Kas Eiropai ir nepieciešams, lai ātrāk dziedētu ekonomiskās krīzes ''brūces'' un atjaunotu ticību Eiropas integrācijai? Vai risinājums varētu būt jauna Eiropas vienošanās jeb jauns Eiropas pakts?

Šī gada pavasarī, 28. martā, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS rīkoja diskusiju par Eiropas Savienības attīstības scenārijiem. Šī diskusija notika plašāka projekta ietvaros, kura galvenais mērķis bija saprast, kāds turpmākais attīstības virziens Eiropai būtu vispiemērotākais, kādas ir iedzīvotāju un ekspertu intereses ES attīstības kontekstā.

Savā uzrunā par New Pact for Europe Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs stāsta par dažādiem skatupunktiem, no kuriem var palūkoties uz to, kas Eiropas Savienība ir un kādai tai vajadzētu būt.





Tomēr, lai kāds arī nebūtu mūsu viedoklis par ES, šobrīd ir pienācis izšķirošs brīdis izvēlēties tālāko attīstības virzienu kopīgi.

Eiropas Savienība šobrīd piedzīvo, iespējams, lielāko pārbaudes laiku savā vēsturē.

Ekonomiskā krīze Eiro zonā, kā arī sarežģītie finanšu, ekonomikas, politiskie, sociālie un globālie izaicinājumi visās ES dalībvalstīs veicinājuši arvien aktīvākas diskusijas par ES integrāciju un ES attīstības ceļiem. Arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas un tām sekojošā gaidāmā ES institūciju vadītāju maiņa rada augsni kvalitatīvām debatēm par ES izaicinājumiem un reformu prioritātēm nākamajiem pieciem gadiem. Kas Eiropai ir nepieciešams, lai ātrāk dziedētu ekonomiskās krīzes “brūces" un atjaunotu ticību Eiropas integrācijai? Vai risinājums varētu būt jauna Eiropas vienošanās jeb jauns Eiropas pakts?

New Pact for Europe projekta mērķis bija uzsākt sarunu ar Eiropas iedzīvotājiem, lēmumu pieņēmējiem un ekspertiem, lai saprastu, kāds attīstības scenārijs viņiem šķiet visticamākais un kāds — visvēlamākais. Lai šos viedokļus noskaidrotu un apkopotu, projekta ietvaros tapa ziņojums (pilnais ziņojums angļu valodā pieejams šeit, kopsavilkums angļu valodā šeit), kurā tika uzskaitīti pieci iespējamie attīstības scenāriji Eiropas Savienības nākotnei, kuri tika apspriesti un analizēti diskusijās visās 16 projekta dalībvalstīs, arī Latvijā:

1. Samazināt ES integrāciju (''atgriezties pie pamatiem'', atteikties no kopīgas valūtas, sadarboties vienīgi jomās, kur tiešām ir pievienotā vērtība);

2. Atstāt visu, kā ir ("nav jālabo tas, kas nav salūzis'', ES jau dara visu nepieciešamo, lai risinātu būtiskākās problēmas, šobrīd nepieciešams nostiprināt esošos sasniegumus);

3. Paplašināt ES integrāciju (darīt vēl vairāk, dodot lielākas pilnvaras ES institūcijām);

4. Veikt strauju lēcienu uz priekšu (pilnvērtīga Eiropas ekonomiskā un politiskā savienība);

5. Mainīt pieeju (ES iedzīvotāju līdzdalība, lai fundamentāli pārdomātu ES uzdevumus; tradicionālais Eiropas integrācijas veids ir sevi izsmēlis, ir jārada jauna, daudz caurskatāmāka, uz iedzīvotājiem vērsta pārvaldes sistēma).

Lai noskaidrotu ES iedzīvotāju viedokli par šiem pieciem attīstības scenārijiem, visā Eiropā notika 50 dažādi diskusiju pasākumi. 2014. gada 28.martā diskusijas ar lēmumu pieņēmējiem un plašāku sabiedrību notika arī Latvijā, ļaujot Latvijas iedzīvotāju viedokli salīdzināt ar citās dalībvalstīs pausto.

Diskusiju dalībnieki īpaši izcēla emigrāciju kā lielāko izaicinājumu ar ko Latvijai jāsaskaras, līdz ar to brīva personu kustība ES ietvaros nav vērtējama viennozīmīgi. Tāpat arī notikumi Ukrainā ir likuši pārvērtēt ES iespējas un pilnvaras, īpaši saistībā ar tās ietekmi starptautiskā līmenī. Ņemot vērā, ka šādi notikumi ietekmē ES attīstību, diskusiju dalībnieki uzskatīja, ka Eiropas nākotni iekrāsos nevis viens, bet gan vairāku scenāriju apvienojums.

Kā vienīgo neiespējamo scenāriju dalībnieki minēja pirmo attīstības modeli, kas paredz samazināt Eiropas integrāciju atsakoties no vienotas valūtas un ''atgriežoties pie pamatiem''. Šis viedoklis sakrīt kā ar citās dalībvalstīs, tā ar Eiropadomes priekšsēdētāja van Rompeja pausto viedokli.

Latvijā, kā iedzīvotāju, tā ekspertu diskusijās populārākie bija otrais un trešais scenārijs, piektajam scenārijam iezīmējot ideālu šablonu nākotnes attīstībai. Šeit interesanti piebilst, ka, lai arī piektais attīstības scenārijs tika vērtēts kā vispozitīvākais, jo tas izceļ demokrātiskās leģitimitātes problēmu risinājumus. Tajā pašā laikā, šis modelis netika uzskatīts par reālistisku nākotnes iespēju. Viens no ierosinājumiem mudināja uz piedāvātajiem ES attīstības modeļiem lūkoties lineāri (neskaitot pirmo scenāriju), skaidrojot, ka, visticamāk, šobrīd ES atrodas "otrajā fāzē'', taču vēlāk varētu sekot arī trešā un ceturtā un visbeidzot, arī piektā fāze.

Ja runā par ES attīstības scenāriju novērtējumu citviet Eiropā, tas lielā mēra sakrita ar Latvijā pausto — otrais un trešais scenārijs tika vērtēti kā visreālistiskākie. Līdzīga attieksme bija novērojama arī attieksmē pret piekto scenāriju, kurš, tāpat kā tas iezīmējās Latvijas diskusijās, ieguva vislielāko atbalstu kā diskusijās ar iedzīvotājiem, tā diskusijās ar ekspertiem un lēmumu pieņēmējiem.

Interesanti, ka galvenais secinājums diskusijās teju visās projekta dalībvalstīs iezīmē vienotu kopsaucēju Eiropas iedzīvotāju viedokļos. Proti, neviens no scenārijiem ‘tīrā formā’ nav iespējams vai pat vēlams — mums drīzāk būtu jārunā par scenāriju, kurā apvienotos vairāku citu scenāriju elementi, atmetot radikālus risinājumus un ekstrēmus uzskatus.

Kur tālāk?

Līdz ar diskusiju noslēgšanos, Jaunā Eiropas līguma projekts, kurš kopumā sastāv no četrām fāzēm, šobrīd tuvojas tā trešās fāzes noslēgumam. Tiek strādāts pie otrā ziņojuma, kurā tiks iekļauti nu jau konkrēti ierosinājumi Eiropas nākotnes tālākai attīstībai. Projekta noslēdzošajā posmā Jaunais Eiropas līgums tiks prezentēts un apspriests ar iedzīvotājiem un ekspertiem vairāku Eiropas valstu galvaspilsētās un Briselē.