Jau pirmajās stundās pēc mūsu ierašanās, lai gan ar ievērojamām grūtībām, vietējie antisemītiskie spēki tika kūdīti uz žīdu grautiņiem. Kā pavēlēts, Drošības policija bija apņēmusies žīdu jautājumu atrisināt ar jebkādiem līdzekļiem un ar pilnu apņēmību. Tomēr bija vēlams žīdu jautājumu nepacelt nekavējoties, tā kā neparasti smagi pasākumi būtu varējuši arī radīt šoku vācu aprindās. Uz ārpusi vajadzēja izskatīties, ka paši vietējie iedzīvotāji dabiski reaģējuši pret desmitiem gadu ilgo apspiestību no žīdu puses un pret komunistu radīto teroru nesenā vēsturē un ka vietējie iedzīvotāji šos pirmos pasākumus veikuši labprātīgi. Pieaugot darbības teritorijai un Drošības policijas uzdevumu daudzumam, sā­kumā tika veikts mēģinājums, ka uzticamiem iedzīvotājiem pašiem vajadzētu piedalīties cīņā pret viņu zemes parazītiem, t.i., sevišķi pret žīdiem un komu­nistiem. Līdzās vadības nodrošināšanai pirmajām spontānajām akcijām... jāveic piesardzības soļi, lai pašattīrīšanās akcijās iesaistītu uzticamu personālu, un jā­veido Drošības policijas pastāvīgās palīgvienības.

Pēc vācu karaspēka ierašanās Latvijā tika radīti Pašaizsardzības spēki, ko veidoja dažādu profesiju vīri; daži no tiem bija pilnīgi nepiemēroti darbam, kas saistīts ar policiju. Mērķis bija no visiem šiem nekritiski savāktajiem spēkiem, kas bija apbruņoti ar dažādiem ieročiem, izveidot lietderīgu vienību un pirmkārt likvi­dēt tos elementus, kas, piedaloties Pašaizsardzības spēkos, centās slēpt savus komunistiskos uzskatus vai kā citādi aptraipīto pagātni. Rīgā, tāpat kā citās Latvijas lielākajās pilsētās, Drošības policija pati uzņēmās sākotnējo drošības komandu dibināšanu. Vēlāk tās pārveidoja par Palīgpolicijas spēkiem, kuri tagad sastāvēja pilnībā no izmeklētiem, uzticamiem un profesio­nāli trenētiem dalībniekiem. Lielākās pilsētās par Palīgpolicijas priekšniekiem tika iecelti prefekti, Palīgpolicijas formējumi tika sadalīti Drošības policijā un Kārtības policijā. Drošības policijas izpalīgi [domāta Arāja komanda. – A.E.], kas strādā pastāvīgā einzackomandas 2 uzraudzībā, no kuras tā saņem norādījumus savai darbībai un kurai tai pastāvīgi jāsniedz detalizēti ziņojumi par savu darbību, ir sadalīti politiskajā un kriminālajā daļā.

Drošības policijas pienākums bija ierosināt šos pašattīrīšanās centienus un vadīt tos vajadzīgajā virzienā tā, lai izvirzītais mērķis teritorijas attīrīšanai tiktu sa­sniegts, cik ātri vien iespējams. Ne mazāk nozīmīgi bija nodrošināt nākotnei spēcīgu demonstrējamu faktu, ka atbrīvotie iedzīvotāji pēc pašu gribas ar visbar­gākajiem pasākumiem vērsušies pret boļševistisko un žīdisko ienaidnieku bez jebkāda vācu iestāžu norādījuma.

Ievērojami grūtāk bija sākt līdzīgas tīrīšanas operācijas un grautiņus Latvijā. Iemesls tam varētu būt saistīts ar faktu, ka padomju vara visus nacionālos līde­rus, sevišķi Rīgā, bija noslepkavojusi vai izvedusi. Tomēr pēc attiecīgas latviešu Palīgpolicijas ietekmēšanas bija iespējams uzsākt žīdu grautiņu Rīgā, kura laikā tika iznīcinātas visas sinagogas un nogalināti apmēram 400 žīdu. Tā kā Rīgas iedzīvotāju vispārējā nomierināšanās notika ļoti ātri, tālāki grautiņi vairs nebija iespējami.

Jau no paša sākuma bija sagaidāms, ka grautiņi vien neatrisinās žīdu problēmu Ostlandē. No otras puses, Drošības policijas tīrīšanu operāciju mērķis saskaņā ar fundamentālajām pavēlēm bija visplašākā iespējamā žīdu likvidēšana. Tādējādi ar zonderkomandu palīdzību, kam tika pievienots atlasīts personāls (Lietuvā – partizānu grupas; Latvijā – latviešu Palīgpolicijas grupas), pilsētās un laukos tika veiktas plašas eksekūcijas. Eksekūciju komandu izmantošana noritēja labi. Ekse­kūciju komandās nozīmējot lietuviešu un latviešu personālu, īpaša uzmanība tika veltīta to vīru atlasīšanai, kuru ģimenes vai radiniekus krievi bija nogalinā­juši vai izveduši.

(Einzacsgrupas A komandieris Valters Štālekers)