Izlaižot ,pēc manām domām ,cūcību ,diskrimenējot latviešus ,dalot pareizos un nepareizos ,pēc dzīves vietas. Pie tam kuru ,viņi ,maigi izsakoties neizvēlējās ,atšķirībā no uz Ameriku aizbēgušiem . Arī no valsts drošibas puses skatoties ,nevarētu izdomāt lielāku muļķību ,lai apzināti ,vai neapzināti ,audzināt valsts robežās ,pēc skaita lielu ,uz apdalītu tiesību pamata apvainotu ,tātad ar laiku valdībai [ne Latvijai] naidīgu cilvēku grupu.
Valsts vīru un sievu divkosība ir acīm redzama. Šausminās par Staļina peportācijām un vienlaicīgi deportētajiem ,Krievijā izdzīvojušajiem latviešiem lidz dubultpilsonību. Liedz saviem tautiešiem ,norādot tiem savu vietu. Šķirojam pēc etnosa ,vecāku pilsonības ,tad tagad vēl pēc dzīves vietas. Skaldi un valdi.
Piedāvājam ,visiem interesentiem ,Nacionālā TV, diskusiju par satversmes ,nepieciešamajiem grozījumiem Latvijas ekonomikas attīstībai. Tautas vēlēts prezidents Pāreja uz prezidentālu valsti Tā ka augstāk minētie pasākumi ,pie nelabvēlīgiem
apstākļiem ,var novest pie diktatūras ,trešais ,nepieciešamais solis ir . vēlēšanu likuma atjaunošana atbilstoši Latvijas brīvvalsts ,1922 gada satversmei. Jeb kura ,vismaz 100 pilsoņu liela biedrība ,organizācija ,vai kopa ,arī partijas,var iesniegt deputātu kandidātu sarakstu. Vēletājs var balsot par sarakstu ,vai konkrētam personām ,svītrojot sev nevēlamās. Kā arī veidot savu sarakstu ,svītrojot no visiem sarakstiem sev nevēlamos ,atstājot vēlamos. 5% un jebkuru citu barjeru ,pilnīga atcelšana ,ar to garantējot ,jebkuras minoritātes pārstāvniecības saeimā ,kā piemēram līvu, iespēju, Edvīns Puķe
Mērķi: 1. Vēlēšanu un pavalstnieku likumu atjaunošanu atbilstoši 1922.gada Satversmei. 2 Latvijā dzīvojošo etnisko kopienu apziņas celšana,to integrēšana un apvienošana Latvijas nācijā. 3. Valsts pārvaldes un nodokļu politikas lietderības analīze, šodien un vēsturiskā plaksnē un attiecīgo reformu izstrāde. 4. Starptautiskā , starpkontinetālā tranzīta " TILTS " projekta attīstība Latvijā. Preču ,enerģetikas , finansu, tūrisma un citi Latvijas Valstij izdevīgi tranzīta veidi. Biedrības nosaukums ir Biedrība Ceturtā Atmoda
Manifest
pamatprincipi ir skaidri formulēti partijas Manifestā, kas, kopš kustības dibināšanas 1990. gadā, nav zaudējis savu aktualitāti. Mēs, kā vienīgie, ne par matu neesam mainījuši mūsu pieeju saimniecisko un politisko jautājumu nostādnēs. Joprojām mūsu pamattēze ir: "Par tiesisku Latviju!" Lielākā daļa no Latvijas saimnieciskajām un politiskajām neveiksmēm ir saistītas ar jebkura līmeņa birokrāta, vēl joprojām spēkā esošo padomju likumu nodrošināto, nesodāmību un visatļautību. Par tiesisku valsti varēsim runāt tikai tad, kad pie tiesas, pirmā kārtā, tiks saukti miljonu izšķērdētāji, izsaimniekotāji un krāpnieki, kas atrodami visos valsts varas līmeņos, un katru no mums policija un tiesa aizstāvēs pret krāpniekiem, zagļiem un laupītājiem un norobežos no ierēdņu patvaļas. Mēs kategoriski prasām visu rangu vadītāju personīgo materiālo atbildību par zaudējumiem, kas radušies viņu nemākulības, nolaidības vai ļaunprātības dēļ, atbilstoši Latvijas Brīvvalsts likumiem. Jebkurā valsts pārvaldes līmenī mēs esam par pilnīgu atklātību, kā arī jāatjauno atklātas Ministru Kabineta sēdes. Katram pilsonim jādod iespēja iepazīties par katru izlietoto nodokļu maksātāju santīmu. Mūsu partijas pamatpienākums ir stāties pretī valsts varas institūciju un ierēdņu armijas centieniem palielināt savu varu un labklājību uz indivīda tiesību un dzīves līmeņa samazināšanas rēķina. Mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai katrs Latvijas pavalstnieks apzinātos un arī prasītu, lai izpildvara pirmā kārtā rūpējas par katra Latvijas iedzīvotāja cilvēka pamattiesību, kas noteiktas ar Latvijas Satversmi, nelokāmu aizstāvību. Svēts un neaizskarams ir cilvēka īpašums, tai skaitā uz zemi! Visas atkāpes no Latvijas Civīllikuma, neatkarīgi no institūcijas, kas to ir pieļāvušas, ir kvalificējamas kā civīltiesisks pārkāpums un attiecīgi sodāms. Jāīsteno jau sen ieplānotā tiesu reforma un jāatbrīvo Latvijas tiesu sistēma no padomiskajiem kodeksiem un saimnieciskās tiesas, kas pēc būtības kalpo nomenklatūras un ierēdniecības nesodāmības nodrošināšanai. Patreizējā Latvijas Civīllikuma un padomisko likumkodeksu sakrustošana radījusi ideālu augsni visu rangu noziedznieku izaugsmei. Mēs paturam sev tiesības rīkoties pēc savas sirdsapziņas un Latvijas Brīvvalsts likumiem un aicinām visus Latvijas iedzīvotājus nepakļauties rīkojumiem un noteikumiem, kas ir pretrunā ar atjaunoto Latvijas Satversmi un Civīllikumu, jo šie likumi ir jāievēro visiem. Nepieciešama radikāla nodokļu samazināšana. Vismaz uz 5 gadiem jānosaka nepārsniedzama augšējā kopējo nodokļu robeža 20% apmērā, izslēdzot vairākkārtējo aplikšanu ar nodokli. Par pašu svarīgāko morāli tiesisko pamatu mēs uzskatām paaudžu pienākumu svētu un bezierunu izpildi - vidējai paaudzei jāaprūpē savi vecāki un bērni. Neatkarīgi no ienākuma veida valsts kasē pirmā kārtā apmaksājami izdevumi pensionāriem, otrā kārtā visi izdevumi, kas saistīti ar bērniem un jauniešiem un tikai pēc tam var tikt apmierinātas pārējās vajadzības. Pēdējie naudas saņemšanas rindā jānoliek valdība un parlaments. Tikai šādā veidā varēs nodrošināt pienācīgu taupību un saimniecisku valdības rīcību. Valsts pārvaldes institūcijas drīkst veidot un uzturēt vienīgi no esošajiem ienākumiem nevis plānot nodokļus pēc to pieprasījuma. Jāatjauno no budžeta nefinansētas pašpārvaldes formas, kā piemēram, Lauksaimniecības kamera, kurai pakāpeniski var nodot valsts institūciju funkcijas, ievērojami atslogojot valsts budžetu. Mēs prasām ievērot maksimālu taupību valsts pārvaldes izdevumos. Mēs, ar jūsu atbalstu, centīsimies panākt ātru un radikālu, no budžeta līdzekļiem, algoto darbinieku un nesamērīgi daudzo iestāžu skaita samazināšanu līdz pirmskara līmenim, atbilstoši iedzīvotāju skaitam. Daudzu, par iestādēm pārvērsto, dzīvokļu atgriešanu dzīvojamā fondā, kas jūtami atvieglos dzīvokļu problēmu. Pašpārvaldei jānodod plašas pilnvaras, samazinot centrālās pārvaldes tiesības. Pašpārvaldei jānodod primārie nodokļu iekasēšanas pienākumi un tiesības rīkoties pašiem ar viņiem pienākošos līdzekļu daļu, it sevišķi sociālās aprūpes jautājumos, pēc principa, ka atlikums nomaksājams centram, nevis otrādi. Par pirmo un galveno uzdevumu mēs sev stādām - parādīt to Latvijas likumu spēku, kas dod iespēju pasargāties no visiem, kas jūs cenšas izmantot un ierobežot. Mēs neesam kļuvuši par lobistiem kādiem sponsoriem, neesam izmantojuši nevienu santīmu nodokļu maksātāju naudas un tāpēc varam brīvi turēties pie saviem uzskatiem, ko arī novēlam jebkuram Latvijas pavalstniekam. ATJAUNOŠANU ATBILSTOŠI 1922 gada 18 novembra SATVERSMEI. Apbalvojumi Augstākais apbalvojums vēl stāv priekšā - plaukstoša ,demokrātiska ,tiesiska un brīva LATVIJAS REPUBLIKA .
Kak imeno mozno sprosit u čeloveka ,kotoryj eto znajet ne po naslyske a kak živoj svidetel ,togo vremeni ,izvestnogo učionogo Johana Danos,
Prilagaju ,jevo rzamyslenija na etu temu.
A cto do otzyva deputatov. Ne tak odnostoronne eto po suti.
Po ideje , izbrannyj ,vo istenu demokraticeskim sposobom deputat dolzen byt nezavisim ,ctomy nezavisimo mog ostajivat interesy svojih izbiratelej. Vkliučaja mehanizm otzyva ,dajom v ruki ,vozmoznym oponentam v pravitelstve ,etogodeputata okazatna jevo davlenije iz vne. Putiom daže nebolsih deneg ,konkurecija mozet otozvat sebe mešajuščego dputata. To jest otzovut jevo ,sovsem ne tekto za nevo golosovali.
Vami upomianutyje SMI ,oplata truda regulirujetsa avtomaticeski ,blagodaria demokratičeskomu parlamentu v kotorom net mističeskih organizacij ,kak koalicija i koalīcijas padome. Jesli kto to popytajets protalkivat necelesoobraznyje resenija ,ostalnyje dolžny eto ne pozvolit,
Es nezinu cik dziļi jūs iedziļinaties problēmā, kas gan tiešā veidā iespaido jūsu pārticību, komfortu, brīva cilvēka apziņu,u.t.t. kuru nosaka valsts vispārējais politiski- ekonomiskais stāvoklis un process. Pārsvarā cilvēks norobežojas no norisēm kas gan vistiešākā veidā skar viņa dzīvi, bet kuras ietekmēt tam nav ne receptes ne arī rīcibspēja. Zināms pozitīv effekts tomēr var rasties, ja cilvēki tiek iepazīstināti ar valsts pārvaldes patieso seju un meklēt racionālas metodes atbrīvoties no nepārtraukti augošās varas patvaļas. Es te nedodu recepti pārmaiņām un neko nesolu, bet mēģinu kaut par vienu soli tuvoties racionāqlai rīcībai, dodot priekšroku evolucionāriem,satversmes rāmjos iespējamiem risinājumiem. Lai pie tiem nonāktu jāsaprot šo mūsdienu absurdo politisko lēmumu neapšaubamā loģika. Tās pamats ir - valsts aparata pašuzturēšanas izaugsmes un varas veicināšana.
Ar parādītajiem autentiskajiem tekstiem, kuri katram ir pieejami, bet kuros reti kād ieskatās, var redzēt patieso valdības būtību. Tā izmisīgi cenšas reglamentēt katru sava pavalstnieka soli, un reglamentētāju un kontrolieru skaits pieaug geometriskā progresijā, apsteidzot ražošanas tehnoloģisko progresu, kas stap citu ir par pamatu ne tikai mūsu, bet arī eiropas krīzēm. Latvijas fenomēns ir lēcienveidīgais birokrātijas pieaugums katras politiskas varas maiņas rezultātā.
Patiesā valdības darbības seja atklājas pārskatot pieņemtos likumus un MK rīkojumus, kuri pārsvarā darbojas pretēji STRUKTURĀLO reformu solījumiem un ministriju budžeta griezieni pārsvarā samazina PAKALPOJUMUS, tikpat kā neskarot pašu birokrātijas patēriņus.
Mans sapnis ir 1922.g. satversme, kurā iespēja uzkundzēties bija nesalīdzināmi mazāka. Bet tā ir pavisam citas diskusijas problēma
Ar ko nodarbojas valdība, skatīt pielikumu.
It sevišķi par sūdiem. Cik maksāja šis garadarbs un cik no visiem 100 000 mēslu krāvējim tiks pārbaudīti kaut tikai 1% zemnieku jāpārbauda tie ir vismaz 1000 zemnieki. Lai vienu zemnieku pārbaudītu ir vajadzīga 1 kontroliera +1 policista darba diena, nerēķinot vēl ar pārējo papīru kaudzi soda piešķiršanai u.t.t. Cik štata vietas pārbaudītāju vajag, un kāds visa šī notekuma radīšana pieņemšanas izziņošanas un kontroles ekonomiskais effekts. Cik viss tas izmaksā un kāds papildu ienākums no tā ir nodokļa maksātājam? Šis ir tikai viens no tūkstošiem nevienam nevajadzīgajiem likumiem un noteikumiem, kas nedod nekādu labumu, bet gan izšķērdē neaptveramu nodokļu maksātājiem atsavināto naudu un iznieko tautas cilvēku darba resursus.
Bet pats būtiskākais ir visa šī un neskaitāmu citu noteikuma radīšanas procesā. Jebkurš zemnieks pats rūpējas lai mēslojums nonāk tīruma augsne un viņam personīgi rodās rodās zaudējumi no neeffektīvas mēslu izmantošanas, kas daudzkārt pārsniedz videi nodarīto kaitējumu. Visi šie noteikumi ir pats par sevi zināmu patiesību izklāsts ko zemnieks pat agrīnos klaušu laikos pildija bez barona vagaru kontroles. Neesam vairs kolhozu vergi, kam par katru soli jāatskaitās brigadieram!!! Un ne dzimtscilveki, par kuriem mūs grib pārvērst
Un galvenais kam vajadzīgas šīs spēlītes par atkal jaunu ikdienas darbu reglamentēšanu un cītīgo terminoloijas murgojumu, vai tad zemnieks kā arī jebkura darba darītājs ir totāls idiots un neba viņs iepazīsies ar visiem viņu skarošiem noteikumiem. Tad laika strādāšanai nebūtu. Bet viens gan ir skaidrs: no izlases veiktajām pārbaudēm var ietecēt naudas straumīte valsts(prēmiju veidā arī kontrolieru ) kabatās.Tāpat nodrošinātas siltas vietiņas.
Johans Danos
piemēram:
2011.gada Noteikumi
Nr. …
Rīgā (prot.Nr.
§.)
Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija
noteikumos Nr.628 “Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai
dzīvnieku novietnēs”
Izdoti saskaņā ar likuma
"Par piesārņojumu"
24.2 panta
otro daļu
Izdarīt Ministru kabineta
2004.gada 27.jūlija noteikumos Nr.628 “Īpašās vides prasības piesārņojošo
darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” (Latvijas Vēstnesis 2004, 120.nr.,
159.nr., 2007, 72.nr., 2008, 167.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt visā noteikumu
projektā vārdu „šķidrmēsli” ar vārdiem „šķidrie kūtsmēsli”.
2. Izteikt noteikumu
3.punktu šādā redakcijā:
„3.
Noteikumos lietoti šādi termini:
3.1. kūtsmēsli – lauksaimniecības dzīvnieku izdalījumi
(tvirtie ekskrementi un urīns), kas uzkrāti ar pakaišu, lopbarības palieku un
ūdens piejaukumu vai bez tā, tostarp pārstrādātā veidā;
3.1.1.
pakaišu kūtsmēsli – kūtsmēsli ar pakaišu un lopbarības palieku piejaukumu.
Sausnas saturs vairāk par 15 procentiem;
3.1.2.
pusšķidrie kūtsmēsli – kūtsmēsli ar pakaišu, lopbarības palieku vai ūdens
piejaukumu. Sausnas saturs no 10 līdz 15 procentiem;
3.1.3.
šķidrie kūtsmēsli – kūtsmēsli ar ūdens piejaukumu. Sausnas saturs no 2 līdz
10 procentiem;
3.1.4.
virca – lauksaimniecības dzīvnieku šķidrie izdalījumi un šķidrums, kas izplūst
no pakaišu kūtsmēsliem;
3.2.
skābbarības sula – šķidrums, kas izplūst no skābbarības tās sagatavošanas un
uzglabāšanas laikā;
3.3.
dzīvnieku novietne – lauksaimniecības dzīvnieku mītne vai laidars, tostarp
nepieciešamās palīgtelpas un palīgbūves;
3.4.
dziļā kūts – dzīvnieku mītne, kurā pakaišu kūtsmēslus uzkrāj turpat kūtī un
izvāc periodiski;
3.5.
kūtsmēslu krātuve – dzīvnieku novietnes palīgbūve (speciāli aprīkota vieta)
kūtsmēslu uzkrāšanai līdz to izlietošanai lauku mēslošanai vai citiem nolūkiem;
3.6.
lagūnas tipa kūtsmēslu krātuve (lagūna) – kūtsmēslu krātuves veids, kam
raksturīga pusiedziļinātas vai iedziļinātas būvbedres forma, tās sienas un
pamatne ir veidotas no ūdensnecaurlaidīga materiāla.”
3. Svītrot noteikumu 4.4.apakšpunktu.
4. Izteikt noteikumu
5.punktu šādā redakcijā.
„5. Pieļaujama pakaišu
kūtsmēslu (izņemot putnu mēslu) pagaidu uzglabāšana uz lauka, ievērojot šādas
prasības:
5.1. pakaišu kūtsmēsliem,
kurus paredzēts uzglabāt kaudzē uz lauka, nodrošina tādu sausnas saturu (ne
mazāk kā 25 procentus),lai tos
var sakraut kaudzē un no tiem neplūst virca;
5.2. pakaišu kūtsmēslu
daudzums kaudzē uz lauka atbilst vienā gadā
attiecīgajā laukā iestrādājamam kūtsmēslu apjomam;
5.3. pakaišu kūtsmēslus
atļauts uzglabāt kaudzē uz lauka ne ilgāk par 10 mēnešiem;
5.4. kaudzi veido vietās,
kur lauka reljefs nesekmē virszemes noteces veidošanos un noplūdi;
5.5. kaudzi novieto ne tuvāk
par 50 m no ūdensteces, ūenstilpes un no akas, kurā tiek ņemts ūdens
mājsaimniecībai, 10 m no ūdensnoteces (strauta, grāvja un meliorācijas grāvja)
krotes, 20 m no meliorācijas būvēm;
5.6. pirms kaudzes veidošanas ierīko absorbējoša materiāla
(salmu, kūdras) pamatni, lai tā spētu uztvert kūtsmēslos esošo šķidrumu un
pasargātu no šķidruma noteces. Kaudzi nosedz ar absorbējoša materiāla
aizsargslāni, lai aizkavētu gaistošo vielu iztvaikošanu.”
5. Izteikt noteikumu 6.punkta ievaddaļu un 6.1.apakšpunktu šādā
redakcijā:
„6. Pakaišu kūtsmēslu, šķidro un pusšķidro kūtsmēslu, kā arī
skābbarības sulas uzglabāšanai ir noteiktas šādas prasības:
6.1. dzīvnieku novietnē radīto pakaišu kūtsmēslu krātuves
tilpums nodrošina to uzkrāšanu vismaz sešus mēnešus. Šķidro un pusšķidro
kūtsmēslu krātuves tilpums nodrošina to uzkrāšanu vismaz septiņus mēnešus;”
6. Svītrot noteikumu
7.7.apakšpunktu.
7. Izteikt noteikumu
8.punktu šādā redakcijā:
„8. Kūtsmēslus izmanto
saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no
lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem.”
8. Izteikt 9.1.apakšpunktu
šādā redakcija:
„9.1. šķidro un pusšķidro kūtsmēslu un vircas krātuves var būt
slēgta tipa vai nosegtas ar jumtu vai ar pastāvīgu dabisku vai mākslīgu peldošu
segslāni, kas samazina iztvaikošanu. Peldošais segslānis nosedz krātuves virsmu
nepārtraukti, un, ja nepieciešams, to papildina;”
9. Papildināt noteikumus ar 9.3.apakšpunktu
šādā redakcijā:
„9.3. uzkrājot šķidros un
pusšķidros kūtsmēslus lagūnas tipa krātuvē:
9.3.1. krātuves pamatnes
līmenis ir vismaz 20 cm virs maksimālā gruntsūdens līmeņa;
9.3.2. krātuves pamatni un
sienas hermetizē ar speciālu ūdensnecaurlaidīgu materiālu, kurš paredzēts
šķidro un pusšķidro kūtsmēslu uzglabāšanai un kura malas nostiprina krātuves
augšmalā;
Razumejetsa ,poka oba bosiora po komande sudji bjut drug drugu mordu ,sudje necego ne grozit. Poka golovy raspuhnut do nuznoj kondiciji i obem staranam ne [rijdot v graspuhseju golovu osčaja mysl ," sudju na mylo"
Pravilno ,konecno pologajetsa. Tak ze togda pologojetsa ,jesli celovek trudilsia vsiu zizn proizvodia produkt ili predostavliaja uslugu i ne sidel na seje u gosudarstva.
Circene i jej podobnyje v ramkah sistemy partokratiji ,mogut selat cto im v golovu vzbrediot ,poskolku za nih otvetsvnnost nesiot partija i krugovaja poruka.
Net ne idealnyh liudej ili negodiajem ne razdajutsa.
Te ili innyje obstojatelstva ,delajut ,odnogo bolse ,drugovo mense takim ,ili siakim.
Vspomnim vremena Sojuza. Vse kto mog ,voroval i eto ne bylo pozorno ,da skorej počiotno. Tak skazat čelovek umejet krutitsa. Ja už pro vojnu i tiurmu ne govoriu ,gde človek meniajetsa poroj do ne uznavajemosti.
A vsio ja k tomu ,cto nado vernut te uslovija ,gde suščestvovala ne partijnaja ,a licnaja otvetstvenosc i necelesoobraznost dejsvij ili otkrovennoke vreditelstvo nerzia skryt pod populizmom ob gosudarstvennyh interesah
Ja k tomu ,čto perevort ,razumejetsa byl protivozakonnym i v slučaje ne udači Ulmanis po zakonu ,by poplatilsia golovoj. No nesmotria na eti sdijanijakonstituciju ne tronul.
Naši že ,iskoverkali osnovnoj zakon i teper o niom že vrode pekutsa.
A v nosu kovyriat zaprescajet ,gostka liudej dorvavsihsia do vlasti....
Ne skažut ,trudno predstavit segodnia ,no popytajemsia ,čto ministry tože NAŠI i rabotajut na nas ,na gosudarstvo. I što horošo gosudarstvu ,horošo nam i naoborot.
I vovse eto ne utopija
Opiat že jedinstvennym regulirujusčim mehanizmom ,javliajeta ,te že demokratičeskije vybory. Kotoryje ne daju činovņečestvu prinimat ne celesoobraznyje rešenija. Vrut. Net populiarnyh ili ne populiarnyh rešenij ,jest celesoobranyje i ne.Vezde i vsiudu ROI return of investment.
Jesli človek polovinu ili vsiu žizn prosuščestvoval na posobije po bezrabotice socialnyje polagajutsa?
A ne prošče i pravilnej ,by bylo ne sozdavat novuju sistemu ,s neizvestnym rezultatom ,a vernut tu demokratiju ,kotoraja byla i prekrasno rabotala v Latviji ?
Ja imeju v vidu konstituciju 1922 goda. S zakonom o vyborah ,poddanastve itd.
Prosto ne nasol kirilicy ,da i ne umeju jej v kompe polzovatsa ,
Koroče vsio delo v odnom slove ,kak s zapitoj v fraze "kaznic ,pomilovat nerzia".
Eto slovo "partijas" ,kotorogo v nasej konstituciji ne bylo. Daze Karlis Ulmanis soversil gosudarstvennyj perevort ,no konstituciji ne posmel kosnutsa. Za to u deputatov verhovnogo soveta, ruka ne drognula. Zdelav čistku i pereimenuja jego v sejm ,vzialis za fundament SATVERSME ,o kotorym sejcas tak pekutsa.
V vedia v zakon o golosovaniji slovo "partijas" ,prakticeski zapretilui liubym drugim organizacijam ili grupam podavat spiski kandidatov. Ustanoviv 4% ,potom 5% barjer ,otodvinuli ot vlasti vse mensynstva i konkurirujusčije partiji Potom uže delo tehniki. Za raneje ,čerez svoji SMI ,oglosit ,kakaja partija vozmiot i kakaja net 5% barjer. Takim obrozom otodvinuv "zakonno"
konkurenciju ot SMI ,v odnočiasije vysylja v massy posyl:
" Mol za etih ne stojit golosovat ,prosto poteriajete svoj golos"
Tak nasa Latvijskaja demokratija ,prevratilas v "partokratičeskuju huntu".
Ne ogovorilsia i gotov pojasnit:
Takže kak riadovyje členy partiji ,praktičeski nečego ne rešajut ,tak i za podniatije ruk v sejmie ,rešajut 3 do max. 7 čelovek. Do ostalnyh deputatov ,komandu ,kak golosovat dovodiat bukvalno - palcem pered každym golosovanijem. V liubom tolkovom slovare najdiote oboznačenije takovoj sistemy ,kak hunta.
Minimum ,každyje 4 goda vybory i proishodit očerednaja rokirovka. Preveduščih ustrojennyh činovnikov v tioplyh mestah uvolit trudno ,ili nerzia. No svojih novyh spodviznikov i druzej sponsorov ustrajivat nado. Tak ,každyje 4 goda ,sejčas i čašče razrostajetsa upravlenčeskij aparat. Načinajet ne hvatat ,po prostu na vsio deneg ,s nalogov ,zanimajut ,pod procent na storone za sčiot buduščih nalogov [ne otkudo] i prodažy gos imusčestva ,kotoroje ostalos.
Kak avtor spravedlivo zametil ,otvetstvennosti net ,ona političeskaja. Eto tak že "blagodoria" sisteme partokratiji.
Konstitucija 1922 goda byla odna iz lutših konstitucij v mirovom maštabe. Očen shoža s segodniašnej v Švejcariji. I žyli by pripivajuči ,kak v Švejcariji ,jesli by koje kto vsio ne ispoganil.
K stati i vopros o 0 graždanstve ,by segodnia ne podnialsia ,ostaviv v sile staryj zakon o poddanstve. S referendumom takže ne bylo by problem ,da i dumaju nuždy v niom nebylo. Poskolku v parlamente zasedali by 100 nezavisimyh ot rukovodstva partij ,sponsorv itd deputatov ,otvečavših tolko pered svojim izbiratelem.
Olimpijskimi čempionami stanoviatsa ,pri naličiji tysiač sportplošciadok vo dvorah ,stadionov ,vybora i otseva. Nas rešili dvuh osnovnyh prav. Pravo golosovat i byt izbrannymi.
Možem vybirat ,pereberaja tolko v teh spiskah, kotoryje nam podsunuli partiji.
Ne možem byt daže kandidatom ,s ne poniatnym očerednym nomerom ,jesli nas ne vydvinet i odobrit ,rukovodstvo partiji. Točka.
A kak bylo horošo.
Liubyje 100 poddannyh mogli podat spisok kandidatov ,liubogj čislennosti i v ne zavisimosti ot partijnoj li seksualnoj prinadležnosti.
Poddanyje mogli golosovat za liuboj ,ves spisok ili konretnogo kandidata v niom. Mogli sostavit svoj spisok ,vyčiorkivaje vseh sebe ne ugodnyh ,iz vseh spiskov ,ostaviv dostojnyh. Tōčka.
V nacionalnyje cennosti priobretajut svojo istenoje značenije - gosudarstvennyje.
Lojalnost k gosudarstvu -poddanym jego ,ne podmeniajut na lojalnost pravleniju partiji.
Vsio i vsia merejetsa odnim aršinom - celesoobraznostju.
To jest ne važno . čego nam ne nehvatajet ,a mozem li my eto sebe pozvolit ,na skolko eto celesoobrazno i v kakoj očeriodnosti oplačivajemo?
Jesli ne uslažniaja ,to na primer : pensiji ,zdravohromenije,obrazovanije i podderžka poriadka oplačivajemy v pervuju ,ne osporimuju očered iz osnovnogo biudžeta.
Vsio što ostajotsa ,vnimaja k celesoobraznosti ,potom i ne vlezaja v dolgi a otkladyvaja.
Jesli služba gos dohodov nam obhoditsa ,na primer v 2 000 000 LVL,to v rezultate jejo dejtelnosti nam v karman dolžno upast minimum analogičnaja summa. A želatelno koeficent mogl by byt 1 : 2
Nado sčitat no dumaju čto malyje predprijatija ,s oborotom do 25 000 LVL v god ,nado osvobodit ot kakih libo nalogov ,poskolku ,uveren čto vzymanije i administrirovanije etih nalogov obhodetsa dorože ,postuplenij ot nih.
Jedinstvennyj ,legetimnyj vyhod iz položenija - putiom referenduma vernut zakon o vyborah sootvetstujuščij kontituciji Latviji 1922 goda i tyt neobhodima širokaja obsčestvennaja diskusija.
Viss jaunais un labais ir parasti labi aizmirsts labais, vecais. Ja mums-Latvijai ,jau bija ,praktiski, ideāli funkcionējoša demokrātija ,vēlēšanu likums ,tad kapēc jāmēģina kāpt uz jauniem grābekļiem? J
a ,referendums par tautas daļai svarīgu jautājumu ,izmaksā tik pat cik dzīvoklis ex prezidentam un kāds saka ,ka tas ir dārgi ,ko nu vairāk? Gan viens ,gan otrs tiek apmaksāts par tautas nopelnīto naudu .Pelnošo daļu ,nerunāju par ierēdniecības liekēžiem. Vai nu visas vēlēšanas Latvijā līdz šim ir bijušas neleģetīmas [netika notariāli apstiprināts balsojms] ,vai nu ir jāatceļ prasība ,referenduma parakstus ,par papildus ,pašu naudu apstiprināt notariāli. Ja nav skaidrs par ko ir runa ,tad parasti runa ir par naudu. Referenduma rīkošanas sarežģīšana ,padarot par praktiski neiespējamu ir cieši saistīta ar vēlēšanu likuma atjaunošanu. Jo juridiski ,tikai caur referendumu panākama un to nu, varas partokrātijas kliķe nekādi negtrib pieļaut. Tad sabrūk visa partokrātijas izveidotā varas piramīda. Iedomāsimies parlamentu ,kurš nepakļaujas partiju vadības diktātam un tad jau ir viena ,alga atklāts vai aizklāts balsojums. Tad deputāts pats gribēs lai vēlētājs redz kā tas ir balsojis ,lai to ievēlētu saeimā atkal. Tur pretī patreizējā sistēmā, atklāts balsojums spiež balsot atbilstoši partijas disciplīnai ,neatkarīgi no paša viedokļa par vēlētāju interesēm. Par referenduma ierosināšanas paraksta apstiprinājumu var lietot ,pie bankas piesaistītu sistēmu mana balss ,bet kam nav, ne kartes ne interneta ,var ienākt bankā un pārskaitīt ,piemēram 10 santīmus uz bērnu namu labdarības fondu. Kas arī būtu paraksta leģitīms apstiprinājums. Visu var it vienkārš izdarīt ,bet bez nopietna sabiedrības spiediena vara to nedarīs.Tad kad viņi redzēs ,ka tas jau ir neizbēgami ,redzēsim bariem "jauno revolucionāru" ,"Lietussargu revolūcijas" stilā.
Prosu menia izvenit ,net kirilicy v komjutore.V sluceje kakih libo nejasnostej ,otvecu na liubyje voprosy
Ja apmaldās mežā,vienīgā iespēja ir atgriezties uz to vietu ,kur viss bija skaidrs un sākt iet no jauna.
Lai saprast ,ka esam apmaldījusis atliek atskatīties uz pēdējām vēlēšanām.
Tauta [gan pēc tās pašas nomenklatūras komandas] ar "pompu" atlaida valdību.
Rezultātā valsti pārvalda tā pati partija ,kas iepriekš ,lai gan ieguva tikai trešo vietu ,apšaubām godīguma vēlēšanās. Pateicoties tai pašai partokrātijas sistēmai ,visvairāk svītrotie kandidāti [piem .Sondore Kukule] tik un tā nonāk pie varas un līdzekļu sadales.
Patlaban tiek populistiski spriests par deputātu skaita samazināšanu .
Deputātu algas sastāda niecīgu procentu no pašvaldību budžeta un to skaits ir niecīgs pret pārejo pašvaldības štatu ,kuru neviens netaisās samazināt ,bet tas tikai aug ar katrām vēlēšanām. Iepriekšējas vēlēšanās ,partija- uzvarētāja , palielināja štatu ,ieliekot tur savus cilvēkus un viņus nav tik viegli atlaist . Jo viņus aizsargā likums. Rezultātā tiek palielināts štats un izdevumi, vismaz, katrus četrus gadus.
Pēc loģikas ,pie partokrātijas sistēmas ,deputātu skaitu var samazināt ,līdz kādiem diviem ,trim. Vai precīzāk ,atstājot tikai partiju "īkšķa komandierus" ,kuri norādija ,pārējiem partijas deputātiem ,kā balsot. Pāris desmit balsošanas pogu apvienošanu vienā neprasītu lielus izdevumus ,bet vismaz tiktu atsegta patiesība ,ka dzīvojam autoritāri pārvalītā valstī. Tālāka "vienošanās" uz ko aicina Vienotība ,novestu pie "vienotai kompartijai" līdzīga veidojuma ,bet vēl sliktāk ,jo nepieļauj bez parejisko kandidātu kandidēšanu.
Reāli vērtējot ,praktiskas iespējas izmainīt vēlēšanu likumu ir jāsaprot ,ka drīzāk ir reāli sasaukt jaunu Satversmes sapulci un sākt visu no nulles.
Tāpēc piedāvāju atjaunot ,to demokrātiju ,kura vēl nesen mums bija ,ejot referenduma ceļu.
Latvijā no 1914-1922 bija demokrātija ,ko atjaunoja 6 jūlijā 1993 gadā ,lai grozot pārvērstu par esošo veidojumu.
Lai kā ,nu kurš to nenosauktu.
Iespējams ,tā nav pilnīga un uzlabojama ,bet vispirms ,tā ir jāatjauno.
Mīts par sašķelto un rīcības nespējīgo saeimu 1914-1922 bija vajadzīgs Ulmanim ,apvērsuma attaisnošanai. Pieejamie fakti par ,pirms apvērsuma apspriestajiem un pieņemtajiem lēmumiem ,gan runā ko citu.
Jebkurai varai ,līdz ar tās izdevumiem ir tieksme augt un monopolizēt to.
Vienīgā iespēja ierobežot šo procesu ir patiesi demokrātiskas vēlēšanas ,kuras nodrošināja 1922 gada konstitūcija ,viena no labākajām ,tā laika Eiropā un tik līdzīga Šveices uz kuras dzīves līmeni ,mēs varētu sākt kustību ,atjaunojot SATVERSMI.
Politiskais bizness un valsts nozagšana Satversmes 102. pantā rakstīts: „Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.” Tā arī vienīgā vieta Satversmē, kurā minētas politiskās partijas. Savukārt 9. pantā noteikts: „Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.” Tātad nekur nav teikts, ka šim ievēlētajam pilsonim jābūt kādas politiskas partijas biedram vai jābūt ierakstītam kādas partijas vēlēšanu sarakstā. Tomēr realitātē jau kopš 5. Saeimas vēlēšanās drīkst piedalīties tikai politisko partiju vai šo partiju veidotu vēlēšanu apvienību biedri. Kāpēc šādi Satversmei neatbilstoši ierobežojumi?
Līdz ar pilnīgas neatkarības atgūšanu 1991. gada augustā, vēl demokrātiski, jaunievēlētā 5. Saeima savā pirmajā sēdē 1993. gada 6. jūlijā atjaunoja Satversmi pilnā apjomā. Šim konstitucionāla jam lēmumam sekoja citi akti. Aizliegt jebkurām organizācijām ,vai kopām iesniegt deputātu kandidātu sarakstus ,izņemot partijām ,aizliegt `Brīvos sarakstus" kas nodrošināja balsošanu par personu ,ne partiju ,papildus uzliekot 5% barjeru. Tas nodrošināja pilnīgu partokrātijas uzvaru pār demokrātiju.
Ir divi ceļi atjaunot demokrātiju . Ejot demokrātisku ceļu ,caur referendumu, atjaunojot šos likumus Satversmē .Šo ceļu, maksimāli cenšas pataisīt neiespējamu ,valdošie ,palielinot nepiečiešamo parakstu skaitu. Vai revolucionārais ,bet jeb kura revolūcija ir destruktīva.
Iespējams, šajā brīdi ir pedējā iespēja ,demokrātiskā ceļā ,caur referendumu, atjaunot demokrātiju Latvijā.
P.S Latvija ir maza valsts un tāpēc ,pati tauta ir spejīga sevi pārvaldīt ,līdzīgi Šveicei . Debatē par referendumiem Latvijā daudzi atsaucas uz Šveices praksi. Latvijas politiķu apgalvojumi nevienmēr atbilst patiesībai. Vēlos sniegt īsu Šveices likumu analīzi un pāris salīdzinošus komentārus no Šveices skata : Šveice veicina referendumus, Latvija tos ierobežo.
Šveices « Iniciatives » un referenduma sistēma. (Savilkums)
Referendumi notiek Konfederācijas, kantonu un pagastu limeņos.
Šveices Federālā Satversmē par parakstu vākšanu : - « Iniciative » Satversmes pilnīga revizija (art.138) : 100'000 paraksti no vismaz 8 kantoniem no apmēram 5'000'000 balsottiesīgiem (2%). 18 mēneši vākšanai. Balsojumā jabūt balsotāju vairakums un šis vairakums arī vairākumā kantonu. Valdiba var iesniegt pretprojektu. Par abiem tiek balsots. (Nav ne balsotāju kvorums, ne minimālais vairākums, kas, pretēji kvorumam, mudinātu iet balsot). - « Iniciative » Satversmes daļeja revizija (art.139) : 100'000 paraksti, 18 mēneši vākšanai. Balsojumā jabūt balsotāju vairākums un šis vairakums arī vairākumā kantonu. - Obligatais referendums : ir likumi, kurus tikai tauta var izlemt. - « Iespējamais » referendums (art.141) : 50'000 (1%) paraksti savākti 8 kantonos 100 dienas pēc pieteikšanās ( Latvija : 150'000 paraksti uz apmēram 1'500'000 balsottiesīgiem (ap 10%).)
Šveices Federalais likums 161.1 organizē balsošanas un vēlēšanas : Art.4. Balso pagastā, kur balsotajs ir pierakstīts. Art.5. Balso balsošanas iecirknī vai pa pastu (Nav japrasa pasta balsošanu, balsošanas formularu ar aploksni piesuta automatiski pa pastu 3 nedeļas pirms balsošanas, balsotājam jaieraksta dzimšanas datums un japaraksta, atpakaļpasts ir samaksats.) Art.10. Federālā padome (valdība) nosaka balsošanas dātumu vismaz 4 mēnešus pirms termiņa kopā ar 4-8 citiem balsojumiem. (Balso 4-6 reizes gadā. Brīvdienu laikā nenotiek balsošanas, tas būtu iemesls apšaubīt tiesā balsošanas rezultatu. „Vecās” Eiropas valstīs brīvdienās arī nebalso). Art.11. Federālā padome izplata vajadzīgo informāciju (iniciatoru viedokli, valdibas viedokli un kā partijas iesaka balsot) Art.58. Federālā padome organizē automatiski likumdošanā paredzētos obligātos referendumus. Art.59. « Fakultatīiva » referenduma gadijumā, 100 dienu laikā pēc apšaubītā likuma publikācijas, jaiesniedz apliecinatu parakstu listi ar vismaz 50'000 parakstiem no vismaz 8 kantoniem. « Fakultatīivu » referendumu nevar atsaukt. Art.60. Parakstu sarakstu lapa satur (parasti 3 valodās) - viena pagasta un tā kantona adresi, - apšaubītā likuma virsraksts ar federālo palātu pieņemšanas dātumu. - « paraksta viltošana ir sodama » Art.61. parakstam ir klat vārds, uzvārds, dzimšanas dātums un adrese Art.62. parakstu saraksti tiek nodoti pagasta vai kantona administracijai , kura apliecina parakstu. (Preteji Latvijas praksej, Šveicē ir tikai viena kontrole – parakstu apliecināšana. To izdara pa brivu pašvaldību ierēdņi.) Art.67. Kantona valdiba var pieprasit referendumu. Art.68. « Iniciatīve » : uz lapas vai kartiņas jābūt - Pagasta / kantona vārds - Virsraksts un « iniciatīves » teksts ar oficialās publikācijas datumu - pastav iespeja atsaukt « iniciatīvi » - paraksta viltošana ir sodama - saraksts ar 7-27 « iniciatīves » komitejas locekļiem. Art.69. Pirms parakstu vākšanas pieteikuma pieņemšanas, Federālā Padome kontrolē vai « Iniciatīves » teksts atbilst dažiem nosauktiem kriterijiem Art.73. « Iniciatīves » komitejas locekļu vairākums var atsaukt « Iniciatīvi » Art.76. Federālā padome var izvirzīt balsošanā alternatīvu projektu Art.86. Visi administrativie akti saistīti ar parakstu vākšanu vai balsošanu ir bez maksas. (Šveicē maksāšana par parakstu /adrešu kontroli tiktu uzskatīta kā financiala diskriminācija, kas parkāp Satversmē definēto vienlidzības principu. Latvijas Satversmes otrais pants « Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai » un sestais pants : «Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. » neatšķirās no tā.)
Politiskais bizness un valsts nozagšana Satversmes 102. pantā rakstīts: „Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.” Tā arī vienīgā vieta Satversmē, kurā minētas politiskās partijas. Savukārt 9. pantā noteikts: „Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.” Tātad nekur nav teikts, ka šim ievēlētajam pilsonim jābūt kādas politiskas partijas biedram vai jābūt ierakstītam kādas partijas vēlēšanu sarakstā. Tomēr realitātē jau kopš 5. Saeimas vēlēšanās drīkst piedalīties tikai politisko partiju vai šo partiju veidotu vēlēšanu apvienību biedri. Kāpēc šādi Satversmei neatbilstoši ierobežojumi?
Līdz ar pilnīgas neatkarības atgūšanu 1991. gada augustā, vēl demokrātiski, jaunievēlētā 5. Saeima savā pirmajā sēdē 1993. gada 6. jūlijā atjaunoja Satversmi pilnā apjomā. Šim konstitucionāla jam lēmumam sekoja citi akti. Aizliegt jebkurām organizācijām ,vai kopām iesniegt deputātu kandidātu sarakstus ,izņemot partijām ,aizliegt `Brīvos sarakstus" kas nodrošināja balsošanu par personu ,ne partiju ,papildus uzliekot 5% barjeru. Tas nodrošināja pilnīgu partokrātijas uzvaru pār demokrātiju.
Ir divi ceļi atjaunot demokrātiju . Ejot demokrātisku ceļu ,caur referendumu, atjaunojot šos likumus Satversmē .Šo ceļu, maksimāli cenšas pataisīt neiespējamu ,valdošie ,palielinot nepiečiešamo parakstu skaitu. Vai revolucionārais ,bet jeb kura revolūcija ir destruktīva.
Iespējams, šajā brīdi ir pedējā iespēja ,demokrātiskā ceļā ,caur referendumu, atjaunot demokrātiju Latvijā.
P.S Latvija ir maza valsts un tāpēc ,pati tauta ir spejīga sevi pārvaldīt ,līdzīgi Šveicei . Debatē par referendumiem Latvijā daudzi atsaucas uz Šveices praksi. Latvijas politiķu apgalvojumi nevienmēr atbilst patiesībai. Vēlos sniegt īsu Šveices likumu analīzi un pāris salīdzinošus komentārus no Šveices skata : Šveice veicina referendumus, Latvija tos ierobežo.
Šveices « Iniciatives » un referenduma sistēma. (Savilkums)
Referendumi notiek Konfederācijas, kantonu un pagastu limeņos.
Šveices Federālā Satversmē par parakstu vākšanu : - « Iniciative » Satversmes pilnīga revizija (art.138) : 100'000 paraksti no vismaz 8 kantoniem no apmēram 5'000'000 balsottiesīgiem (2%). 18 mēneši vākšanai. Balsojumā jabūt balsotāju vairakums un šis vairakums arī vairākumā kantonu. Valdiba var iesniegt pretprojektu. Par abiem tiek balsots. (Nav ne balsotāju kvorums, ne minimālais vairākums, kas, pretēji kvorumam, mudinātu iet balsot). - « Iniciative » Satversmes daļeja revizija (art.139) : 100'000 paraksti, 18 mēneši vākšanai. Balsojumā jabūt balsotāju vairākums un šis vairakums arī vairākumā kantonu. - Obligatais referendums : ir likumi, kurus tikai tauta var izlemt. - « Iespējamais » referendums (art.141) : 50'000 (1%) paraksti savākti 8 kantonos 100 dienas pēc pieteikšanās ( Latvija : 150'000 paraksti uz apmēram 1'500'000 balsottiesīgiem (ap 10%).)
Šveices Federalais likums 161.1 organizē balsošanas un vēlēšanas : Art.4. Balso pagastā, kur balsotajs ir pierakstīts. Art.5. Balso balsošanas iecirknī vai pa pastu (Nav japrasa pasta balsošanu, balsošanas formularu ar aploksni piesuta automatiski pa pastu 3 nedeļas pirms balsošanas, balsotājam jaieraksta dzimšanas datums un japaraksta, atpakaļpasts ir samaksats.) Art.10. Federālā padome (valdība) nosaka balsošanas dātumu vismaz 4 mēnešus pirms termiņa kopā ar 4-8 citiem balsojumiem. (Balso 4-6 reizes gadā. Brīvdienu laikā nenotiek balsošanas, tas būtu iemesls apšaubīt tiesā balsošanas rezultatu. „Vecās” Eiropas valstīs brīvdienās arī nebalso). Art.11. Federālā padome izplata vajadzīgo informāciju (iniciatoru viedokli, valdibas viedokli un kā partijas iesaka balsot) Art.58. Federālā padome organizē automatiski likumdošanā paredzētos obligātos referendumus. Art.59. « Fakultatīiva » referenduma gadijumā, 100 dienu laikā pēc apšaubītā likuma publikācijas, jaiesniedz apliecinatu parakstu listi ar vismaz 50'000 parakstiem no vismaz 8 kantoniem. « Fakultatīivu » referendumu nevar atsaukt. Art.60. Parakstu sarakstu lapa satur (parasti 3 valodās) - viena pagasta un tā kantona adresi, - apšaubītā likuma virsraksts ar federālo palātu pieņemšanas dātumu. - « paraksta viltošana ir sodama » Art.61. parakstam ir klat vārds, uzvārds, dzimšanas dātums un adrese Art.62. parakstu saraksti tiek nodoti pagasta vai kantona administracijai , kura apliecina parakstu. (Preteji Latvijas praksej, Šveicē ir tikai viena kontrole – parakstu apliecināšana. To izdara pa brivu pašvaldību ierēdņi.) Art.67. Kantona valdiba var pieprasit referendumu. Art.68. « Iniciatīve » : uz lapas vai kartiņas jābūt - Pagasta / kantona vārds - Virsraksts un « iniciatīves » teksts ar oficialās publikācijas datumu - pastav iespeja atsaukt « iniciatīvi » - paraksta viltošana ir sodama - saraksts ar 7-27 « iniciatīves » komitejas locekļiem. Art.69. Pirms parakstu vākšanas pieteikuma pieņemšanas, Federālā Padome kontrolē vai « Iniciatīves » teksts atbilst dažiem nosauktiem kriterijiem Art.73. « Iniciatīves » komitejas locekļu vairākums var atsaukt « Iniciatīvi » Art.76. Federālā padome var izvirzīt balsošanā alternatīvu projektu Art.86. Visi administrativie akti saistīti ar parakstu vākšanu vai balsošanu ir bez maksas. (Šveicē maksāšana par parakstu /adrešu kontroli tiktu uzskatīta kā financiala diskriminācija, kas parkāp Satversmē definēto vienlidzības principu. Latvijas Satversmes otrais pants « Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai » un sestais pants : «Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. » neatšķirās no tā.)
Мы используем cookies-файлы, чтобы улучшить работу сайта и Ваше взаимодействие с ним. Если Вы продолжаете использовать этот сайт, вы даете IMHOCLUB разрешение на сбор и хранение cookies-файлов на вашем устройстве.
Я не хочу иметь успешную карьеру
№94 Edvin Puke
→ Andris Doveiks,
19.08.2012
13:48
Я не хочу иметь успешную карьеру
№2 Edvin Puke
17.08.2012
09:32
Šķirojam pēc etnosa ,vecāku pilsonības ,tad tagad vēl pēc dzīves vietas. Skaldi un valdi.
Tautas vēlēts prezidents
Pāreja uz prezidentālu valsti
Tā ka augstāk minētie pasākumi ,pie nelabvēlīgiem
vēlēšanu likuma atjaunošana atbilstoši Latvijas brīvvalsts ,1922 gada satversmei.
Jeb kura ,vismaz 100 pilsoņu liela biedrība ,organizācija ,vai kopa ,arī partijas,var iesniegt deputātu kandidātu sarakstu.
Vēletājs var balsot par sarakstu ,vai konkrētam personām ,svītrojot sev nevēlamās.
Kā arī veidot savu sarakstu ,svītrojot no visiem sarakstiem sev nevēlamos ,atstājot vēlamos.
5% un jebkuru citu barjeru ,pilnīga atcelšana ,ar to garantējot ,jebkuras minoritātes pārstāvniecības saeimā ,kā piemēram līvu, iespēju,
Edvīns Puķe
http://www.youtube.com/watch?v=aNjoU8CljPw
В какой Латвии я хочу жить
№158 Edvin Puke
→ Лаокоонт .,
08.08.2012
21:05
В какой Латвии я хочу жить
№149 Edvin Puke
→ Лаокоонт .,
08.08.2012
17:11
В какой Латвии я хочу жить
№148 Edvin Puke
→ Лаокоонт .,
08.08.2012
17:05
В какой Латвии я хочу жить
№147 Edvin Puke
→ Валерий Комаров,
08.08.2012
17:00
Mērķi:
1. Vēlēšanu un pavalstnieku likumu atjaunošanu atbilstoši 1922.gada Satversmei.
2 Latvijā dzīvojošo etnisko kopienu apziņas celšana,to integrēšana un apvienošana Latvijas nācijā.
3. Valsts pārvaldes un nodokļu politikas lietderības analīze, šodien un vēsturiskā plaksnē un attiecīgo reformu izstrāde.
4. Starptautiskā , starpkontinetālā tranzīta " TILTS " projekta attīstība Latvijā. Preču ,enerģetikas , finansu, tūrisma un citi Latvijas Valstij izdevīgi tranzīta veidi.
Biedrības nosaukums ir Biedrība Ceturtā Atmoda
В какой Латвии я хочу жить
№145 Edvin Puke
→ Валерий Комаров,
08.08.2012
16:46
Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumos Nr.628 “Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
24.2 panta otro daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumos Nr.628 “Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” (Latvijas Vēstnesis 2004, 120.nr., 159.nr., 2007, 72.nr., 2008, 167.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt visā noteikumu projektā vārdu „šķidrmēsli” ar vārdiem „šķidrie kūtsmēsli”.
2. Izteikt noteikumu 3.punktu šādā redakcijā:
„3. Noteikumos lietoti šādi termini:
3.1. kūtsmēsli – lauksaimniecības dzīvnieku izdalījumi (tvirtie ekskrementi un urīns), kas uzkrāti ar pakaišu, lopbarības palieku un ūdens piejaukumu vai bez tā, tostarp pārstrādātā veidā;
3.1.1. pakaišu kūtsmēsli – kūtsmēsli ar pakaišu un lopbarības palieku piejaukumu. Sausnas saturs vairāk par 15 procentiem;
3.1.2. pusšķidrie kūtsmēsli – kūtsmēsli ar pakaišu, lopbarības palieku vai ūdens piejaukumu. Sausnas saturs no 10 līdz 15 procentiem;
3.1.3. šķidrie kūtsmēsli – kūtsmēsli ar ūdens piejaukumu. Sausnas saturs no 2 līdz 10 procentiem;
3.1.4. virca – lauksaimniecības dzīvnieku šķidrie izdalījumi un šķidrums, kas izplūst no pakaišu kūtsmēsliem;
3.2. skābbarības sula – šķidrums, kas izplūst no skābbarības tās sagatavošanas un uzglabāšanas laikā;
3.3. dzīvnieku novietne – lauksaimniecības dzīvnieku mītne vai laidars, tostarp nepieciešamās palīgtelpas un palīgbūves;
3.4. dziļā kūts – dzīvnieku mītne, kurā pakaišu kūtsmēslus uzkrāj turpat kūtī un izvāc periodiski;
3.5. kūtsmēslu krātuve – dzīvnieku novietnes palīgbūve (speciāli aprīkota vieta) kūtsmēslu uzkrāšanai līdz to izlietošanai lauku mēslošanai vai citiem nolūkiem;
3.6. lagūnas tipa kūtsmēslu krātuve (lagūna) – kūtsmēslu krātuves veids, kam raksturīga pusiedziļinātas vai iedziļinātas būvbedres forma, tās sienas un pamatne ir veidotas no ūdensnecaurlaidīga materiāla.”
3. Svītrot noteikumu 4.4.apakšpunktu.
4. Izteikt noteikumu 5.punktu šādā redakcijā.
„5. Pieļaujama pakaišu kūtsmēslu (izņemot putnu mēslu) pagaidu uzglabāšana uz lauka, ievērojot šādas prasības:
5.1. pakaišu kūtsmēsliem, kurus paredzēts uzglabāt kaudzē uz lauka, nodrošina tādu sausnas saturu (ne mazāk kā 25 procentus), lai tos var sakraut kaudzē un no tiem neplūst virca;
5.2. pakaišu kūtsmēslu daudzums kaudzē uz lauka atbilst vienā gadā attiecīgajā laukā iestrādājamam kūtsmēslu apjomam;
5.3. pakaišu kūtsmēslus atļauts uzglabāt kaudzē uz lauka ne ilgāk par 10 mēnešiem;
5.4. kaudzi veido vietās, kur lauka reljefs nesekmē virszemes noteces veidošanos un noplūdi;
5.5. kaudzi novieto ne tuvāk par 50 m no ūdensteces, ūenstilpes un no akas, kurā tiek ņemts ūdens mājsaimniecībai, 10 m no ūdensnoteces (strauta, grāvja un meliorācijas grāvja) krotes, 20 m no meliorācijas būvēm;
5.6. pirms kaudzes veidošanas ierīko absorbējoša materiāla (salmu, kūdras) pamatni, lai tā spētu uztvert kūtsmēslos esošo šķidrumu un pasargātu no šķidruma noteces. Kaudzi nosedz ar absorbējoša materiāla aizsargslāni, lai aizkavētu gaistošo vielu iztvaikošanu.”
5. Izteikt noteikumu 6.punkta ievaddaļu un 6.1.apakšpunktu šādā redakcijā:
„6. Pakaišu kūtsmēslu, šķidro un pusšķidro kūtsmēslu, kā arī skābbarības sulas uzglabāšanai ir noteiktas šādas prasības:
6.1. dzīvnieku novietnē radīto pakaišu kūtsmēslu krātuves tilpums nodrošina to uzkrāšanu vismaz sešus mēnešus. Šķidro un pusšķidro kūtsmēslu krātuves tilpums nodrošina to uzkrāšanu vismaz septiņus mēnešus;”
6. Svītrot noteikumu 7.7.apakšpunktu.
7. Izteikt noteikumu 8.punktu šādā redakcijā:
„8. Kūtsmēslus izmanto saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem.”
8. Izteikt 9.1.apakšpunktu šādā redakcija:
„9.1. šķidro un pusšķidro kūtsmēslu un vircas krātuves var būt slēgta tipa vai nosegtas ar jumtu vai ar pastāvīgu dabisku vai mākslīgu peldošu segslāni, kas samazina iztvaikošanu. Peldošais segslānis nosedz krātuves virsmu nepārtraukti, un, ja nepieciešams, to papildina;”
9. Papildināt noteikumus ar 9.3.apakšpunktu šādā redakcijā:
„9.3. uzkrājot šķidros un pusšķidros kūtsmēslus lagūnas tipa krātuvē:
9.3.1. krātuves pamatnes līmenis ir vismaz 20 cm virs maksimālā gruntsūdens līmeņa;
9.3.2. krātuves pamatni un sienas hermetizē ar speciālu ūdensnecaurlaidīgu materiālu, kurš paredzēts šķidro un pusšķidro kūtsmēslu uzglabāšanai un kura malas nostiprina krātuves augšmalā;
9.3.3. krātuvi norobežo ar nožogojumu.”
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
В какой Латвии я хочу жить
№97 Edvin Puke
→ Лаокоонт .,
08.08.2012
05:30
В какой Латвии я хочу жить
№96 Edvin Puke
→ Марк Козыренко,
08.08.2012
05:25
В какой Латвии я хочу жить
№79 Edvin Puke
→ Марк Козыренко,
07.08.2012
21:54
В какой Латвии я хочу жить
№76 Edvin Puke
→ Артём Губерман,
07.08.2012
21:49
В какой Латвии я хочу жить
№73 Edvin Puke
→ Лаокоонт .,
07.08.2012
21:42
В какой Латвии я хочу жить
№64 Edvin Puke
→ Марк Козыренко,
07.08.2012
20:35
В какой Латвии я хочу жить
№61 Edvin Puke
07.08.2012
20:20
В какой Латвии я хочу жить
№58 Edvin Puke
07.08.2012
20:13
Пора менять систему
№273 Edvin Puke
19.07.2012
11:07
Satversmes 102. pantā rakstīts: „Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.”
Tā arī vienīgā vieta Satversmē, kurā minētas politiskās partijas. Savukārt 9. pantā noteikts: „Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.” Tātad nekur nav teikts, ka šim ievēlētajam pilsonim jābūt kādas politiskas partijas biedram vai jābūt ierakstītam kādas partijas vēlēšanu sarakstā. Tomēr realitātē jau kopš 5. Saeimas vēlēšanās drīkst piedalīties tikai politisko partiju vai šo partiju veidotu vēlēšanu apvienību biedri. Kāpēc šādi Satversmei neatbilstoši ierobežojumi?
Ir divi ceļi atjaunot demokrātiju . Ejot demokrātisku ceļu ,caur referendumu, atjaunojot šos likumus Satversmē .Šo ceļu, maksimāli cenšas pataisīt neiespējamu ,valdošie ,palielinot nepiečiešamo parakstu skaitu. Vai revolucionārais ,bet jeb kura revolūcija ir destruktīva.
Iespējams, šajā brīdi ir pedējā iespēja ,demokrātiskā ceļā ,caur referendumu, atjaunot demokrātiju Latvijā.
http://www.draugiem.lv/group/18348999/latvijas-atmodas-republika/
P.S Latvija ir maza valsts un tāpēc ,pati tauta ir spejīga sevi pārvaldīt ,līdzīgi Šveicei .
Debatē par referendumiem Latvijā daudzi atsaucas uz Šveices praksi. Latvijas politiķu apgalvojumi nevienmēr atbilst patiesībai. Vēlos sniegt īsu Šveices likumu analīzi un pāris salīdzinošus komentārus no Šveices skata : Šveice veicina referendumus, Latvija tos ierobežo.
Šveices « Iniciatives » un referenduma sistēma. (Savilkums)
Referendumi notiek Konfederācijas, kantonu un pagastu limeņos.
Šveices Federālā Satversmē par parakstu vākšanu :
- « Iniciative » Satversmes pilnīga revizija (art.138) : 100'000 paraksti no vismaz 8 kantoniem no apmēram 5'000'000 balsottiesīgiem (2%). 18 mēneši vākšanai. Balsojumā jabūt balsotāju vairakums un šis vairakums arī vairākumā kantonu. Valdiba var iesniegt pretprojektu. Par abiem tiek balsots. (Nav ne balsotāju kvorums, ne minimālais vairākums, kas, pretēji kvorumam, mudinātu iet balsot).
- « Iniciative » Satversmes daļeja revizija (art.139) : 100'000 paraksti, 18 mēneši vākšanai. Balsojumā jabūt balsotāju vairākums un šis vairakums arī vairākumā kantonu.
- Obligatais referendums : ir likumi, kurus tikai tauta var izlemt.
- « Iespējamais » referendums (art.141) : 50'000 (1%) paraksti savākti 8 kantonos 100 dienas pēc pieteikšanās
( Latvija : 150'000 paraksti uz apmēram 1'500'000 balsottiesīgiem (ap 10%).)
Šveices Federalais likums 161.1 organizē balsošanas un vēlēšanas :
Art.4. Balso pagastā, kur balsotajs ir pierakstīts.
Art.5. Balso balsošanas iecirknī vai pa pastu (Nav japrasa pasta balsošanu, balsošanas formularu ar aploksni piesuta automatiski pa pastu 3 nedeļas pirms balsošanas, balsotājam jaieraksta dzimšanas datums un japaraksta, atpakaļpasts ir samaksats.)
Art.10. Federālā padome (valdība) nosaka balsošanas dātumu vismaz 4 mēnešus pirms termiņa kopā ar 4-8 citiem balsojumiem. (Balso 4-6 reizes gadā. Brīvdienu laikā nenotiek balsošanas, tas būtu iemesls apšaubīt tiesā balsošanas rezultatu. „Vecās” Eiropas valstīs brīvdienās arī nebalso).
Art.11. Federālā padome izplata vajadzīgo informāciju (iniciatoru viedokli, valdibas viedokli un kā partijas iesaka balsot)
Art.58. Federālā padome organizē automatiski likumdošanā paredzētos obligātos referendumus.
Art.59. « Fakultatīiva » referenduma gadijumā, 100 dienu laikā pēc apšaubītā likuma publikācijas, jaiesniedz apliecinatu parakstu listi ar vismaz 50'000 parakstiem no vismaz 8 kantoniem. « Fakultatīivu » referendumu nevar atsaukt.
Art.60. Parakstu sarakstu lapa satur (parasti 3 valodās)
- viena pagasta un tā kantona adresi,
- apšaubītā likuma virsraksts ar federālo palātu pieņemšanas dātumu.
- « paraksta viltošana ir sodama »
Art.61. parakstam ir klat vārds, uzvārds, dzimšanas dātums un adrese
Art.62. parakstu saraksti tiek nodoti pagasta vai kantona administracijai , kura apliecina parakstu. (Preteji Latvijas praksej, Šveicē ir tikai viena kontrole – parakstu apliecināšana. To izdara pa brivu pašvaldību ierēdņi.)
Art.67. Kantona valdiba var pieprasit referendumu.
Art.68. « Iniciatīve » : uz lapas vai kartiņas jābūt
- Pagasta / kantona vārds
- Virsraksts un « iniciatīves » teksts ar oficialās publikācijas datumu
- pastav iespeja atsaukt « iniciatīvi »
- paraksta viltošana ir sodama
- saraksts ar 7-27 « iniciatīves » komitejas locekļiem.
Art.69. Pirms parakstu vākšanas pieteikuma pieņemšanas, Federālā Padome kontrolē vai « Iniciatīves » teksts atbilst dažiem nosauktiem kriterijiem
Art.73. « Iniciatīves » komitejas locekļu vairākums var atsaukt « Iniciatīvi »
Art.76. Federālā padome var izvirzīt balsošanā alternatīvu projektu
Art.86. Visi administrativie akti saistīti ar parakstu vākšanu vai balsošanu ir bez maksas. (Šveicē maksāšana par parakstu /adrešu kontroli tiktu uzskatīta kā financiala diskriminācija, kas parkāp Satversmē definēto vienlidzības principu. Latvijas Satversmes otrais pants « Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai » un sestais pants : «Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. » neatšķirās no tā.)
Пора менять систему
№269 Edvin Puke
→ Andrejs A,
19.07.2012
09:56
Satversmes 102. pantā rakstīts: „Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.”
Tā arī vienīgā vieta Satversmē, kurā minētas politiskās partijas. Savukārt 9. pantā noteikts: „Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.” Tātad nekur nav teikts, ka šim ievēlētajam pilsonim jābūt kādas politiskas partijas biedram vai jābūt ierakstītam kādas partijas vēlēšanu sarakstā. Tomēr realitātē jau kopš 5. Saeimas vēlēšanās drīkst piedalīties tikai politisko partiju vai šo partiju veidotu vēlēšanu apvienību biedri. Kāpēc šādi Satversmei neatbilstoši ierobežojumi?
Ir divi ceļi atjaunot demokrātiju . Ejot demokrātisku ceļu ,caur referendumu, atjaunojot šos likumus Satversmē .Šo ceļu, maksimāli cenšas pataisīt neiespējamu ,valdošie ,palielinot nepiečiešamo parakstu skaitu. Vai revolucionārais ,bet jeb kura revolūcija ir destruktīva.
Iespējams, šajā brīdi ir pedējā iespēja ,demokrātiskā ceļā ,caur referendumu, atjaunot demokrātiju Latvijā.
http://www.draugiem.lv/group/18348999/latvijas-atmodas-republika/
P.S Latvija ir maza valsts un tāpēc ,pati tauta ir spejīga sevi pārvaldīt ,līdzīgi Šveicei .
Debatē par referendumiem Latvijā daudzi atsaucas uz Šveices praksi. Latvijas politiķu apgalvojumi nevienmēr atbilst patiesībai. Vēlos sniegt īsu Šveices likumu analīzi un pāris salīdzinošus komentārus no Šveices skata : Šveice veicina referendumus, Latvija tos ierobežo.
Šveices « Iniciatives » un referenduma sistēma. (Savilkums)
Referendumi notiek Konfederācijas, kantonu un pagastu limeņos.
Šveices Federālā Satversmē par parakstu vākšanu :
- « Iniciative » Satversmes pilnīga revizija (art.138) : 100'000 paraksti no vismaz 8 kantoniem no apmēram 5'000'000 balsottiesīgiem (2%). 18 mēneši vākšanai. Balsojumā jabūt balsotāju vairakums un šis vairakums arī vairākumā kantonu. Valdiba var iesniegt pretprojektu. Par abiem tiek balsots. (Nav ne balsotāju kvorums, ne minimālais vairākums, kas, pretēji kvorumam, mudinātu iet balsot).
- « Iniciative » Satversmes daļeja revizija (art.139) : 100'000 paraksti, 18 mēneši vākšanai. Balsojumā jabūt balsotāju vairākums un šis vairakums arī vairākumā kantonu.
- Obligatais referendums : ir likumi, kurus tikai tauta var izlemt.
- « Iespējamais » referendums (art.141) : 50'000 (1%) paraksti savākti 8 kantonos 100 dienas pēc pieteikšanās
( Latvija : 150'000 paraksti uz apmēram 1'500'000 balsottiesīgiem (ap 10%).)
Šveices Federalais likums 161.1 organizē balsošanas un vēlēšanas :
Art.4. Balso pagastā, kur balsotajs ir pierakstīts.
Art.5. Balso balsošanas iecirknī vai pa pastu (Nav japrasa pasta balsošanu, balsošanas formularu ar aploksni piesuta automatiski pa pastu 3 nedeļas pirms balsošanas, balsotājam jaieraksta dzimšanas datums un japaraksta, atpakaļpasts ir samaksats.)
Art.10. Federālā padome (valdība) nosaka balsošanas dātumu vismaz 4 mēnešus pirms termiņa kopā ar 4-8 citiem balsojumiem. (Balso 4-6 reizes gadā. Brīvdienu laikā nenotiek balsošanas, tas būtu iemesls apšaubīt tiesā balsošanas rezultatu. „Vecās” Eiropas valstīs brīvdienās arī nebalso).
Art.11. Federālā padome izplata vajadzīgo informāciju (iniciatoru viedokli, valdibas viedokli un kā partijas iesaka balsot)
Art.58. Federālā padome organizē automatiski likumdošanā paredzētos obligātos referendumus.
Art.59. « Fakultatīiva » referenduma gadijumā, 100 dienu laikā pēc apšaubītā likuma publikācijas, jaiesniedz apliecinatu parakstu listi ar vismaz 50'000 parakstiem no vismaz 8 kantoniem. « Fakultatīivu » referendumu nevar atsaukt.
Art.60. Parakstu sarakstu lapa satur (parasti 3 valodās)
- viena pagasta un tā kantona adresi,
- apšaubītā likuma virsraksts ar federālo palātu pieņemšanas dātumu.
- « paraksta viltošana ir sodama »
Art.61. parakstam ir klat vārds, uzvārds, dzimšanas dātums un adrese
Art.62. parakstu saraksti tiek nodoti pagasta vai kantona administracijai , kura apliecina parakstu. (Preteji Latvijas praksej, Šveicē ir tikai viena kontrole – parakstu apliecināšana. To izdara pa brivu pašvaldību ierēdņi.)
Art.67. Kantona valdiba var pieprasit referendumu.
Art.68. « Iniciatīve » : uz lapas vai kartiņas jābūt
- Pagasta / kantona vārds
- Virsraksts un « iniciatīves » teksts ar oficialās publikācijas datumu
- pastav iespeja atsaukt « iniciatīvi »
- paraksta viltošana ir sodama
- saraksts ar 7-27 « iniciatīves » komitejas locekļiem.
Art.69. Pirms parakstu vākšanas pieteikuma pieņemšanas, Federālā Padome kontrolē vai « Iniciatīves » teksts atbilst dažiem nosauktiem kriterijiem
Art.73. « Iniciatīves » komitejas locekļu vairākums var atsaukt « Iniciatīvi »
Art.76. Federālā padome var izvirzīt balsošanā alternatīvu projektu
Art.86. Visi administrativie akti saistīti ar parakstu vākšanu vai balsošanu ir bez maksas. (Šveicē maksāšana par parakstu /adrešu kontroli tiktu uzskatīta kā financiala diskriminācija, kas parkāp Satversmē definēto vienlidzības principu. Latvijas Satversmes otrais pants « Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai » un sestais pants : «Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. » neatšķirās no tā.)