Eiropa ir ieviesusi sektorālās ekonomiskās sankcijas attiecībā pret Krieviju. Vienlaikus Maskava ir sākusi samazināt importu, kas tiek saņemts KF no Austrumeiropas — tieši šīs valstis ir paudušas lielāko atbalstu sankcijām pret Krieviju Eiropā.

Tomēr izrādījās, ka šī loma nav īpaši perspektīva — Brisele nekompensēs zaudējumus, ko sagādās strīds ar Krieviju. Par to ir pārliecināts latviešu politologs, Saeimas deputāta kandidāts no Latvijas Krievu savienības Einārs GRAUDIŅŠ:

 
— Graudiņa kungs, uz kādu efektu, pēc jūsu domām, cer Eiropa, ieviešot ekonomiskās sankcijas attiecībā pret Krieviju? Vai bija vajadzīgs kārtējais sociālais sprādziens? Vai tomēr runa ir par nopietnu mēģinājumu graut Krievijas ekonomiku?

 — Es teiktu, ka pašlaik stratēģisku mērķu sasniegšanai tiek izmantoti taktiskie instrumenti. Tā saucamā anglosakšu civilizācija intensīvi uzbrūk Krievijai ar mērķi sašķelt un iznīcināt Krievijas valsti — vispasaules mēroga ģeopolitisko figūru. Patiesībā tas nav nekas jauns. To mēs vērojam jau vairākus gadsimtus. Anglosakšu civilizācija, tas ir, Lielbritānija koalīcijā ar ASV nevēlas pieļaut, lai dialogs Krievijas un Eiropas valstu starpā (tātad, krievu-franču, krievu-vācu un krievu-itāļu dialogs) kļūtu tik nozīmīgs, ka Krievijai izdotos bez grūtībām realizēt savu politiku Eiropas kontinentā.

Tātad lielākā nozīme ir stratēģiskajai nostājai. Savukārt taktikas realizācijai tiek izmantoti tādi instrumenti, kā mākslīgi organizētā kārtējā „krāsainā revolūcija”, kas izvērsusies par pilsoņu karu Ukrainā. No otras puses, tas ir atklāts genocīds, krievvalodīgo iedzīvotāju etniskā tīrīšana no Kijevas režīma puses. Tas ir tiešs KF apdraudējums.

 
Situācija ir divdomīga un, protams, tā nav izdevīga gandrīz nevienam, izņemot minētās figūras. Jāsaprot arī tas, ka sankcijas tika pieņemtas ASV stingrā spiediena rezultātā.

Spriežot pēc jaunākās informācijas presē, arī ārzemju izdevumos, vadošo Eiropas transnacionālo korporāciju vidē briest milzīga neapmierinātība. Nav īpaši jāuzsver, ka šīs Eiropas sankcijas negatīvi iespaidos Krievijas iekšpolitisko un sociāli ekonomisko sistēmu. No tā izvairīties neizdosies. Tomēr jāsaprot arī tas, kādus instrumentus izmanto ASV, lai piespiestu savus partnerus Eiropā rīkoties pret Krieviju ģeopolitiskajā sfērā.

— Kāda ir Baltijas valstu stratēģiskā nozīme no ASV viedokļa?

— Par Baltijas valstīm es izteikšos kopumā, jo to ārpolitiskā orientācija ir līdzīga. Tām varētu pieskaitīt arī Poliju. Šīs četras valstis daudz lielākā mērā, nekā agrākās Austrumu bloka valstis, piemēram, Ungārija, Rumānija un Bulgārija, ir kļuvušas par ASV priekšposteni Eiropas kontinentā. Vienkāršāk izsakoties, Amerikai tās ir vajadzīgas, lai sariebtu Krievijai. Šodien pāri Krievijai gāžas šo Baltijas valstu pirmā frontes līnija. Pietiek tikai paskatīties uz Gribauskaites kundzi un nesenajiem notikumiem Lietuvā. No veselā saprāta viedokļa tas ir neiedomājami.

Līdz pēdējam kreklam amerikāņu pārpirktās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas politiskās institūcijas rīkojas pēc Vašingtonas norādījumiem. Protams, Baltijas reģions tiek kontrolēts ar dažādu metožu palīdzību. Starp tām iespējams minēt, piemēram, šantāžu ar kompromitējošu materiālu palīdzību, kā arī politisko partiju finansiālu ietekmi. Iespējams, netieši, taču Amerika finansē sev izdevīgās partijas. Vēl vairāk, tā ne tikai finansē, ber arī veicina to nokļūšanu pie varas. Tāpēc Lietuva, Latvija, Igaunija un Polija — pilntiesīgas ES dalībvalstis — pilda amerikāņu misiju Eiropā. Tās itin vienkārši nodod visus savus partnerus ES un tā saucamos draugus no Šengenas zonas.

Gribētos norādīt uz kādu paralēli. Es esmu pārliecināts par to, ka Polija lielā mērā ietekmēja Otrā pasaules kara sākumu. Padomju valsts vairākkārt piedāvāja atbalstu Polijai, taču tā cerēja uz angļiem. Tagad viņi cer uz amerikāņiem. Tā nu iznāk, ka vēsture atkārtojas.

 
— Kā šīs „partnerattiecības” ar Ameriku, it īpaši pret Krieviju vērsto sankciju atbalsts iespaidos Baltijas valstis? Kādas šo valstu nozares savukārt var iespaidot Krievija?

— Šo valstu vietējās kompānijas bankrotēs — tas ir skaidrs. Ņemot vērā Krievijas statusu pasaulē, tā nekad neļaus atklāti ņirgāties par sevi. Mēs redzam, ka jau tagad ir noteikti ierobežojumi Ukrainas un Polijas produkcijai. Esmu pārliecināts, ka cietīs Eiropai svarīgākās nozares. Tā nu nebūs, ka Krievijai klāsies slikti, bet Eiropa plauks un ziedēs.

Baltijas valstis saskarsies ar „bumeranga efektu”. Starp visām trim Baltijas valstīm ļaunākās sekas gaida Latviju. Lieta tāda, ka ievērojamu valsts tautsaimniecības daļu veido tranzīta infrastruktūra (dzelzceļi un ostas). Turklāt liela daļa lauksaimniecības produkcijas tiek eksportēta uz Muitas savienības valstīm.

Lietuvā sankciju sekas būs mazākas, jo tās ekonomika vairāk integrēta ar Poliju. Savukārt Igaunijai par labu nāks ciešā politiskā integrācija ar Somiju. Somu politiķi par veselā saprāta trūkumu sūdzēties nevar — viņi domā pareizi, rūpējas par savu valsti un pieņem perspektīvus lēmumus. Vēsturiskais periods, kura laikā Somija karoja ar PSRS, ir licis šai valstij izdarīt zināmus secinājumus — tagad Somija vairs nekad necenšas nekaunīgi izturēties pret Krieviju, bet Krievija savukārt ciena Somiju. Politiskā līmenī somi pieskata igauņus. Tātad Igaunijas zaudējumi pret Krieviju vērsto sankciju rezultātā nebūs lieli.

Kā jau teicu, Latviju gaida smags trieciens. Vispirms cietīs lauksaimniecība. Iespējami kravu pārvadājumu ierobežojumi un savu eksporta plūsmu bremzēšana. Mēs taču ļoti labi zinām, uz kā rēķina dzīvo latviešu dzelzceļi un ostas. Mums ir trīs ostas: Rīga, Ventspils un Liepāja. Tās taču nepārvadā ASV un Argentīnas kravas. Tās galvenokārt strādā ar Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas kravām. Tātad varam izdarīt atbilstošus secinājumus. Pārējās Baltijas valstis gaida tas pats scenārijs.

 
— Vai ES kompensēs Baltijas valstīm sankciju radītos zaudējumus?

— Es arī gribētu uzdot jautājumu. Vai ES vispār kādreiz ir kaut ko kompensējusi? Es neko tādu nevaru atcerēties. Eiropā pašlaik ir lielas finansiālās problēmas. 2008. gada ekonomiskā krīze vēl nav pārvarēta. Mazas pilsētas, pat tādās valstīs, kā Holande un Francija, arī paliek bez iedzīvotājiem. Arī tur ir ļoti augsts bezdarba līmenis.

Turklāt pirmā ešelona valstu iedzīvotāji ir pieraduši pie augsta sociālās un ekonomiskās aizsardzības līmeņa, kam tiek novirzīti milzīgi līdzekļi. Tiklīdz šis līmenis samazināsies, cilvēki acumirklī izies ielās. Tāpēc būtu smieklīgi domāt, ka ES piešķirs Baltijas valstīm kaut kādas kompensācijas sakarā ar sankciju radītajiem zaudējumiem.

Starp citu, šo sankciju rezultātā vispirms cietīs tieši Baltijas valstis. Tās saņems smagāko triecienu.

Būdams ekonomists, es izstrādāju iespējamo zaudējumu prognozi. Saskaņā ar maniem aprēķiniem, šo valstu ekonomika kritīsies apmēram par 12 — 13%. Tas ir ļoti daudz.
 
— Šonedēļ tika apturētas dārzeņu un augļu piegādes uz Krieviju no Polijas. Kā jums šķiet, vai nākamās nevarētu būt Baltijas republikas?

— Kāpēc ne? Būsim reālisti. Atmetīsim sarežģīto terminoloģiju un iedomāsimies Krievijas darbības. Pirmkārt, sāksim ar to, ka pašlaik Baltijas valstīs un Polijā, kas vēl nesen bija lielākais lauksaimniecības produktu piegādātājs Krievijai, ražotā produkcija neizceļas ar īpaši augstu kvalitāti, turklāt no KF viedokļa tai nav īpašas nozīmes. Vai tiešām jums šķiet, ka Krievija ar tās milzīgo teritoriju un auglīgajām zemēm valsts dienvidos nespēs nodrošināt sevi ar pārtiku? Šis jautājums nesagādās nekādas problēmas.

Kāpēc tad Krievija ielaiž šo produkciju  pie sevis? Tas nav labas gribas žests, tās ir normālas kaimiņattiecības. Es vakarā ieiešu pie kaimiņa palūgt bulciņu, bet viņš nākamreiz kaut ko palūgs man. Taču, ja šis kaimiņš regulāri apkakā manu paklājiņu, tad es bulciņu viņam nelūgšu, un arī pats viņam neko nedošu. Starpvalstu attiecībās situācija ir līdzīga, tikai to stiprina starpvalstu līmeņa diplomātiskie un juridiskie elementi. Tāpēc būtība ir ļoti vienkārša. Ja jūs mums kakājat uz paklājiņa (vēlreiz uzsvēršu — uz paklājiņa, nevis uz galvas, jo uz to Eiropa tomēr nav spējīga). Tad kāpēc mums būtu jāļauj jums tirgoties pie mums un jāuztur jūs? Tātad Krievijas atbildes reakcija ir pašsaprotama.

 
— Kā jums šķiet — vai patreizējos apstākļos Briselei ir kādas iespējas ietekmēt Krieviju, lai pasargātu savas Baltijas valstis no tamlīdzīgām sankcijām?

— Vai jūs esat pārliecināta, ka Brisele ir ieinteresēta aizstāvēt savas Baltijas valstis? Pavisam nesen NATO speciālisti atzina, ka NATO nav gatava karam ar Krieviju Eiropas kontinentā. Iespējams viņiem vajadzēs izvietot papildu militārās bāzes Baltijas valstīs, varbūt arī ne. Tas ir, runa ir par ģeopolitiskajiem mijiedarbības un ietekmes instrumentiem. Šajā lielajā spēlē Baltijas valstīm piešķira kranča loma — kādam ir jāpavankšķ. Šodien un rīt pavankšķēs, bet parīt vairs nevienam nebūs vajadzīgas. Gluži kā prezervatīvs — tas nepieciešams tikai tik ilgi, kamēr rit process.

Jautājumus uzdeva Anastasija Fjodorova, RuBaltic.Ru