EP vēlēšanas ir beigušas. Tomēr, kas ir tas, ko mēs sagaidām no saviem ievēlētajiem pārstāvjiem, un kas ir tas, ko tie sola izdarīt?


Partiju programmas un „ES Sociālā harta”
 
Daudz tiek runāts par to, ka partiju priekšvēlēšanu programmās lielākoties ir sarakstītas lietas, ar kurām nemaz Eiropas Parlaments nenodarbojas. „Saskaņa” ir gatava strādāt pie darba algas, pensiju un pabalstu piesaistes iztikas minimumam, aizmirstot, ka Eiropas Parlaments nelemj par šādiem jautājumiem. Katrā dalībvalstī iztikas minimums ir atšķirīgā līmenī, šie jautājumi ir dalībvalstu nacionālo parlamentu pārziņā.

Līdzīgi ir Aleksandra Mirska solījumi — lielākas pensijas, medmāsu algas, korupcijas izskaušana. Savukārt Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka citām dalībvalstīm būtu jāmaksā Latvijai, tāpēc, ka tur ir nodarbināti Latvijas pilsoņi. Diez vai Eiropas Parlaments atbalstītu šādu ideju.
 
Arī citu partiju priekšvēlēšanu programmās ir vairāki solījumi, ar ko Eiropas Parlaments nenodarbojas. Bezmaksas medicīnas pamatpakalpojumu pieejamību visiem ES pilsoņiem sola Latvijas Sociālistiskā partija, bet Latvijas Krievu Savienība ar Ždanoku priekšgalā uzstāj uz izglītību krievu valodā tieši Latvijā, kas atkal ir tikai nacionālā parlamenta pārziņā. Bet vismaz Latvijas Sociālistiskā partija savus solījumus veido ES kontekstā, ne tikai Latvijas.

Lai gan partija „Latvijas attīstībai” runā par to, kas jādara Eiropas Parlamentam, tā tomēr ļoti lielu uzmanību pievērš kultūrai un valodai. Arī koalīcijas partijas sola vairākas abstraktas un ar ES nesaistītas lietas.

ZZS sola panākt, ka Latvijas valdība pilnībā ratificē Eiropas Sociālo hartu un ievērotu Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas, lai gan par to nelemj EP, kā arī ZZS pati šajā brīdī ir valdībā. Par gāzes tirgus atvēršanu un Latvijas enerģētisko neatkarību savās programmās raksta arī „Vienotība” un "Nacionālā Apvienība", tomēr šie jautājumi jau tiek risināti nacionālā līmenī.
 
Par jauniešiem partiju programmās gan minēts maz. Piemēram, „Saskaņa”, ZZS, Vienotība, Latvijas attīstībai un Latvijas Sociālistiskā partija gan min, ka jāmazina jauniešu bezdarbs un bezdarbs kā tāds, bet netiek norādīts, kā tas tieši tiks veikts. Vairāk uzmanības tiek pievērsts pensionāriem, un tas ir saprotams, jo pensionāri ir aktīvāki balsotāji.


Neizpildīdāmie solījumi un pārstāvniecība

Solījumi ir daudz un dažādi, tomēr, ja par lielu daļu no partiju solījumiem Eiropas Parlaments vienkārši nevar lemt, jo tie nav tā kompetencē, tad kā šādi Latvijas pārstāvji spēs pārstāvēt mūs?
 
Rodas sajūta, ka daudziem kandidātiem un partijām, vēlēšanas ir vien atskaites punkts, kuru jāpārvar, un tikai pēc tam tiks domāts par to, ko tad īsti Eiropas Parlamentā darīt. Tāpat šīs neatbilstošās idejas un tikai uz Latviju vērstie solījumi nespēs pārliecināt citus EP deputātus, ka tie ir jārisina. Strādāšana Latvijas labā ir jāiekļauj Eiropas Savienības kontekstā, nevis jānodala Latvija no tās. Eiropas Parlamenta deputātiem būtu jāstrādā, lai attīstītu visu Eiropas Savienību, ne tikai kādu konkrētu dalībvalsti.


Atbildība nevis dāvana

Pirms kandidēt un censties sevi parādīt kā kompetentus un strādātspējīgus Latvijas pārstāvjus, kandidātiem būtu jāuzzina ar ko nodarbojas Eiropas Parlaments, citādāk rodas sajūta, ka katrai sevis cienošai partijai vienkārši rodas sajūta, ka jāpiedalās vēlēšanās, lai vienkārši sevi parādītu. Arī pašiem vēlētājiem jābūt atbildīgiem.
 
Kļūšana par Latvijas pārstāvi un Eiropas Parlamenta deputātu nav dāvana, bet atbildība, tāpēc gan pašiem kandidātiem, gan vēlētājiem jāpārdomā, kam uzticēt šo atbildību.
 
Ar deviņu pieminēto partiju programmu vizuālu ilustrāciju (infografikām), kurās atspoguļoti arī citi partiju šaubīgie solījumi, aicinām iepazīties partiju profilos sadaļā "Solījumi".