Diemžēl, pat tas nav joks. Nācies dzirdēt pilnīgi nopietnus apgalvojums, ka "runāt krieviski taču ļoti viegli un ērti! Kā to visādi nekrievi nesaprot?!"
Domāju, ka to pašu. Ir vecāki, kas neatkarīgi no skološanas kvalitātes un valsts iekārtas uzskata, ka nevar paļauties savu bērnu audzināšanā tikai uz svešiem onkuļiem. Kaut vai tādēļ, ka vecāki. Un jo vairāk, ja zinošie.
Es strīdēties par šo lietu negribu. Tādēļ jau teicu, ka tas vairāk iz psiholoģijas. Saskan ar kādreizējo teicienu "pirms ir direktors, izgāja ražošanas skolu no atslēdznieka un inženiera līdz ceha priekšniekam". Tādu mēdza cienīt vairāk, nekā firmas direktoru, kas par ražotni zina pēc firmas veidlapām. Tagad gan cita pieeja un menedžerus cep jau skolās.
Atceros savu kursa biedru, kas jau pēc universitātes prakses laikā kā skolotājs teica: "Savus bērnus mācīšu pats!" Zināja, ko sacīja. Un bija tas pašos labajos treknajos padomju gados.
"А учить в школе образ Андрея Болконского- просто фигня. И 9-класснику "Войну и мир" читать без толку, как и всю классику."
It kā tā jau ir. Tomēr, neatceros, kuŗa no Cvetajevām rakstīja, ka tas, kas dzirdēts un nesaprotams bērnībā, atrod savu vietu atmiņā un ietekmē cilvēka pasaules uztveri. Iespējams, ka jūs rakstāt tā, kā rakstāt tieši tādēļ, ka šķirstījāt .-tajā klasē, garlaikojot, par kņaza Bolkonska piedzīvojumiem un rakstījāt sacerējumus par viņa tēlu (tiešām, stulba nodarbošanās, taču tēls bez vainas, bet drīzāk tas, kā tas tika darīts).
"Уплотнения и закрытие карликовых школ не неизбежны и необходимы."
Jautājums par mazām skolām, bet tās pirmajām kārtām atrodas nelielās pilsētās un laukos, ir saistīts ar reģionu attīstību vispār. Tas, ka mazās valsts mērogā ekonomiskā un kultūras dzīve turpina koncentrēties ap galvaspilsētas, ir ... (te varat ierakstīt jebkuru nepatīkamu vārdu, kas jums patīk).
Piekrītu pirmajai un trešajai rindkopai. Runājot par direktoru un sagādnieku, izteikšu vairāk psiholoģiskā rakstura viedokli, nekā loģiskā: direktors, kas prot vai vismaz zina par reduktora aprēķina principiem, vai vismaz atšķir reduktoru no redaktora, var efektīvāk vadīt padotos. Viņš pareizāk formulēs uzdevumu, viņam būs lielāka autoritāte, viņu grūtāk apvest ap stūri.
"А эксперименты на мышах - это и сейчас
актуально. Посоветуйте это нашему премьеру и еврокомиссарам."
Un tomēr ir liela starpība - politiķu mēģinājumi lavierēt konkrētas situācijas gadījumā un mēģināt, turklāt ar spēku, pakļaut visas cilvēces dzīvi izdomātajai teorijai, bubinot "Mūsu mācība ir visvarena, jo tā ir pareiza!" (Un, turklāt, pēc zināmā laika mierīgi atstāt gan mācību, gan mācekļus vēsturei.)
"Чего её изучать - вычислительную технику, если только изучающий - не будущий айтишник."
Uhū. Un tad uz padomu saglabāt failu datorā sekretāre (tās vietā var būt juriste, māksliniece, tas pats pedagogs - reti kam tagad nav datora lietošanā) iekrīt stuporā vai labākajā gadījumā spiež uz svītriņu augšējā labajā stūrī, lai fails pārvietotos apakšējā joslā. Pēc kā ar pogu ar apskaužamu drosmi izslēdz datoru, nelasot nesaprotamus stulbus ķeburus (resp., jautājumu, saglabāt failu vai nē).
Tas tak pamazām arī notiek. Diez vai kāds skolēns prot lietot skaitāmos kauliņus, nemaz nerunājot par logaritmisko lineālu. Un arī nevajag. Turpretim, esmu kategoriski pret viedokli, ka vispār ir liekas zīmēšanas, mūzikas, sociālo zināšanu, dabaszinātņu stundas. Var būt runa vienīgi par to kvalitāti un optimizāciju.
"Любой студент- экономист знает что чистого капитализма нет, и элементы плановой экономики имеют место"
Varbūt tādēļ, ka "tīrā kapitālisma" definīcija ir tāds pats prātnieku izgudrojums, kā komunisms ar "tā pirmo stadiju sociālismu"? Bet lielas cilvēces daļas dzīve tā pašreizējā attīstības pakāpē ir tas, ko dēvē "netīrais kapitālisms" ar visiem tā riebīgiem vaibstiem? Pati dzīve, nevis dzīve pēc teorijas (kurā, starp citu nebija vietas cilvēkam - to aizvietoja masas) par kuru jau krievu laikos jokoja, ka to vismaz gan vajadzētu izmēģināt uz pelēm.
Šim lielajos vilcienos piekrītu. Kā mēdzu sacīt, pēc izglītības cilvēkam vismaz būtu jāzina, ko un kuŗā izziņu grāmatā meklēt. Kaut vai grūti apgalvot par visiem 7. un 8. klašu skolēniem, ka viņi jau zina, ko grib no dzīves. Tādēļ uzsvēru, ka ir no svara, kādā apjomā pasniegt "universālās" zināšanas. Jā, daudzi uzskata, ka vairākas zināšanas, ko sniedza "klasiskā" padomju skola, bija liekas. No otras puses, pat pēc savas pieredzes varu apgalvot, ka faktiski nekā lieka nav - viss dzīvē var gadīties, viss var noderēt, nerunājot jau par to, ka vairāk zinošam ir lielākas iespējas sekmīgāk izkulties iz nepatīkamas situācijas. Otrādi: sarūgtina, ka skološanas laikā šis tas tika laists garām.
Es nekam ne ar kādu revolūciju neesmu palīdzējis; eksports nav mana specialitāte. Bet latviešu strēlnieku (bet krievu pavalstnieku) tēma tik bieži skan sociālo mēslaiņu vodeviļās, ka smaidīši jau sen nesmīdina.
:) Visdrīzāk, jums taisnība. Lai gan šo idiotu tituli un auditorija (kā pārnestajā, tā arī tiešajā nozīmē) izraisa izbrīnu. Principā, jautājums jau pavisam ārpus jūsu intervijas temata un skar mūsu tiesībsargājošo orgānu dīvainu selektivitāti.
"разделение на "технарей" и "гуманитариев"должно начинаться в школе."
Apstrīdama tēze. Skolai ir jāpiedāvā iespēju klāsts, lai skolēns varētu novērtēt savas spējas un īpatnības (un arī viņu varētu novērtēt kā turpmāko speciālistu). Bet tam nolūkam ir vajadzīgs kāds universālās izglītības līmenis. Nerunājot jau par to, ka šis universālais līmenis ir nepieciešams viņam, lai būtu pilnvērtīgam sociuma loceklim. Var diskutēt par to, cik lielam būtu jābūt šim klāstam.
Мы используем cookies-файлы, чтобы улучшить работу сайта и Ваше взаимодействие с ним. Если Вы продолжаете использовать этот сайт, вы даете IMHOCLUB разрешение на сбор и хранение cookies-файлов на вашем устройстве.
№535 Kazimirs Laskis
→ Евгений Лурье,
11.11.2011
23:51
№235 Kazimirs Laskis
→ Olga Balcere,
11.11.2011
23:39
№224 Kazimirs Laskis
→ Андрей (хуторянин),
11.11.2011
23:17
№220 Kazimirs Laskis
→ Olga Balcere,
11.11.2011
23:02
№204 Kazimirs Laskis
→ доктор хаус,
11.11.2011
21:34
It kā tā jau ir. Tomēr, neatceros, kuŗa no Cvetajevām rakstīja, ka tas, kas dzirdēts un nesaprotams bērnībā, atrod savu vietu atmiņā un ietekmē cilvēka pasaules uztveri. Iespējams, ka jūs rakstāt tā, kā rakstāt tieši tādēļ, ka šķirstījāt .-tajā klasē, garlaikojot, par kņaza Bolkonska piedzīvojumiem un rakstījāt sacerējumus par viņa tēlu (tiešām, stulba nodarbošanās, taču tēls bez vainas, bet drīzāk tas, kā tas tika darīts).
№201 Kazimirs Laskis
→ Timber ***,
11.11.2011
21:08
№193 Kazimirs Laskis
→ Kazimirs Laskis,
11.11.2011
20:45
№192 Kazimirs Laskis
→ Папа Валеры,
11.11.2011
20:41
Jautājums par mazām skolām, bet tās pirmajām kārtām atrodas nelielās pilsētās un laukos, ir saistīts ar reģionu attīstību vispār. Tas, ka mazās valsts mērogā ekonomiskā un kultūras dzīve turpina koncentrēties ap galvaspilsētas, ir ... (te varat ierakstīt jebkuru nepatīkamu vārdu, kas jums patīk).
№189 Kazimirs Laskis
→ Андрей (хуторянин),
11.11.2011
20:33
№332 Kazimirs Laskis
→ Vadim Sushin,
11.11.2011
19:25
№329 Kazimirs Laskis
→ Ян Заболотный,
11.11.2011
19:14
Un tomēr ir liela starpība - politiķu mēģinājumi lavierēt konkrētas situācijas gadījumā un mēģināt, turklāt ar spēku, pakļaut visas cilvēces dzīvi izdomātajai teorijai, bubinot "Mūsu mācība ir visvarena, jo tā ir pareiza!" (Un, turklāt, pēc zināmā laika mierīgi atstāt gan mācību, gan mācekļus vēsturei.)
№176 Kazimirs Laskis
→ Лилия М,
11.11.2011
19:02
Uhū. Un tad uz padomu saglabāt failu datorā sekretāre (tās vietā var būt juriste, māksliniece, tas pats pedagogs - reti kam tagad nav datora lietošanā) iekrīt stuporā vai labākajā gadījumā spiež uz svītriņu augšējā labajā stūrī, lai fails pārvietotos apakšējā joslā. Pēc kā ar pogu ar apskaužamu drosmi izslēdz datoru, nelasot nesaprotamus stulbus ķeburus (resp., jautājumu, saglabāt failu vai nē).
№164 Kazimirs Laskis
→ Vadim Sushin,
11.11.2011
18:16
№320 Kazimirs Laskis
→ Ян Заболотный,
11.11.2011
18:05
Varbūt tādēļ, ka "tīrā kapitālisma" definīcija ir tāds pats prātnieku izgudrojums, kā komunisms ar "tā pirmo stadiju sociālismu"? Bet lielas cilvēces daļas dzīve tā pašreizējā attīstības pakāpē ir tas, ko dēvē "netīrais kapitālisms" ar visiem tā riebīgiem vaibstiem? Pati dzīve, nevis dzīve pēc teorijas (kurā, starp citu nebija vietas cilvēkam - to aizvietoja masas) par kuru jau krievu laikos jokoja, ka to vismaz gan vajadzētu izmēģināt uz pelēm.
№153 Kazimirs Laskis
→ Vadim Sushin,
11.11.2011
17:18
Kaut vai grūti apgalvot par visiem 7. un 8. klašu skolēniem, ka viņi jau zina, ko grib no dzīves. Tādēļ uzsvēru, ka ir no svara, kādā apjomā pasniegt "universālās" zināšanas.
Jā, daudzi uzskata, ka vairākas zināšanas, ko sniedza "klasiskā" padomju skola, bija liekas. No otras puses, pat pēc savas pieredzes varu apgalvot, ka faktiski nekā lieka nav - viss dzīvē var gadīties, viss var noderēt, nerunājot jau par to, ka vairāk zinošam ir lielākas iespējas sekmīgāk izkulties iz nepatīkamas situācijas. Otrādi: sarūgtina, ka skološanas laikā šis tas tika laists garām.
№312 Kazimirs Laskis
→ Vadim Sushin,
11.11.2011
16:12
№124 Kazimirs Laskis
→ Владимир Литвинский,
11.11.2011
14:55
№310 Kazimirs Laskis
→ Vadim Sushin,
11.11.2011
14:35
№89 Kazimirs Laskis
→ Андрей (хуторянин),
11.11.2011
13:51
Apstrīdama tēze. Skolai ir jāpiedāvā iespēju klāsts, lai skolēns varētu novērtēt savas spējas un īpatnības (un arī viņu varētu novērtēt kā turpmāko speciālistu). Bet tam nolūkam ir vajadzīgs kāds universālās izglītības līmenis. Nerunājot jau par to, ka šis universālais līmenis ir nepieciešams viņam, lai būtu pilnvērtīgam sociuma loceklim. Var diskutēt par to, cik lielam būtu jābūt šim klāstam.
№46 Kazimirs Laskis
→ Глеб Кахаринов,
11.11.2011
12:27
Zinu, piemēram, ka bilingvālisms nav vainīgs, ka lietojat neeksistējošos vārdus, speciālista izglītības jautājumos kungs.