Es neatbalstu tāda veida patriotisko audzināšanu bērnudārzos. Tur piekrītu.
Taču apgalvot, ka Padomijā nekā līdzīga nebija ir nekorekti. Padomijā bērni nedzīvoja kaut kādā izolētā vidē un par kariņu un ieročiem savu devu informācijas saņēma no kopējā katla. Un toreiz tā tiešām bija valsts ideoloģija nevis privāta iniciatīva.

Kariņu puikas spēlēja jau bērnudārzā. Tiesa toreiz vēl karojošās puses nebija mazie esesieši pret mazajiem NKVDsiešiem.
Taču oktobrēnu organizācijas jau masveidīgi tika sauktas dažādu kara varoņu vārdā. Manējā šķiet bija nosaukta Padomju Savienības varoņa, sarkanā partizāna, vēsturnieka un izglītības ministra Viļa Samsona vārdā.

Mani kā parasti izbrīna "karojošo pušu" līdzība.
Šoreiz Priekssēdētājam izdevās pārspēt VL un pašam sevi - uzradīt "mazus esesesiešus". Vai atkal būs atruna par žurnālista profesionālajiem paņēmieniem kā veidot publikāciju virsrakstus?

Personīgi man ir mērena alerģija pret patriotisko audzināšanu vispār. Īpaši, ja tā notiek ar svešu uniformu un ieroču demonstrēšanu bērniem.
Savā skolas laikā izbaudīju gana no padomju patriotiskās audzināšanas un tagad brīnos - kāpēc līdzīgu praksi vēlas ieviest patrioti, kuriem ir zobs uz Padomiju.
Nekur tālu neesam tikuši.

Spīkera bildē redzamais ir J.Ošlejs.

Nu jā, nu jā, atcerējos "algotņus", kuri apspieda 1905. gada sacelšanos kaimiņvalstī.
Varu vienīgi piekrist, ka nekādu mīlestību pret cariskās Krievijas varu latviešiem nebija pamata just.
Ne jau tikai latviešiem. Lasīju par atamanu, kurš vāca brīvprātīgos cīņai pret boļševikiem, bet nošāvās, jo pieteicās tikai nedaudz virs 180 karotāju.
Kāds tad bija tas resurss, ko /ne/varēja likt pretī nieka 80000 tūkstošiem sarkano strēlnieku?/cipars laikam lielākais kādu var savākt/
Un galvenais jautājums - kāpēc nebija ko likt pretī?

Var tikai nožēlot, ka c.Krievijas vara bija tik nepopulāra gan Krievijā, gan Krievijas "nosacīti" pārvaldītajās teritorijās. Iespējams visiem būtu bijis labāk, ja tas tā nebūtu bijis. Iespējams vēlme noticēt boļševiku solījumiem būtu par kārtu mazāka.

Remarka:
rusifikācijas plāni, plāni par atšķirīgu nacionālu kopienu veidošanu nemierīgajās provincēs tika izstrādāti jau Stolipina laikā. /Stolipinu šķiet dažas grupas tagad dēvē par krievu nacionālisma tēvu/. Par to vien tā vara bija pelnījusi savu "karmisko" likteni. Tiesa nākošā bija vēl sliktāka, bet 17tajā to vēl nevarēja tik droši pateikt.

Tāpat kā 39tajā, 40tajā, 41ajā atšķirības starp režīmiem vēl nebija propagandas tik skaidri iezīmētas. Tas tikai šodien ir vienkārši - runāt par atrašanos antihiteriskā "pozīcijā" kā īpašu nopelnu, kaut gan lēmēju par to kādu pozu ieņemt bija tikai saujiņa un šaubos vai kāds no tiem šodien ir šī kluba biedrs.

PS. Viss rakstītais šai komentārā nav tikai Jums adresēts, bet negribēju dalīt.

Par valodas komisiju jeb inspekciju.
Tas bija Loskutovs, kurš radio diskusijā izteica priekšlikumu - vairāk orientēties uz konsultatīvu darbību nevis sodīšanu.
Par tādiem praktiskiem jautājumiem var diskutēt.
Tai pat radio diskusijā Gapoņenko aizrādīja Loskutovam, ka viņš nav krievs, jo viņam neesot pareizās "russkije cennostji". Kas tas ir - pats nevarēja paskaidrot.

Nu labi, nav svarīgi - taču maisot kopā šādas lietas nevar atrisināt paraktiskus jautājumus. Nesanāks dialogs.

Ar kaimiņiem es runāju un nelecu no biksēm ārā, ja ar mani runā krieviski.

Kaut kā aizmirsies, ka referendumi bija divi - viens nenotika, jo nesavāca parakstus; otrs notika.
800(?) tūkstoši draudzīgi nobalsoja "pret", taču tie paši /pieņemsim/ nenobalsoja "par" pirmajā.
Manuprāt, ir vieta dialogam.

Tikai ar ko var runāt?

Dievs runā latviski /joks/
Ja par Bībeli, tad var būt runa, ka cilvēki aizmirsa Dieva valodu. Tam maz sakara ar krievu, vai latviešu, vai kādu citu  no mums zināmajām.

Мы пришли к вам с рассказами о нашем мнении? В ваши дома, к вашим детям?

Ja copyright uz Staļinu ir krievu, tad - jā, atnācāt 1940. gadā /patiesībā jau agrāk/. Viedokli par to mēs apguvām 50 gadus.

Paldies Jums!

Es piekrītu, ka Latvija un latvieši reizēm paši uzprasās.
Asimetriski sitieni gan neko labu nedod.

Ja vēršos pie Jums ar komentāru, tad tas nenozīmē, ka obligāti esmu opozīcijā Jums vai cenšos kaut ko pierādīt.
Šoreiz vienkārši izteicu savu viedokli/sajūtas.

Es rakstīju par agrākiem notikumiem.
Pāris raksti un daži komentāri par to, ka Baltie negribēja ielaisties sarunās par neatkarību ne ar latviešiem, ne somiem.
Pāris raksti - tāpēc piebilde par versiju.

Ja runa par ideoloģijām, tad ar tādu loģiku nacistus tiesāt var tikai nacisti, boļševikus boļševiki utt.
Absurds protams.

Nestrīdēšos.
Ziemeļnieki tiešām ir pragmātiskāki.
Bet Somijā no visiem visvairāk pragamātiķi laikam ir zviedri.

A ko darīt?
Svastiku Eiropā nenobanoja, jo iebilda indiešu kopiena. Viņiem tas ir bieži lietots simbols reliģijā.
Tāpat sastopams baltu un slāvu tautiskajos rakstos.
Utt. Piemēru ir daudz.

Nevajag dot pa galvu indiešiem un folkloristiem. Tas arī viss ko gribēju pateikt.
Noe-nacistus man nav īpaši žēl, nu i nafig viņiem čakarēt simbolu, kuram ir pavisam cita jēga un saknes.

Прославляем ли мы себя, Сталина, Брежнева, Горбачева Путина, хоть черта, хоть бога, покрываем ли матом, какое кого дело до этого? Но нет, тут же из за угла выскакивает латыш и начинает утверждать обратное. Да дело то ваше какое?

Tas viss latviešus skāra ļoti tiešā veidā.

Manuprāt, Jūsu pozīcija, ka par Staļinu un pārējiem jāspriež tikai krieviem, nav pareiza. Pirmkārt, tas nenāk par labu krieviem, jo tādā veidā saista tos personāžus tieši ar krieviem. Otrkārt, ideoloģijas izplatās pāri robežām, un es netaisos noliegt, ka, piemēram, anti-semītisms atrada dzirdīgas ausis Latvijā jau pirms kara.
Par to ir jārunā. Jārunā tieši par ideoloģijām un kā ar tām manipulē cilvēkus.

Diskusiju var risināt dažādos līmeņos un spriest arī par to kam par labu notika revolūcija Krievijā.

Bet mums svarīgāk ir neļaut izplatīt naidu.

Es kā latvietis ļoti jūtīgi reaģēju uz Krievijas informācijas telpā izplatītajiem izteikumiem par Latviju un latviešiem. Krievi droši vien uz to skatās mazliet savādāk.
Skaidrs, ka Latvijas situācija labi noder katreiz kad vajag kaut ko atbildēt arī ES līmenī.
ES kritizēja prezidenta vēlēšanas - Krievija pretī par Latviju.
Savā ziņā tas ir pat nepatīkamāk, nekā, ja tas viss būtu vērsts konkrēti Latvijas virzienā.
Justies pret paša gribu ierautam kaut kādā globālā spēlē un izbaudīt rezultātus sadzīves līmenī ir ļoti nepatīkami.

Es to saucu par apzinātu manipulāciju.
Tieši meli tajā citātā nav. Tas visu sarežģī.
Varētu definēt kā - apzināta informācijas noklusēšana un valodas paņēmienu izmantošana ar mērķi. Jā, kādu mērķi? Apmelot?
Neesmu speciālists šajā jomā.
Nu lai raksta, ja grib. Visādi radikāļi utml. raksta viskautko.
Problēmas sākas, kad tas tiek uzķerts un izplatīts tālāk. Vēl kaut ko pieliek klāt. Tā pa druskai piepilina. Mazliet paprovocē.

Nobanot vārdu "žīds" pilnībā būs grūti.
Vai to vajag? Tā ir daļa arī no ebreju vēstures pirmskara Latvijā.

Nacisti daudz ko sapurgāja.

Arī svastiku, kas ir ļoti sens un izplatīts simbols.
To uzskatīja arī par veiksmes talismanu. 20. gs. sākumā bija izplatīts daudzās armijās, ieskaitot SA.