В подавляющем большинстве случаев сначала не было уголовных кодексов и всеобщих деклараций прав человека, на которые ссылатся в ответах спикер. Однако, принципы отношения между людьми и окружающим пространством регламентировать как-то было надо. Возможностей донесения этой информации через систему политпросвещения или средства массовой информации не было. Поэтому каноны прививались без объяснений: так надо. Или если угодно - бог сказал.
При этом с совершенно материалистических точек зрения вполне внятно можно разъяснить необхомость различных постов, всемозможные запреты на прием того или иного вида пищи, каких-либо деяний или действий.
Так как люди в любом случае задавались вопросами о сотворении мира и бытие, то это тоже от власть придержащих или мудрецов требовало предоставить некоторые объяснения. Соответственно, они их предоставляли в меру своих познаний и способностей. Причём вне зависимости от реального наличия или отсутствия Всевышнего.

276 г. до нашей эры - 194 г. до нашей эры.

Один грешник долго грешил и однажды сквозь раскаты грома услышал он глас Божий "Все, грешник, ты утонешь!"
Грешник перепугался, стал молиться, поститься и через несколько лет наконец решился взять билет на корабль.
Лишь опустилась ночь, как на море началась буря и корабль стал тонуть.
Грешник выскочил на палубу, "Господи, я же столько молился, столько лет постился, мне было не легко!!!"
И донесся сквозь гром голос с небес
"А ты думаешь, что мне было легко - всех грешников собрать на одном корабле?!"

= = = = =

Причины кораблекрушений весьма хорошо объяснены математиками. А вот вероятность наступления совокупностей условий для наступления причин математики могут просчитать. Но не могут гарантировать.

Однако, при наличии доказательства это уже будет не вера, а - знание.

Верить и знать, это не одно и тоже.

http://www.youtube.com/watch?v=eJzHe5A7EfM :)

Извините пожалуйста, конечно математика, это - непрятная наука, но....
А учёные, случайно, не вычисляли вероятность самостоятельного возникновения бога? Просто интересно сравнить степени.

Извините Лев,
наверное, - давно уже дошёл до такого состояния... Сегодня на сон было меньше 6 часов, а за деяния, которыми сегодня занимался, вообще никто ничего и никогда не платил... :) И да, напросился на заседание комиссии по организации дорожного движения в свете предстоящих различных ремонтов и с утра пораньше полтора часа там отсидел, и про заданный здесь в другой теме вопрос потом спросил. И да, - совершенно добровольно.

Естати, исключительно рекомендую. Весьма познавательный фильм. На два часа смотрения, но смотрится на одном дыхании.

Первая серия

http://www.youtube.com/watch?v=FI6yap103as

Вторая серия

http://www.youtube.com/watch?v=zHGGOemvMTU

Музыкальный клип, использованный в фильме

http://www.youtube.com/watch?v=jky7VZEmNAI

P.S.

Национальный совет по электронным СМИ начал административный процесс в отношении телеканала TV5 в связи с тем, что на канале транслировался фильм "Za poņimaņije/Пар Сапратни" без перевода налатышский язык, а лишь с латышскими субтитрами.

 Позвольте вопрос. Давно пытался понять, в Эстонии Праздник победы (võidupüha) в ознаменование результата битвы под Венденом (Võnnu lahing) празднуют 23 июня. Почему в Латвии 22-го?

Надежда, в конкретном случае не рассматриваю вопрос в подобном ключе. Не надо во всём искать подтекст. Лишь отметил лингвистический аспект. Так как видел и слышал интервью г-жи Элерте на русском в бытность её министром культуры в процессе получения этих самых интервью. Достаточно большое число чиновников ничего не имеют против интервью на русском языке, но я вижу и как они мучаются, и представляю, как потом тележурналисты мучаются с "нарезкой", пытаясь составить из полученного материала связное предложение. Это просто реальность нынешнего времени, а отнюдь не упрёки или укоры.

Кстати, у г-жи Элерте экспромтом достаточно корявый русский. Поэтому, даже если бы она решила говорить на русском, то поручи мне брать у нее телеинтервью, поблагодарил бы, но наверное попросил бы её перейти обратно на латышский: от каждого по способностям.

Разумеется. Но других пока нет вообще (или может быть мне не попадались). Кстати, никаких выводов не делал, а просто привёл документ. Любой может сделать свои выводы. При этом выводы могут быть и такие, как Вы указали, что опрос спорный с точки зрения достоверности. И такая точка зрения - уже неоспоримое право того, кто делает выводы.

> Bet ne visi zina, ka šie nosaukumi ir par godu uzvarai pār Bermontu un Latvijas
> brīvības cīņām (1918.-1920.g.)

Iespējams ne visi, bet daži to gan zina… :)

Однако,

Uzvaras parks, ja var ticēt kartēm, ir parks starp Raņķa dambi (Раньковая дамба - Ranckscher Damm), Aleksandra Grīna bulvāri un Bāriņu ielu (Сиротская улица – Waisenstraße).

Bet „Zvaigznes” atrodas starp Bāriņu ielu (Сиротская улица – Waisenstraße), Hermaņa ielu (Германовская улица – Hermannstraße) un Uzvaras bulvāri (бульвар Победы – Sieges-Boulevard).

Bet no petīcijas man nepalika skaidri, kur tieši ir piedāvāts veidot memoriālu.

Две недели тому назад департамент образования Рижской думы представил доклад по ситуации с изучением латышского языка в детских садиках, реализующих программу национальных меньшинств.

Вот он целиком. А выводы каждый может делать сам.

= = = = = = =

Informācijas apkopojums par valsts valodas apguves novērtējumu

 2004. un 2005.gadā dzimušiem bērniem Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs,

kas īsteno pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmu un priekšlikumi situācijas uzlabošanai

 

Problēmas vispārīgs raksturojums

Vispārējās izglītības likuma 20.panta pirmās daļas 6.punkts nosaka, ka pirmsskolas izglītības programma nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, aptverot valsts valodas lietošanas pamatiemaņu apguvi.

Pirmsskolas izglītības iestādēs mācību saturu nosaka Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumi Nr.709 „Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām” (turpmāk – Vadlīnijas)[1], kuros pirmsskolas izglītības satura apguves rezultāti ietverti trijās jomās: fiziskā attīstība, psihiskā attīstība un sociālā attīstība. Vadlīnijās nav atsevišķi akcentēti mazākumtautību izglītojamo latviešu valodas (turpmāk – valsts valoda) apguves plānotie rezultāti, tie iekļauti iepriekš minētajās jomās, līdz ar to pedagogu izpratne par apgūstamā mācību satura apjomu ir atšķirīga. Atšķirīgā izpratne īpaši izpaužas vienā no mācību satura komponentiem, proti, valodas kompetencē.

Pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas parauga[2](turpmāk – programmas paraugs) 6.punkts nosaka, ka „latviešu valodas mācību programma veidota tā, lai bērns apgūtu latviešu sarunvalodas pamatus”.

 

Jēdzienu sarunvalodas pamati[3] pedagogi izprot atšķirīgi, piem.: 1) darbs veicams tikai mutvārdu formā, 2) jēdziens ietver arī lasītprasmes un rakstītprasmes apguvi, 3) jāsaprot sarunas biedra teikto un jāreaģē uz to mutiski vai ar darbību, savukārt, gramatisko formu ievērošana, lasītā teksta uztvere, īsa stāstījuma veidošana jāapgūst sākumskolā.

 

Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību programmu, valsts valodas apguves nodrošināšanā izmanto autorprogrammas, kurās apgūstamā satura apjoms un plānotie rezultāti var būt atšķirīgi, jo saskaņā ar Izglītības likuma 34.pantu mācību priekšmetu vai kursu programmas ir tiesības izstrādāt vai izraudzīties šīs programmas īstenojošiem pedagogiem.

Līdz šim Latvijā nav noteikts vienots valsts valodas mācību saturs pirmsskolas vecuma bērniem. 2004.gada 2.decembrī Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta komitejas sēdē tika apstiprināts Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta sagatavotais „Rīcības plāns latviešu valodas apguves nodrošināšanai mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādēs (grupās)”, kura īstenošanas rezultātā pirmsskolas izglītības iestāžu latviešu valodas skolotāju darba grupa izstrādāja latviešu valodas programmas paraugu.

 

Programmas paraugā, kuru skolotāji praksē izmanto vēl joprojām, bērniem no divu gadu vecuma latviešu valodā ir noteiktas divas rotaļnodarbības nedēļā.

          Rīgā pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem līdz trīs gadu vecumam valsts valodas apguvi nodrošina pirmsskolas izglītības skolotāja, bet no trīs gadu vecuma – pirmsskolas izglītības pedagogs (latviešu valodas skolotājs).

2011./2012.mācību gadā Rīgas pilsētā 86 pašvaldības izglītības iestādēs īsteno pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmu:

 

         

Aptaujā tika noskaidrots:

Kādi ir iemesli, kas sagādā grūtības bērniem apgūt valsts valodu atbilstoši autorprogrammā plānotajiem rezultātiem?

Ar kādām būtiskām problēmām saskaras pedagogi darbā ar bērniem valsts valodas apguves nodrošināšanā (grūtības bērniem, vecāku attieksme, kolēģu/personāla attieksme u.c.)?

Kādi veicinošie pasākumi ieviešami turpmākajā darbā ar bērniem valsts valodas iemaņu apguves uzlabošanā un nostiprināšanā?

 

Informācijas iegūšanas bāze:

          - 86 Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmu, t.sk. 30 divplūsmu (latviešu/krievu) pirmsskolas, aptverot 2267 izglītojamos;

          - 90 latviešu valodas skolotājas;

          - 86 vadītāju vietnieces/izglītības metodiķes.

Aptaujas datu analīzē iegūtie rezultāti:

 

1.               30 izglītības iestādēs jeb 35 %gadījumos Valsts valodas autorprogrammās plānoto rezultātu sasniegšana bērniem grūtības nesagādā.

 

          2.  56 izglītības iestādes jeb 65 % gadījumosrespondenti norāda divus programmas apguves kavējošos faktorus:

          2.1.  grupās ir liels bērnu – logopātu skaits (no 19 % līdz 62 %), kuriem nepietiekami attīstīta fonemātiskā dzirde, un 47% bērniem ir runas un valodas attīstības traucējumi dzimtajā valodā;

          2.2.   42 % ir neregulārs pirmsskolas apmeklējums - nodarbību kavējumi (slimības dēļ, u.c. kavējuma iemesli).

 

3.  32 izglītības iestādes jeb 37,2 % gadījumos respondenti kā lielāko problēmu norāda, kalīdz šim nav apstiprināts vienots mācību saturs valsts valodas apguvē pirmsskolas vecuma bērniem. No aptauju anketām secināts,kakatras pirmsskolas autorprogrammās plānoti atšķirīgi sasniedzamie rezultāti, tādēļ ne visās aptaujas anketās ir sniegtas atbildes uz atsevišķiem jautājumiem, piemēram, par valsts valodas kompetenci, valodas uzbūvi, struktūru un funkcionēšanas īpatnībām, to izmantošanu praktiskā valodas lietojumā, kā arī sociālkultūras kompetenci - kultūras tradīciju un sabiedrībā pieņemto normu ievērošanu saziņā, literārā darba uztveri un radošo darbību.

 

     4.  25 izglītības iestādes jeb 29 % gadījumos respondenti  kā būtisku problēmu norāda, ka nav latviešu valodas pielietojuma ārpus rotaļnodarbību laika dienas gaitā. Aptaujās tiek norādīts uz nepieciešamību uzlabot valsts valodas prasmes pirmsskolu darbiniekiem, t.sk., pirmsskolu skolotāju palīgiem, kā arī tiek uzsvērts, ka bērniem nav iespējas komunicēt latviešu valodā vienaudžu vidū. No aptauju datu analīzes iegūtajiem rezultātiem secināts, ka divplūsmu pirmsskolās valsts valodas prasmes bērniem ir augstākas.

         

          5.  31 izglītības iestāde jeb 36 % gadījumos respondenti uzsver, ka turpmākajā darbā valsts valodas iemaņu apguvē un nostiprināšanā pirmsskolā ikdienā sadzīvē jānodrošina komandas darbs, valsts valodu pielietojot dienas gaitā ārpus rotaļnodarbību laikā.

 

          6.  30 izglītības iestādes jeb 35 % gadījumos respondenti uzskata, ka, lai sekmīgāk apgūtu valsts valodu, bērniem no piecu gadu vecuma ir jāpalielina latviešu valodas nodarbību skaits, līdz ar to nepieciešama arī latviešu valodas skolotāju amata likmju palielināšana.

 

          7.   13 izglītības iestādes jeb 15,1 % gadījumos ir priekšlikums ieviest bilingvālo apmācības modeli.   

 

          8.   25 izglītības iestādes jeb 29 % gadījumos respondenti uzsver metodisko materiālu trūkumu latviešu valodas apguvē.

 

          9.  17 izglītības iestādes jeb 19,7 % gadījumos respondenti uzsver kvalifikācijas celšanas kursu nepieciešamību latviešu valodas skolotājiem.

 

 

 

Pedagogu ieteikumi turpmākajam darbam:

         

          Pēc pedagogu domām valsts valodas apguves metodes var būt ļoti dažādas, jo valodas apguvēji, pedagogi, vide, mācību līdzekļi ir atšķirīgi. Ikvienai metodei var atrast savas labās un savas sliktās puses. Būtiski, lai valsts līmenī tiktu definēts vienots sasniedzamais rezultāts valsts valodas apguves nodrošināšanā, kā arī izstrādāti metodiskie ieteikumi programmas īstenošanai.

 

1. Valsts valodas mācīšanas mērķis ir sagatavot valodas apguvēju (izglītojamo) reālām komunikatīvām situācijām, vispirms attīstot valodas saprašanu, tad aktīvu tās pielietošanu, lai izglītojamais reālajā dzīvē varētu gan sazināties, gan turpināt valodas mācīšanos.

 

2. Pedagogam jāpanāk, lai valodas apguvēji nebūtu satraukti vai pesimistiski noskaņoti, jāceļ valodas apguvēja pašapziņa.

 

3. Jāveicina sadarbība ar ģimeni (vecāku atbalsts), motivējot bērnu otras valodas apguvei.

 

4. Nepieciešams pilnveidot latviešu valodas skolotāja profesionālo meistarību tālākizglītības kursos.

 

 

 

 

 

 

 

Departamenta priekšlikumi:

 

1. Sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru izstrādāt vienotu mācību saturu valsts valodas apguvē pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas paraugā un sekmēt metodisko materiālu izveidi darbam valsts valodas apguves rezultativitātes paaugstināšanai. (atbildīgā institūcija Valsts izglītības satura centrs).

 

2. Palielināt latviešu valodas nodarbību skaitu līdz trīs nodarbībām nedēļā bērniem grupās no 3 gadu vecuma, bet no 5 gadu vecuma nodrošināt latviešu valodas mācības katru dienu.

 

3. Pirmsskolas grupās ar lielāku bērnu skaitu nodrošināt latviešu valodas nodarbību organizēšanu apakšgrupās.

 

4. Rast finansiālu iespēju konkurētspējīgam atalgojumam pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem (tajā skaitā latviešu valodas skolotājiem), lai paaugstinātu kvalitāti pedagoģiskā procesa nodrošināšanai.

 

5. Veicināt divplūsmu (latviešu/krievu) pirmsskolas izglītības iestāžu izveidi, radot apstākļus bērniem savā neformālā vidē ar vienaudžiem kontaktēties valsts valodā.

 

6. Paaugstināt profesionālo meistarību latviešu valodas skolotājiem, aktualizēt problēmjautājumu Latvijas augstskolās studiju programmās, iekļaujot otrās valodas mācīšanas metodiku.

 

7. Palielināt logopēdu amatu vienību skaitu katrā pirmsskolas izglītības iestādē, lai novērstu bērniem pamatproblēmas dzimtajā valodā.

 

8. Veicināt bilingvālo pieeju/apmācību valsts valodas apguves dabiskas vides nodrošināšanā.

 

9. Aktualizēt valsts valodas lietojumu dienas gaitā sadzīvē ārpus rotaļnodarbību laikā, tādējādi pirmsskolas izglītības iestādē nodrošinot komandas darbu mērķa sasniegšanā.

 

 

 

 

Aptaujas anketas „Bērnu valsts valodas prasmju novērtējums” jautājumu kopsavilkuma tabulas

 Rīgā, 2012.gada aprīlī

 

          Vai bērniem sagādā grūtības apgūt valsts valodu atbilstoši autorprogrammā plānotajiem rezultātiem?

 

 

 Ar kādām būtiskām problēmām saskaras pedagogi darbā ar bērniem Pirmsskolā valsts valodas apguves      nodrošināšanā (grūtības bērniem, vecāku attieksme, kolēģu/personāla attieksme u.c):

 

                   

          Kādi veicinošie faktori ieviešami Iestādē turpmākajā darbā valsts valodas iemaņu apguvē un nostiprināšanā?

 

                             

         

          Citi ieteikumi un pārdomas:

 

 

          þ Nepieļaut latviešu valodas skolotājam aizvietot slimojošas pirmsskolas izglītības skolotājas, kas kavē rotaļnodarbību    norisi latviešu valodā grupās – 1;

 

          þ Grūtības darbā rodas ar visām iepriekš minētām cilvēku grupām (bērniem, personālu un bērnu vecākiem), kur         problēmas valsts valodas apguvē rodas dažādu iemeslu dēļ – 1;

 

          þ Pedagogu atbalsts latviešu valodas sarunvalodas apguvē ir dažādās interešu izglītības nodarbībās – 2;

 

          þ Liels bērnu skaits; samazināt bērnu skaitu apakšgrupās (no 8-12 uz 6-8) – 2;

 

          þ Palielināt pedagogiem atalgojumu – 1.                   

Вадим,
проблема не в Виестуре, проблема в сознании.
Просто странно читать произведение двадцатилетней давности по содержанию.

Скажите, - спросил нас некий строгий гражданин из числа тех, что признали советскую власть несколько позже Англии и чуть раньше Греции, - скажите, почему вы пишете смешно? (Илья Ильф, Евгений Петров)

Возможно, кто-то остался в прошлом, сложно сказать, как долго происходило изменение сознания в период 1920-40, что "здесь вам не тут", сейчас как раз столько же прошло. Но большинство населения страны весьма внятно понимает, в какой стране живёт. А тут ему рассказывают, что живёт то оно в другой стране. Потому как автора так со стороны кажется... И что сейчас публика, должна себя мягкой обувью начать колошматить, доказывая, - "да что вы, - да и в помыслах не было..." И до сих пор ездя в электричках, плевать с полоборота "то, где их собрали, - это и промышленностью назвать нельзя". Сейчас, может быть, уже и нельзя. Но тогда они вполне даже собирались в промышленных масштабах.

Однако, вопрос не в этом, а в другом. Даже если сегодня "нулевая точка отсчета" и нынешнее состояние объявляется "status quo", что завтра? Was soll man tun?

Для начала Виестуру придется перестать видет в каждом комментарии мечты о присоединениях куда или непризнания двадцать один год тому назад произошедшего факта. И с тех пор ростёт ВТОРОЕ поколение. Те, что родился в 1991 году, в этом отпразднуют 21 год, у них у самих уже могут быть дети. А тут им рассказывают, чято они, яко бы думают о том, о чём у них и мыслей быть не может. :)

А состоянием латышско-русского сближения не надо озабочеваться... :) Ему просто... не надо мешать. :)