Nedaudz skumjas pārdomas pēc šīs diskusijas noskatīšanās un arī pārskrienot ar acīm šejienes komentāriem.

Šī diskusija ir ļoti simptomātiska - izrādās, ka depresija, kas ir aktuāla latviešu starpā ir klātsesoša arī krieviski runājošajā sabiedrība daļā; pat vairāk, izrādās, ka latviski runājošajā daļā tā nav nekāda depresija, salīdzinot ar to, ko es te dzirdēju un lasīju tā nav nekāda depresija, vieni ziediņi. 

Jūs esat paši sevi nostādījuši cietēju pozīcijās un nelaižat garām nevienu iespēju atgādināt sev tieši cik ļoti jums ir nodarīts pāri; pat vairāk - izskatās, ka jūs to izbaudāt!

Un Aļeksējeva kungs, šeit, ir brīnišķīgs piemērs. Ja secīgi izejam cauri viņa paustām tēzēm skats ir vienkārši šausminošs.

Uzreiz, lai novērstu nepareizu interpretāciju uzsvēršu, ka es Aļeksējeva kunga pozīciju uzskatu par ne īpaši kvalitatīvu konspirāciju (ko nedaudz zemāk mēģināšu pierādīt) un realitāte, ko es redzu, ir daudz patīkamāka, nekā tā tiek zīmēta, gan diskusijā no radio Baltkom, gan komentāros pie šīs diskusijas. 

Tad nu secīgi, par tēzēm, kas izskanēja diskusijā un par to, kāpēc tie ir aiz matiem pievilkti apgalvojumi:

1) Naturalizācijas kvotu atcelšana tika veikta, lai latvieši varētu iedzīvoties uz krievvalodīgo rēķina.

Lai šāds apgalvojums varētu kaut tikai pretendēt uz patiesumu, cilvēkiem, kas pieņēma šo lēmumu būtu jābūt materiāli ieinteresētiem. Vēl vairāk, viņiem būtu jākoordinē sava rīcība. Tādējādi, pēc Aļeksējeva kunga sanāk, ka visi pilsoņi vai vismaz pietiekami nozīmīga daļa no tiem, kas spēj savākt balsis, lai pietiktu pozitīvam balsojumam klusībā no publikas bija vienojusies konspirācijā.

Es tagad nemeklēšu balsojuma rezultātus, bet pieņemt, ka vismaz vairāki simti tūkstoši cilvēku varēja slepenībā vienoties par jebko ir vienkārši absurdi. Turklāt, pat ja mēs pieņemtu, ka šāds merkantils motīvs bija, tad pavisam nav skaidrs kādēļ aprobežoties ar kvotu atcelšanu; kādēļ neiedot pilsonību visiem? Tas no materiālā viedokļa būtu daudz ienesīgāk. Vēl viena loģiska pretruna ir tajā, ka no vienas puses visi latvieši (vai vismaz vairākums) vēlas ierobežot krievvalodīgo tiesības un vienlaicīgi tie vēlas padarīt krievvalodīgos par pilsoņiem, lai varētu iedzīvoties uz to rēķina. Katrs konspiratīvais motīvs atsevišķi ir vismaz teorētiski iespējams, bet abi kopā tie ir savstarpēji izslēdzoši.

2) Deviņpadsmit gadīgi jaunieši Visu Latvijai piketā pierāda, ka visi, vai vismaz nomācošais vairākums latviski runājošu jauniešu uzskata krievus par otrās šķiras pilsoņiem.

Šāds spriedums ir tīra spekulācija - ja mēs pieņemam šādu argumentācijas veidu par derīgu, tad mēs varam katru pārdesmit jauniešu pozīciju absolutizēt un pieņemt, piemēram, ka daži desmiti Osipova organizācijas biedru, kuriem nu noteikti nav mīļas jūtas pret latviešiem demonstrē visu krievvalodīgo jauniešu pozīciju un visi krievu jaunieši neieredz visus latviešus.

3) Latviešu valoda bērnudārzos netiek mācīta, lai padarītu krievus par otrās šķiras pilsoņiem.

Ne mirkli nešaubos, ka ja Aļeksējeva kungs uzzinātu, ka bērnudārzā kurā iet viņa bērns tiek ieviesta bilinguāla apmācība, viņš būtu pirmais, kas sāktu protestēt. Tā pat kā nav iespējams vienpusīgi samazināt krievu valodas apjomu krievu skolās; nav iespējams  ar varu nomainīt valodu bērnudārzos, pretēju vecāku gribai. Turklāt, tie krievvalodīgie vecāki, kas vēlējās, lai to bērni iemācītos valodu no maza vecuma savus bērnus sūta bērnudārzos ar latviešu apmācības valodu.

Kaut gan šī tēze nav ir tīra spekulācija pierakstot vērotajam faktam izcelsmi no ļaunas gribas, šeit ir veselā saprāta grauds. Es ceru, ka Aļeksējeva kungs, kā redzams krievvalodīgās preses pārstāvis piedāvās ieviest latviešu valodas apguvi krievvalodīgajos bērnudārzos, tas tiešām būtu lietderīgi.

4) Latvieši uzskata, ka ideālā krievu un latviešu proporcija ir 10 pret 90.

Šāds apgalvojums bez atsauces uz tā autoru jau ir spekulatīvs - kādēļ 10 nevis 5 vai 0? Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka pat ja Raivim Dzintaram uzdotu jautājumu par ideālo proporciju viņš nespētu pārliecinoši atbildēt. Nav un nav iespējama nekāda proporcija, kādā ir jāattiecas nacionālajam īpatsvaram - demokrātiskā un tiesiskā valstī, kāda Latvija tomēr ir, nekas tāds nav iespējams! Nerunājot nemaz par to, ka šis apgalvojums netieši ietvēra domu, ka krievu īpatsvars ir samazinājies šāda ļauna plāna rezultātā. 

Tomēr, visļaunākais Aļeksējeva kunga pozīcijā ir tas, ka no tās acīmredzami izriet absolūta latviešu demonizācija - visi latvieši neieredz krievus, uzskata tos par otrās šķiras cilvēkiem un vēlas to iznīcību. Ja Aļeksējeva kungs tiešām tā uzskata, tad jāatzīst, ka no viņa puses ir pilnīgi neloģiskas jebkādas runas par dialogu. Nav un nevar būt dialoga ar cilvēkiem, kas vēl tev tik daudz ļauna! Un šis ir tiešs un pilnīgi neproduktīvs ceļš uz vēl lielāku radikalizāciju ar kuru tik ļoti aizraujas krievvalodīgie masu informācijas līdzekļi. Un cerēt uz jebkādu dialogu pat pieņemot, ka sitieni ar kulaku pa purnu (valodas referendums) var novest pie dialoga, ir lieka laika šķiešana!

Bet, man par lielu prieku, tas ko es redzu sev apkārt krasi atšķiras no tā ko redz Aļeksējeva kungs - es redzu latviešus, kas neuzķeras uz Dzintara izmestā radikalizācijas āķa un neaiziet uz referendumu par krievu skolu slēgšanu. Šis fakts viens pats jau apgāž Aļeksējeva kunga pozīciju: ja mēs jūs tik ļoti nemīlam, uzskatām par otrās šķiras pilsoņiem un vēlam jums tik daudz ļauna, pasakiet kaut vienu iemeslu kāpēc nenobalsot referendumā par krievu skolu slēgšanu? (Man tādi prātā nenāk.) 

Es redzu arī daudzus krievu jauniešus, kas sen jau runā latviski bez mazākajām problēmām un jau sen vairs nejūt šo akmenscieto dihotomiju latvieši/krievi. Viņi dzīvo abās kopienās un abās informācijas telpās, bez stingra nošķīruma!

Laiks visu dziedē un labākais, ko mēs varam darīt ir neveikt nekādas straujas kustības. Ar laiku viss pats sakāroties.