коновалов
→ Vadims Gilis,
23.05.2014
08:49
№25 Lora Abarin
→ Vadims Gilis,
23.05.2014
10:21
№48 Илья Врублевский
→ Vadims Gilis,
23.05.2014
11:56
№2 Андрей (хуторянин)
23.05.2014
07:23
№5 Марк Козыренко
→ Андрей (хуторянин),
23.05.2014
08:37
№7 Андрей (хуторянин)
→ Марк Козыренко,
23.05.2014
08:41
№8 Марк Козыренко
→ Андрей (хуторянин),
23.05.2014
08:44
№12 Андрей (хуторянин)
→ Марк Козыренко,
23.05.2014
08:58
№46 Garijs Gailīts
→ Марк Козыренко,
23.05.2014
11:48
№60 Вячеслав Щавинский
→ Garijs Gailīts,
23.05.2014
12:27
№11 Oļegs Ozernovs
→ Андрей (хуторянин),
23.05.2014
08:53
№31 Владимир Копылков
→ Андрей (хуторянин),
23.05.2014
10:56
№36 Андрей (хуторянин)
→ Владимир Копылков,
23.05.2014
11:04
№38 Владимир Копылков
→ Андрей (хуторянин),
23.05.2014
11:16
№41 Андрей (хуторянин)
→ Владимир Копылков,
23.05.2014
11:23
№45 Владимир Копылков
→ Андрей (хуторянин),
23.05.2014
11:37
№58 Надежда Котикова
→ Владимир Копылков,
23.05.2014
12:23
№63 Владимир Копылков
→ Надежда Котикова,
23.05.2014
12:44
№79 Надежда Котикова
→ Владимир Копылков,
23.05.2014
14:38
№82 Владимир Копылков
→ Надежда Котикова,
23.05.2014
14:57
№4 Игорь Чернявский
23.05.2014
07:56
Тогда получается, что в Латвии выбирают не столько евродепутатов , сколько «европопрошаек» , цель которых , - максимум разжалобить Брюссель. Следовательно, избиратель должен судить о кандидатах именно по этому критерию. То есть умению, «разжалобить хозяина». К сожалению, это становится национальной идеей Латвии…
№33 Владимир Копылков
→ Игорь Чернявский,
23.05.2014
10:59
№49 Игорь Чернявский
→ Владимир Копылков,
23.05.2014
11:56
№50 Владимир Копылков
→ Игорь Чернявский,
23.05.2014
12:00
№80 Oļegs Krasnopjorovs
→ Игорь Чернявский,
23.05.2014
14:42
№87 Игорь Чернявский
→ Oļegs Krasnopjorovs,
23.05.2014
15:29
№97 Сергей Галашин
→ Oļegs Krasnopjorovs,
23.05.2014
17:39
№16 Oļegs Ozernovs
23.05.2014
09:19
№24 Александр Кузьмин
→ Oļegs Ozernovs ,
23.05.2014
10:20
№32 Андрей (хуторянин)
→ Александр Кузьмин,
23.05.2014
10:57
№40 Александр Кузьмин
→ Андрей (хуторянин),
23.05.2014
11:22
№42 Андрей (хуторянин)
→ Александр Кузьмин,
23.05.2014
11:25
№124 Oļegs Ozernovs
→ Александр Кузьмин,
23.05.2014
21:36
№18 Леонид Радченко
23.05.2014
09:21
Но время расцвета и гибели цивилизаций — это результат действий или бездеятельности нескольких поколений.
С этим бы даже Гитлер согласился.
Хотя к чему это я?
№19 arvid miezis
23.05.2014
09:59
№35 Владимир Копылков
→ arvid miezis,
23.05.2014
11:04
№43 arvid miezis
→ Владимир Копылков,
23.05.2014
11:31
№47 Владимир Копылков
→ arvid miezis,
23.05.2014
11:53
№20 Виталий Кассис
23.05.2014
10:04
№21 Виталий Кассис
23.05.2014
10:14
№22 Oļegs Krasnopjorovs
→ Виталий Кассис,
23.05.2014
10:15
№23 arvid miezis
→ Oļegs Krasnopjorovs,
23.05.2014
10:19
№26 Виталий Кассис
→ Oļegs Krasnopjorovs,
23.05.2014
10:33
№29 Oļegs Krasnopjorovs
→ Виталий Кассис,
23.05.2014
10:47
№44 Виталий Кассис
→ Oļegs Krasnopjorovs,
23.05.2014
11:37
№53 Oļegs Krasnopjorovs
→ Виталий Кассис,
23.05.2014
12:10
№54 Oļegs Krasnopjorovs
→ Виталий Кассис,
23.05.2014
12:11
№168 Екатерина Иванова
→ Виталий Кассис,
24.05.2014
01:43
№191 Oļegs Krasnopjorovs
→ Екатерина Иванова,
26.05.2014
11:45
№27 Андрей (хуторянин)
→ Oļegs Krasnopjorovs,
23.05.2014
10:37
№55 Oļegs Krasnopjorovs
→ Андрей (хуторянин),
23.05.2014
12:15
№64 Андрей (хуторянин)
→ Oļegs Krasnopjorovs,
23.05.2014
12:46
№78 Oļegs Krasnopjorovs
→ Андрей (хуторянин),
23.05.2014
14:37
№134 irina zora
→ Oļegs Krasnopjorovs,
23.05.2014
23:34
№51 Владимир Копылков
→ Oļegs Krasnopjorovs,
23.05.2014
12:02
№92 red pepper
→ Oļegs Krasnopjorovs,
23.05.2014
16:34
№28 Ян Заболотный
23.05.2014
10:42
Для начала следовало бы разобраться в политическом устройстве ЕС, чем занимается европарламент и каковы его полномочия. А то у большинства явно сложилось впечатление что европарламент может всё, стоит только евродепутату проявить расторопность. Теоретически такая возможность как бы есть, но практически это не так. Увеличение с/х дотаций до среднего европейского уровня - это не хуторское мышление, а реальная необходимость. Члены европарламента представляют интересы избравшего их населения, поэтому должны их отстаивать, нравится кому то или нет, нельзя называть это попрошайничеством, такова политическая конструкция евросоюза. Спикер, думаю это знает, но все равно критикует. Критиковать может и пятиклассник, от старшего экономиста БЛ хотелось бы все-таки дождаться чего то большего.
№30 Oļegs Krasnopjorovs
→ Ян Заболотный,
23.05.2014
10:51
№34 arvid miezis
→ Oļegs Krasnopjorovs,
23.05.2014
11:04
№37 Ян Заболотный
→ Oļegs Krasnopjorovs,
23.05.2014
11:11
№56 Oļegs Krasnopjorovs
→ Ян Заболотный,
23.05.2014
12:18
№62 Ян Заболотный
→ Oļegs Krasnopjorovs,
23.05.2014
12:43
№72 Савва Парафин
→ Oļegs Krasnopjorovs,
23.05.2014
13:44
№77 Oļegs Krasnopjorovs
→ Савва Парафин,
23.05.2014
14:34
№171 Екатерина Иванова
→ Oļegs Krasnopjorovs,
24.05.2014
02:06
№104 Александр Кузьмин
23.05.2014
19:18
№116 Владимир Бычковский
→ Александр Кузьмин,
23.05.2014
20:51
№126 Виктор Скворцов
23.05.2014
21:42
------------------------------------------------------
Нет у такой философии негативных последствий. Есть только плюсы.
Вся философия Латвии крутится вокруг "нужности" Латвийской территории.
Латышам, как малому народу, не посилам (да и ни к чему!) строить Днепрогэсы.
Она торгует своим местоположением, и если завтра развалится ЕС, то Латвия
предложится китайцам. И те с удовольствием разместят здесь свои склады.
Поэтому, задача любого "арендодателя" содрать как можно больще с "арендатора", а там хоть трава не расти. Благо, что их очередь.
С совка поимели всё что можно, и что? от Латвии убыло, от того что совок развалился? Нет! Лет 15 только металлолом сдавали и жили припеваючи.
А Армия сколько оставила? А тралфлот! По всему мировому океану ходил. А пароходство! Так же и Евросоюз. Пусть валится, главное успеть урвать. А завтра другой лошара придёт.
Вы мыслите какими Самостийными категориями. Они здесь не нужны, и даже вредны. Здесь вполне хватит маленьких артелей на 10 человек, да хлебопёков, булки печь, на радость тем, кто хочет отжечь и мошной тряхнуть.
В сопредельном государстве таких хватает. Там украл, здесь пропил. Вот местному населению и хватает на хлебушек.