Šī gada piecu mēnešu laikā, Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā, tika ieguvuši tikai 375 cilvēki. Tas nozīmē, ka 2014. gadā caur šo procedūru izies mazāk par tūkstoti nepilsoņu.

2013. gadā šādu cilvēku bija 1732, savukārt, intervālā no 2009. līdz 2012. gadam — no diviem līdz divarpus tūkstošiem ik gadu. Salīdzinājumam: 2005. gadā tika naturalizēti 19 169 cilvēki. Esot kopējam nepilsoņu skaitam Latvijā ap ceturtdaļu miljona, naturalizācijas procesu var uzskatīt par praktiski apstādinātu.
 
Šobrīd galvenokārt naturalizējas tie nepilsoņi, kuri pamet Latviju. Tie, kuriem pilsonība bija nepieciešama ar darbu saistītos apstākļos vai citu apstākļu dēļ, kā arī tie, kuri tika ieguvuši pilsonību, lai aktīvi piedalītos vēlēšanās vai arī vadoties pēc ideoloģiskiem ieskatiem, to tika uzspējuši izdarīt no 1995. gada līdz 2007. gadam. Valdība šobrīd nerada stimulus un nereklamē naturalizācijas procesu.
 
Tanī pat laikā, nepilsoņu skaits samazinās apmēram par 14 tūkstošiem gadā. Kā galvenais šīs samazināšanās iemesls ir nāvē, otrs lielākais — citu valstu pilsonības pieņemšana. Latvijas pilsonības iegūšana ieņem pēdējo vietu nepilsoņu samazināšanās iemeslu vidū.
 
Latvijā pastāvoša diskriminējoša likumdošana, apvienojumā ar praktiski pilnību naturalizācijas procesa apstāšanos, rada un nostiprina šķelšanos sabiedrībā, padara par bezjēdzīgām jebkuras sarunas par vienotu politisko nāciju, sabiedrības integrāciju utt. Tas rada atsperes saspiešanos, kuras nelabvēlīgos apstākļos var novirzīt attīstību pēc tāda scenārija, kāds ir Ukrainā.
 
Dažu politiķu centieni novelt vainu par naturalizācijas apstāšanos uz referenduma par „Nulles variantu” organizatoriem, ir primitīvi meli, jo krasa naturalizācijas tempu samazināšanās uzsākās jau 2007. gadā, t.i. 4 gadus pirms parakstu vākšanas uzsākšanas. Bez tam, analoģiska tendence tiek vērota arī Igaunijā.
 
Ir acīmredzami, ka nepilsoņi — instruments sabiedrības krievvalodīgo daļas diskriminācijai. Tieši politisko tiesību atņemšana, Latvijas valdošai elitei ļauj daudzu gadu garumā pieņemt lēmumus, kuri ir pretrunā nelatvisko iedzīvotāju interesēm.
 
Šodien ne-pilsonība ir vienlaicīgi gan privātā, gan arī sabiedriskā problēma. Nepilsoņi ir diskriminēti desmitos pozīciju, bet krievi kopumā ir ierobežotu politiskajā pārstāvniecībā.
 
Šīs ierobežošanas sekas izpaužas krievu skolu latviskošanā, pensiju aprēķināšanas diskriminācijā, valodas sodos, liegumos attiecībā uz Krievijas televīziju, rusofobijā gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā no Latvijas valdības puses. Tas viss — mūsu maksa par to, ka mēs pagaidām neesam spējuši iznīcināt, valsti un konkrētus cilvēkus, pazemojošo un pretīgo nepilsoņu sistēmu.

Ir nepieciešama visu cilvēku un resursu mobilizācija tam nolūkam, lai tiktu aizvērta šī apkaunojošā lappuse Latvijas vēsturē.