38. Latvijas Tautas frontes programma

Pieņemta 1988. g. 8.-9. oktobra kongresā

 

IV NACIONĀLAIS JAUTĀJUMS

 

4. LTF prasa Latvijas PSR Konstitūcijā nostiprināt latviešu valodu par valsts valodu. Latviešu valodai ir jābūt Latvijas PSR valsts orgānu un iestāžu lietvedības valodai, bet krievu valoda izmantojama kā federatīvo attiecību valoda. Pilsoņu saskarsmē ar Latvijas PSR valsts orgāniem, uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām var izmantot kā latviešu, tā krievu valodu un pēc savas izvēles saņemt šajās valodās oficiālus dokumentus. Sociālās aprūpes sfērā pilsoņiem jānodrošina brīva latviešu un krievu valodas izmantošana.

 

Par starpnacionālās sazināšanās līdzekli pēc pilsoņu vienošanās izmantojamas latviešu, krievu un citas valodas.

 

VI KULTŪRA, IZGLĪTĪBA, ZINĀTNE

 

6. LTF atbalsta Latvijā dzīvojošo tautību kultūras autonomiju: centienus iegūt izglītību dzimtajā valodā (..)

12. (..) Latvijas PSR izglītības sistēmā neatkarīgi no mācību valodas jāmāca pēc vienotiem Latvijā izstrādātiem plāniem un programmām ar vienādu vidusskolas apmācības ilgumu (..)

 

Latvijas Tautas frontes Programma. Latvijas Tautas frontes Statūti — Rīga: Avots, 1988

P.S. Pieejams šeit.

Programmas projekts, kas 08.09.1988 bija publicēts “Padomju Jaunatnē”, ar dažkārt atšķirīgiem formulējumiem, pieejams šeit.

 

39. Latvijas PSR Valodu likums

05.05.1989.

Latvija ir vienīgā etniskā teritorija pasaulē, kuru apdzīvo latviešu tauta. Viens no galvenajiem latviešu tautas eksistences un tās kultūras pastāvēšanas un attīstības priekšnosacījumiem ir latviešu valoda. Pēdējos gadu desmitos latviešu valodas lietošana valsts un sabiedriskajā dzīvē ievērojami sašaurināta. Tas prasa tiesiski noteikt īpašus pasākumus latviešu valodas aizsardzībai. Šādu aizsardzību var garantēt valsts valodas statuss. Ar to valsts nodrošina latviešu valodas vispusīgu un pilnvērtīgu lietošanu visās valsts un sabiedriskās dzīves jomās, kā arī tās mācīšanu.

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika atbalsta valodas mācīšanu un pētīšanu arī ārpus republikas.

Vienlaikus valsts rūpējas par cieņpilnu attieksmi pret visām Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā lietotajām valodām un dialektiem.

Latviešu valodas valsts valodas statuss neaizskar pārējo nacionalitāšu pilsoņu konstitucionālās tiesības lietot savu dzimto valodu vai citas valodas.

Likumā ņemts vērā tas, ka krievu valoda pēc latviešu valodas ir visplašāk lietotā valoda Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā un ir viena no starpnacionālās saziņas valodām.

 

1.nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants.

Saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūciju Latvijas PSR valsts valoda ir latviešu valoda.

2. pants.

Valsts nodrošina visiem Latvijas PSR iedzīvotājiem tiesības apgūt latviešu valodu, finansējot latviešu valodas mācīšanas programmu.

3.pants.

Latvijas PSR Valodu likums nosaka latviešu valodas un citu valodu lietošanu valsts, tautas saimniecības un sabiedriskās darbības sfērās, pilsoņu valodas izvēles tiesības un valodu aizsardzību.

Likums neregulē valodu lietošanu PSRS Bruņotajos Spēkos, robežapsardzes, iekšējā un dzelzceļa karaspēkā, kas atrodas Latvijas PSR teritorijā.

 

2. nodaļa

Pilsoņa valodas izvēles tiesības

 

4. pants.

Saskarē ar valsts varas un valsts pārvaldes orgāniem, kā arī ar iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām saziņas, informācijas un dokumentu valodu latviešu vai krievu — izvēlas pilsonis.

Lai realizētu šīs tiesības, visiem valsts varas un valsts pārvaldes orgānu, kā arī iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst saskare ar pilsoņiem, ir jāprot un jālieto kā latviešu, tā arī krievu valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo pienākumu veikšanai. Valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šiem darbiniekiem, nosaka Latvijas PSR Ministru Padomes paredzētajā kārtībā.

 

5.pants.

Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā rīkotajos kongresos konferencēs, sēdēs, sanāksmēs un sapulcēs runātāja valodas izvēle ir brīva.

 

3. nodaļa

Valoda valsts varas un valsts pārvaldes orgānos, iestādēs, uzņēmumos un organizācijās.

 

6.pants.

Latvijas PSR valsts varas un valsts valdes orgānos gan lietvedības pār, gan sēžu un visu citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Šīs valodas nepratēji sēdēs un sanāksmēs var lietot krievu vai pēc vienošanās kādu citu valodu. Nepieciešamības gadījumos rīkotājs nodrošina tulkojumu.

Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgānu aktus pieņem un publicē latviešu valodā. Likumdošanā noteiktajos gadījumos tiek dots to autentisks tulkojums krievu valodā.

 

7.pants.

Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā esošajās iestādēs, uzņēmumos un organizācijās lietvedības valoda ir valsts valoda.

Sarakstē ar Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgāniem republikas iestādes, uzņēmumi un organizācijas lieto latviešu valodu.

Krievu un citu valodu lietošanu iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbības dokumentēšanā nosaka Latvijas PSR Ministru padome, ievērojot šā likuma principus un darba kolektīvu padomju priekšlikumus.

Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz iestādēm un organizācijām, kas izveidotas pēc valodas principa (mācību iestādes, teātri u.c.), kā arī nacionālās kultūras biedrībām.

 

8.pants.

Dokumentiem, kurus pilsoņiem izsniedz valsts varas un valsts pārvaldes orgāni, kā arī iestāde, uzņēmumi un organizācijas, pēc pilsoņu izvēles jābūt latviešu, krievu vai arī latviešu un krievu valodā. Valsts varas un valsts pārvaldes orgāniem, kā arī iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām jāpieņem un jāizskata pilsoņu iesniegtie dokumenti latviešu vai krievu valodā; citās valodās iesniegtajiem dokumentiem jāpievieno notariāli apliecināts tulkojums latviešu vai krievu valodā.

 

9.pants.

Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgāni, kā arī iestādes, uzņēmumi, organizācijas un to amatpersonas, kamēr nav noskaidrota saziņas valoda, pie pilsoņa griežas valsts valodā. Turpmākā saziņā lieto abām pusēm pieņemamu valodu.

Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgāni, iestādes, uzņēmumi un organizācijas un to amatpersonas uz pilsoņu iesniegumiem un sūdzībām atbild tajā valodā, kurā persona pie tiem griezusies, vai citā, abām pusēm pieņemamā valodā.

 

10.pants.

Tiesvedībā un administratīvo pārkāpumu lietu lietvedībā valodas lieto atbilstoši Latvijas PSR Konstitūcijai un Latvijas PSR likumiem.

 

4. nodaļa

Valoda izglītībā, zinātnē un kultūras dzīvē

 

11.pants.

Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā ir garantētas tiesības iegūt vispārējo vidējo izglītību latviešu vai krievu valodā.

Tiesības uz izglītību dzimtajā valodā ir arī citu republikā dzīvojošo nacionalitāšu pilsoņiem. Valsts rada apstākļus šo tiesību realizēšanai.

Bērnu un mācību iestāžu vadītājiem, mācību un audzināšanas personālam jāprot attiecīgās iestādes mācībvaloda (mācībvalodas).

12.pants.

Latvijas PSR nodrošina vidējās speciālajās, arodvidusskolās un augstākajās mācību iestādēs mācības latviešu un krievu valodā. Latvijas Padomju Sociālistiskajai Republikai nepieciešamajās specialitātēs neatkarīgi no mācību iestādes resorpakļautības. Specialitāšu sarakstu nosaka Latvijas PSR Ministru Padome.

13. pants.

Visās Latvijas PSR mācību iestādēs ar citu mācībvalodu latviešu valoda tiek mācīta neatkarīgi no šo iestāžu resorpakļautības. Latvijas PSR vidējo, vidējo speciālo un augstāko mācību iestāžu beidzējiem jākārto eksāmens valsts valodā. Nepieciešamo valodas prasmes pakāpi nosaka un valodas mācīšanu nodrošina Latvijas PSR Tautas izglītības ministrija kopā ar attiecīgām ministrijām un valsts komitejām.

14. pants.

Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā ir zinātnisko darbu valodas brīva izvēle. Zinātnisko grādu iegūšanai darba iesniegšana un publiska aizstāvēšana notiek latviešu vai jebkurā citā valodā, ko pēc vienošanās ar autoru akceptē specializētā zinātniskā padome.

 

15.pants.

Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā ir garantēta latviešu valodas, arī izlokšņu un latgaliešu rakstu valodas lietošana visās kultūras jomās.

Valsts garantē arī lībiešu kultūras saglabāšanu un attīstīšanu lībiešu valodā.

Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā tiek nodrošināta citu nacionālo kultūru attīstīšana dzimtajā valodā.

 

5. nodaļa

Valoda nosaukumos un informācijā

 

16.pants.

Latvijas PSR vietu nosaukumi veidojami un dodami latviešu valodā. To atveides nepieciešamību citās valodās nosaka vietējās Tautas deputātu padomes.

17.pants.

Iestāžu, uzņēmumu un organizāciju nosaukumi veidojami un dodami latviešu valodā un nepieciešamības gadījumā atveidojami vai tulkojami citā valodā.

Uzrakstos šie nosaukumi lietojami latviešu valodā, nepieciešamības gadījumā tiem labajā pusē (vai apakšā) dodot tulkojumu krievu valodā vai kādā citā valodā.

18.pants.

Latviešu personvārdus un uzvārdus lieto saskaņā ar latviešu tradīcijām un valodas likumībām. Citu valodu personvārdus un uzvārdus latviešu valodā raksta un lieto, ievērojot citu valodu īpašvārdu atveides noteikumus.

 

19.pants.

Valsts varas un valsts pārvaldes orgānu, kā arī iestāžu, organizāciju un uzņēmumu zīmogu tekstiem jābūt latviešu valodā un tie dublējami arī krievu valodā.

Nacionālo kultūras biedrību zīmogu tekstiem bez viņu izvēlētās valodas jābūt arī valsts valodā.

 

20.pants.

Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā ražoto preču etiķetes, standarti un preču nomenklatūras saraksti dodami latviešu valodā, bet precēm, ko ražo eksportam vai starprepublikāniskām piegādēm, arī krievu vai kādā citā valodā.

Preču lietošanas instrukcijas dodamas latviešu un krievu valodā.

Nosaukumi, kuri veido firmas preču zīmes marķējumu, citās valodās netiek tulkoti.

 

6. nodaļa

Valodu aizsardzība

 

21.pants.

Valodu likuma ievērošanu republikā pārrauga Latvijas PSR

Augstākās Padomes Prezidija Valodas komisija, bet rajonos (pilsētās)

attiecīgās Tautas deputātu padomes.

 

22.pants.

Iestādes vai apkalpojošās sfēras organizācijas, kuru amatpersonu vai darbinieku pienākumos ietilpst saskare ar pilsoņiem, atlīdzina pilsoņiem kaitējumu, kāds radies attiecīgo amatpersonu vai apkalpojošās sfēras darbinieku latviešu vai krievu valodas nezināšanas dēļ. Likumdošanā paredzētajos gadījumos iestādei vai organizācijai ir regresa prasības tiesības pret vainīgo amatpersonu (darbinieku).

 

23.pants.

Par pilsoņu valodas izvēles tiesību pārkāpšanu, kādas valodas publisku noniecināšanu vai tīšu kropļošanu oficiālajos dokumentos un tekstos vainīgie saucami pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

 

Ziņotājs, Nr. 20, 18.05.1989.

 

40. Latvijas Tautas frontes programma

07.10.1989.

8.4. LTF atbalsta nacionālo minoritāšu tiesības uz vispusīgu vidējo izglītību mātes valodā, kā arī veicina nacionālo skolu atvēršanu Latvijā un to tālāku attīstību. Nepieciešamības gadījumā LTF sekmē augstākās izglītības iegūšanu izvēlētajā valodā ārpus Latvijas. LTF iestājas par divplūsmu skolu un bērnudārzu reorganizēšanu, ja to pieprasa vecāki.

Latvijas Tautas frontes 2. kongress. Programma. Statūti. Rezolūcijas — Rīga: Latvijas Tautas frontes izdevniecība, 1990

 

41. Latvijas Tautas frontes vēlēšanu platforma 1990.gada Augstākās Padomes vēlēšanām

03.02.1990.

[..]

NACIONĀLĀS POLITIKAS JOMĀ

[..]

Augstākajai Padomei jāpieņem likumi, kas garantētu visām nacionālajām grupām

- tiesības un iespējas attīstīt savu kultūru, iegūt izglītību dzimtajā valodā;

[..]

Atmoda, 13.02.1990

 

42. Latvijas Republikas Izglītības likums

 

19.06.1991.

5. pants. Mācībvaloda Latvijas Republikā

 

Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Tiesības uz izglītību dzimtajā valodā saskaņā ar Valodu likumu un attiecīgas garantijas ir arī valstī dzīvojošajiem citu tautību iedzīvotājiem. Valsts rada apstākļus šo tiesību realizēšanai.

 

Valsts valodas apguve ir obligāta visās Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajās mācību iestādēs neatkarīgi no šo iestāžu mācībvalodas un resorpakļautības.

 

Vidējo mācību iestāžu beidzējiem ir obligāts latviešu valodas zināšanu pārbaudes eksāmens.

 

Valsts finansētajās augstākajās mācību iestādēs, sākot ar otro mācību gadu, mācību pamatvaloda ir latviešu valoda.

 

Augstskolās studentiem, sākot ar otro mācību gadu, jāspēj klausīties lekcijas vismaz trijās valodās. Studentiem, kuriem, stājoties augstskolā, valodu zināšanas nav pietiekamas, augstskola dod iespēju pirmā mācību gada laikā tās padziļināt līdz specialitātes apguvei nepieciešamajam līmenim.

 

14. pants. Mācību un audzināšanas iestāžu dibināšanas, reorganizēšanas un slēgšanas noteikumi

 

[..] Pirmsskolas iestādēs un pamatskolās jāatver grupa vai klase ar valsts mācībvalodu, ja to pieprasa ne mazāk kā triju bērnu vecāki.

 

Sākumskola ar valsts mācībvalodu jāatver, ja to pieprasa ne mazāk kā desmit bērnu vecāki.

 

Pamatskola ar valsts mācībvalodu jāatver, ja to pieprasa ne mazāk kā divdesmit piecu bērnu vecāki. [..]

 

59. pants. Vecāku un viņu aizstājēju tiesības

 

Vecākiem un viņu aizstājējiem ir tiesības:

 

[..] 2) izvēlēties obligātā skolas vecuma bērniem mācībvalodu; [..]

Ziņotājs, Nr. 31, 15.08.1991

P.S. Ar 10.08.1995. likumu 5. pants bija papildināts ar sesto daļu šādā redakcijā: “Mazākumtautību vispārizglītojošās skolās, kurās mācībvaloda nav latviešu valoda,1.-9.klasē vismaz divos, bet 10.-12. klasē vismaz trijos humanitārajos vai eksaktajos mācību priekšmetos mācībām pamatā jānotiek valsts valodā.”.

 

43. Latvijas Republikas likums

“Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas

Valodu likumā”

 

31.03.1992.

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

Izteikt Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas 1989. gada 5. maija Valodu likumu (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1989, 20. Nr.) šādā redakcijā:

 

LATVIJAS REPUBLIKAS VALODU LIKUMS

 

Latvija ir vienīgā etniskā teritorija pasaulē, kuru apdzīvo latviešu tauta. Viens no galvenajiem latviešu tautas eksistences un tās kultūras pastāvēšanas un attīstības priekšnosacījumiem ir latviešu valoda. Pēdējos gadu desmitos latviešu valodas lietošana valsts un sabiedriskajā dzīvē būtiski sašaurinājusies, tāpēc ir nepieciešams noteikt īpašus pasākumus latviešu valodas aizsardzībai. Šādu aizsardzību var garantēt valsts valodas statuss. Ar to valsts nodrošina latviešu valodas vispusīgu un pilnvērtīgu lietošanu visās valsts un sabiedriskās dzīves jomās, kā arī tās mācīšanu.

Latvijas Republika atbalsta latviešu valodas mācīšanu un pētīšanu ārvalstīs.

Vienlaikus valsts rūpējas par cieņpilnu attieksmi pret visām Latvijas Republikā lietotajām valodām un dialektiem.

Valsts valodas statuss, kas noteikts latviešu valodai, neaizskar pārējo tautību iedzīvotāju konstitucionālās tiesības lietot savu dzimto valodu vai citas valodas.

 

1. nodaļa

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

 

1. pants

Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda.

2. pants

Valsts nodrošina visiem Latvijas iedzīvotājiem tiesības apgūt latviešu valodu, finansē latviešu valodas mācīšanu valsts mācību iestādēs un organizē nepieciešamo mācību līdzekļu ražošanu.

3. pants

Latvijas Republikas Valodu likums nosaka latviešu valodas un citu valodu lietošanu valsts, tautas saimniecības un sabiedriskās darbības jomās, valodas izvēles tiesības un valodu aizsardzību.

 

2. nodaļa

IEDZĪVOTĀJU VALODAS IZVĒLES TIESĪBAS

 

4. pants

Lai realizētu iedzīvotāju valodas izvēles tiesības, visiem valsts varas un valsts pārvaldes institūciju, kā arī iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem ir jāsaprot un jālieto valsts valoda un citas valodas tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo pienākumu veikšanai. Valodu zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šiem darbiniekiem, nosaka Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprināts nolikums.

5. pants.

Latvijas Republikā rīkotajos kongresos, konferencēs, sēdēs, sanāksmēs un sapulcēs runātāja valodas izvēle ir brīva.

Atklātajos pasākumos tā rīkotājiem jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Šis nosacījums neattiecas uz nacionālo kultūras biedrību un reliģisko konfesiju pasākumiem.

 

3. nodaļa

VALODA VALSTS VARAS UN VALSTS PĀRVALDES INSTITŪCIJĀS, IESTĀDĒS, UZNĒMUMOS UN ORGANIZĀCIJĀS

 

6. pants

Latvijas Republikas valsts varas un valsts pārvaldes institūcijās lietvedības, sēžu un visu citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Šīs valodas nepratēji sēdēs vai sanāksmēs pēc vienošanās var lietot citu valodu. Šajā gadījumā, ja to pieprasa kaut viens sēdes vai sanāksmes dalībnieks, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā.

7. pants

Latvijas Republikā esošajiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām lietvedībā un visos dokumentos, kas attiecas uz lietvedību, kā arī sarakstē ar adresātiem iekšzemē jālieto valsts valoda.

Saskarsmē ar ārvalstīm iestādes, uzņēmumi un organizācijas savā darbībā piemēro šo noteikumu tiktāl, ciktāl tas netraucē normālu darbību un nav pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un paražām.

Valsts varas, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās iesniedzamajiem iestāžu, uzņēmumu un organizāciju dokumentiem jābūt valsts valodā.

8. pants

Dokumentiem, kurus iedzīvotājiem izsniedz valsts varas un valsts pārvaldes institūcijas, kā arī valsts iestādes, uzņēmumi un organizācijas, jābūt valsts valodā. Akadēmisko izglītību un zinātnisko grādu apliecinošos dokumentos līdztekus valsts valodai var lietot arī angļu valodu.

Dokumentos, kurus iedzīvotājiem izsniedz privātas iestādes, uzņēmumi un organizācijas, līdztekus valsts valodai var lietot arī citas valodas. Valsts varas un valsts pārvaldes institūcijām, kā arī iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām no iedzīvotājiem jāpieņem un jāizskata dokumenti latviešu, angļu, vācu un krievu valodā, citās valodās iesniegtajiem dokumentiem vieno notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā.

9. pants

Latvijas Republikas valsts varas un valsts pārvaldes institūcijas, iestādes un organizācijas un to amatpersonas uz iedzīvotāju iesniegumiem un sūdzībām rakstveida atbildes sniedz valsts valodā. Valsts varas un valsts pārvaldes institūcijas, iestādes, organizācijas un to amatpersonas var sniegt atbildi arī tajā valodā, kurā persona pie tām ir griezusies.

 

4. nodaļa

VALODA IZGLĪTĪBĀ, ZINĀTNĒ UN KULTŪRĀ

 

10. pants

Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā ir arī valsti dzīvojošo citu tautību iedzīvotājiem.

11. pants

Latvijas Republika nodrošina vidējās speciālajās un arodvidusskolās mācības valsts valodā un citās valodās Latvijas Republikai nepieciešamajās specialitātēs neatkarīgi no mācību iestādes resorpakļautības. Specialitāšu sarakstu nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

Valsts finansētajās augstākajās mācību iestādēs, sākot ar otro mācību gadu, mācību pamatvaloda ir latviešu valoda.

12. pants

Visās Latvijas Republikas mācību iestādēs ar citu mācībvalodu latviešu valoda tiek mācīta neatkarīgi no šo iestāžu resorpakļautības. Latvijas Republikas vidējo, vidējo speciālo, arodvidusskolu un augstāko mācību iestāžu beidzējiem jākārto eksāmens valsts valodā. Nepieciešamo valodas prasmes pakāpi nosaka un valodas mācīšanu nodrošina Latvijas Republikas Izglītības ministrija kopā ar attiecīgajām ministrijām.

13. pants

Latvijas Republikas valsts radio un valsts televīzijas pārraidēm, izņemot cittautiešiem adresētos tiešos raidījumus, jābūt dublētām, nodrošinātām ar diktora tekstu vai subtitriem valsts valodā.

Šis noteikums attiecināms arī uz Latvijas Republikā komercnolūkos demonstrētajām kinofilmām.

14. pants

Latvijas Republikā zinātnisko darbu valodas izvēle ir brīva. Zinātnisko grādu iegūšanai darbi iesniedzami un publikai aizstāvami latviešu vai citā valodā, ko pēc vienošanās ar autoru akceptē attiecīgā zinātnisko grādu piešķiršanas padome.

15. pants

Latvijas Republikā ir garantēta latviešu valodas, arī izlokšņu un latgaliešu rakstu valodas lietošana visās kultūras jomās.

Valsts garantē arī lībiešu valodas un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu.

 

5. nodaļa

VALODA NOSAUKUMOS UN INFORMĀCIJĀ

 

16. pants

Latvijas Republikas vietu nosaukumi veidojami un dodami latviešu valodā. Gadījumus, kad tie atveidojami citās valodās, nosaka pašvaldības.

17. pants

Iestāžu, uzņēmumu un organizāciju nosaukumi veidojami un dodami latviešu valodā, un, ja nepieciešams, atveidojami vai tulkojami citā valodā.

18. pants

Latviešu personvārdus lieto saskaņā ar latviešu tradīcijām un valodas likumībām.

Citu valodu personvārdus latviešu valodā raksta un lieto, ievērojot citu valodu īpašvārdu atveides noteikumus.

19. pants

Valsts varas un valsts pārvaldes institūciju, kā arī iestāžu, organizāciju un uzņēmumu zīmogu tekstam jābūt latviešu valodā. Ārlietu ministrijas pakļautībā esošo iestāžu zīmogu teksti var būt arī citās valodās.

20. pants

Atklātiem izziņojumiem, izkārtnēm, afišām, plakātiem, reklāmai, cenu rādītājiem, Latvijā ražoto preču etiķetēm un lietošanas instrukcijām jābūt valsts valodā. Preču etiķetēs un lietošanas instrukcijās līdztekus valsts valodai pieļaujama citu valodu lietošana. Šajā gadījumā tekstam latviešu valodā ierādāma galvenā vieta un formas vai satura ziņā tas nevar būt mazāks par tekstu citā valodā.

Nosaukumi, kuri veido firmu preču zīmes marķējumu, citās valodās netiek tulkoti.

Šā panta piemērošanu reglamentē Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprināts nolikums.

 

6. nodaļa

VALODU AIZSARDZĪBA

 

21. pants

Valodu likuma ievērošanu valstī pārrauga, Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija Valodu komisija, Ministru Padomes Valsts valodas centrs, Valsts valodas inspekcija un pašvaldības.

 

22. pants

Iestādes vai apkalpojošās sfēras organizācijas, kuru amatpersonu vai darbinieku pienākumos ietilpst saskare ar iedzīvotājiem, atlīdzina iedzīvotājiem kaitējumu, kāds radies attiecīgo amatpersonu vai apkalpojošās sfēras darbinieku valsts valodas neprasmes dēļ. Likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos iestādei vai organizācijai ir tiesības iesniegt regresa prasību pret vainīgo amatpersonu (darbinieku) .

 

23. pants

Par Valodu likuma pārkāpšanu vainīgie saucami pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Ziņotājs, Nr. 15, 16.04.1992

P.S. Ar lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību tika paredzēts, ka likums stājas spēkā ar 1992. gada 5. maiju, izņemot 11. panta otro daļu, kas stājas spēkā ar 1993. gada 1. jūliju; Ministru Padomei tika uzdots izveidot Valsts valodas inspekciju. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par atbildību par Valodu likuma pārkāpšanu, papildinot kodeksu ar 13 pārkāpumu sastāviem, tika pieņemti ar 01.07.1992. likumu.