Līdz šim valdība saistībā ar reemigrācijas programmu ir nodarbojusies tikai ar tukšiem solījumiem — visas ieceres un dokumenti, šķiet, palikuši kādās no tālākajām politiķu "darba galdu" atvilktnēm. Taču, lai sekmētu aizbraukušo tautiešu atgriešanos, nepietiek tikai ar solījumiem un skaļiem vārdiem — ir jārīkojas, tajā skaitā jārunā ar mūsu valstspiederīgajiem, kuri dzīvo ārzemēs, meklējot atbildes uz jautājumiem — kas motivētu emigrējušos iedzīvotājus atgriezties.

Nodokļu maksātāju biedrība (NMB) veica aizbraukušo tautiešu aptauju, lai noskaidrotu, kādiem jautājumiem valdībai ir jāpievērš īpaša uzmanība, kā arī, vai veiktās reformas un eiro ieviešana Latvijā motivē ārzemēs dzīvojošos tautiešus pamest ierasto dzīvi un doties mājup.
 

Kā galvenos faktorus, kas motivētu atgriezties uz dzīvi Latvijā, 22% minēja labāku ekonomisko situāciju valstī, 21% — iespējas atrast labi apmaksātu darbu, 19% — lielāku skaidras naudas masu, kas paliek „uz rokas" pēc nodokļiem, 19% — lielākas sociālās garantijas un pabalstus, 6% — labākas izglītības iespējas, bet 13% konkrētu variantu neminēja.

Jautāti, "vai kāds no valdības jau veiktajiem pasākumiem reemigrācijas veicināšanai ir uzrunājis ārzemēs dzīvojošos latviešus?", 93% atbildēja negatīvi, bet tikai 7% uzskatīja, ka kāds no organizētajiem pasākumiem izrādījies veiksmīgs, to vidū izceļot aktīvu reemigrējušo bērnu integrēšanu skolās. Par eiro ieviešanas nozīmi reemigrācijas veicināšanā 95% respondentu uzskatīja, ka tā nekādu devumu nenesīs, bet 5% šādu iespēju vērtēja pozitīvi.

Par savām iespējām un vēlmi atgriezties Latvijā 28% atbildēja, ka braukt atpakaļ vēlētos, bet patlaban neredz šādu iespēju. 24% respondentu atzina, ka Latvijā atgriezties nevēlas, 20% pauda, ka atgrieztos tad, kad Latvijā būs taisnīga, progresīva nodokļu sistēma un kad ar nodokļiem neapliekamais minimums būs vismaz 600 euro. 8% atzina, ka plāno Latvijā atgriezties jau tuvākajā nākotnē, 4% vēlas atgriezties, bet par to domāšot vēlāk, 1% atgriezties nevēlas, bet ir spiesti to darīt, savukārt 15% konkrētu variantu neminēja.

Pētījums atklāj, ka ārzemēs dzīvojošie tautieši mēnesī pēc nodokļu nomaksas saņem vidēji sešas reizes lielāku algu nekā pirms tam, dzīvojot un strādājot Latvijā.

Proti, lielākā daļa aptaujas dalībnieku (68%) atzina, ka alga mēnesī "uz rokas" Latvijā svārstījusies 150 — 350 eiro robežās, bet 81% respondentu minēja, ka ārzemēs viņi saņem vidēji 1000 — 2000 eiro. Domāju, ka šie skaitļi diezgan skaidri atspoguļo ne tikai patiesos iemeslus cilvēku aizbraukšanai, bet arī norāda uz skaudro patiesību, kā cilvēki dzīvo Latvijā tagad. Var tikai noņemt cepuri to tūkstošu cilvēku priekšā, kuri ar vidēji 250 eiro mēnesī spēj uzturēt savas ģimenes.

Kā liecina aptaujas rezultāti, vairāk nekā puse aptaujāto (57%) atzina, ka par galveno aizbraukšanas iemeslu kļuvusi tieši spiedīgā finansiālā situācija, 13% par būtiskāko faktoru izrādījusies vēlme gūt jaunus iespaidus un pieredzi, 11% minēja, ka viens vai vairāki ģimenes locekļi jau dzīvojuši ārzemēs, 6% par galveno vadmotīvu bijusi vēlme studēt ārzemēs, 2% ārzemēs dzīvojuši draugi, bet 11% konkrētu iemeslu neminēja.

Jautājumā "vai uz ārzemēm pārcēlās vieni paši vai kopā ar kādu ģimenes locekli", 57% atzina, ka sākumā pārcēlušies vieni paši, 25% — kopā ar vēl kādu ģimenes locekli, bet 18% — kopā ar visu ģimeni.

Kā liecina aptaujas laikā iegūtie dati, 39% respondentu ārzemēs dzīvo jau 5 līdz 10 gadus, 35% — 1 līdz 5 gadus, 19% — 10 līdz 15 gadus, 6% — mazāk par gadu, bet 1% — 15 līdz 20 gadus.

Aptauju organizēja Nodokļu maksātāju biedrība, interneta vidē aptaujājot 587 ārzemēs dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos. Pētījums notika no 17. līdz 28.februārim.
 

Ir.lv