Jā, par vārdu taisnība. Es domāju par to. Bet es neesmu politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Ienācu pateikt savu viedokli, bet strādāt ar to turpmāk nav manos plānos.
Ir citas lietas ar ko nodarboties un laikam negribu negaidītā laikā un veidā atgriezties pie šīs diskusijas.
Es apsolu, ka padomāšu.

Вы уже два раза обозвали меня лично нехорошими словами (пост 594 - что у меня якобы самой нацистская идеология

Jekaterina,
Jums derētu paskatīties uz manu mammu, kad atklāti vai starp rindiņām ir jādzird - latiši fašisti/nacisti. Viņas tēvs, mans vectēvs brīvprātīgi pieteicās SA un tieši frontes vienībā, kaut viņam bija arī cita izvēle. Kritis kaut kur pie Maskavas, kapa vieta nezināma.

Kaut kā es nemanu, ka anti-fašistu kungi kaut vai līdzvaram pieminētu latviešus, kas ar ieročiem cīnījās pret vācu armiju.
Es redzu vēlmi izveidot ienaidnieka tēlu -> visi leģionāri ir noziedznieki, jo bija Arājs -> visi latvieši ir fašisti, jo piemin leģionārus utt.
Tas ir domāšanas veids ko cenšas iepotēt. Starp citu, raksturīgs tieši nacismam.

Jūs apvainojāties, kad tas tika veltīts Jums, taču varat pamēģināt parskaitīt cik reizes kaut vai IMHOkluba forumā tas ir veltīts latviešiem kopumā.

Sergej,
es esmu kritizējis TB/LNNK par priekšvēlēšanu lozungu "Krievi nāk!"
Neatbalstu politiķus, kas izmanto šos jautājumus.

Nekad neesat dzirdējis latviešus saucam Dobeli par "veco čekistu"?

Версию о том, что все русские, в силу природной агрессии, только и мечтают о самом плохом для латышей выкиньте сразу.

Jau sen esmu izmetis :)

Vai Jūs kādreiz esat padomājis kāpēc tika radīts "hutorjaņin"?

Jā, ļoti tuvu tam.
Neviens neattaisno Arāja komandu, vai policijas bataljonu darbus, vai tos kas šāva pēc pašu iniciatīvas.
Waffen SS slavināšana nav valsts oficiālā politika. Un nav arī VL oficiālā politika.
Jā, ir strīdīgi momenti par interpretācijām un izmantoto atribūtiku, bet nav marša par godu Leģionam.
Jā, ir atsevišķi privāti viedokļi un viedokļi, kas izskan neformālās diskusijās.
Un tas tik tiešām absolūta mazākuma viedoklis. Bet tā nav oficiālā politika

Sodīt cilvēkus par to, ka nacistu birokrātija viņu vienību nosaukumā ielika to pašu burtu salikumu SS, kas bija nacistu partijas elitārajām vienībām, ja viņi nav pastrādājuši noziegumus?

Latvijā ir piemērs ar Komunistu partiju. Partija ir aizliegta, bet sodīts ir viens pats Rubiks par konkrētām lietām.

Korena kungs, ir atslēgvārdi "massacre", "pogrom", "Waffen SS" utt.
Ja Jūs ierakstīsiet šos vārdus Google, būs ļoti daudz materiālu. Pietiekoši daudz un dažādu, lai varētu rādīt ar pirkstu jebkuras armijas un tautas virzienā.
Jā, lasīt tos ir sāpīgi un pazemojoši.

Man šķiet, ka Jūsu gaidas par Eiropas reakciju neattaisnosies, jo ar nacistiem vairāk vai mazāk savā laikā sadarbojās visi un darīja to arī jau pēc kara.
Lūk varat izlasīt par sociāldemokrātu uc. sadarbību ar vācu Waffen SS veterāniem:
http://www.spiegel.de/international/germany/0,1518,792984,00.html

Bet šeit Latvijā noteik karš par ostām un tranzītkoridoriem. Un latviešus, krievus, ebrejus uc. dancina pēc patikas.
Galu galā svarīgākais kaut kādā līmenī ir nevis cīņa pret nacismu, bet kurš noteiks toni un dalīs privilēģijas lielajam biznesam plus vēl daži ģeopolitiski un prestiža jautājumi. IMHO.

Nataļja,
tas nav mans viedoklis. Par to jau rakstīju.
Jūs jautājāt, es centos atbildēt kāpēc iespējams 16. martā nāks vairāk latviešu tieši pateicoties anti-fašistu aktivitātēm. Es pats personīgi esmu gan pret nacismu, gan boļševismu. VL nav mani favorīti.

Vismaz daļa var nākt aizstāvēt tiesības pieminēt kritušos /un arī runāt par leģionāriem citā laikā/.
Es esmu lasījis/dzirdējis daudzus viedokļus no latviešiem, kas skan apmēram tā: Man pie kājas nacisms un vispār mani radi karoja abās pusēs, bet, ja viņi mums traucēs /pieminēt kritušos/, es iešu.
Jā, par leģionāriem ir daudz mītu un leģendu. Arī pateicoties tam, ka par to padomju laikos nevarēja runāt.
Latviešiem leģionāri ir arī tie partizāni/meža brāļi, kas cīnījās pret padomju varu, un trimdas organizācijas, kas uzturēja cerību par brīvu Latviju.

Lai mēģinātu kaut vai mazliet saprast anti-fašistu aktivitātes un iejusties, ir jālasa vai jāinteresējās par vēsturi - kas tad toreiz notika. /Un jābūt stipriem nerviem/ Bet tas attiecas uz visām pusēm.

Ieteikums iet uz kapiem pieminēt… Brīvības piemineklis tā principiāla lieta.
Padomju laikos baidījās iet nolikt ziedus tāpat, nemaz nerunājot par to, ka varētu to izdarīt kopā ar trimdas radiem. Daudzi trimdinieki ir pateicīgi tieši leģionāriem par iespēju evakuēties un izvairīties no padomju okupācijas/aneksijas/inkorporācijas/whatever izbaudīšanas uz savas ādas.
Jā, Korenam ir taisnība par to, ka katra diena ko leģionāri cīnījās frontē maksāja kādam karavīram dzīvību. Bet tai pat laikā tas ļāva arī daudziem tūkstošiem civilo aiziet uz Rietumiem.

Vienvārdsakot, tur ir pārāk daudz visa kā, lai tā mehāniski paziņotu: esesiešu maršā piedalījās 2000 nacisma atbalstītāju.

Es šeit IMHOklubā necenšos nevienu pārliecināt, vai saaģitēt par leģionāriem.
Es centos mazliet izteikt viedokli kā tas izskatās no otras puses.

Daru to tāpēc, ka tas mani uztrauc. Uztrauc kādas kaislības ap to tiek saceltas.

Bet par plintēm - es atvainojos par tā komentāra toni.

Varētu padiskutēt par dažiem jautājumiem, bet laikam ne tagad, kamēr tā jezga ap 16. martu vēl ir karsta.

Atvainojos arī citiem, ja mana negaidītā iespraušanās šajā forumā kādam bija traucējoša. Man likās svarīgi pateikt savu viedokli šeit.

Tāpat kā esmu teicis arī VL, ka situācijas saasināšana neko labu nenesīs. Un, ka latviešiem nav par ko lepoties ar karošanu zem svešiem karogiem.
Es varētu piekrist Korena kungam par Leģiona vimpeli, vai vismaz nesākšu strīdu, bet tiem vīriem tas bija svarīgi, jo uz tā ir Latvijas karogs.

Lai jums laba diena!

Pie tam līdz 40. gadam noskaņojums pret Padomju Savienību nemaz nebija tik naidīgs.
Latvijā bija vēl daudzi, kas simpatizēja komunisma idejām /tāpat kā visur Eiropā/
Ja Jūs rakstat, ka komunisti 20tajos bija aizņemti ar badu un razruhu, tad tas pats attiecās arī uz Latviju, kuras teritorijā notika WWI. Lielā Depresija un citas rūpes bija saistošākas par to, lai plānotu uzbrukumu kaimiņiem.
Par to, kāds terors notika PSRS, avīzēs neko daudz nerakstīja. Nezināja un bija arī spiediens, lai nebūtu naidīgu rakstu.
40. - 41. gads daudziem bija šoks.

Es domāju, ka tas jums ir jāizstrīdās savā starpā - vai latvieši visi labprātīgi iestājās PSRS, jo mīlēja komunistus, vai pārdevās, vai bija dzimuši nacisti, kas to vien darīja kā grieza zobus uz kaimiņiem un plāānoja iedurt dunci mugurā.

Gļeb, tas jautājums ir n-tās reizes apspriests dažādos forumos.
Rupji runājot spēku samērs būtu 1:10 pat, ja pret Sarkano Armiju kaujās iesaistītos visi vecīši, sievietes un bērni.

Par angļu spējām sadot pa cepuri komunistiem liecina pati kara gaita.

Pie tik neizdevīgas situācijas komandiera uzdevums būtu atkāpties un saglabāt dzīvo spēku. Ja viņš to neizdarītu, tad kādam būtu jāpasaka, lai labāk ielaiž sev lodi pierē.
Jums tas iespējams būtu jāzin vislabāk par visiem šajā forumā.
---
Lūk, šeit forumā ir daudz viedokļu par leģionāriem kā nacistu sabiedrotajiem un, ka tāpēc…
Ne jau ļoti viņi gribēja karot par nacistiem, bet kad bija jākaro, tad daudziem varēja būt uz pieredzi balstītas cerības, ka varbūt notiks brīnums un izdosies tas pats, kas Neatkarības cīņu laikā - kopā ar Landesvēru sakaut Sarkanos un tad kopā ar Sabiedrotajiem sakaut un padzīt no Latvijas bermontiešus, kas faktiski bija daļa no tā paša Landesvēra. (ir vēls un es varbūt neesmu precīzs, bet Neatkarības cīņu aprakstu atradīsiet, ja tas Jūs interesē)

Kaut kādā ziņā tas arī izdevās, tikai nevis WWII laikā, bet kā rezultāts Aukstajam karam.

Bet Jūsu izteikumi par pārdošanos ir aizskaroši. Mazām tautām nav lielas izvēles iespējas, ja blakus ir lieli un agresīvi kaimiņi.

Nataļja
Tas, ka par VL vairāk balso dēļ 16. marta ir krietns pārspīlējums, ko paši anti-fašisti arī uzpūšs.
Vairāk balsoja, tāpēc, ka zaudēja uzticību Vienotība un ZZS, un ZRP startēja ne visai parliecinoši.
VL daudziem bija izvēle - jauni un nesasmērējušies.
VL popularitāte vairāk cēlās dēļ tā, ka viņus iepriekšējo reizi nepaņēma valdībā.

Taču mazliet savādāka ir situācija ar 16. martu, kura popularitāti vairo arī Korena kungs.
/mana versija kā tas izskatās no latviešu puses/:
starp latviešiem ir dažādi uzskati par leģionāriem un Ļeģionu. Daudzi varbūt atzīs leģionāru personisko drosmi frontē, bet neslavēs Leģionu un arī nevēlēsies piedalīties gājienā, lai neeskalētu situāciju, tāpat nosodīs Arāju, kara noziegumus un vispār visus tos -ismus, kas latviešiem nekā laba nav devuši.
Taču 16. marts nav svētki un nav nacistu maršs par godu Leģionam. Tas ir pasakums kritušo piemiņai. Vairākus gadus tas notika gandrīz nemanīts līdz Latvija nesāka sarunas par iestāšanos NATO. Tad parādījās anti-fašisti un ass Krievijas viedoklis.
Tātad uzsvēršu vēlreiz - kritušo piemiņas pasākums, ko antifašisti jau vairākus gadus mēģina izjaukt.
VL sakāmais šajā sakarā ir pagalam vienkāršs - neviens mums latviešiem nenorādīs kur un kā pieminēt savus kritušos. Un tam piekritīs vairums latviešu neskatoties uz to kāda ir viņu attieksme pret Leģionu.
Iļi prosto - ģejstvujet priziv: "Naših bjut!"
16. martā pat nav svarīgi - bija leģionāri varoņi, vai upuri, vai noziedznieki. Tā vienkārši ir kritušo piemiņa, kur jaukties pa vidu ir vienkārši "hamstvo".

Jo ilgāk tas turpināsies, jo vairāk latviešu piedalīsies gājienā, lai aizstāvētu tiesības pieminēt savus kritušos. Nekādas ideoloģiskas motivācijas tam nav vajadzīgas.

Ģļeb, Jūs taču esat mācījies kara skolā.
No ko Jūs te runājat?
Latvijā toreiz zināja visi, ka karš ātrāk vai vēlak būs starp Hitleru un Staļinu.
Tāpat kā zināja, ka Puča laikā Latvijas liktenis izšķirsies Maskavā nevis Rīgā.

Jūs ko tiešām domājat, ka Latvijas valdība neuzturēja kontaktus ar angļiem un neko nezināja par viņu plāniem un iespējām?
Jā, visi labprātīgi ar cik tur 98% nobalsoja par - komunistu partiju brālīgo republiku saimi. /nu gluži kā tagad Krievijā, kur Čečenijā par Putinu nobalsoja kādi 99%/

Tikai padomju oficieru skolā Jums varēja iestāstīt, ka 41. gadā bija SA plintes bija tikai tik daudz lai izsniegtu uz parādi Brestā un pēc tam atņemtu un aizvestu uz  Tālajiem Austrumiem. Tagad stāstat, ka Anglija bija gatava iesaistities karā pret komunistiem un varbūt atkal stāstīsiet, ka nebija Staļinam ne zaldātu, ne plinšu.

Pašam nav smieklīgi?
Diemžēl jāsaka, ka marksismu- leņinismu Jums būs iemācījuši labāk par kara zinībām. :D

Ja Jūs Korena kungs tiešām esat pret Leģionu, nevis pret leģionāriem, kas piemin, tad esat izvēlējies ļoti neveiksmīgu dienu un kompāniju, lai rīkotu provokācijas.
Darīts kaut kas tāds kritušo piemiņas dienā aizdot cilvēkiem tikai dusmas.

Diemžēl es esmu pārliecināts, ka tieši tāds ir Jūsu mērķis. Nokaitināt kādu, saņemt uzbrēcienu un tad izvazāt šo notikumu pa Eiropu un pasauli.

Nekādus īstus nacistus Jūs tur pie Brīvības pieminekļa nesastapsiet arī nākošgad, bet lielāku skaitu dusmīgu cilvēku par Jūsu un Ždanokas parādīšanos gan varat satikt.
Cieniet kritušos un šajā dienā ļaujiet cilvēkiem tos pieminēt. Jums Jūsu aktīvajai darbībai paliek vēl visas pārējās gada dienas.

Так попражает то, что возраждая неонацизм молодые фактически пропагандируют конфликт со своими кровными родственниками.

Par šo varu pilnībā piekrist, bet tieši tāpēc esmu pārliecināts, ka nekāds 41. gads neatkārtosies.

Bet par sievietēm… hmm, nu ko ir kam patīk vīrieši, kas aizstāv savu teritoriju un labāk ir atraitnes nekā… :D

Lai Jūs mani saprastu pareizi - manu aso komentāru neizsauca vēstures fakti, bet tas ar kādu vieglumu Jūs atvērāt frontes. Atvērt fronti nozīmē kara sākumu. Karu, kas notiek šodien un, kurā patiesībai nav nozīmes, jo fakti kā jau karā tiek interpretēti par labu vienai vai otrai pusei.
Šodienas karā asimetrija ir tāda, ka visu okupācijas laiku latviešiem bija liegtas tiesības iepazīties ar savu vēsturi pašiem. Tur ne Jūs, ne es neko nevaram mainīt, bet reālā situācija ir tāda, ka netiks pieņemts nekas kam ir kaut mazākā boļševiku smaciņa klāt. Ir bijis pārāk daudz melu no antihitleriešu puses, lai kāds bez šaubām ieklausījtos tajos argumentos.
Arī Rietumos nav pārāk ieinteresēti rakt šo tēmu, jo arī uz Rietumu sabiedroto karavīru /nemaz nerunājot par armijas vadību/ sirdsapziņas ir ne viens vien kara noziegums.
Par pašiem faktiem un patiesību varēsim padiskutēt, kad Krievija atvērs arhīvus.

---
Par argumetiem un interpretācijām Jūsu komentārā mēs varētu strīdēties līdz bezgalībai. Es Jums piekritīšu, kā Hitleriskā Vācija bija lielāks ļaunums ebrejiem un čigāniem, bet es neesmu ne ebrejs, ne čigāns.
Man latvietim lielāks ļaunums bija boļševisms. Mēs varam par to strīdēties, karot, provocēt viens otru - vai mēs varam vienoties, ka ļaunums ir ļaunums un mēs vienoti nostājamies pret visa veida ļaunumu?
Ļaunums nesākas frontē, ļaunums, kas skar visus, vispirms sākas politiķu galvās.
Šodienas aktuālais jautājums nav ko kāds darīja vairāk kā 60 gadus atpakaļ, bet ko Jūs politiķi darat šodien.

---
Ko zināt teiksim Jūs kāpēc viens man vectēvs krita aizstāvot Maskavu, bet otrs par antisovjetiskiem uzskatiem sala Ziemeļos? Vai zināt, ka otro pusaudža vecumā boļševiki vairākus mēnešus turēja kā ķīlnieku pie Latvijas robežas, kad viņš ar tēvu atgriezās no WWI bēgļu gaitām? Hitleriskās Vācijas vēl nebija, bet boļševiku agresija pret viņu personīgi jau bija.
Vai Jūs apzinaties, ka starp diviem kariem bija pagājuši tikai nieka 20 gadi.
Tie leģionāri, kas tagad iet nolikt ziedus, noliek tos arī par saviem tēviem, kas vienreiz jau aizstāvēja savu zem pret Sarkanajiem.
Nebija viņi pēc pārliecības fašisti/nacisti ne tad, ne 20 gadus vēlāk.

---
Nē, es labāk pievienošos Līdakam un teikšu - nesāciet karu, neatveriet frontes, sāciet ar cilvēcību un mēģiniet saprast ko 20. gs. izdarīja ar mums visiem un neņemiet tos karus un provokācijas līdzi uz 21. gs.

Kā Jūs iedomājaties "правду" о легионе заслонила другая правда?

Stastīsiet par Zoju Kosmodemjansku, kuru ar sērkociņiem rokā noķēra zemnieki pie savas mājas un nodeva vāciešiem? Par ko iespējams partizāni vēlāk tāpat nodedzināja to ciemu un vēl dažus citus, lai ienaidniekam nebūtu ne brīdi miera "na russkoj zemļe"? <- ja gribat varat šo rindkopu uzskatīt par provokācijas piemēru kā tas var izvērsties

Vai esat gatavs atklāti runāt par "izdedzinātās zemes" kara taktikas autoru?

Es savu mājas darbu esmu izdarījis un ar kaunu un pārdzīvojumiem esmu lasījis vēstures liecības par no latviešiem formēto policijas bataljonu gaitām Baltkrievijā.

Interesanti, cik daudzi var pateikt to pašu par sevi?
Vai esat gatavi lasīt par to, ka Mazie Bati nebija viens atsevišķš kara laika izņēmums? /Jā, kāpēc gan Baltkrievija klusē?/ Ko darīja NKVD diversantu grupas "buržuāziskajā" Rietumbaltkrievijā?
Vai esat gatavs runāt par to kas notika Naļibokos /Налібоках/?

Vai esat gatavs atklāt patiesību, ka Nirnbergā tiesāja tikai un vienīgi nacistu kara noziedzniekus? To, ka procesu vadīja un organizēja Staļina prokurori? Par mēģinājumu Nirnbergā uzvelt Katiņas traģēdiju tiem pašiem uzvarētajiem, kurus tiesāja uzvarētāji.

Vai esat gatavs atklāt visas nozīmes teicienam - "vēsturi raksta uzvarētāji"?

Vai sāksim/turpināsim karu mūsējā patiesībā pret jūsējo? Vai arī tomēr izvēlēsimies to niecīgo iespēju izvairīties no konflikta, ka kara noziegumus izdarīja visas iesaistītās puses? Un nosodījumu pelnījuši visi noziedznieki?
Visvairāk tie, kas plānoja un alka to karu.

Dzīvu kara dalībnieku drīz vairs nebūs, bet tas taču netraucēs turpināt raganu medības cilvēku galvās, vai ne?

Es to nevēlos. Es nevēlos, lai leģionāru gājienam pievienotos aizvien vairāk jauniešu neko patiesībā nezinot par karu un kara vēsturi. Tāpat kā nevēlos, lai 9. maijā aizvien varāk jauniešu ar "tankiem" brauktu atbrīvot Pārdaugavu.

Ko izvēlaties Jūs Pimenova kungs /vai biedri/?

Man ir saprotami, ka ne viena, ne otra puse nav gatava uzreiz lielās porcijās pieņemt visu patiesību par karu. Bet Jūs Pimenova kungs tik ikdienišķi runājat par informatīvo karu it kā tas nebūtu sākums tam, lai cilvēki kādā brīdī ķertos pie ieročiem un lītu reālas asinis.

Jūs politiķi jau tā esat aizmirsušies, ka patiešām vairs neredzat sava darba augļus.

Par K.Čaksti un arī leģionāriem bija raksts Latvijas Avīzē, kur tika uzdots tieši tas pats jautājums.
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=343938

Es varu tikai pievienoties, jo man nemaz nepatīk, ja mani spiež izvēlēties kurš no maniem vectēviem ir tas pareizais.

Vai šis - Почему-то про К Чаксте с соратниками никто не вспоминает.?

Jā, jautājums vietā.
Es pateikšu tikai savu viedokli nepretendējot ne uz ko.
Sāksim ar 16. martu. Es domāju, ka atbilde ir triviālāka. Jaunajai paaudzei leģionāri ir frontes romantika plus cīņa par taisnību - kāpēc vieni var /9. maijā/, bet citi ne?
Ko gan īsti var pārmest abu pušu frontiniekiem?

Vecākai paaudzei tās ir arī atmiņas par izsūtītajiem, pazemotajiem, par aizliegumiem pieminēt savus tuviniekus bez bažām būt nodēvētiem par fašistiem vai nacistiem. Nē, iemesls nav tik daudz tas, kas notika pagājušā gadsimtā. Runa vairāk ir par šodienu.

Man personīgi nepatīk bezdomu mētāšanas ar apzīmējumiem "okupanti" un "fašisti".

Nē, manā  skatījumā, tur gandrīz nav nekā no nacisma slavināšanas. Drīzāk aizraušanās un muļķība, kas brīžiem neļauj nošķirt frontes karavīrus no Leģiona kā kolaboracionistu veidota fromējuma.

Bet diemžēl grēko abas puses un lej eļļu ugunī. Ko vērti ir teiksim Buzajeva izteikumi par civilizācijas nešanu no  9. maija pasākumu tribīnes?

Freimanis, Šiškins un vēl daži tiešām pārstāv tikai saujiņu radikālāko.

Es nerunāju par politiķiem, kas atkal padara leģionārus par sava kara ķīlniekiem.

Tas pats izslavētais starpataustiskais viedoklis šajā jautājumā nav brīvs no politikas. Guardian daudz rakstīja par pa Rīgas ielām maršējošiem esesiešiem kad tuvojās vēlēšanas un vajadzēja kaut kā ieriebt torijiem, ka tie EP atrodas vienā frakcijā ar deputātiem no TB/LNNK. Patosa pilni raksti, kas bija tālu no vēsturiskās patiesības un pat reālajiem notikumiem Rīgas ielās. Un vai kādam tur interesēja ne leģionāri, ne kāpēc notiek tāds gājiens.
Šogad šis vairs nav jautājums, kas interesētu Guardian, jo nav vēlēšanu.

Ar to es nemēģinu attaisnot kādu, kas piedalījies kara noziegumos. Vienkārši ir mazliet skumji vērot kā atkal Latviju pārņem politiskās batālijas, kur vismazāk kādu interesē kā, kāpēc kāds bija spiests ņemt rokā ieroci un iet karot uz svešu zemi, zem sveša karoga par svešu ideoloģiju.

Un noteikti nepiekrītu Aleksejeva viedoklim, ka vajag provocēt. Mulķīgi iedomāties, ka kāds var kontrolēt provokāciju rezultātu tik jūtīgos jautājumos.

Ja apgalvojat, ka latviešu vienības cīnījās svešā zemē, tad vietā arī pieminēt, ka tā pati Sarkanā Armija pirms tam paviesojās Latvijā. Cīnīties pret okupācijas armiju nav noziegums.
Noziegums ir deportēt/šaut/dedzināt/bumbot/ civilos iedzīvotājus.

Jā, varu piekrist, ka apzīmējums "genocīds" ir zaudējis savu saturu. Nu gluži tāpat kā "fašisms". Pārāk bieži lietots vietā un nevietā.

Manā skatījumā Drēzdenes bombardēšana arī ir saucams par kara noziegumu, vai vismaz izmeklējams, vai vismaz par to nedrīkst aizliegt paust viedokli ar tādiem saukļiem kā
«Заткнитесь! Немецкие преступницы никакие не жертвы».
Tapēc, ka tas jau atkal ir solītis virzienā, lai nodedzinātu kādu ciemu, vai nolīdzinātu kādu pilsētu. Tas ir tik viegli - nosaukt kāda ciema/pilsētas iedzīvotājus par noziedzniekiem un šaut/dedzināt/bumbot.
Ir slikti, ka par to uzdrošinās runāt tikai neonacisti. Un vai tiešām visi šie protestētāji pret Drēzdenes sabombardēšanu ir nacisma ideoloģijas aizstāvji?
Nosaucam Mazos Batus par fašistu perēkli un uguni klāt? Vai tā?

Vēl tikai gribētu vēltīt komentāru E.Gombergam.
Nesauciet, lūdzu, Brīvības pieminekli par Mildu, ja negribat aizvainot latviešus. Milda nav latviešu folkloras tēls, kā to rakstīja kāds te komentāros. Milda bija vārds modelei, kas pozēja Brīvības tēlam.
Padomju laikos zem spiediena to lietoja vairāk, bet šodien to vairs tikpat kā nelieto.

Latvieši reizēm to tā sauc, bet nebūtu pareizi, ja es kāda kunga sievu nosauktu par zaķīti, ja būtu dzirdējis šo kungu tā uzrunājam savu laulāto.