Daļa par māju un tiltu būvēšanu ir absurda. Es tiešām netaisos apspriest tēzi, ka vienīgais veids, kā Latvijai tikt pie vanšu tilta un deviņstāvu mājām bija PSRS okupācija. Kā gan nepaveicās somiem, ar viņu Monerheimu - tik daudz tiltus neuzcēla!
Denacionalizācija bija vēsturiskā godīguma atjaunošana. Jums nepatīk kā tas notika? Vērsieties ar pretenzijām pie tiem (vai viņu tiesību pārņēmējiem), kas šos īpašumus nacionalizēja.
Jūs atkal absolutizējat apgalvojot, ka visa Latvijas politika ir balstīta uz nacionālo nošķīrumu - SC elektorāts bāzējas gandrīz tikai un vienīgi uz Nila frizūru un nacionālo nošķīrumu, bet latviskajā flangā tāda ir tikai VL! TB/LNNK.
Atšķirība rodas no tā, ka latviskajā politikas segmentā ir vairāk par vienu partiju. Es piekrītu, ka nacionālais aspekts pastāv, bet tā kā visi sen jau ir paziņojuši par saviem uzskatiem, ne jau nacionālais jautājums ir tas ar ko tiek uzvarētas vai zaudētas vēlēšanas - ja visi ir par latviskumu, tad vēlētāju nākas piesaistīt ar citām idejām. Un tieši šeit, politiskajā konkurencē, arī ir iemesls kādēļ, latviskais politikas segments ir pārliecinoši kvalitatīvāks par krievisko.Te ir ar ko un par ko diskutēt, nevis vienas partijas hegemonija.
Esmu pārliecināts, ka Jūs sapratāt, ko es gribēju teikt par ievesto darbaspēku. Apgalvot, ka cilvēks var dzimt un nodzīvot visu mūžu šeit un nejust nekādu saikni būtu absurdi un Jūs to zināt. Es tikai runāju par sausi juridisku formulējumu, kuru, piekrītu, attiecināt uz dzīviem cilvēkiem ir nedaudz nekorekti.
Ja Jūs esat šeit dzimis un jūtaties piederīgs (par ko es nešaubos) speriet soli tālāk un kļūstiet par pilsoni. Tā nu ir sanācis, ka tā ir Jūsu brīva izvēle. Daudziem tas jau ir izdevies, esmu pārliecināts, ka arī Jūs spētu.
Katrās, arī kopienu, attiecībās ir vismaz divi dalībnieki un abi tie ir var mainīt situāciju. Tā ir Jūsu izvēle apvainoties un gaidīt kamēr Jums atvainosies vai pašam spert soli pretī un nejusties atšķirtam no pārējās sabiedrības. Daudziem krieviem tas ir izdevies ārkārtīgi veiksmīgi un cik noprotu viņi nesūdzas par sekām.
Šobrīd sanāk tā ka abām kopienām ir par ko apvainoties un tās abas gaida kad otra izteiks dziļu nožēlu par notikušo, no sirds atvainosies un "sniegs draudzīgu roku". Un tas šķiet nekad nenotiks, jo tām abām ir pilnīgi reāli iemesli tā justies. Tam vienkārši ir jātiek pāri, jādzīvo nākotnē nevis pagātnē. Pretējā gadījumā tas nekad nebeigsies.
Mana pozīcija par 91. gadu ir balstīta tikai cilvēku psiholoģijā te nav un nevar būt stingru argumentu. Ja vēlaties, tad tas bija brīdis kad sākt visu no baltas lapas, pozitīvā garā ar vienu lielu skaistu žestu. Vēl vienas šādas iespējas nebūs. Lieli žesti vairs nav iespējami un atlikuši ir tikai daudz mazu žestiņu. Un kā jau minēju - man nav viennozīmīgas pozīcijas par to vai pilsonības neiedošana visiem 91. gadā bija pareizi vai nepareizi. Šeit ir labi par un pret abiem variantiem.
Protams, ka denacionalizācija un privatizācija bija ienesīgāka tiem, kas tajā piedalījās, nevis tiem kas tajā nepiedalījās. Apgalvot pretējo būtu absurdi.
Tomēr apgalvot, ka, denacionalizācija notika uz nepilsoņu rēķina? Tas, viegli izsakoties, ir absurdi.
Es, starp citu, tiešām uzskatu, ka denacionalizācijas iztrūkums Krievijā bija kļūda. Krievija būtu cita valsts, ja tas notiktu; daudz līdzīgāka tai valstij, ko boļševiki sagrāva.
Jūs nopietni uzskatiet, ka nepilsoņu iesaistīšana politiskajos procesos uzlabotu politikas kvalitāti? Mēs jau redzam cik "kvalitatīvs" ir Saskaņas centrs. Pie tam, pieļauju, ka tie nepilsoņi, kuriem ir svarīgas savas demokrātiskās tiesības, kas interesējas par politiku, jau sen vairs nav nepilsoņi. Trīssimt tūkstošu pasīva elektorāta iepludināšana drīzāk varētu vēl vairāk degradēt krievvalodīgo politikas segmentu. (Nils ne vien personīgi uzraudzītu bruģi Vērmaņdārzā un cīnītos pret tūristu apkrāpšanu, bet papildus tam labotu trubas visiem pensionāriem.)
Tā būtu ļoti interesanta situācija, ja nepilsoņiem būtu tādas pašas tiesības kā pilsoņiem - tas degradētu abus jēdzienus vienlaicīgi un, lai arī sauktos savādāk, būtu tas pats nulles variants.
Problēma ar nepilsoņiem, kuru Jūs principiāli ignorējat ir tajā, ka formāli viņi savas attiecības ar LR ir uzsākuši, kā iepludināts darbaspēks okupācijas laikā un formāli viņiem ar šo valsti nav sakara. Šī valsts nepastāvēja, kad viņi atbrauca. (Kas protams nav viņu vaina.)
Es tiešām varu saprast, ka šis šķiet dziļi negodīgi šiem cilvēkiem - ne viņi Latviju okupēja. Es varu saprast, ja viņiem rodas sajūta, ka viņi maksā par svešiem grēkiem. Tīri cilvēcīgi tas ir negodīgi. (Un pretī šeit es varu Jums nolikt citus cilvēkus, kas no okupācijas traumas nav atkopušies, kuriem ne mazāk negodīgi un ne mazāk pamatoti šķistu automātiska pilsonības piešķiršana šiem iedzīvotājiem.)
Tomēr, vienīgais brīdis, kad varēja iedot pilsonību visiem uzreiz bija 91. gads un tas vairs nevar notikt (laiku atpakaļ nepagriezīsi) un manuprāt esošā situācija jau ir labs kompromiss - pilsonību nedod automātiski toties pilsonības iegūšana ir ļoti vienkāršota.
Nevajag arī aizmirst, ka nepilsoņa statusam ir savas priekšrocības, kā ceļošana bez vīzas pa lielāko daļu no Eirāzijas. Es nebūtu pilnīgi pārliecināts, ka visi nepilsoņi būtu ar mieru iemainīt šīs tiesības pret pilsoņa pienākumiem.
Un Jūs atkal nonākat pie nostādījuma, kuru pats pirms tam asi kritizējāt - Jūs sakiet mēs viņus padarījām par nepilsoņiem? Es tik pat labi pretī varu pateikt, ka par nepilsoņiem viņus padarīja padomju vara un esošā kārtība ir maigs veids, kā šo situāciju labot. Un patiesībā, daļa taisnības būtu abos apgalvojumos.
Latvijas vēsture 20. gadsimtā ir bijusi ļoti sarežģīta un tās sekas ir ne mazāk sarežģītas. Te nav ātra un vienkārša risinājuma. Pat, ja Jums šķiet savādāk.
Nezinu no kurienes, bet krievvalodīgajiem kāda iemesla dēļ, ļoti patīk meklēt konspirāciju un skaidrot lietas caur "те кто у руля" sazvērestību.
Nav tādas stingri definētas kopas un nav arī šāda tipa koordinētas rīcības un interešu. (Man šķiet, ka "ļauno varu" jūs piesaucat tad, kad prasītos vainot visus latviešus, bet tas šķiet kaut kā nepieklājīgi.)
Bet labi, tā ir lirika un uz apspriežamo tēmu attiecas tikai netieši.
Situācija ir izveidojusies tāda kāda tā ir nevis rūpīga plāna rezultātā, bet no neskaitāmām, mazām mijiedarbībām. Šeit nav viena vainīgā un šeit nav viena subjekta, kas var kaut ko mainīt vai atrisināt.
Tomēr, es nesaprotu, par kādām izmaiņām likumos Jūs runājat. Papildināt likumus ar nepilsoņu atzīšanu? Viņi jau tur ir pieminēti. Jeb arī, Jūs piedāvājiet atcelt jebkādas atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem? Tas atkal būtu pretrunā ar pasludināto mērķi - motivēt šos cilvēkus iegūt pilsonību.
Tur pavisam noteikti ir feministiska ietekme. Kaut vai tikai no Skandināvijas valstu pārstāvēm(iem). Vēlēji tajās valstīs atbalsta feminismu un viņu pārstāvji pilnīgi pašsaprotami cenšas atzīmēties šajā jautājumā visur kur var.
Kaut gan šeit nav arī tik vienkārši. Ja pamanījāt, tad ziņojums galvenokārt attiecas uz jaunattīstības valstīm un tas piešķir savādāku nokrāsu jautājumam. Strīds nav par to cik procentu no uzņēmumu valžu locekļiem ir sievietes, bet gan par to, cik procenti no viņām iegūst izglītību. Un tā jau ir nevis hiperbolizēta "pirmās pasaules problēma", kā Norvēģijā, bet pilnīgi skaidra diskriminācija cīņu pret kuru atbalstu arī es.
Ja mēs attiecinām uz Latviju un krievvalodīgajiem šo principu, tad mēs varētu skatīties cik daudz krievu bērnu iet skolā, cik paliek analfabēti. Un ja šeit būtu kāda atšķirība, tā tiešām būtu klaja diskriminācija (varbūt arī citi iemesli, bet šai kontekstā tas ir mazsvarīgi). Un lai vai kādu faktoru rezultātā situācija tāda nebūtu izveidojusies, valsts pienākums būtu darīt kaut ko lietas labā.
Tā kā atvainojiet, bet jārēķinās, ka dokumentus, ko piedāvājat kā argumentu antagonists var arī izlasīt.
Es atvainojos par remarku attiecībā uz slinkumu. Es nekādā gadījumā nevēlējos to atributēt iedzimtajām īpašībām. Pats sašustu, ja man kāds piedāvātu šādu argumentu.
Savādāk, es Jums piekrītu, ka valsts (es un Jūs) ir ieinteresēta, lai tās pilsoņi būtu izglītoti un atrastu labāko pielietojumu savām spējām. Cilvēkkapitāls ir vienīgais kapitāls, kas mūsu valstij ir.
Attiecībā uz arhibīskapu, es gan nejūtos sašutis. Šāda likumdošana visdrīzāk ir praktiski visās Eiropas valstīs. Nedomāju, ka par Francijas arhibīskapu var kļūt cilvēks ar Latvijas pilsonību.
Nevis likums ir nenormāls, bet situācija, ka valstī ir tik daudz nepilsoņu tāda ir. Un šeit vienkārša risinājuma nav. Mēs nelūdzām sevi okupēt, kā rezultātā šī situācija arī izveidojās. Jautājums par to vai vajadzēja piešķirt pilsonību visiem 1991. gadā ir diskutabls un šeit man nav viennozīmīga viedokļa.
Bet tas ir labojams arī pozitīvā veidā - es pilnīgi godīgi un bez mazākajās liekuļošanas, būtu priecīgs redzēt, kā visi viņi naturalizējas, iemācās latviešu valodu un strādā par ierēdņiem.
Es pilnībā piekrītu, ka atšķirības ir. Bet es neesmu pārliecināts, ka viņas ir tik viennozīmīgi radušās diskriminācijas rezultātā. Te ir ļoti daudz faktoru un visus viņus uzskaitīt būtu sarežģīti.
Rietumu pasaule nav tik vienota kā Jūs šeit mēģiniet parādīt. Un Jūs pavisam noteikti šo principu pārspīlējat līdz absurdam, jo pēc tā sanāktu, ka visu grupu un dzimumu pārstāvjiem būtu jābūt pilnīgi proporcionāli pārstāvētiem pilnīgi visās jomās. Un tas ir absurda, norvēģu feministu interpretācija. Vienīgais veids, kā ko šādu panākt, (kas gan ir iespējams tikai izdalot atsevišķas jomas, jo pilnīgi visur to panākt ir vienkārši neiespējami,) ir pozitīvā diskriminācija. Es piemēram neticu, ka diskriminācija var būt pozitīva.
Kam es piekrītu tad tā ir iespēju vienlīdzība - visiem ir jābūt vienlīdzīgām iespējam ieņemt vienu vai otru amatu vai saņemt godīgu attieksmi no tieslietu varas. Šis ir princips kuru es esmu gatavs aizstāvēt!
Vai nobīdes statistikas datos ir radušās no iespēju nevienlīdzības? Diezvai. Kvalifikācijas trūkums nav iespēju nevienlīdzība, pat ja šī kvalifikācija ir valodas zināšanas. Katram ir iespējas iemācīties valodu, ja vien viņam nepatīk savs stāvoklis. Bet ja ir slinkums vai spīts? - Nu tad katram ir brīva izvēle - slinkums un spīts vai ierēdņa darbs. Tik pat labi, es varētu teikt, ka Rimševics mani diskriminē, jo es arī gribu strādāt par Latvijas Bankas vadītāju, bet nevaru, jo man nav kvalifikācijas. Atceļam kvalifikācijas un pieredzes prasības šim amatam?
Paldies, ka vismaz beidzot nosaucās par hipotēzēm to, ko pirms tam dēvējāt par pierādītu faktu. Ceru, ka vēlāk arī atvainosities.
Jūsu kļūda ir tajā, ka veicāt pētījumu, lai apstiprinātu iepriekš zināmu secinājumu. Kaut gan zinātniski pareizais ceļš būtu tieši pretējs.
Sākuma punkts, statistikas datu analīze, Jums ir pareizs - ja statistisko nobīžu nebūtu, tad diskriminācijas neesamība būtu acīmredzama un ar to pētījumu varētu arī pārtraukt.
Nobīdes acīmredzami ir, un tālāk seko ne objektīvais izpētes posms. (Kā mēs abi lieliski zinām, tad matemātika ir vienīgā līdz galam objektīvā zinātne. Kas nu tas bija kas teica, ka "Ja eksperiments ir pretrunā ar hipotēzi, tad hipotēze ir nepatiesa; ja eksperiments ir pretrunā ar matemātikas likumsakarībām tad vaina jāmeklē eksperimentā").
Nākošais posms, rezultātu interpretācija un skaidrojošās teorijas veidošana nekādi vairs nav objektīvs. Jeb ja precīzāk ir (var būt) objektīvs, bet ar pielaidēm. (Objektivitāte, kā visi mēs zinām, ir kāda fenomena apskatīšana no visiem iespējamajiem skatu punktiem. Matemātika to var, skaidrojošā teorija var tam tika tuvoties.)
Lai realizētu dzīvē nākošo posmu zinātnes metodoloģija prasītu izvirzīt vairākas skaidrojošās teorijas. Un diskriminācija šajā gadījumā ir tikai viena no tām.
Tā piemēram mēs varētu izvirzīt, kā vienu no hipotēzēm, ka krieviem nepatīk darba rutīna, kas ir ierēdņa darba neatņemama sastāvdaļa (teoretizēju).
Es Jums šeit varētu duci ar potenciāliem skaidrojumiem piedāvāt. Pie tam, šajā posmā, pirms ir teorijas ir pārbaudītas, tās visas ir absolūti līdzvērtīgas ar diskriminācijas teoriju.
Es būtu ļoti ieinteresēts redzēt šāda pētījuma rezultātus. Ja kādreiz saņemsieties nopietni, nevis spekulatīvi, pieķerties jautājumam, būšu pateicīgs, ja arī mani iepazīstināsiet ar rezultātiem.
Bet tomēr, ja Jūs tik ļoti interesē diskriminācija, tad katrs labs pētījums sākas ar terminu definīciju. Pēc Jūsu teiktā sanāk, ka diskriminācija ir statistiska nobīde. (Es ar lielu piepūli, bet varu iedomāties, teorētiski šādu pieņēmumu, kaut arī tas būtu Jūsu jaunievedums socioloģijas zinātnē, jo pēc vispārpieņemtas definīcijas diskriminācija ir nevienlīdzīga attieksme.) Pēc Jūsu definīcijas būtu ārkārtīgi viegli nonākt pie secinājuma, ka vismaz daļā no Jūsu apskatītajām jomām krievi ir paši sevi diskriminējuši. Un tas nešķiet produktīvs pētījuma rezultāts.
Dmitrij, Jūs ļoti precīzi uztvērāt to ko es vēlējos pateikt.
Statistikas nobīdes neapstiprina diskriminācijas pastāvēšanu, bet gan tikai pieļauj teorētisku diskriminācijas pastāvēšanu, kas ir ļoti tālu no pierādīta fakta.
Turklāt, šāda statistikas metode tiek lietota lai atklātu, kā Jūs pareizi teicāt "признаки дискриминации " nevis pašu diskrimināciju.
Vai statistikā nobīde ir radusies apzinātas diskriminācijas rezultātā vai tai ir citi iemesli ir datu analīzes un empīriskās verifikācijas (arī falsifikācijas) rezultāts.
Ceļš kurā katra nobīde tiek dēvēta par diskrimināciju ir nezinātnisks un nav nopietnas apspriešanas vērts.
Tādā gadījumā dodiet piemēru visiem pārējiem un izskaužiet diskrimināciju savā acu priekšā - šai resursā!
Parādiet, kā tas ir jādara, lai pārējie to zinātu. Esmu pārliecināts, ka priekšsēdētājs, kā nenoliedzams diskriminācijas ienaidnieks, ieklausīsies Jūsu padomos un ieviesīs tos dzīvē.
Es kā pētnieks pētniekam, varu Jums dot padomu, kā padarīt šo "pētījumu" zinātnisku un objektīvu un vienlaicīgi par "diskrimināciju".
- Parādiet, ka ņemot darbā ierēdņus identiskas kvalifikācijas krievu tautības cilvēki tiek atsijāti par labu latviešiem.
- Parādiet, ka tiesa, pieņemot spriedumus, par vienādiem nodarījumiem, etniskos krievus soda bargāk.
- Parādiet, ka grāmatu izdevēji, kāda motīva, kas nav viņu personīgās gaumes izvēle, ietekmē, vienādi labus un pieprasītus darbus krievu valodā nepublicē, bet latviešu valodā publicē.
Ar nepacietību gaidīšu rezultātus.
Un ticiet man, nostāšos Jūsu pusē un pieprasīšu diskriminācijas tūlītēju pārtraukšanu, ja Jums izrādīsies taisnība.
Savukārt, ja Jums neizdosies apstiprināt diskriminācijas faktus, ceru ka Jūs, kā godīgs cilvēks (par ko man iemeslu šaubīties nav) publiski atsauksiet savus apgalvojumus un atvainosities.
Jūs savā rakstā esat tendenciozi lietojis terminu diskriminācija.
Tā piemēram Jūs varētu nonākt pie skaitļa, kas parāda, ka uzņēmumos, kurus vada krievvalodīgi, procentuāli daudz vairāk strādā krievu nekā latviešu. Pēc jūsu metodoloģijas tā ir klaja latviešu diskriminācija.
Tā pat, jūs varētu nonākt pie skaitļiem, ka uzņēmumu vadītāji vairāk ir vīrieši nevis sievietes (sieviešu diskriminācija) un, ka tai pašā ierēdiniecībā ir daudz vairāk sieviešu nekā vīriešu (vīriešu diskriminiācija).
Vissatraucošākais ir tas, ka pētot šo resursu, Jūs bez šaubām nonāktu pie secinājuma, ka šeit daudz vairāk raksta krievu valodā un nomācošais vairākums komentētāju ir krievi! Ak šausmas, kur es esmu nonācis - latviešu diskriminācijas perēklis, nevis interneta resurss!
Atvainojiet, bet nedz uz zinātniskumu, nedz objektivitāti Jūs šādā veidā nevarat pretendēt.
Jūs esat vien devis savu artavu histērijas palielināšanā. Kaut gan, nekas slikts arī nav noticis - tie, kas jau iepriekš ar reliģisku pārliecību zināja, ka viņi ir nežēlīgi apspiesti neko jaunu neuzzināja un tikai nostiprināja savu pārliecību; tie, kas tā nedomāja arī iepriekš savu viedokli nemainīs.
Par kuru teikumu un kuriem MK noteikumiem Jūs runājat?
Šobrīd praksē krievu valoda ļoti maz piekāpjas latviešu valodai un Jūs to ziniet. Latviešu valodai, protams, ir daudz lielāks lietojums oficiālajās darīšanās, bet cilvēks var visu mūžu nodzīvot Rīgā un ar šīm darīšanām nesaskarties. Pat domes institūcijās un ministrijās, kur cilvēkiem pēc likuma nav nekāda pienākuma runāt krieviski, Jums atbildēs krieviski. Praksē ļoti maz kas mainītos, ja krievu valodai tiktu piešķirts jebkāds statuss.
Visi to zina un samierinās. Latviešiem šķiet pietiek ka ir statuss un prakse gan jau kaut kad ar laiku pievilksies. Un man tas šķiet gana veselīgi - nav ko cilvēku kaitināt, lai lietas mainās pašplūsmā.
Šobrīd pieprasīt statusu ir pat neproduktīvi: tam nav nekāda vai ir ļoti mazs, praktiskais pamatojums. Bet negatīvās sekas caur latviešu kaitināšanu ir ievērojamas.
Es neticu, ka jebkas varētu strauji mainīt noskaņojumus. Vai tiešām Jūs domājiet, ka tiklīdz Jūsu pieminētie MK noteikumi mainītos, Lindermans mestu pie malas revolucionāra karjeru un ietu meklēt godīgu darbu? Un cilvēki, kas vēl tikko šai diskusijā, visā vainoja latviešus pēkšņi attaptos, ka katrs ir pats savas laimes kalējs un nekad vairs tā nedarītu?
Neticu. Daudz reālāk ir, ka Lindermans un draugi šādu faktu iztulkotu, kā viņu spožu uzvaru un piedāvātu piežmiegt pretinieku kamēr viņš paklupis.
Šinī gadījumā liela nozīme ir attieksmei. Viņš uzrunāja krievvalodīgos krieviski un pauda ziņu, kura bija pilnīgi pozitīvā tonī un vērsta uz kopīgā meklēšanu. Un tas nenotiek bieži. - Lindermans ne uz ko tādu nav spējīgs, pēc nosacījuma.
Turklāt, šajā ziņā bija kāda ārkārtīgi svarīga komponente, kuru Jūs nepamanījāt - Zatlers formulējumos, kurus vismaz teorētiski ir spējīgi saprast arī krievvalodīgie, paskaidroja tieši kādēļ nav iespējami nekādi kompromisi attiecībā uz valsts valodu. Pārāk daudz kas ir bijis vēsturē, kas tiešā veidā latviešiem asociējas ar latviešu valdu un tās statusu.
Es pieļauju, ka pēc zināma laika, kad un ja, politiķi būs pārtraukuši meklēt iemeslus pareklamēties kā valodas aizstāvji, par krievu valodas statusu varēs runāt bez saspīlētām emocijām. Bet šobrīd, pēc Lindermana ierosinātā referenduma, tas principiāli nav iespējams. Lindermans ar Ušakovu ir uzplēsuši rētas, kuras jau tā nebija sadzijušas.
Katrā gadījumā šis manuprāt ir solis tai virzienā, lai ZRP kļūtu par reāli divkopienu vai drīzāk "bezkopienas" partiju. Būtu ļoti patīkami, ja tas izdotos.
Вы не дали даже намека на "иное" решение вопроса противостояния общин.
Man šķiet devu gan mājienus, pat vairāk kā mājienus - situācija var risināt tikai apzināti pārstājot demonizēt vienam otru un meklējot to, kas kopīgs nevis to, kas šķir.
предложение русским голосовать за "Виенотибу"
Domāju, Jūs arī pats sapratāt, ka Vienotības pieminēšana bija vien ar mērķi ilustrēt pār-lingvistiskas partijas efektu uz Latvijas politiku. Turklāt, ticiet vai nē, jebkurai partijai un tai skaitā arī Vienotībai pirmām kārtām interesē dabūt vēlētāja balsi un tikai pēc tam (ja vispār) vēlētāja dzimtā valoda un nacionalitāte. Pēc gana vienkāršas loģikas - ja Vienotībai (atkal piemēram) sanāktu dabūt pusi no saviem vēlētājiem krievvalodīgos, viņi noteikti neignorētu šos vēlētājus. Bet kamēr viņiem šādu vēlētāju nav, politiskā loģika viņus nespiež neko tādu darīt.
Это как бы полная капитуляция в отстаивании своих интересов, с надеждой на милость.
Jūsu lietotais leksikons vairāk atbilst karadarbības nevis dialoga aprakstam. Tas ir simptomātiski un kaut ko pasaka par Jūsu skatījumu uz jautājumu. Pēc Jūsu nostādnes sanāk, ka jebkāda piekāpšanās ir ceļš uz kapitulāciju un vienīgais derīgais cīņas iznākums ir pretinieka sagrāve, fiziska vai morāla. Padomājiet no kurienes Jūsos šāds motīvs?
Šādas runas labāk der deklamēšanai no bruņumašīnas nevis civilizētā diskusijā.
почему партии власти, имея в своих руках законодательный и административный ресурс, не предпринимают встречных шагов, а добиваются только сохранения существующего положения вещей, хотя наличие проблемы - очевидно.
Tik pat labi es varu uzdot jautājumu - kāpēc krievu kopiena nedara precīzi visu to pašu? Un tam nav nepieciešams varas resurss. Pietiek ar pilsoniskām iniciatīvām. Izmaiņas, ja viņas būs, parādīsies cilvēku prātos nevis likumdošanas aktos.
Jo vairāk es saskaros ar krieviski rakstošajiem medijiem, jo vairāk pārliecinos par absolūti histērisku latviešu demonizāciju, kas acīmredzami jau sen ir kļuvusi par normu jūsu informatīvajā telpā. Varbūt sāciet ar to, ka vismaz dažreiz pasakiet, ka nav tomēr visi latvieši apvienojušies ar sātanu, lai iznīcinātu visus krievus?
Kaut gan, es labprātāk redzētu vienlaicīgus soļus no abām pusēm. Un nevar arī teikt ka tādu no latviskiem politiķiem nebija. ZRP pilnā nopietnībā centās dabūt SC valdībā un ievērojama daļa viņu elektorāta viņus šai jautājumā atbalstīja. Jūs jau esat aizmirsuši, ka tikai dažus gadus atpakaļ tas būtu bijis absolūti neiespējami.
Diemžēl, neiespējami tas ir arī tagad, pateicoties referendumam. SC vairs nav Nila Ušakova partija par kuru balso krievi; tagad SC ir tā partija, pateicoties kurai notika valodas referendums.
Насчет "удара по морде" - это Вы зря. Опять неравнозначная ситуация, когда один из противников угрожает другому вместе с рефери ( все силовые структуры, земессардзе - под контролем министров от латышских партий)...
Par ko Jūs? Kurš Jums ir draudējis? Atkal jau karadarbības motīvs?
Vai tikai Jūs par šādiem draudiem nesauciet to Visu Latvijai iniciēto referendumu, ko latvieši ... neatbalstīja?
Kaut gan nē. Šis nevar būt incidents, kas Jūsos ir radījis šādas emocijas - man nav ne mazākās idejas par ko Jūs runājat. Būšu pateicīgs, ja izvērsīsiet domu.
Kā jau teicu - ja ne ZRP tad kāds cits, kaut kad vēlāk.
Un es pat neredzu šeit nepieciešamību pēc kaut kādas atsevišķas vienošanās. Pilnīgi pietiktu, ja nozīmīga daļa abu kopienu pārstāvju pārstātu uzskatīt, ka pretējās kopienas visas darbības ir motivētas ar tīru naidu un kādu partiju, kas to spēj iesaiņot un pārdot.
Es neņemos apgalvot par krievvalodīgo kopienu, bet latviski runājošajā, noteikti ir nozīmīga daļa cilvēku, kas jau sen vairs nepērk krievus kā visa ļaunuma sakni. Kas jau bija vērojams ZRP kampaņā, starp citu.
Ja dotācija tiek dota, lai uzturētu visu TTP tad vajag saukt lietas īstajos vārdos. Būtu tikai godīgi, ja dotācija attiektos uz visiem pasažieriem un transporta kompensācija pensionāriem tā arī sauktos un būtu monetizēta.
Pretējā gadījumā mums ir SC reklāmas kampaņa un pietuvināto barotava nevis rūpes par sabiedrisko transportu un pensionāriem.
Atvainojiet, bet es neredzu nekādu iespēju argumentēt no ciltsrakstu pozīcijām. Kādēļ Aļeksējeva kungs domā tā kā viņš domā, acīmredzot, ir jāprasa viņam pašam.
Мы используем cookies-файлы, чтобы улучшить работу сайта и Ваше взаимодействие с ним. Если Вы продолжаете использовать этот сайт, вы даете IMHOCLUB разрешение на сбор и хранение cookies-файлов на вашем устройстве.
№102 Jānis Radiņš
→ Дмитрий Озернов,
17.02.2012
18:33
№99 Jānis Radiņš
→ Дмитрий Озернов,
17.02.2012
17:19
№95 Jānis Radiņš
→ Дмитрий Озернов,
17.02.2012
16:02
№68 Jānis Radiņš
→ Дмитрий Озернов,
16.02.2012
18:11
№66 Jānis Radiņš
→ Дмитрий Озернов,
16.02.2012
17:41
№65 Jānis Radiņš
→ Дмитрий Озернов,
16.02.2012
17:31
№62 Jānis Radiņš
→ Дмитрий Озернов,
16.02.2012
17:06
№54 Jānis Radiņš
→ Jevgeņijs Ivanovs,
16.02.2012
16:02
№51 Jānis Radiņš
→ Дмитрий Озернов,
16.02.2012
15:44
№43 Jānis Radiņš
→ Jevgeņijs Ivanovs,
16.02.2012
13:50
№41 Jānis Radiņš
→ Jevgeņijs Ivanovs,
16.02.2012
13:45
№39 Jānis Radiņš
→ Jevgeņijs Ivanovs,
16.02.2012
13:42
№37 Jānis Radiņš
→ Jevgeņijs Ivanovs,
16.02.2012
13:30
№383 Jānis Radiņš
→ Vadims Faļkovs,
15.02.2012
16:33
№367 Jānis Radiņš
→ Vadims Faļkovs,
15.02.2012
13:39
№358 Jānis Radiņš
→ Vadims Faļkovs,
15.02.2012
12:51
№341 Jānis Radiņš
→ Аркадий Посевин,
15.02.2012
12:09
№225 Jānis Radiņš
→ Vadims Faļkovs,
14.02.2012
23:50
№223 Jānis Radiņš
→ Лилия Орлова,
14.02.2012
23:39
№221 Jānis Radiņš
→ Vadims Faļkovs,
14.02.2012
23:37