tātad paliekam pie tā, ka krieviem ir visa taisnība un latvieši vienkārši sapūtušies ne par ko un vispār muļķi visu grīstē salaiduši. labi. tā vieglāk.
diemžēl Latvijā neatrisinot pagātnes jautājumus, nevar atrisināt nākotni. tagad no krievu puses nākotnes redzējumu ietekmē viena pagātne, bet latviešus tur grožos cita. es tikai ieteicu risinājumu. bet labāk ir tā, kā rakstīju pirmajā teikumā. protams.
Šveice vispār labs piemērs. klasiska latviešu atbilde būs - lūk, tad padomājiet, kapēc vācieši ir tik iecietīgi pret tiem okupantiem francūžiem. bet atkārtoju, es ieteicu risinājumu. neder. labi. paliekam kur esam.
Šis mani vienmēr ir pārsteidzis. Ja kāds kaut kur protestē pret autoritāru valdību, tad tā ir USA roka. A varbūt, ja kāds kaut kur protestē pret liberālu un demokrātisku valdību, tā ir Krievijas roka?
Es personiski pazīstu divus turkus, kuri piedalījās šajās protesta akcijās. Ja Jūs piekrītat arogantā Erdogana blefam, ka tie visi ir sazombēti cilvēki, kurus kāds tur musina ļaunu mērķu vārdā, tad piedodet, atļaušos vaicāt - kas jūs ir sazombējis?
Kā pats redziet - Kazahstānā nodarbojas ar izejvielu ražošanu.Metalurģijā produkts ir izejviela. Latvijā PSRS laikos bija vairāk koncentrēta gala patērētāja un militārā rūpniecība, fināla posms tajā visā. Izejvielas bija un ir vajadzīgas, bet tām ir maza pievienotā vērtība (skat. Liepājas Metalurgu). Gala produktu ražošana ir izdevīgāka, bet tur ir vajadzīgs noiets un tur ir arī asa konkurence un mainīgas patērētāju vēlmes. Vai tiešām domājiet, ALFAS ražotie pulksteņi - vai tie bija konkurētspējīgi, lai cik mums PSRS laikos moderni likās? Vai jus nebijāt to daudzo PSRS pilsoņu starpā, kas 80to gadu beigās būtu bijuši laimīgi nomainīt savu VEF magnetolu pret kādu Panasonic? Protams, ka varēja labāk. Protams, ka VAJADZĒJA labāk. Bet tā nenotika. Un neredzu nevienu iemeslu ticēt, ka nulles pilsnība būtu ko mainījusi. Grāba visi kas varēja, neatkarīgi no tautības. Vienīgais, kas to varēja glābt būtu stingrā roka, bet tās nebija, manās acīs, manā vērtību skalā tā ir labāk. Es negribētu šeit Lukašenko, man tomēr citas vērtības.
Par to, ka pilsonības likums nebija pareizs un joprojām nav, principā varu piekrist. Šķiet, ka šeit ir visnotāļ objektīvi un bez emocijām apskatīts, kā pilsonības likums tapa - http://www.pietiek.com/raksti/ka_dzima_pilsoni_un_nepilsoni
Turklāt piebildīšu, ka es esmu par balstiesību došanu nepilsoņiem gan pašvaldībās, gan arī Saeimā. Principā ir skaidrs, ka tas neko nemainīs.
Bet redz, tā ir tieši tāda pati vēstures cilāšana, kā latvieši cilā. Tas, vai latvietim parastajam bija iespējas to tieši ietekmēt un prasīt uzņemties no viņa atbildību par politiskās konjuktūras un ideju sadrusmju sekām ir tieši tas pats, kas prasīt atbildību no Jums, ka 40.gadā tanki iebrauca un pēc tam 45.neaizbrauca. Es šeit neredzu starpību.
Par uzticību, jā, labs jautājums. Te vienmēr var atrast pretējās puses kļūdas uzticības radīšanā. Kaut vai tas pats Ušakovs un valodu referendums. Vienu laiku viņš klāstīja, ka, jā latviešu valodai jābūt vienīgajai valsts valodai, tad, redz, apvainojās, ka nepaņem valdībā un hop, pēkšņi atceras par solidaritāti ar vēlētājiem. Tici man, ja viņš to nebūtu izdarījis, tad mēs tiešām, bez īpašām diskusijām varētu runāt par neetnisku balsojumu. Kā pašvaldības vadītājs un politiķis viņš tiešām valdzina ne tikai krievus, bet arī daudzus latviešus, bet uzticība pazuda ļoti daudziem. Saka vienu, tad dara otru. Kāda grantija, ka kaut kad nākotnē, nesabīdīs lietas tā, ka latviešu valodu vispār nobīdīs malā, sak, tā maza valoda, neefektīvi, racionāli.
Tas ko es gribu ar šo pateikt, nav ka Ušakovs ir melis, maina kažokus, vai ka latvieši ir pūkaini nabadziņi, kuri neko sliktu nedarīja utt. Politika ir politika. Vēsturiski aizvainojumi ir faktors, kas spēlē lomu parasto cilvēku ticībā un uzticībā, protams.
Taču tiešām uzskatu, ka nav vērts meklēt utis, blusas un turpināt retoriku, ar kuru mēģina otriem atriebties par agrākiem pāridarījumiem. Tam vienkārši nav jēgas, turklāt, nav iespējams novilkt robežu, kur sākas a kur beidzas laiks no kura atskaitīt patiesību. Tu saki, ka jums nav 40to gadu notikumiem nekāda sakara, nav jā, bet tas nabaga latvietis tik vien grib, lai jūs piekrītat, ka viņa senčiem tad izdarīja pāri un ka šitā mazā Latvija ir turpinājums tai, pazudušajai. Nē, nē un ne par ko. Un tā tas iet pa riņķi. Viens ietiepjas, otrs ietiepjas, viens par kaut ko neuzticas, otrs tālāk.
Principā, utopiski, bet skaisti būtu, ja visi sadotos rokās un kopā paraudātu, atvainotos viens otram un apslītos vēsturi neķidāt un pāri viens otram nedarīt. Latviešos es zinu, esmu pārliecināts tam būtu atsaucība, noteikti ne vairākumā, bet gana lielā daļā, ja būtu sajuta, ka tāpat ir arī otrā pusē. Kā krievos? Vai , ja kāda ievērojama daļa latviešu būtu gatavi atvainoties par pilsonību un tiesību ierobežojumiem, piekristu, ka leģionāri nav varoņi, bet upuri, piekristu, ka krievu valodā var rakstīt iesniegumus.. vai starp krieviem atrastos nozīmīga daļa, kas piekristu, ka, jā okupācija bija, 9.maijs ir sēru diena un vipār nesmuki tas viss tur sanāca, valodu nemācījāmies utt?
Un vai tālāk mēs spētu vienoties par kaut kādu vienotu attīstības vīziju?
Latvijas grafiks patiesībā izskatās ļoti iespaidīgs :) Galīgi neizskatās pēc totāla sabrukuma pēdējos 20 gados. Pat veiksmes stāsts ;) Tomēr tas nav īsti korekti, jāskatās ir salīdzināmās cenās IKP. Lūk šeit, piemēram: http://goo.gl/N0GGB
Vispār pēc šī izskatās, ka nemaz tik slikta tā PSRS sabrukšana nebija, visi ir pārsnieguši tos laikus. Latvijai ir tendence straujāk kāpt un zemāk krist un tad atkal straujāk kāpt. Te tik jāņem vērā, ka IKP nav īsti korekts labklājības rādītās. GDI drīzāk, bet arī so so.
Un par salīdzināšanu. Jūs salīdziniet naftas un gāzes eksportētājvalstu IKP ar zemi, kur ir tikai koks... tas tā, kā angļi teiku, apples with oranges. Turklāt, ja IKP lielu daļu sastādīja resursi, tad, protams, ka tas krita mazāk un auga labāk - paskatieties naftas cenas un apjomu pieaugumu tajā pašā Kazastānā, bet naftas labumi parasti sliktāk pārdalās sabiedrībā, neproporcionāli maza daļa no tās iegūst vairāk. Nafta ir eksportējama prece visos laikos, atšķirībā no RAF vai VEF telefoniem... Turklāt, atcerieties, ka Latvijā bija visai liels īpatsvars ar militāro rūpniecību. Bet labi, tā nebūs auglīga diskusija, jo, jums tiešām būs mani ļoti grūti pārliecināt, ka Kazahstānā ir foršāk. Es tur pusgadu dzīvojos... Par Igauniju nestrīdos. Viņi gan tad, gan tagad visu dara par 20% gudrāk. Nezinu kā tas viņiem izdodas.
Diemžēl lietuviski neprotu. Tomēr apmēram sapratu par ko rakstiet. Jā, tie vēlētāji, kuri nav deklarēti Rīgā ir jāņem vērā.
Vai jums ir kāds pamatojums 25-30%? Un vai ir zināms kā tas sadalās etniski? Domājams, ka latviešiem šis procents varētu būt augstāks, krieviem mazāks.
Tomēr 25-30% nozīmētu, ka reālais Rīgas iedzīvotāju skaits (iedzīvotājos pieskaita arī bērnus), pieskaitot nepilsoņus un citu valstu pilsoņus (no šiem lielākā daļa koncenrtrējas tieši Rīgā) ir krietni lielāks kā uzrādīja tautas skaitīšana (ap 770k), kas, protams, būtu interesanti.
Bet būtu interesanti, ja kāds paņemtu un uztaisītu pēc iespējas precīzāku un godīgāku matemātisku analīzi par šo, ņemot vērā visus faktorus. Man diez vai tam sanāks laiks un pacietības.
2. fakts kā reiz nav fakts, bet vērtējums. Tas, ko es saku, ka lai apgalvotu, ka varēja būt labāk, ir jābūt kaut kādam pamatam, kuru es, ārpus steretipiskiem un deklaratīviem saukļiem, neredzu.
Negribu ieslīgt garā tālākā diskusijā, bet tas ko būtībā gribēju pateikt - man nav nekādas pārliecības (un jā, tas ir ticības un subjektīvas uztveres jautājums), ka valsti spējīgi ir bijuši pārvaldīt gan latvieši, gan arī krievi. Mums abiem ir raksturīgi vainot citus, kad kaut kas nesanāk. Neredzu nevienu piemēru, ka krieviem tas būtu veiksmīgi izdevies (manā subjektīvajā vērtību sistēmā). Varu pateikt pilnīgi atklāti un no tā nekaunos, PSRS manā uztverē nav labs valsts veidošanas piemērs. Zviedrija, Dānija arī Vācija, jā, ar mazām piebildēm, bet ir.
Un šādi visai agresīvi ultimāti - kuri būtībā iever, latvieši nokaunieties un lūdzieties piedošanu, diemžēl nekur īsti neved. Kā jau minēju, tas ir tik pat nekonstruktīvi, kā prasīt individuāli krieviem justies vainīgiem par okupāciju. Tupik, tā teikt.
Tas, ka latvieši paši cietīs pirmie un smagāk, jā, tur es varētu piekrist. Un tas, ka tā būs tikai pašu latviešu vaina, principā arī. Tas, ka Latvijas politika ir bijusi vāja, gan ekonmiski, gan etniski, tur nevar iebilst. Igauņi ir daudz veiksmīgāk izmanevrējuši nacionālo situāciju (te gan vienmēr var piebilst ka tur sastāvs ir mazliet citādāks, bet, Lietuvā, piemēram, vispār ir pavisam cits stāsts). Lai gan, protams, nekas vēl nav zvanīts - atradīsies tur spēcīgs krievu līderis, daudz kas var mainīties, neapmierinātība un integrācija etniskā ziņā tur nav daudz labāka, tikai izskatās labāk.
Turklāt nākotne vispār neizskatās skaista un pūkaina arī krieviem. Demogrāfija un dzīves līmenis ir bezkaislīgs.
Bet tas uz ko es uzsveru - nav melns un balts. Ja mēs gribam runāt par vainu, tad tā ir visās pusēs pa savai lielai daļai. Nespēja un nevēlēšanās saprast, pieņemt kompromisus, bet spītīga, ilgstoša cenšanās uzspiest savu redzējumu.
Es šeit tiešām rakstīju ar labiem nodomiem, gan saprast, gan ar cerību tikt saprastam. Bet es nevaru bez ierunām pieņemt to, kam es neticu, ja otrā pusē nav ne mazākās vēlemes nākt pretīm. Un, ja godīgi, šo diskusiju atstāšu vairāk saskumis. Mēs tiešām dzīvojam abpusēju ultimātu situācijās. Bezcers. Punkts.
Nerunā tādas lietas, vai tā valodiski tā neraksta? Ja valodiski, tad tiešām būšu ļoti pārsteigts - it kā ar savu latviešu valodas prasmi vienmēr esmu bijis visai lepns, vienmēr sevi esmu vērtējis tā teikt virs vidējā latvieša...
valodu referendumā vēlētāju aktivitāte Rīgā bija 77%, tagad bija 55%, tātad par 22% mazāk. Par valodu referendumā Rīgā nobalsoja 36% no visiem reģistrētajiem.
Tā kā, lai pieņemtu, ka par SC tagad nobalsoja ievērojams skaits latviešu (t.i. vairāk kā 10k), tad ir arī jāpieņem, ka liela daļa to krievu vēlētaju, kuri nobalsoja valodu referendumā PAR neatnāca uz pašvaldību vēlēšanām. Vai arī jāpieņem, ka valodu referendumā PAR balsoja ievērojams skaits latviešu.
Par emigrāciju - jā, tas nav nekas ārkārtējs un neparasts. Īrija ir gājis vēl skarbāk. Tas, kas šoreiz ir ārkārtīgi bīstami un visdrīzāk arī nāvējoši, ka emigrācija ir kombinācijā ar ļoti zemu dzimstību. Īrijā 50-60tajos brauca prom ne mazāk (cita starpā, 400k es tomēr uzskatītu par nedaudz pārspīlētu aplēsi), bet pie reizes arī dzima uz vietas daudz, kā tas nabadzīgās un sociāli neattīstītās valstīs mēdz notikt. Bet šoreiz mums tā nav. Ar dzimstību ir problēmas ne tikai šeit, kā izrādās, labklājība vai tieksme pēc tās, samazina dzimstību.
Tas ko augstā emigrācija liecina ir ne tik daudz par nabadzību, cik to, ka latvieši pārsvarā ir tikai tādi deklarāciju patrioti. Un te es esmu visai skarbs savos uzskatos pret saviem līdztautiešiem. Igauņi prom brauc daudz mazāk. Vidējās algas atšķirība ie 20%, šaubos vai tas ir tas noteicošais.
Par to vai ie tā vainīgi latviešu politiķi. Principā, jā. Kļūdu, stulbību tika pieļauts ne mazums. Tomēr apgalvot, ka, lūk, būtu mēs pie varas, būtu labāk ir, piedodiet, visi populistiski. Tapēc arī jautāju vai ir kāds piemērs, kur krievu politiķiem ir izdevies uzbūvēt pārtikušāku, apmierinātāku un attīstītāku sabiedrību?
Nepārprotiet, tas nav pārmetums, ka jūs tur muļķi visi, es te, latvietis, gudrais. Tas ir tāds visai skaudrs novērojums. Turklāt, šāda ietiepīga un augstprātīga pozīcija nekādīgi neveicinātu etnisku tuvošanos.
Ja mērķis ir paturēt šo polaritāti, tad, protams, uz priekšu.
Ja mērķis ir, lai latvieši tagad atnāk un nokaunās un lūdz piedošanu, diez vai tas ir reāli sagaidāms. Ar šādu kauna sajūtas gaidīšanu būs tāpat kā daudzu latviešu ilgstošā vēlme pēc tā, ka krievi nokaunās par okupāciju. Nenotiks. Turklāt abām pusēm ir argumentēts pamatojums kapēc nevar prasīt kaut kādu mistisku kolektīvo atbildību (ne es kādu okupēju, ne es valdībā sēdēju).
Tapēc tas, ko es būtībā gribētu redzēt, ka mēs sāktu viens otram tuvoties, atmetot vismaz dažus šos augstrpātīgos, stereotipainos uzskatos par otriem. Un no abām pusēm.
"Русские по счетам титульной нации платят уже более 100 лет и конца не видно. "
Ja godīgi, nesaprotu kādēļ iniciatīva sarunāties savā starpā jau ir saknē jāaprauj. Piedodiet, bet šāds apgalvojums ir emocionāls, nepamatots, stereotipu pārpilns un augstprātīgs. Tas tikai apstiprina vairuma latviešu sajūtas, ka viņus uzskata par otrās šķiras cilvēkiem. Ir jābūt ļoti aizspriedumainam un neobjektīvam vēstures skatījumam, lai ko šādu apgalvotu.
Pie šī komentāra es nožēloju, ka vispār iesaistījos diskusijā.
Kad jūs pēdējo reizi esiet bijis Kazahstānā vai Azerbaidžānā? Jūs gribat apgalvot, ka tur vidusmēra cilvēki dzīvo labāk, pārticīgāk? Man ir bijusi iespēja abās šajās valstis strādāt... un par rūpniecības saglabāšanu šajās valstīs ir visai interesants apgalvojums. Ieguves rūpniecība, izejmateriālu rūpniecība, jā, protams. Cita? Tiešām ir saglabājusies?
Ja jums ir pamatojums apgalvot, ka " Голосовали латыши за ЦС и впервые их было много", tad man to tiešām būtu ļoti intresanti dzirdēt. Kā jau rakstīju, atmetot iracionālo uztveri, kāda piemīt jebkuram kādas nācijas pārstāvim, arī man kā latvietim, tas kopumā būtu labi. Bet nekādīgi to nevar redzēt. Savā komentārā to argumentēju. Ja Jums ir pamatoti argumenti, kapēc es kļūdos, būšu ļoti priecīgs tos dzirdēt.
Par Vienotības piedāvājumiem. Iespējams, palaidāt garām, bet es norādīju, ka reālā iespēja tos realizēt varētu būt zem lielas jautājuma zīmes (bet arī norādīju, ka tā ir praktiski vienmēr ar opozīcijas piedāvājuiem pašvaldībās), tomēr idejiski atmetot kampaņas divus centrālos, pārspīlēti histēriskos elementus - baidīšanu ar krieviem un aizdomīgumu par korupciju, es tiešām uzskatu, ka Vienotībai bija labi punkti piedāvājumā, tādi, kas būtu nepieciešami, un es tikai priecātos, ja SC tos veikli "aizņemtos".
Par to vai es jūtos zaudējis vēlēšanās. Diez vai. Šāds rezultāts bija gaidāms un prognozējams jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, nacionālā politika valstī,diemžēl, ir pārsvarā gājusi abu (un te svarīgi uzsvērt - ABU) kopienu galējo spārnu vadībā, kas jau pašā būtībā nozīmē, ka ir vairāk histērijas, mazāk saprāta.
Vai tas, ka šis brīdis ir pienacis, mani skumdina - jā. Un skumdina nevis tādēļ, ka zaudējušas ir latviešu partijas, bet tādēļ, ka tālāk es redzu dziļāku sabiedrības polarizāciju.
Vispirms gribu atvainoties, ka rakstu latviski. Es piekrītu, ka pareizais tonis šeit, krievu valodas blogā, būtu rakstīt krieviski, bet, lai arī lasu un runāju bez problēmām, tomēr mana krievu rakstu valoda nav diez ko laba, tā teikt ar latīņu burtiem vēl kaut cik, bet tas tomēr ir nelasāmi... Tā kā piedodiet, ja variet, bet, ja nevariet, tad vienkārši ignorējiet :)
Vēl gribēju pateikties par šo blogu un arī visnotaļ sakarīgajiem komentāriem, šis ļauj mazliet ieskatīties otrā frontē :)
Bet nu par lietu. Principā, iespējams, var piekrist, ka šīs vēlēšanas ir zināma indikācija, ka Latvija mainās. Tomēr vai tas ir uz demokrātijas "normalizācijas" pusi varētu būt diez gan apšaubāmi, manuprāt. Lūk kāpēc.
1. Bija etnisks vai nebija etnisks balsojums?
Šī tēze, Ušakova izplatīta, šķiet sāk iesakņoties gan latviešos, gan krievos. Krievi priecājas, latvieši.. teiksim tā - ir mazliet pārsteigti. Tomēr, kā jau šeit komentāros daudzi ir norādījuši, šādam apgalvojumam pietrūkst pamatotu faktu. Par SC/GKR nobalsoja aptuveni 30% no balstiesīgajiem Rīgas vēlētajiem, kas ir pat mazāk cik ir krievvalodīgo vēlētāju Rīgā. Tā kā visdrīzāk runāt par nozīmīgu skaitu latviešu, kas ir nobalsojuši par SC/GKR mēs nevaram. Protams, ir daļa latviešu, kas nobalsoja - galu galā, gan Amerikam, gan Rozentālei, gan Turlajam un pat Šmitam ir kāda saujiņa savu vēlētaju, bet skaitliski tādu visdrīzāk nav daudz, un protams arī kādus etniski liberālāk noskaņotus latviešus Ušakovs pārliecināja. Bet nedomāju, ka šādu vēlētaju bija vairāk kā 10.000. Kas, skatoties uz kopējo bildi, nav daudz. Iespējams, tas ir labākais rezultāts līdz šim, bet tas nav arī nekas tāds, lai varētu zīmēt pozitīvu nākotni par etniskā jautājuma normalizāciju Latvijā.
Te es gribētu piebilst, ka, lai arī esmu no t.s. latviešu frontes, mani pat iepriecinātu tas, ka kādai partijai būtu izdevies panākt izteiktu neetnisku balsojumu. Jā, atzīšos, visus šos gadus esmu cerējis, ka tā būs kāda no vēsturiski latviskajām partijām, un tas, ka tas būtu SC būtu mazliet mazāk patīkami(un ne tik tik daudz etnisku apsvērumu dēļ, bet gan dēļ citiem SC trūkumiem), bet tomēr, tas būtu solis uz priekšu un tiešām varētu lolot cerības, ka kaut kas nedaudz normalizēsies. Tomēr šobrīt vairāk izskatās, ka viss iet kā reiz pretējā virzienā – krievu vēlētāji monolīti apvienojas vienā ļoti spēcīgā grupā, latvieši vēl svārstās pa kaktiem, bet pastāv visai reāla iespēja, ka notiksies vēl lielāka latvisko partiju konsolidācija… kas nav nav laba nākotnes perspektīva.
2. Vai tā ir sociāldemokrātijas uzvara?
Piekrītu, ka Latvijas sabiedrība, gan latvieši, gan krievi, ir vairāk sociāldemokrāti kā liberāļi vai konservatīvie (te es par ekonomisko ideoloģiju). Un jā, SC cenšas šo nišu paņemt, kura līdz šim ir relatīvi tukša bijusi.
Lai cik tas skaisti izskatītos, lai cik skaisti par to viņi nerunātu, pagaidām SC ir ļoti tālu no sociāldemokrātiskuma, tik vien kā tēzēs. Vai bezmaksas biļetēm ir kāds sakars ar sociāldemokrātiju? Tās godīgāk būtu saukt par sociālistisks populisms (kas pats par sevi nav nekas slikts un tā mēdz rīkoties politiķi visur). Sociāldemokrātija būtībā nozīmē to, ka tiek radīta sistēma, kurā cilvēkiem nav problēmu iegādāties vienu vai otru svarīgo pakalpojumu. Bet tas nav pārmetums - principā pašvaldību darbs nav vieta, kurā ir izteikti svarīga ideoloģija un kur var izteikti darboties vienas vai otras ideoloģijas ietvaros - ja pēc padarītā Rīgas Domē mēs uzskatam Ušakovu par sociāldemokrātu, tad arī republikānis Blūmbergs Ņjujorkā nav tālu no tā.
Un kā jau Jūs pats norādījāt - Latvijas vēlētāju izpratne par sociāldemokrātiju, iespējams, ir visai nosacīta un virspusēja. Tā kā nedomāju, ka var tā droši apgalvot, ka šajās vēlēšanās parādās sociāldemokrātisks kurss, bet drīzāk gudrs un prātīgs populisms, turklāt, es tiešām negribu teikt, ka tas ir kas ļoti slikts - populisms ir gandrīz jebkuras saprātīgas politikas sabiedrotais. Ir brīži, kad par populistiem kļūst gan Obama, gan Merkele, gan Putins.
3. Vai Vienotība tika sodīta par slikto valsts vadīšanu?
Visdrīzāk nē. Nekas dižs valsts vadīšanā nav mainījies no iepriekšējajām Saeimas vēlēšanām, arī latviešu novērtējums Dombrovskim nav īpaši mainījies. Tas, kas visdrīzāk šajās vēlēšanās nospēlēja galveno lomu ir divi faktori. Konkrētas personālijas un pilnīgi neveiksmīgais centrālais kampaņas akcents, neslēptais "Krievi nāk". Par personālijām ir daudz jau runāts un par to neizplūdīšu. “Krievi nāk” ir vēsturiski tipiska nacionālistu tēma, turklāt, tā nav pašvaldību tematika – atcerieties nacionāļu panākumus 2009.gada Rīgā? Tas, ka Vienotība paņēma šo akcentu, radīja situāciju, kurā daudziem latviešiem praktiski nebija no kā izvēlēties. Divi vienādi piedāvājumi, turklāt daudziem, pat varu apgalvot – vairākumam latviešu, tas nav temats, kurš uzrunā, jo īpaši pašvaldību vēlēšanās.
Ironiskākais ir tas, ka Vienotībai bija daži ļoti labi punkti, ar potenciālu arī vēlētājos (pat mazliet pasapņojot – arī daļā krievu), lietas, kuras tiešām Ušakova vadītajai domei ir pietrūcis vai tādas kuras var izdarīt labāk, turklāt, ne par korupciju, bet par investīcijām, par dotācijām mazturīgajiem, pensionāriem, skolēniem un vēl šis tas. Cik tas ir realizējams, tas ir cits stāsts. 2009.gadā Ušakovs jau uzvarēja ne jau ar konkrētiem solījumiem par konkrētām lietām, bet ar vairāk vai mazāk vispārīgām tēzēm. Tas ir tas, ko opozīcija var, viņi nevar saplānot precīzi detaļās, jo precīzi nepārzina visas iespējas.
Rezumējot, manuprāt, ar citiem līderiem un citu stratēģiju, Vienotība būtu pilnīgi droši saglabājusi iepriekšejās pozīcijas, tik varbūt ar nelielu kritumu dēļ zemākas aktivitātes latviešos (tai domājams ir vairāk kā viens skaidrojums, ne tikai Vienotības kampaņas kļūdas). Tagad daļa Vienotības vēlētāju vai nu neatnāca uz vēlēšanām, vai nu nobalsoja par Broku, kā par mazāko ļaunumu.
4. Vai notika balsojums par līderiem, nevis par sarakstiem? Protams, 110 tūkstoši Ušakova plusi un Brokas plusi par to liecina nešaubīgi.
Vai tas ir kas labs? Ļooooti diskutabls jautājums. Pašvaldību līmeni tas būtībā nav nekas slikts, bet ar valsts līmeni tur ir iespējamas nelaimes. Nenoliedzami tā ir visu atjaunotās Lativijas vēlēšanu problēma un nav nekas jauns, tik šoreiz daudz izteiktāk.
Vispirms – Ušakovs ir ļoti talantīgs politiķis un līderis (tas nenozīmē automātiski, ka izcils vadītājs – politiķis ir vispirms līderis, tātad tā ir komunikācijas prasme, ne vadīšanas). Tā teikt – tādi dzimst reizi simts gados, tuvējās valstīs varbūt tikai Putins kā politiķis viņu pārspēj (atkal uzsveru – kā politiķis, ne vadītajs). Tapēc nav brīnums, ka viņam cilvēki ir gatavi iet līdzi, kas pats par sevi arī nav nekas slikts. Līderi, kuriem seko pasaulē ir bijuši un būs. Turklāt, ir skaidrs, ka viņš strādā ilgermiņā – Rīgas mēra krēsls tādam talantam nevar būt pēdējā pietura politikā.
Tomēr, lai cik tas apbrīnojami neizsktītos, tas, ka viena liela vēlētaju grupa ar kopīgu identitāti, praktiski bez nozīmīgiem izņēmumiem seko vienam līderim, turklāt, ar visai izplūdušu politisko ideoloģiju (galu galā, lai visus apvienotu, tādu stingru nostāju daudzos jautājumos nevar ieņemt), to aizstājot ar identitātes pozicionējumu (lai arī netiešu), neko labu nesola. Tāda uzticība un sekošana var vest uz daļēji vai pilnīgi autoritāru pārvaldi.
Pasaulē nav daudz tādu piemēru, par kuriem, vismaz manā uzskatu sistēmā, es varētu teikt – jā, labi, tas +/- der - cilvēki dzīvo tiešām labi, valsts ir attīstīta un tas ir ilgtspējīgs modelis. Varbūt tikai Singapūra (lai gan personiskās brīvības ziņā, es diez vai tur gribētu dzīvot, tā teikt, nedod Dievs, tev tur papīrīts nejauši no kabatas izkritīs..). Dienvidkoreja un Taivāna neskaitās – tur nav bijusi viena līdera vadība, bet kaut kas līdzīgs kompartijām – vienas partijas sistēma ar savu iekšējo kārtību un kontroli. Un, piedodiet, bet ne Krieviju, ne Turciju, ne Irānu, ne Ungāriju, ne Venecuēlu pagaidām vēl galīgi nevaram nosaukt par ilgtermiņa un labklājības veiksmes stāstiem, vismaz attiecībā uz visu sabiedrību.
Protams, objektīvi nav nekāda pamata uzskatīt, ka Ušakovs tagad sadomāsies un kad tiks pie varas valstī (kas ir visai reāli pēc gadiem 5 vai 9), un tad aizies Erdogana ceļu. Tomēr, šāda nekritiska un bezierunu uzticība, es pat teiktu nedaudz akla sekošana, kādu viņš šobrīd bauda ir ļoti riskanta lieta – tur ir jābūt milzu iekšējam spēkam, lai nepadotos kārdinājumam.
Ja izrādīsies, ka viņš ir kas vairāk kā vienkārši talantīgs politiķis, bet izcils valstsvīrs – tāds, kas spēj ne tikai labi komunicēt, bet arī dzirdēt; tāds, kas tiešām spēj vest valsti un sabiedrību uz labāku nākotni, nevis tikai radīt tādu sajūtu mēdiju realitātē, tad domāju, ka nemaz nav tālu tas laiks, kad arī latvieši būtu gatavi par viņu balsot. Bet pasaules vēsturē, diemžēl, ir vairāk gadījumu, kad sanāk ne šis, ne tas. Ne to īsti labklājība, ne to īsti saticība.
Tas laikam arī viss. Ja nu kādam pietika pacietības izlasīt un arī pacensties saprast, tad paldies J
p.s. vēl maza piebilde par nacionālistiem. 20% nacionālistu jeb radikālāk noskaņotu etniskajos un nacionālās identitātes jautājumos ir gandrīz visās Austrumeiropas sabiedrības, dažās pat krietni vairāk (Gruzija, Balkāni anyone?). Arī krievu starpā ir tie pāši 20+%. Tā nav tikai latviešu nelaime, arī Jūsu.
Latviešu nostāju valodas un okupācijas jautājumos, kura ir visai monolīta gandrīz visos latviešos (vienmēr ir izņēmumi, protams), būtu nekorekti uzskatīt par nacionālisku radikālismu vai fašimu vai nacismu – jebkurai nācijai valoda un kopēja vēstures izpratne ir galvenais identitātes kodols. Tāpat kā Jums. Protams, tādas lietas var mainīties, vācieši šeit ir labs piemērs. Cita starpā, domāju, ka pēdējos piecpadsmit gados, vairums latviešu ir uzņēmuši kursu uz objektīvāku skatu uz savu vēsturi. Tādu jautājumu izlīdzinājumam ir jānāk no abām pusēm. Vai otra uz to arī būtu gatava? Droši vien retorisks jautājums, turklāt - ne pa tēmu.
p.s.2. Un man ir viens lūgums krievu pusei. Ja ir tiešām vēlme uz savstarpēju sapratni, nevajag mēģināt pēdējos 20 gadus pagriezt kā pierādījumu tam, ka latvieši baigie štrunti, visu sačakarēja, tagad dodiet krieviem, mēs visu sakārtosim. Tāda pozīcija, pirmkārt, nav konstruktīva, otrkārt, tai nav reāla pamatojuma. Jā, nav te laimes zeme. Bet kuri no bijušā PSRS ir labāk nostrādājuši? Igauņi... kas vēl? Krievija? Nopietni? Tiešām, domājiet, ka krievu politiķi būtu izdarījuši kaut ko labāk? Ušakovs, jā, labi, talants, bet pārējie.. tādi paši vien kā laviešu viduvējie politiķi ir, tik citādāk izskatās... tāpat zagtu, grautu, melotu, stulbības vārītu, čakarētu un, ja būtu ES, tad cilvēki brauktu prom tā pat kā tagad. Ekonomiskā migrācija nav nekas neparasts un ārkārtējs. Cik UK būtu Krievijas krievu, ja varētu tik brīvi braukt kā mēs, angļi paliktu mazākumā ;)
Мы используем cookies-файлы, чтобы улучшить работу сайта и Ваше взаимодействие с ним. Если Вы продолжаете использовать этот сайт, вы даете IMHOCLUB разрешение на сбор и хранение cookies-файлов на вашем устройстве.
№516 Girts 00
→ Vadims Faļkovs,
04.06.2013
22:26
№510 Girts 00
→ Vadims Faļkovs,
04.06.2013
22:09
№495 Girts 00
→ Товарищ Иванов,
04.06.2013
21:34
№493 Girts 00
→ Юрий Янсон,
04.06.2013
21:21
№491 Girts 00
→ Товарищ Иванов,
04.06.2013
21:11
№490 Girts 00
→ Юрий Янсон,
04.06.2013
21:06
Jūs salīdziniet naftas un gāzes eksportētājvalstu IKP ar zemi, kur ir tikai koks... tas tā, kā angļi teiku, apples with oranges. Turklāt, ja IKP lielu daļu sastādīja resursi, tad, protams, ka tas krita mazāk un auga labāk - paskatieties naftas cenas un apjomu pieaugumu tajā pašā Kazastānā, bet naftas labumi parasti sliktāk pārdalās sabiedrībā, neproporcionāli maza daļa no tās iegūst vairāk. Nafta ir eksportējama prece visos laikos, atšķirībā no RAF vai VEF telefoniem... Turklāt, atcerieties, ka Latvijā bija visai liels īpatsvars ar militāro rūpniecību. Bet labi, tā nebūs auglīga diskusija, jo, jums tiešām būs mani ļoti grūti pārliecināt, ka Kazahstānā ir foršāk. Es tur pusgadu dzīvojos... Par Igauniju nestrīdos. Viņi gan tad, gan tagad visu dara par 20% gudrāk. Nezinu kā tas viņiem izdodas.
№472 Girts 00
→ Sergejs Vasiļjevs,
04.06.2013
19:43
№420 Girts 00
→ Lora Abarin,
04.06.2013
15:39
№418 Girts 00
→ Andrejs A,
04.06.2013
15:37
№415 Girts 00
→ Товарищ Иванов,
04.06.2013
15:24
№410 Girts 00
→ Lora Abarin,
04.06.2013
14:53
№408 Girts 00
→ Jevgeņijs Ivanovs,
04.06.2013
14:51
№407 Girts 00
→ Andrejs A,
04.06.2013
14:50
№398 Girts 00
→ Товарищ Иванов,
04.06.2013
14:01
№397 Girts 00
→ Lora Abarin,
04.06.2013
13:42
№395 Girts 00
→ Sergejs Vasiļjevs,
04.06.2013
13:31
№393 Girts 00
→ Юрий Янсон,
04.06.2013
13:21
№392 Girts 00
→ Jevgeņijs Ivanovs,
04.06.2013
13:17
№286 Girts 00
04.06.2013
05:50
Vispirms gribu atvainoties, ka rakstu latviski. Es piekrītu, ka pareizais tonis šeit, krievu valodas blogā, būtu rakstīt krieviski, bet, lai arī lasu un runāju bez problēmām, tomēr mana krievu rakstu valoda nav diez ko laba, tā teikt ar latīņu burtiem vēl kaut cik, bet tas tomēr ir nelasāmi... Tā kā piedodiet, ja variet, bet, ja nevariet, tad vienkārši ignorējiet :)
Vēl gribēju pateikties par šo blogu un arī visnotaļ sakarīgajiem komentāriem, šis ļauj mazliet ieskatīties otrā frontē :)
Bet nu par lietu. Principā, iespējams, var piekrist, ka šīs vēlēšanas ir zināma indikācija, ka Latvija mainās. Tomēr vai tas ir uz demokrātijas "normalizācijas" pusi varētu būt diez gan apšaubāmi, manuprāt. Lūk kāpēc.
1. Bija etnisks vai nebija etnisks balsojums?
Šī tēze, Ušakova izplatīta, šķiet sāk iesakņoties gan latviešos, gan krievos. Krievi priecājas, latvieši.. teiksim tā - ir mazliet pārsteigti. Tomēr, kā jau šeit komentāros daudzi ir norādījuši, šādam apgalvojumam pietrūkst pamatotu faktu. Par SC/GKR nobalsoja aptuveni 30% no balstiesīgajiem Rīgas vēlētajiem, kas ir pat mazāk cik ir krievvalodīgo vēlētāju Rīgā. Tā kā visdrīzāk runāt par nozīmīgu skaitu latviešu, kas ir nobalsojuši par SC/GKR mēs nevaram. Protams, ir daļa latviešu, kas nobalsoja - galu galā, gan Amerikam, gan Rozentālei, gan Turlajam un pat Šmitam ir kāda saujiņa savu vēlētaju, bet skaitliski tādu visdrīzāk nav daudz, un protams arī kādus etniski liberālāk noskaņotus latviešus Ušakovs pārliecināja. Bet nedomāju, ka šādu vēlētaju bija vairāk kā 10.000. Kas, skatoties uz kopējo bildi, nav daudz. Iespējams, tas ir labākais rezultāts līdz šim, bet tas nav arī nekas tāds, lai varētu zīmēt pozitīvu nākotni par etniskā jautājuma normalizāciju Latvijā.
Te es gribētu piebilst, ka, lai arī esmu no t.s. latviešu frontes, mani pat iepriecinātu tas, ka kādai partijai būtu izdevies panākt izteiktu neetnisku balsojumu. Jā, atzīšos, visus šos gadus esmu cerējis, ka tā būs kāda no vēsturiski latviskajām partijām, un tas, ka tas būtu SC būtu mazliet mazāk patīkami(un ne tik tik daudz etnisku apsvērumu dēļ, bet gan dēļ citiem SC trūkumiem), bet tomēr, tas būtu solis uz priekšu un tiešām varētu lolot cerības, ka kaut kas nedaudz normalizēsies. Tomēr šobrīt vairāk izskatās, ka viss iet kā reiz pretējā virzienā – krievu vēlētāji monolīti apvienojas vienā ļoti spēcīgā grupā, latvieši vēl svārstās pa kaktiem, bet pastāv visai reāla iespēja, ka notiksies vēl lielāka latvisko partiju konsolidācija… kas nav nav laba nākotnes perspektīva.
2. Vai tā ir sociāldemokrātijas uzvara?
Piekrītu, ka Latvijas sabiedrība, gan latvieši, gan krievi, ir vairāk sociāldemokrāti kā liberāļi vai konservatīvie (te es par ekonomisko ideoloģiju). Un jā, SC cenšas šo nišu paņemt, kura līdz šim ir relatīvi tukša bijusi.
Lai cik tas skaisti izskatītos, lai cik skaisti par to viņi nerunātu, pagaidām SC ir ļoti tālu no sociāldemokrātiskuma, tik vien kā tēzēs. Vai bezmaksas biļetēm ir kāds sakars ar sociāldemokrātiju? Tās godīgāk būtu saukt par sociālistisks populisms (kas pats par sevi nav nekas slikts un tā mēdz rīkoties politiķi visur). Sociāldemokrātija būtībā nozīmē to, ka tiek radīta sistēma, kurā cilvēkiem nav problēmu iegādāties vienu vai otru svarīgo pakalpojumu. Bet tas nav pārmetums - principā pašvaldību darbs nav vieta, kurā ir izteikti svarīga ideoloģija un kur var izteikti darboties vienas vai otras ideoloģijas ietvaros - ja pēc padarītā Rīgas Domē mēs uzskatam Ušakovu par sociāldemokrātu, tad arī republikānis Blūmbergs Ņjujorkā nav tālu no tā.
Un kā jau Jūs pats norādījāt - Latvijas vēlētāju izpratne par sociāldemokrātiju, iespējams, ir visai nosacīta un virspusēja. Tā kā nedomāju, ka var tā droši apgalvot, ka šajās vēlēšanās parādās sociāldemokrātisks kurss, bet drīzāk gudrs un prātīgs populisms, turklāt, es tiešām negribu teikt, ka tas ir kas ļoti slikts - populisms ir gandrīz jebkuras saprātīgas politikas sabiedrotais. Ir brīži, kad par populistiem kļūst gan Obama, gan Merkele, gan Putins.
3. Vai Vienotība tika sodīta par slikto valsts vadīšanu?
Visdrīzāk nē. Nekas dižs valsts vadīšanā nav mainījies no iepriekšējajām Saeimas vēlēšanām, arī latviešu novērtējums Dombrovskim nav īpaši mainījies. Tas, kas visdrīzāk šajās vēlēšanās nospēlēja galveno lomu ir divi faktori. Konkrētas personālijas un pilnīgi neveiksmīgais centrālais kampaņas akcents, neslēptais "Krievi nāk". Par personālijām ir daudz jau runāts un par to neizplūdīšu. “Krievi nāk” ir vēsturiski tipiska nacionālistu tēma, turklāt, tā nav pašvaldību tematika – atcerieties nacionāļu panākumus 2009.gada Rīgā? Tas, ka Vienotība paņēma šo akcentu, radīja situāciju, kurā daudziem latviešiem praktiski nebija no kā izvēlēties. Divi vienādi piedāvājumi, turklāt daudziem, pat varu apgalvot – vairākumam latviešu, tas nav temats, kurš uzrunā, jo īpaši pašvaldību vēlēšanās.
Ironiskākais ir tas, ka Vienotībai bija daži ļoti labi punkti, ar potenciālu arī vēlētājos (pat mazliet pasapņojot – arī daļā krievu), lietas, kuras tiešām Ušakova vadītajai domei ir pietrūcis vai tādas kuras var izdarīt labāk, turklāt, ne par korupciju, bet par investīcijām, par dotācijām mazturīgajiem, pensionāriem, skolēniem un vēl šis tas. Cik tas ir realizējams, tas ir cits stāsts. 2009.gadā Ušakovs jau uzvarēja ne jau ar konkrētiem solījumiem par konkrētām lietām, bet ar vairāk vai mazāk vispārīgām tēzēm. Tas ir tas, ko opozīcija var, viņi nevar saplānot precīzi detaļās, jo precīzi nepārzina visas iespējas.
Rezumējot, manuprāt, ar citiem līderiem un citu stratēģiju, Vienotība būtu pilnīgi droši saglabājusi iepriekšejās pozīcijas, tik varbūt ar nelielu kritumu dēļ zemākas aktivitātes latviešos (tai domājams ir vairāk kā viens skaidrojums, ne tikai Vienotības kampaņas kļūdas). Tagad daļa Vienotības vēlētāju vai nu neatnāca uz vēlēšanām, vai nu nobalsoja par Broku, kā par mazāko ļaunumu.
4. Vai notika balsojums par līderiem, nevis par sarakstiem? Protams, 110 tūkstoši Ušakova plusi un Brokas plusi par to liecina nešaubīgi.
Vai tas ir kas labs? Ļooooti diskutabls jautājums. Pašvaldību līmeni tas būtībā nav nekas slikts, bet ar valsts līmeni tur ir iespējamas nelaimes. Nenoliedzami tā ir visu atjaunotās Lativijas vēlēšanu problēma un nav nekas jauns, tik šoreiz daudz izteiktāk.
Vispirms – Ušakovs ir ļoti talantīgs politiķis un līderis (tas nenozīmē automātiski, ka izcils vadītājs – politiķis ir vispirms līderis, tātad tā ir komunikācijas prasme, ne vadīšanas). Tā teikt – tādi dzimst reizi simts gados, tuvējās valstīs varbūt tikai Putins kā politiķis viņu pārspēj (atkal uzsveru – kā politiķis, ne vadītajs). Tapēc nav brīnums, ka viņam cilvēki ir gatavi iet līdzi, kas pats par sevi arī nav nekas slikts. Līderi, kuriem seko pasaulē ir bijuši un būs. Turklāt, ir skaidrs, ka viņš strādā ilgermiņā – Rīgas mēra krēsls tādam talantam nevar būt pēdējā pietura politikā.
Tomēr, lai cik tas apbrīnojami neizsktītos, tas, ka viena liela vēlētaju grupa ar kopīgu identitāti, praktiski bez nozīmīgiem izņēmumiem seko vienam līderim, turklāt, ar visai izplūdušu politisko ideoloģiju (galu galā, lai visus apvienotu, tādu stingru nostāju daudzos jautājumos nevar ieņemt), to aizstājot ar identitātes pozicionējumu (lai arī netiešu), neko labu nesola. Tāda uzticība un sekošana var vest uz daļēji vai pilnīgi autoritāru pārvaldi.
Pasaulē nav daudz tādu piemēru, par kuriem, vismaz manā uzskatu sistēmā, es varētu teikt – jā, labi, tas +/- der - cilvēki dzīvo tiešām labi, valsts ir attīstīta un tas ir ilgtspējīgs modelis. Varbūt tikai Singapūra (lai gan personiskās brīvības ziņā, es diez vai tur gribētu dzīvot, tā teikt, nedod Dievs, tev tur papīrīts nejauši no kabatas izkritīs..). Dienvidkoreja un Taivāna neskaitās – tur nav bijusi viena līdera vadība, bet kaut kas līdzīgs kompartijām – vienas partijas sistēma ar savu iekšējo kārtību un kontroli. Un, piedodiet, bet ne Krieviju, ne Turciju, ne Irānu, ne Ungāriju, ne Venecuēlu pagaidām vēl galīgi nevaram nosaukt par ilgtermiņa un labklājības veiksmes stāstiem, vismaz attiecībā uz visu sabiedrību.
Protams, objektīvi nav nekāda pamata uzskatīt, ka Ušakovs tagad sadomāsies un kad tiks pie varas valstī (kas ir visai reāli pēc gadiem 5 vai 9), un tad aizies Erdogana ceļu. Tomēr, šāda nekritiska un bezierunu uzticība, es pat teiktu nedaudz akla sekošana, kādu viņš šobrīd bauda ir ļoti riskanta lieta – tur ir jābūt milzu iekšējam spēkam, lai nepadotos kārdinājumam.
Ja izrādīsies, ka viņš ir kas vairāk kā vienkārši talantīgs politiķis, bet izcils valstsvīrs – tāds, kas spēj ne tikai labi komunicēt, bet arī dzirdēt; tāds, kas tiešām spēj vest valsti un sabiedrību uz labāku nākotni, nevis tikai radīt tādu sajūtu mēdiju realitātē, tad domāju, ka nemaz nav tālu tas laiks, kad arī latvieši būtu gatavi par viņu balsot. Bet pasaules vēsturē, diemžēl, ir vairāk gadījumu, kad sanāk ne šis, ne tas. Ne to īsti labklājība, ne to īsti saticība.
Tas laikam arī viss. Ja nu kādam pietika pacietības izlasīt un arī pacensties saprast, tad paldies J
p.s. vēl maza piebilde par nacionālistiem. 20% nacionālistu jeb radikālāk noskaņotu etniskajos un nacionālās identitātes jautājumos ir gandrīz visās Austrumeiropas sabiedrības, dažās pat krietni vairāk (Gruzija, Balkāni anyone?). Arī krievu starpā ir tie pāši 20+%. Tā nav tikai latviešu nelaime, arī Jūsu.
Latviešu nostāju valodas un okupācijas jautājumos, kura ir visai monolīta gandrīz visos latviešos (vienmēr ir izņēmumi, protams), būtu nekorekti uzskatīt par nacionālisku radikālismu vai fašimu vai nacismu – jebkurai nācijai valoda un kopēja vēstures izpratne ir galvenais identitātes kodols. Tāpat kā Jums. Protams, tādas lietas var mainīties, vācieši šeit ir labs piemērs. Cita starpā, domāju, ka pēdējos piecpadsmit gados, vairums latviešu ir uzņēmuši kursu uz objektīvāku skatu uz savu vēsturi. Tādu jautājumu izlīdzinājumam ir jānāk no abām pusēm. Vai otra uz to arī būtu gatava? Droši vien retorisks jautājums, turklāt - ne pa tēmu.
p.s.2. Un man ir viens lūgums krievu pusei. Ja ir tiešām vēlme uz savstarpēju sapratni, nevajag mēģināt pēdējos 20 gadus pagriezt kā pierādījumu tam, ka latvieši baigie štrunti, visu sačakarēja, tagad dodiet krieviem, mēs visu sakārtosim. Tāda pozīcija, pirmkārt, nav konstruktīva, otrkārt, tai nav reāla pamatojuma. Jā, nav te laimes zeme. Bet kuri no bijušā PSRS ir labāk nostrādājuši? Igauņi... kas vēl? Krievija? Nopietni?
Tiešām, domājiet, ka krievu politiķi būtu izdarījuši kaut ko labāk? Ušakovs, jā, labi, talants, bet pārējie.. tādi paši vien kā laviešu viduvējie politiķi ir, tik citādāk izskatās... tāpat zagtu, grautu, melotu, stulbības vārītu, čakarētu un, ja būtu ES, tad cilvēki brauktu prom tā pat kā tagad. Ekonomiskā migrācija nav nekas neparasts un ārkārtējs. Cik UK būtu Krievijas krievu, ja varētu tik brīvi braukt kā mēs, angļi paliktu mazākumā ;)