Профиль


Вадим Фальков
Журналист, депутат Рижской думы
Spīkers
Uzstāšanās: 56 | Oratora replikas: 3271 |
Replikas: 4571 | Atbalstījuši: 4230 |
Izglītība: | ЛУ |
Вадим Фальков
Журналист, депутат Рижской думы
Spīkers
Uzstāšanās: 56 | Oratora replikas: 3271 |
Replikas: 4571 | Atbalstījuši: 4230 |
Izglītība: | ЛУ |
№319 Vadims Faļkovs
→ Иван Kазакевич,
16.06.2012
23:26
При этом с совершенно материалистических точек зрения вполне внятно можно разъяснить необхомость различных постов, всемозможные запреты на прием того или иного вида пищи, каких-либо деяний или действий.
Так как люди в любом случае задавались вопросами о сотворении мира и бытие, то это тоже от власть придержащих или мудрецов требовало предоставить некоторые объяснения. Соответственно, они их предоставляли в меру своих познаний и способностей. Причём вне зависимости от реального наличия или отсутствия Всевышнего.
№303 Vadims Faļkovs
→ Марк Козыренко,
16.06.2012
22:51
№270 Vadims Faļkovs
→ Лаокоонт .,
16.06.2012
21:58
Грешник перепугался, стал молиться, поститься и через несколько лет наконец решился взять билет на корабль.
Лишь опустилась ночь, как на море началась буря и корабль стал тонуть.
Грешник выскочил на палубу, "Господи, я же столько молился, столько лет постился, мне было не легко!!!"
И донесся сквозь гром голос с небес
"А ты думаешь, что мне было легко - всех грешников собрать на одном корабле?!"
= = = = =
Причины кораблекрушений весьма хорошо объяснены математиками. А вот вероятность наступления совокупностей условий для наступления причин математики могут просчитать. Но не могут гарантировать.
№171 Vadims Faļkovs
→ Александр Янин,
16.06.2012
16:40
Верить и знать, это не одно и тоже.
№66 Vadims Faļkovs
16.06.2012
12:04
№55 Vadims Faļkovs
16.06.2012
11:30
спасибо большое за краткий и ёмкий труд.
В этой связи несколько вопросов.
1. С точки подхода предложенного спича завершите, пожалуйста, предложение:
Ежегодное схождение Благодатного огня, - это ...
2. Если с точки зрения науки самовнушение "я здоров и счастлив" в конечном итоге приводит к подобному результату, то может ли две тысячи лет массовых самовнушений "бог есть" привести к его появлению?
3. Допустим, в Христа спикер не верит. А в остальных богов? И - почему? Нет свидетельских показаний?
4. Если в обществе необходимо ввести моральные нормы межличностного поведения и всеобщего отношения к окружающему миру, то имеет ли принципиальное значение, как это назвать - "табу" вождя, религией или "моральным кодексом строителя коммунизма"?
№47 Vadims Faļkovs
→ Марк Козыренко,
16.06.2012
10:56
А учёные, случайно, не вычисляли вероятность самостоятельного возникновения бога? Просто интересно сравнить степени.
№236 Vadims Faļkovs
→ neznamo kto,
15.06.2012
20:05
наверное, - давно уже дошёл до такого состояния... Сегодня на сон было меньше 6 часов, а за деяния, которыми сегодня занимался, вообще никто ничего и никогда не платил... :) И да, напросился на заседание комиссии по организации дорожного движения в свете предстоящих различных ремонтов и с утра пораньше полтора часа там отсидел, и про заданный здесь в другой теме вопрос потом спросил. И да, - совершенно добровольно.
№746 Vadims Faļkovs
15.06.2012
13:35
Первая серия
http://www.youtube.com/watch?v=FI6yap103as
Вторая серия
http://www.youtube.com/watch?v=zHGGOemvMTU
Музыкальный клип, использованный в фильме
http://www.youtube.com/watch?v=jky7VZEmNAI
P.S.
Национальный совет по электронным СМИ начал административный процесс в отношении телеканала TV5 в связи с тем, что на канале транслировался фильм "Za poņimaņije/Пар Сапратни" без перевода налатышский язык, а лишь с латышскими субтитрами.
№187 Vadims Faļkovs
→ Дмитрий Озернов,
15.06.2012
10:58
Как мне сегодня объяснил замначальника отдела организации движения департамента сообщения, мое мнение о переходе ошибочно. Департамент счмитает его элементом самого перекрестка, а не отдельным нерегулируемым объектом.
В людиом случае, там плпнируются небольшие изменения. См. №186 .
№186 Vadims Faļkovs
→ Дмитрий Арш,
15.06.2012
10:55
Сегодня утрои подъехал в департамент и попытался выяснить вопрос.
На перекрестке пройдет небольшая реконструкция. Указанный пешеходный переход будет перенесён ближе к самому месту пересечения улиц (то есть в сторону вокзала).
Организация движения транспорта не изменится.
№183 Vadims Faļkovs
→ Дмитрий Арш,
14.06.2012
19:21
№181 Vadims Faļkovs
→ Дмитрий Арш,
14.06.2012
18:41
чтобы "запустить проект" в департаменте сообщения, самое лучшее написать о проблеме в департамент сообщения sd@riga.lv
Что касается непосредственно перекрёстка Гоголя и Мельничной (Dzirnavu), пешеходный переход находится вне перекрёстка, что отмечено дорожным знаком, который на перекрестках не устанавливается. Насколько помню, там даже нет пешеходных светофоров, и получается, что светофор с левой стороны проезжей части к пешеходному переходу отношения не имеет. Раньше там были и "стоп-оиния" перед светофором, и пешеходные светофоры, однако затем все это было демонтировано. Однако, вероятно, никто из водителей не обращался в департамент сообщения, поэтому, вероятно, насколько я помню, как ни по каким планам реконструкции данный перекресток в настоящий момент "не проходит". Так что, если бы вместо обсуждения по форумам о проблеме (желательно с предложениями изменений) участники форума написали письмо в департамент, то, возможно, проблема была бы решена.
Согласен с Вами - место совершенно дурацкое. Письмо в дапартамент сообщения напишите Вы или поручаете это мероприятие мне?
С уважением,
V.
№93 Vadims Faļkovs
→ Илья Врублевский,
12.06.2012
19:55
№24 Vadims Faļkovs
→ Надежда Емельянова,
12.06.2012
11:21
№21 Vadims Faļkovs
12.06.2012
10:45
№67 Vadims Faļkovs
→ Konstantīns Čekušins,
12.06.2012
10:24
№14 Vadims Faļkovs
→ unknown ,
12.06.2012
10:15
> brīvības cīņām (1918.-1920.g.)
Iespējams ne visi, bet daži to gan zina… :)
Однако,
Uzvaras parks, ja var ticēt kartēm, ir parks starp Raņķa dambi (Раньковая дамба - Ranckscher Damm), Aleksandra Grīna bulvāri un Bāriņu ielu (Сиротская улица – Waisenstraße).
Bet „Zvaigznes” atrodas starp Bāriņu ielu (Сиротская улица – Waisenstraße), Hermaņa ielu (Германовская улица – Hermannstraße) un Uzvaras bulvāri (бульвар Победы – Sieges-Boulevard).
Bet no petīcijas man nepalika skaidri, kur tieši ir piedāvāts veidot memoriālu.
№34 Vadims Faļkovs
12.06.2012
09:10
Вот он целиком. А выводы каждый может делать сам.
= = = = = = =
Informācijas apkopojums par valsts valodas apguves novērtējumu
2004. un 2005.gadā dzimušiem bērniem Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs,
kas īsteno pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmu un priekšlikumi situācijas uzlabošanai
Problēmas vispārīgs raksturojums
Vispārējās izglītības likuma 20.panta pirmās daļas 6.punkts nosaka, ka pirmsskolas izglītības programma nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, aptverot valsts valodas lietošanas pamatiemaņu apguvi.
Pirmsskolas izglītības iestādēs mācību saturu nosaka Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumi Nr.709 „Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām” (turpmāk – Vadlīnijas)[1], kuros pirmsskolas izglītības satura apguves rezultāti ietverti trijās jomās: fiziskā attīstība, psihiskā attīstība un sociālā attīstība. Vadlīnijās nav atsevišķi akcentēti mazākumtautību izglītojamo latviešu valodas (turpmāk – valsts valoda) apguves plānotie rezultāti, tie iekļauti iepriekš minētajās jomās, līdz ar to pedagogu izpratne par apgūstamā mācību satura apjomu ir atšķirīga. Atšķirīgā izpratne īpaši izpaužas vienā no mācību satura komponentiem, proti, valodas kompetencē.
Pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas parauga[2](turpmāk – programmas paraugs) 6.punkts nosaka, ka „latviešu valodas mācību programma veidota tā, lai bērns apgūtu latviešu sarunvalodas pamatus”.
Jēdzienu sarunvalodas pamati[3] pedagogi izprot atšķirīgi, piem.: 1) darbs veicams tikai mutvārdu formā, 2) jēdziens ietver arī lasītprasmes un rakstītprasmes apguvi, 3) jāsaprot sarunas biedra teikto un jāreaģē uz to mutiski vai ar darbību, savukārt, gramatisko formu ievērošana, lasītā teksta uztvere, īsa stāstījuma veidošana jāapgūst sākumskolā.
Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību programmu, valsts valodas apguves nodrošināšanā izmanto autorprogrammas, kurās apgūstamā satura apjoms un plānotie rezultāti var būt atšķirīgi, jo saskaņā ar Izglītības likuma 34.pantu mācību priekšmetu vai kursu programmas ir tiesības izstrādāt vai izraudzīties šīs programmas īstenojošiem pedagogiem.
Līdz šim Latvijā nav noteikts vienots valsts valodas mācību saturs pirmsskolas vecuma bērniem. 2004.gada 2.decembrī Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta komitejas sēdē tika apstiprināts Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta sagatavotais „Rīcības plāns latviešu valodas apguves nodrošināšanai mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādēs (grupās)”, kura īstenošanas rezultātā pirmsskolas izglītības iestāžu latviešu valodas skolotāju darba grupa izstrādāja latviešu valodas programmas paraugu.
Programmas paraugā, kuru skolotāji praksē izmanto vēl joprojām, bērniem no divu gadu vecuma latviešu valodā ir noteiktas divas rotaļnodarbības nedēļā.
Rīgā pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem līdz trīs gadu vecumam valsts valodas apguvi nodrošina pirmsskolas izglītības skolotāja, bet no trīs gadu vecuma – pirmsskolas izglītības pedagogs (latviešu valodas skolotājs).
2011./2012.mācību gadā Rīgas pilsētā 86 pašvaldības izglītības iestādēs īsteno pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmu:
Rajons/priekšpilsēta
Izglītības iestāžu skaits
Piešķirtais latviešu valodas skolotāja amata vienības likmju skaits
Centra rajons
1
0,8
Kurzemes rajons
21
22,5
Latgales priekšpilsēta
26
28,7
Vidzemes priekšpilsēta
17
19,2
Zemgales priekšpilsēta
7
9,2
Ziemeļu rajons
8
8,4
Kopā:
80
88,8
Skolas ar pirmsskolas vecuma bērnu grupām
6
1,7
Pavisam kopā:
86
90,5
Aptaujā tika noskaidrots:
Kādi ir iemesli, kas sagādā grūtības bērniem apgūt valsts valodu atbilstoši autorprogrammā plānotajiem rezultātiem?
Ar kādām būtiskām problēmām saskaras pedagogi darbā ar bērniem valsts valodas apguves nodrošināšanā (grūtības bērniem, vecāku attieksme, kolēģu/personāla attieksme u.c.)?
Kādi veicinošie pasākumi ieviešami turpmākajā darbā ar bērniem valsts valodas iemaņu apguves uzlabošanā un nostiprināšanā?
Informācijas iegūšanas bāze:
- 86 Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmu, t.sk. 30 divplūsmu (latviešu/krievu) pirmsskolas, aptverot 2267 izglītojamos;
- 90 latviešu valodas skolotājas;
- 86 vadītāju vietnieces/izglītības metodiķes.
Aptaujas datu analīzē iegūtie rezultāti:
1. 30 izglītības iestādēs jeb 35 %gadījumos Valsts valodas autorprogrammās plānoto rezultātu sasniegšana bērniem grūtības nesagādā.
2. 56 izglītības iestādes jeb 65 % gadījumosrespondenti norāda divus programmas apguves kavējošos faktorus:
2.1. grupās ir liels bērnu – logopātu skaits (no 19 % līdz 62 %), kuriem nepietiekami attīstīta fonemātiskā dzirde, un 47% bērniem ir runas un valodas attīstības traucējumi dzimtajā valodā;
2.2. 42 % ir neregulārs pirmsskolas apmeklējums - nodarbību kavējumi (slimības dēļ, u.c. kavējuma iemesli).
3. 32 izglītības iestādes jeb 37,2 % gadījumos respondenti kā lielāko problēmu norāda, kalīdz šim nav apstiprināts vienots mācību saturs valsts valodas apguvē pirmsskolas vecuma bērniem. No aptauju anketām secināts,kakatras pirmsskolas autorprogrammās plānoti atšķirīgi sasniedzamie rezultāti, tādēļ ne visās aptaujas anketās ir sniegtas atbildes uz atsevišķiem jautājumiem, piemēram, par valsts valodas kompetenci, valodas uzbūvi, struktūru un funkcionēšanas īpatnībām, to izmantošanu praktiskā valodas lietojumā, kā arī sociālkultūras kompetenci - kultūras tradīciju un sabiedrībā pieņemto normu ievērošanu saziņā, literārā darba uztveri un radošo darbību.
4. 25 izglītības iestādes jeb 29 % gadījumos respondenti kā būtisku problēmu norāda, ka nav latviešu valodas pielietojuma ārpus rotaļnodarbību laika dienas gaitā. Aptaujās tiek norādīts uz nepieciešamību uzlabot valsts valodas prasmes pirmsskolu darbiniekiem, t.sk., pirmsskolu skolotāju palīgiem, kā arī tiek uzsvērts, ka bērniem nav iespējas komunicēt latviešu valodā vienaudžu vidū. No aptauju datu analīzes iegūtajiem rezultātiem secināts, ka divplūsmu pirmsskolās valsts valodas prasmes bērniem ir augstākas.
5. 31 izglītības iestāde jeb 36 % gadījumos respondenti uzsver, ka turpmākajā darbā valsts valodas iemaņu apguvē un nostiprināšanā pirmsskolā ikdienā sadzīvē jānodrošina komandas darbs, valsts valodu pielietojot dienas gaitā ārpus rotaļnodarbību laikā.
6. 30 izglītības iestādes jeb 35 % gadījumos respondenti uzskata, ka, lai sekmīgāk apgūtu valsts valodu, bērniem no piecu gadu vecuma ir jāpalielina latviešu valodas nodarbību skaits, līdz ar to nepieciešama arī latviešu valodas skolotāju amata likmju palielināšana.
7. 13 izglītības iestādes jeb 15,1 % gadījumos ir priekšlikums ieviest bilingvālo apmācības modeli.
8. 25 izglītības iestādes jeb 29 % gadījumos respondenti uzsver metodisko materiālu trūkumu latviešu valodas apguvē.
9. 17 izglītības iestādes jeb 19,7 % gadījumos respondenti uzsver kvalifikācijas celšanas kursu nepieciešamību latviešu valodas skolotājiem.
Pedagogu ieteikumi turpmākajam darbam:
Pēc pedagogu domām valsts valodas apguves metodes var būt ļoti dažādas, jo valodas apguvēji, pedagogi, vide, mācību līdzekļi ir atšķirīgi. Ikvienai metodei var atrast savas labās un savas sliktās puses. Būtiski, lai valsts līmenī tiktu definēts vienots sasniedzamais rezultāts valsts valodas apguves nodrošināšanā, kā arī izstrādāti metodiskie ieteikumi programmas īstenošanai.
1. Valsts valodas mācīšanas mērķis ir sagatavot valodas apguvēju (izglītojamo) reālām komunikatīvām situācijām, vispirms attīstot valodas saprašanu, tad aktīvu tās pielietošanu, lai izglītojamais reālajā dzīvē varētu gan sazināties, gan turpināt valodas mācīšanos.
2. Pedagogam jāpanāk, lai valodas apguvēji nebūtu satraukti vai pesimistiski noskaņoti, jāceļ valodas apguvēja pašapziņa.
3. Jāveicina sadarbība ar ģimeni (vecāku atbalsts), motivējot bērnu otras valodas apguvei.
4. Nepieciešams pilnveidot latviešu valodas skolotāja profesionālo meistarību tālākizglītības kursos.
Departamenta priekšlikumi:
1. Sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru izstrādāt vienotu mācību saturu valsts valodas apguvē pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas paraugā un sekmēt metodisko materiālu izveidi darbam valsts valodas apguves rezultativitātes paaugstināšanai. (atbildīgā institūcija Valsts izglītības satura centrs).
2. Palielināt latviešu valodas nodarbību skaitu līdz trīs nodarbībām nedēļā bērniem grupās no 3 gadu vecuma, bet no 5 gadu vecuma nodrošināt latviešu valodas mācības katru dienu.
3. Pirmsskolas grupās ar lielāku bērnu skaitu nodrošināt latviešu valodas nodarbību organizēšanu apakšgrupās.
4. Rast finansiālu iespēju konkurētspējīgam atalgojumam pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem (tajā skaitā latviešu valodas skolotājiem), lai paaugstinātu kvalitāti pedagoģiskā procesa nodrošināšanai.
5. Veicināt divplūsmu (latviešu/krievu) pirmsskolas izglītības iestāžu izveidi, radot apstākļus bērniem savā neformālā vidē ar vienaudžiem kontaktēties valsts valodā.
6. Paaugstināt profesionālo meistarību latviešu valodas skolotājiem, aktualizēt problēmjautājumu Latvijas augstskolās studiju programmās, iekļaujot otrās valodas mācīšanas metodiku.
7. Palielināt logopēdu amatu vienību skaitu katrā pirmsskolas izglītības iestādē, lai novērstu bērniem pamatproblēmas dzimtajā valodā.
8. Veicināt bilingvālo pieeju/apmācību valsts valodas apguves dabiskas vides nodrošināšanā.
9. Aktualizēt valsts valodas lietojumu dienas gaitā sadzīvē ārpus rotaļnodarbību laikā, tādējādi pirmsskolas izglītības iestādē nodrošinot komandas darbu mērķa sasniegšanā.
Aptaujas anketas „Bērnu valsts valodas prasmju novērtējums” jautājumu kopsavilkuma tabulas
Rīgā, 2012.gada aprīlī
Vai bērniem sagādā grūtības apgūt valsts valodu atbilstoši autorprogrammā plānotajiem rezultātiem?
Iestāžu sniegtie atbilžu varianti
Kopā
%
Autorprogrammā izvirzītie mērķi un uzdevumi ir sasniegti/kopumā bērniem grūtības latviešu valodas apguvē nav
30
34,8 %
Autorprogrammā izvirzītie mērķi un uzdevumi ir sasniegti 80 % apmērā, bet attiecībā uz anketas jautājumiem 50 %, jo vairāki jautājumi nav autorprogrammā
12
13,9 %
Bērniem, kuriem ir labi attīstīta dzimtā valoda, otras valodas apgūšana nesagādā grūtības
19
22,0 %
Sagādā grūtības; kavējošais faktors otras valodas apguvē ir nodarbību kavējumi (saslimšanas gadījumi u.c. neregulāri iestādes apmeklējumi)
36
41,8 %
Sagādā grūtības; kavējošais faktors otras valodas apguvei ir nepietiekami attīstīta fonemātiskā dzirde, traucēta zilbju struktūra dzimtajā valodā (runas un valodas attīstības – logopēdiskās problēmas grupā bērniem norādītas no 19% līdz 62,5 %); attīstības traucējumi
40
46,5 %
Ar kādām būtiskām problēmām saskaras pedagogi darbā ar bērniem Pirmsskolā valsts valodas apguves nodrošināšanā (grūtības bērniem, vecāku attieksme, kolēģu/personāla attieksme u.c):
Iestāžu sniegtie atbilžu varianti
Kopā
%
Grūtības bērniem
Nav izveidota pozitīva valsts valodas vide; nav latviešu valodas pielietojuma dienas ritā ārpus rotaļnodarbībām pedagogu attieksmes vai ir defekti pareizas latviskas izrunas jomā; nav radīti apstākļi, lai bērns savā vidē ar vienaudžiem varētu kontaktēties latviešu valodā u.c.
25
29,0 %
Grūtības skaņu izrunā, jo daudziem bērniem ir runas traucējumi dzimtajā valodā
34
39,5 %
Grūtības atsevišķu skaņu „ņ”, „ļ”, „ķ”, „ģ” un divskaņu „ie”, „au”, „o”, garo patskaņu izrunā
20
23,3 %
Grūtības sagādā nosaukt mājas adresi latviešu valodā tajos gadījumos, kad to nespēj arī dzimtajā valodā vai tajos gadījumos, kad mājas vai dzīvokļa numurs sastāv no diviem/trim cipariem
4
4,6 %
Grūtības rodas gramatisko formu ievērošanā: lietvārdu daudzskaitļa formas veidošanā, lietvārdu un īpašības vārdu saskaņošana daudzskaitlī, jo tas ir atšķirīgi no dzimtās valodas
28
32,5 %
Grūtības norādāmo un piederības vietniekvārdu lietošanā (tie, tās) un laika apstākļa vārdu apgūšana (šodien, vakar, rīt)
29
33,7
Problēmas īsa stāstījuma veidošanā un latviešu tautas pasaku klausīšanās uzdevumu izpildē (jo esošajos materiālu ierakstos ir daudz apvidvārdu vai senvārdu, kas apgrūtina teksta uztveri) un dzirdētā atstāstīšana, kas ir problemātiski arī dzimtajā valodā
36
41,9 %
Latviešu valodas skolotāja trūkums (3 mēn. bez pedagoga; nomainījās 5 latviešu valodas skolotāji; pedagoga pieredzes un profesionalitātes trūkums)
4
4,7 %
Vecāku attieksme
Nav vērojams vecāku atbalsts/atgriezeniskā saite; vecāku vidū valda uzskats, ka viss jāiemāca pirmsskolā; šaurs saskarsmes loks latviešu valodā - rotaļnodarbības 2 reizes nedēļā latviešu valodā ir vienīgā iespēja bērnam apgūt valodu, ārpus pirmsskolas bērni nerunā latviešu valodā;
34
39,5 %
Vecāki veicina valsts valodas apguvi/ bērni saņem atbalstu
32
37,2 %
Kolēģu/personāla attieksme
Pirmsskolas izglītības mūzikas un sporta skolotāja atbalsts otras valodas apguvē savās nodarbībās
10
11,6 %
Pirmsskolas izglītības skolotājas ikdienā nostiprina mācīto
18
20,9 %
Kādi veicinošie faktori ieviešami Iestādē turpmākajā darbā valsts valodas iemaņu apguvē un nostiprināšanā?
Iestāžu sniegtie atbilžu varianti
Kopā
%
Latviešu valodas nodarbību skaita un latviešu valodas skolotāja likmes palielināšana
30
34,8 %
.Pedagogiem un skolotāja palīgiem ikdienā sadzīvē nodrošināt latviešu valodas lietošanu - komandas darbu (bremzējošs faktors pedagogiem ir defekti pareizas latviskas izrunas jomā); sporta un mūzikas nodarbībās iekļaut frāzes, norādījumus, īsas instrukcijas latviešu valodā
31
36,0 %
Ieviest bilingvālo apmācību
13
15,1 %
Kursu nodrošinājums latviešu valodas skolotājiem
17
19,7 %
Metodisko materiālu nodrošinājums (vēlami CD un DVD diski ar latviešu autoru bērnu prozu un dzeju)
25
29,0 %
Sadarbība ar iestādēm latviskas vides nodrošināšanā, svētku organizēšana un norise Iestādē valsts valodā
11
12,8 %
Citi ieteikumi un pārdomas:
Pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas paraugos iekļaut sadaļu par latviešu valodas apguvi, norādot tematisko loku, vārdu krājumu un gramatiskās konstrukcijas
32
37,2
Iesaka organizēt svētkus valsts valodā un piedalīties kultūras pasākumos pilsētas mērogā
9
10,5 %
Nemin neko
22
25,6 %
þ Nepieļaut latviešu valodas skolotājam aizvietot slimojošas pirmsskolas izglītības skolotājas, kas kavē rotaļnodarbību norisi latviešu valodā grupās – 1;
þ Grūtības darbā rodas ar visām iepriekš minētām cilvēku grupām (bērniem, personālu un bērnu vecākiem), kur problēmas valsts valodas apguvē rodas dažādu iemeslu dēļ – 1;
þ Pedagogu atbalsts latviešu valodas sarunvalodas apguvē ir dažādās interešu izglītības nodarbībās – 2;
þ Liels bērnu skaits; samazināt bērnu skaitu apakšgrupās (no 8-12 uz 6-8) – 2;
þ Palielināt pedagogiem atalgojumu – 1.
[1] šobrīd Vadlīnijas ir atceltas
[2] apstiprināts ar Izglītības un zinātnes ministrijas 02.11.2010. rīkojumu Nr.558
[3] „sarunvaloda” – valodas līdzekļu kopums, ko lieto ikdienas sazināšanās vajadzībām; „pamati”-tas, uz kā (kas) balstās; galvenais, svarīgākais; tas, kas ir nepieciešamākais, priekšnoteikums (kam) utt., skat., Latviešu valodas vārdnīca
№342 Vadims Faļkovs
→ Vadims Gilis,
11.06.2012
17:53
проблема не в Виестуре, проблема в сознании.
Просто странно читать произведение двадцатилетней давности по содержанию.
Скажите, - спросил нас некий строгий гражданин из числа тех, что признали советскую власть несколько позже Англии и чуть раньше Греции, - скажите, почему вы пишете смешно? (Илья Ильф, Евгений Петров)
Возможно, кто-то остался в прошлом, сложно сказать, как долго происходило изменение сознания в период 1920-40, что "здесь вам не тут", сейчас как раз столько же прошло. Но большинство населения страны весьма внятно понимает, в какой стране живёт. А тут ему рассказывают, что живёт то оно в другой стране. Потому как автора так со стороны кажется... И что сейчас публика, должна себя мягкой обувью начать колошматить, доказывая, - "да что вы, - да и в помыслах не было..." И до сих пор ездя в электричках, плевать с полоборота "то, где их собрали, - это и промышленностью назвать нельзя". Сейчас, может быть, уже и нельзя. Но тогда они вполне даже собирались в промышленных масштабах.
Однако, вопрос не в этом, а в другом. Даже если сегодня "нулевая точка отсчета" и нынешнее состояние объявляется "status quo", что завтра? Was soll man tun?
Для начала Виестуру придется перестать видет в каждом комментарии мечты о присоединениях куда или непризнания двадцать один год тому назад произошедшего факта. И с тех пор ростёт ВТОРОЕ поколение. Те, что родился в 1991 году, в этом отпразднуют 21 год, у них у самих уже могут быть дети. А тут им рассказывают, чято они, яко бы думают о том, о чём у них и мыслей быть не может. :)
А состоянием латышско-русского сближения не надо озабочеваться... :) Ему просто... не надо мешать. :)