jā, tik vēl viena lieta. latvieša uztverē tas viss neapstājas pirms 70 gadiem, bet tas beidzās tur, kur jums sākās.

Vadim, 

Šis mani vienmēr ir pārsteidzis. Ja kāds kaut kur protestē pret autoritāru valdību, tad tā ir USA roka. A varbūt, ja kāds kaut kur protestē pret liberālu un demokrātisku valdību, tā ir Krievijas roka? 

Kā pats redziet - Kazahstānā nodarbojas ar izejvielu ražošanu.Metalurģijā produkts ir izejviela. Latvijā PSRS laikos bija vairāk koncentrēta gala patērētāja un militārā rūpniecība, fināla posms tajā visā. Izejvielas bija un ir vajadzīgas, bet tām ir maza pievienotā vērtība (skat. Liepājas Metalurgu). Gala produktu ražošana ir izdevīgāka, bet tur ir vajadzīgs noiets un tur ir arī asa konkurence un mainīgas patērētāju vēlmes. Vai tiešām domājiet, ALFAS ražotie pulksteņi - vai tie bija konkurētspējīgi, lai cik mums PSRS laikos moderni likās? Vai jus nebijāt to daudzo PSRS pilsoņu starpā, kas 80to gadu beigās būtu bijuši laimīgi nomainīt savu VEF magnetolu pret kādu Panasonic? Protams, ka varēja labāk. Protams, ka VAJADZĒJA labāk. Bet tā nenotika. Un neredzu nevienu iemeslu ticēt, ka nulles pilsnība būtu ko mainījusi. Grāba visi kas varēja, neatkarīgi no tautības. Vienīgais, kas to varēja glābt būtu stingrā roka, bet tās nebija, manās acīs, manā vērtību skalā tā ir labāk. Es negribētu šeit Lukašenko, man tomēr citas vērtības.

Par to, ka pilsonības likums nebija pareizs un joprojām nav, principā varu piekrist. Šķiet, ka šeit ir visnotāļ objektīvi un bez emocijām apskatīts, kā pilsonības likums tapa - http://www.pietiek.com/raksti/ka_dzima_pilsoni_un_nepilsoni

Latvijas grafiks patiesībā izskatās ļoti iespaidīgs :)  Galīgi neizskatās pēc totāla sabrukuma pēdējos 20 gados. Pat veiksmes stāsts ;) Tomēr tas nav īsti korekti, jāskatās ir salīdzināmās cenās IKP. Lūk šeit, piemēram: http://goo.gl/N0GGB

Jā, piedodiet, tagad sapratu. Pilnīgi piekrītu. 

Ļoti interesanti. Vai variet iedot man kādus četrus, piecus teikumus, kuros to redziet?

Diemžēl lietuviski neprotu. Tomēr apmēram sapratu par ko rakstiet. Jā, tie vēlētāji, kuri nav deklarēti Rīgā ir jāņem vērā. 

2. fakts kā reiz nav fakts, bet vērtējums. Tas, ko es saku, ka lai apgalvotu, ka varēja būt labāk, ir jābūt kaut kādam pamatam, kuru es, ārpus steretipiskiem un deklaratīviem saukļiem, neredzu. 

Nerunā tādas lietas, vai tā valodiski tā neraksta? Ja valodiski, tad tiešām būšu ļoti pārsteigts - it kā ar savu latviešu valodas prasmi vienmēr esmu bijis visai lepns, vienmēr sevi esmu vērtējis tā teikt virs vidējā latvieša...

Atbildēju uz Andreja komentāru. Tā kā joprojām, manuprāt, šis optimisms ir maz ticams... Diemžēl.

Andrej,

Cien, Ivanova kungs. 

Lora, 

Cien. Sergej.

Cien. Jurij.

Cien, Jevgēņij. 

Vispirms gribu atvainoties, ka rakstu latviski. Es piekrītu, ka pareizais tonis šeit, krievu valodas blogā, būtu rakstīt krieviski, bet, lai arī lasu un runāju bez problēmām, tomēr mana krievu rakstu valoda nav diez ko laba, tā teikt ar latīņu burtiem vēl kaut cik, bet tas tomēr ir nelasāmi... Tā kā piedodiet, ja variet, bet, ja nevariet, tad vienkārši ignorējiet :)

Vēl gribēju pateikties par šo blogu un arī visnotaļ sakarīgajiem komentāriem, šis ļauj mazliet ieskatīties otrā frontē :) 

Bet nu par lietu. Principā, iespējams, var piekrist, ka šīs vēlēšanas ir zināma indikācija, ka Latvija mainās. Tomēr vai tas ir uz demokrātijas "normalizācijas" pusi varētu būt diez gan apšaubāmi, manuprāt. Lūk kāpēc.

1. Bija etnisks vai nebija etnisks balsojums?

Šī tēze, Ušakova izplatīta, šķiet sāk iesakņoties gan latviešos, gan krievos. Krievi priecājas, latvieši.. teiksim tā - ir mazliet pārsteigti. Tomēr, kā jau šeit komentāros daudzi ir norādījuši, šādam apgalvojumam pietrūkst pamatotu faktu. Par SC/GKR nobalsoja aptuveni 30% no balstiesīgajiem Rīgas vēlētajiem, kas ir pat mazāk cik ir krievvalodīgo vēlētāju Rīgā. Tā kā visdrīzāk runāt par nozīmīgu skaitu latviešu, kas ir nobalsojuši par SC/GKR mēs nevaram. Protams, ir daļa latviešu, kas nobalsoja - galu galā, gan Amerikam, gan Rozentālei, gan Turlajam un pat Šmitam ir kāda saujiņa savu vēlētaju, bet skaitliski tādu visdrīzāk nav daudz, un protams arī  kādus etniski liberālāk noskaņotus latviešus Ušakovs pārliecināja. Bet nedomāju, ka šādu vēlētaju bija vairāk kā 10.000. Kas, skatoties uz kopējo bildi, nav daudz. Iespējams, tas ir labākais rezultāts līdz šim, bet tas nav arī nekas tāds, lai varētu zīmēt pozitīvu nākotni par etniskā jautājuma normalizāciju Latvijā.

Te es gribētu piebilst, ka, lai arī esmu no t.s. latviešu frontes, mani pat iepriecinātu tas, ka kādai partijai būtu izdevies panākt izteiktu neetnisku balsojumu. Jā, atzīšos, visus šos gadus esmu cerējis, ka tā būs kāda no vēsturiski latviskajām partijām, un tas, ka tas būtu SC būtu mazliet mazāk patīkami(un ne tik tik daudz etnisku apsvērumu dēļ, bet gan dēļ citiem SC trūkumiem), bet tomēr, tas būtu solis uz priekšu un tiešām varētu lolot cerības, ka kaut kas nedaudz normalizēsies. Tomēr šobrīt vairāk izskatās, ka viss iet kā reiz pretējā virzienā – krievu vēlētāji monolīti apvienojas vienā ļoti spēcīgā grupā, latvieši vēl svārstās pa kaktiem, bet pastāv visai reāla iespēja, ka notiksies vēl lielāka latvisko partiju konsolidācija… kas nav nav laba nākotnes perspektīva. 

2. Vai tā ir sociāldemokrātijas uzvara?

Piekrītu, ka Latvijas sabiedrība, gan latvieši, gan krievi, ir vairāk sociāldemokrāti kā liberāļi vai konservatīvie (te es par ekonomisko ideoloģiju). Un jā, SC cenšas šo nišu paņemt, kura līdz šim ir relatīvi tukša bijusi.

Lai cik tas skaisti izskatītos,  lai cik skaisti par to viņi nerunātu, pagaidām SC ir ļoti tālu no sociāldemokrātiskuma, tik vien kā tēzēs. Vai bezmaksas biļetēm ir kāds sakars ar sociāldemokrātiju? Tās godīgāk būtu saukt par sociālistisks populisms (kas pats par sevi nav nekas slikts un tā mēdz rīkoties politiķi visur). Sociāldemokrātija būtībā nozīmē to, ka tiek radīta sistēma, kurā cilvēkiem nav problēmu iegādāties vienu vai otru svarīgo pakalpojumu. Bet tas nav pārmetums - principā pašvaldību darbs nav vieta, kurā ir izteikti svarīga ideoloģija un kur var izteikti darboties vienas vai otras ideoloģijas ietvaros - ja pēc padarītā Rīgas Domē mēs uzskatam Ušakovu par sociāldemokrātu, tad arī republikānis Blūmbergs Ņjujorkā nav tālu no tā.

Un kā jau Jūs pats norādījāt - Latvijas vēlētāju izpratne par sociāldemokrātiju, iespējams, ir visai nosacīta un virspusēja. Tā kā nedomāju, ka var tā droši apgalvot, ka šajās vēlēšanās parādās sociāldemokrātisks kurss, bet drīzāk gudrs un prātīgs populisms, turklāt, es tiešām negribu teikt, ka tas ir kas ļoti slikts - populisms ir gandrīz jebkuras saprātīgas politikas sabiedrotais. Ir brīži, kad par populistiem kļūst gan Obama, gan Merkele, gan Putins. 

3. Vai Vienotība tika sodīta par slikto valsts vadīšanu?

Visdrīzāk nē. Nekas dižs valsts vadīšanā nav mainījies no iepriekšējajām Saeimas vēlēšanām, arī latviešu novērtējums Dombrovskim nav īpaši mainījies. Tas, kas visdrīzāk šajās vēlēšanās nospēlēja galveno lomu ir divi faktori. Konkrētas personālijas un pilnīgi neveiksmīgais centrālais kampaņas akcents, neslēptais "Krievi nāk".  Par personālijām ir daudz jau runāts un par to neizplūdīšu. “Krievi nāk” ir vēsturiski tipiska nacionālistu tēma, turklāt, tā nav pašvaldību tematika – atcerieties nacionāļu panākumus 2009.gada Rīgā? Tas, ka Vienotība paņēma šo akcentu, radīja situāciju, kurā daudziem latviešiem praktiski nebija no kā izvēlēties. Divi vienādi piedāvājumi, turklāt daudziem, pat varu apgalvot – vairākumam latviešu, tas nav temats, kurš uzrunā, jo īpaši pašvaldību vēlēšanās.

Ironiskākais ir tas, ka Vienotībai bija daži ļoti labi punkti, ar potenciālu arī vēlētājos (pat mazliet pasapņojot – arī daļā krievu), lietas, kuras tiešām Ušakova vadītajai domei ir pietrūcis vai tādas kuras var izdarīt labāk, turklāt, ne par korupciju, bet par investīcijām, par dotācijām mazturīgajiem, pensionāriem, skolēniem un vēl šis tas. Cik tas ir realizējams, tas ir cits stāsts. 2009.gadā Ušakovs jau uzvarēja ne jau ar konkrētiem solījumiem par konkrētām lietām, bet ar vairāk vai mazāk vispārīgām tēzēm. Tas ir tas, ko opozīcija var, viņi nevar saplānot precīzi detaļās, jo precīzi nepārzina visas iespējas.

Rezumējot, manuprāt, ar citiem līderiem un citu stratēģiju, Vienotība būtu pilnīgi droši saglabājusi iepriekšejās pozīcijas, tik varbūt ar nelielu kritumu dēļ zemākas aktivitātes latviešos (tai domājams ir vairāk kā viens skaidrojums, ne tikai Vienotības kampaņas kļūdas). Tagad daļa Vienotības vēlētāju vai nu neatnāca uz vēlēšanām, vai nu nobalsoja par Broku, kā par mazāko ļaunumu. 

4. Vai notika balsojums par līderiem, nevis par sarakstiem? Protams, 110 tūkstoši Ušakova plusi un Brokas plusi par to liecina nešaubīgi.

Vai tas ir kas labs? Ļooooti diskutabls jautājums. Pašvaldību līmeni tas būtībā nav nekas slikts, bet ar valsts līmeni tur ir iespējamas nelaimes. Nenoliedzami tā ir visu atjaunotās Lativijas vēlēšanu problēma un nav nekas jauns, tik šoreiz daudz izteiktāk.

Vispirms – Ušakovs ir ļoti talantīgs politiķis un līderis (tas nenozīmē automātiski, ka izcils vadītājs – politiķis ir vispirms līderis, tātad tā ir komunikācijas prasme, ne vadīšanas). Tā teikt – tādi dzimst reizi simts gados, tuvējās valstīs varbūt tikai Putins kā politiķis viņu pārspēj (atkal uzsveru – kā politiķis, ne vadītajs). Tapēc nav brīnums, ka viņam cilvēki ir gatavi iet līdzi, kas pats par sevi arī nav nekas slikts. Līderi, kuriem seko pasaulē ir bijuši un būs. Turklāt, ir skaidrs, ka viņš strādā ilgermiņā – Rīgas mēra krēsls tādam talantam nevar būt pēdējā pietura politikā.

Tomēr, lai cik tas apbrīnojami neizsktītos, tas, ka viena liela vēlētaju grupa ar kopīgu identitāti, praktiski bez nozīmīgiem izņēmumiem seko vienam līderim, turklāt, ar visai izplūdušu politisko ideoloģiju (galu galā, lai visus apvienotu, tādu stingru nostāju daudzos jautājumos nevar ieņemt), to aizstājot ar identitātes pozicionējumu (lai arī netiešu), neko labu nesola. Tāda uzticība un sekošana var vest uz daļēji vai pilnīgi autoritāru pārvaldi.

Pasaulē nav daudz tādu piemēru, par kuriem, vismaz manā uzskatu sistēmā, es varētu teikt – jā, labi, tas +/- der - cilvēki dzīvo tiešām labi, valsts ir attīstīta un tas ir ilgtspējīgs modelis. Varbūt tikai Singapūra (lai gan personiskās brīvības ziņā, es diez vai tur gribētu dzīvot, tā teikt, nedod Dievs, tev tur papīrīts nejauši no kabatas izkritīs..). Dienvidkoreja un Taivāna neskaitās – tur nav bijusi viena līdera vadība, bet kaut kas līdzīgs kompartijām – vienas partijas sistēma ar savu iekšējo kārtību un kontroli. Un, piedodiet, bet ne Krieviju, ne Turciju, ne Irānu, ne Ungāriju, ne Venecuēlu pagaidām vēl galīgi nevaram nosaukt par ilgtermiņa  un labklājības veiksmes stāstiem, vismaz attiecībā uz visu sabiedrību.

Protams, objektīvi nav nekāda pamata uzskatīt, ka Ušakovs tagad sadomāsies un kad tiks pie varas valstī (kas ir visai reāli pēc gadiem 5 vai 9), un tad aizies Erdogana ceļu. Tomēr, šāda nekritiska un bezierunu uzticība, es pat teiktu nedaudz akla sekošana, kādu viņš šobrīd bauda ir ļoti riskanta lieta – tur ir jābūt milzu iekšējam spēkam, lai nepadotos kārdinājumam. 

Ja izrādīsies, ka viņš ir kas vairāk kā vienkārši talantīgs politiķis, bet izcils valstsvīrs – tāds, kas spēj ne tikai labi komunicēt, bet arī dzirdēt; tāds, kas tiešām spēj vest valsti un sabiedrību uz labāku nākotni, nevis tikai radīt tādu sajūtu mēdiju realitātē, tad domāju, ka nemaz nav tālu tas laiks, kad arī latvieši būtu gatavi par viņu balsot.  Bet pasaules vēsturē, diemžēl, ir vairāk gadījumu, kad sanāk ne šis, ne tas. Ne to īsti labklājība, ne to īsti saticība.

 

Tas laikam arī viss. Ja nu kādam pietika pacietības izlasīt un arī pacensties saprast, tad paldies J

p.s. vēl maza piebilde par nacionālistiem. 20% nacionālistu jeb radikālāk noskaņotu etniskajos un nacionālās identitātes jautājumos ir gandrīz visās Austrumeiropas sabiedrības, dažās pat krietni vairāk (Gruzija, Balkāni anyone?). Arī krievu starpā ir tie pāši 20+%. Tā nav tikai latviešu nelaime, arī Jūsu. 

Latviešu nostāju valodas un okupācijas jautājumos, kura ir visai monolīta gandrīz visos latviešos (vienmēr ir izņēmumi, protams), būtu nekorekti uzskatīt par nacionālisku radikālismu vai fašimu vai nacismu – jebkurai nācijai valoda un kopēja vēstures izpratne ir galvenais identitātes kodols. Tāpat kā Jums. Protams, tādas lietas var mainīties, vācieši šeit ir labs piemērs. Cita starpā, domāju, ka pēdējos piecpadsmit gados, vairums latviešu ir uzņēmuši kursu uz objektīvāku skatu uz savu vēsturi. Tādu jautājumu izlīdzinājumam ir jānāk no abām pusēm. Vai otra uz to arī būtu gatava? Droši vien retorisks jautājums, turklāt - ne pa tēmu.

p.s.2. Un man ir viens lūgums krievu pusei. Ja ir tiešām vēlme uz savstarpēju sapratni, nevajag mēģināt pēdējos 20 gadus pagriezt kā pierādījumu tam, ka latvieši baigie štrunti, visu sačakarēja, tagad dodiet krieviem, mēs visu sakārtosim. Tāda pozīcija, pirmkārt, nav konstruktīva, otrkārt, tai nav reāla pamatojuma. Jā, nav te laimes zeme. Bet kuri no bijušā PSRS ir labāk nostrādājuši? Igauņi... kas vēl? Krievija? Nopietni?
Tiešām, domājiet, ka krievu politiķi būtu izdarījuši kaut ko labāk? Ušakovs, jā, labi, talants, bet pārējie.. tādi paši vien kā laviešu viduvējie politiķi ir, tik citādāk izskatās... tāpat zagtu, grautu, melotu, stulbības vārītu, čakarētu un, ja būtu ES, tad cilvēki brauktu prom tā pat kā tagad. Ekonomiskā migrācija nav nekas neparasts un ārkārtējs. Cik UK būtu Krievijas krievu, ja varētu tik brīvi braukt kā mēs, angļi paliktu mazākumā ;)