"Вы вот сегодня за едой пойдете - по какому приницпу будете выбирать?"
Ievērojama daļa INHOClubiešu savā laikā viennozīmīgi apliecināja, ka tieši pēc valodas principa, aicinot arī citus boikotēt uzņēmumus, kuros esot ignorēta krievu valoda.
Un vēl, runājot par savādām parādībām: kāpēc man liekas, ka tie, kas par labākām attiecībām ar Krieviju labākas ekonomiskas situācijas labad, ir tie paši, kas uz katra Krievijas stūra melš par latviešu fašistiem - krievu valodas nīdējiem?
Nedomāju, ka raksta mērķis ir to pretrunu attaisnojums, kas sastopami raksta tekstā. Jūsu atbilde pārliecina, ka šī "apaļā galda" piesaukšana ir tikai iegansts, lai kārtējo reizi, bet tagad jau no kaut kādas lingvistiskās politekonomijas pozīcijām mēģinātu pamatot, ka krievu valoda ir drošs pamats ceļā pie tautu labklājības (kaut kur jau dzirdama tēze). Man negribētos atkārtot to, kas te komentāros jau teikts. Taču runājot par domstarpībām, gribētos atzīmēt, ka Latvija (un arī Ukraina) jūsu rakstā tiek minēta uzreiz divos pretējos (kā tā izriet no paša raksta) aspektos: 1) valsts ar "sliktu" ekonomiku un 2) valsts, kur krievu valoda ir "īpaši plaši izplatīta". Vai es pareizi saprotu, ka izplatot to vēl plašāk, ekonomiskā situācija ievērojami uzlabosies?
Man tomēr liekas, ka nav tik baisi. Dzīvīgums, sīkstums, vitalitāte,
krieviski žuvučestj šeit
domājama, ja jau runa runā esot par ekonomiku, arī ekonomiskajā nozīmē.
Autore
uzskata, ka ukraiņiem tā ir lielāka dažu faktoru dēļ (piem., teritorija un tās ģeogrāfija, derīgie izrakteņi, iedzīvotāju skaits etc.). Imejet pravo.
O! Bingo! Paldies! Kartē šī vieta labi redzama un Pleču pļavās ceļš it kā ieiet ūdenī. Tieši par šo vietu man bija šaubas - vai tur nebija tas kaŗa laika pagaidu tilts.
Paldies! Redzu šo vietu. Bet tagad domāju, ka,
iespējams, pārceltuves bija vairākas. Jo: es braucu līdz ceļa beigām. Un ceļš
beidzās tieši pie ūdens, kur arī stāvēja (peldēja) šis trošu prāmītis. Neizskatījās
tā, ka Salā (Spuņciemā) būtu jāgriežas pa labi uz Valtera ragu un – beigas. Un
arī pēc pēckara piecu kilometru, bet diezgan precīzas kartes (jā, zinu, ka padomju
kartēs daudz kas bija sajaukts) ceļš gāja līdz vietai pretim Slokai.
Man ar Lielo upi ir saistīta vismaz vēl viena mīkla: līdz nez kuram gadam A10 šosejas vietā (kas tagad iet gar Babītes ezeru līdz šosejas tiltam pie Slokas) bija lauku ceļš. Ceļa galā - tas bija vai Salā vai tuvāk tai vietai, kur tagad tilts, bija trošu prāmja pārceltuve. Jautājums: vai tā savienoja Lielupes krastus vai veda uz Zirgu salu Mežzaram pāri? Mūsdienu kartēs gan var redzēt pārceltuves vai tilta pēdas abos krastos pretī Slokai. Taču tās var būt arī kara laika pagaidu tilta pēdas, jo "speciāli bēgļiem tika uzbūvēts tilts pār Lielupi pie Slokas" (http://viensprim.blogspot.com/2011/02/1939.html). Braucu turp savā laikā turp ar divriteni automobili, bet toreiz nebija precīzu karšu, lai pārliecinātos, kas tā par vietu un kurp ved prāmītis. Ek, vajadzēja jau toreiz kādam pataujāt...
Man jo vairāk negribētos samelot. Visur raksta, ka tilts tika sagrauts 1944.gadā. Iespējams, tika uzcelts pagaidu tilts vai uzcelti pagaidu tilta posmi (par ko arī neatradu nekādu ziņu). Jo no otras puses neatceros, lai stāstītu par prāmi vai kuģīti, lai jūrmalniekiem tiktu šai vietā pāri Lielupei.
Valteri - ahā, ir tāda vieta :) Nē, mana vēsture būtu bišku sarežģītāka nekā "lielupietim", taču negribas kļūt, kaut vai jau pelnīti, par off-topic apkarošanas objektu.
Tas noticis, cik atceros, ap 1950., kopā ar dzelzceļa posma elektrificēšanu. Gaidījām, ko mamma stāstīs par pirmo ceļojumu noslēpumainā "eļektričkā". Tomēr arī bānīši (līdz Stendei) ripoja vēl diezgan ilgi. Pēc gadiem pieciem pēcāk notika katastrofa: kravu vilciens tieši pie jaunās Lielupes stacijas nogriezās uz īsu rezerves posmu. Skrējām palūkoties, kā lokomotīve un daži vagoni mētājas zem nogāzes riteņiem gaisā.
Ja kas, esmu pārbūves liecinieks. Bet Faļkovs jau, principā, visu pastāstīja. Taču neesmu pārliecināts, ka tilts tika uzspridzināts. Vismaz tik daudz, ka bānītis (un es tajā) nevarētu braukt :) Taču pilnas pārliecības man tagad vairs nav.
Kāpēc tāds mulsinošs un patiesībai neatbilstošs raksta nosaukums? No turpmākā teksta skaidrs, ka saietā runa bija nevis par krievu valodas saglabāšanu, bet ekspansiju Eiropas līmenī.
Un, piedodiet par apnicīgumu, arī В.Мурадени starp staļinlaika dzejniekiem nav pamanīts. Ja gribat paklausīties oriģinālu ar visiem 78 apgriezieniem, var piedāvāt.
Мы используем cookies-файлы, чтобы улучшить работу сайта и Ваше взаимодействие с ним. Если Вы продолжаете использовать этот сайт, вы даете IMHOCLUB разрешение на сбор и хранение cookies-файлов на вашем устройстве.
№419 Kazimirs Laskis
→ Леонард Янкелович,
04.04.2012
12:31
Ievērojama daļa INHOClubiešu savā laikā viennozīmīgi apliecināja, ka tieši pēc valodas principa, aicinot arī citus boikotēt uzņēmumus, kuros esot ignorēta krievu valoda.
№415 Kazimirs Laskis
04.04.2012
12:19
№384 Kazimirs Laskis
→ Елена Бреслав,
04.04.2012
10:49
Jūsu atbilde pārliecina, ka šī "apaļā galda" piesaukšana ir tikai iegansts, lai kārtējo reizi, bet tagad jau no kaut kādas lingvistiskās politekonomijas pozīcijām mēģinātu pamatot, ka krievu valoda ir drošs pamats ceļā pie tautu labklājības (kaut kur jau dzirdama tēze).
Man negribētos atkārtot to, kas te komentāros jau teikts. Taču runājot par domstarpībām, gribētos atzīmēt, ka Latvija (un arī Ukraina) jūsu rakstā tiek minēta uzreiz divos pretējos (kā tā izriet no paša raksta) aspektos:
1) valsts ar "sliktu" ekonomiku
un
2) valsts, kur krievu valoda ir "īpaši plaši izplatīta".
Vai es pareizi saprotu, ka izplatot to vēl plašāk, ekonomiskā situācija ievērojami uzlabosies?
№322 Kazimirs Laskis
→ unknown ,
03.04.2012
21:46
Man tomēr liekas, ka nav tik baisi. Dzīvīgums, sīkstums, vitalitāte, krieviski žuvučestj šeit domājama, ja jau runa runā esot par ekonomiku, arī ekonomiskajā nozīmē.
Autore uzskata, ka ukraiņiem tā ir lielāka dažu faktoru dēļ (piem., teritorija un tās ģeogrāfija, derīgie izrakteņi, iedzīvotāju skaits etc.). Imejet pravo.
№283 Kazimirs Laskis
03.04.2012
16:21
№279 Kazimirs Laskis
→ A B,
03.04.2012
16:09
№277 Kazimirs Laskis
→ A B,
03.04.2012
15:32
№276 Kazimirs Laskis
→ Vadims Faļkovs,
03.04.2012
15:26
№273 Kazimirs Laskis
→ A B,
03.04.2012
14:58
№265 Kazimirs Laskis
→ A B,
03.04.2012
14:14
Paldies! Redzu šo vietu. Bet tagad domāju, ka, iespējams, pārceltuves bija vairākas. Jo: es braucu līdz ceļa beigām. Un ceļš beidzās tieši pie ūdens, kur arī stāvēja (peldēja) šis trošu prāmītis. Neizskatījās tā, ka Salā (Spuņciemā) būtu jāgriežas pa labi uz Valtera ragu un – beigas. Un arī pēc pēckara piecu kilometru, bet diezgan precīzas kartes (jā, zinu, ka padomju kartēs daudz kas bija sajaukts) ceļš gāja līdz vietai pretim Slokai.
Hmm: kā tika pāri trosēm velkoņi un baržas?!
№256 Kazimirs Laskis
→ A B,
03.04.2012
12:57
№255 Kazimirs Laskis
→ Kazimirs Laskis,
03.04.2012
12:53
Jautājums: vai tā savienoja Lielupes krastus vai veda uz Zirgu salu Mežzaram pāri?
Mūsdienu kartēs gan var redzēt pārceltuves vai tilta pēdas abos krastos pretī Slokai. Taču tās var būt arī kara laika pagaidu tilta pēdas, jo "speciāli bēgļiem tika uzbūvēts tilts pār Lielupi pie Slokas" (http://viensprim.blogspot.com/2011/02/1939.html). Braucu turp savā laikā turp ar divriteni automobili, bet toreiz nebija precīzu karšu, lai pārliecinātos, kas tā par vietu un kurp ved prāmītis. Ek, vajadzēja jau toreiz kādam pataujāt...
№254 Kazimirs Laskis
→ Vadims Faļkovs,
03.04.2012
11:58
№195 Kazimirs Laskis
→ A B,
03.04.2012
00:16
№184 Kazimirs Laskis
→ Kazimirs Laskis,
02.04.2012
23:55
№181 Kazimirs Laskis
→ A B,
02.04.2012
23:52
№177 Kazimirs Laskis
→ A B,
02.04.2012
23:21
№140 Kazimirs Laskis
02.04.2012
20:27
№137 Kazimirs Laskis
→ Elza Pavila,
02.04.2012
20:14
№135 Kazimirs Laskis
→ Константин Рудаков,
02.04.2012
19:51