Berdņikova kungs nav absolūta autoritāte šajā jautājumā. Katrā pasaules valsīt ir cilvēku grupas, kuru demokrātiskās tiesības ir ierobežotas un no tā visas šīs valstis nekļūst par totalitārām. Tieši tā pat, kā par tādu nekļūst arī Latvija.
Diskusija nav par to vajag viņiem būt pilsoņiem vai nē. Arī es principā labāk redzu viņus kā pilsoņus. Diskusija ir par to vajag viņiem piespiedu kārtā piešķirt pilsonību vai nē. Un es neatbalstu savas dzimtenes pilsonības dalīšanu piespiedu kārtā, cilvēkiem, kuri to, iespējams, nemaz nevēlas.
Manās acīs tā ir vērtība, viņu acīs, acīmredzot, nē, ja viņi nevar izdarīt to minimumu piepūles, kas jāveic, lai kļūtu par pilsoni.
Kā jau rakstīju citā vietā - viņiem ir tiesības iegūt tiesības, kuras viņi brīvprātīgi neizmanto. Tā ir viņu izvēle nevis manējā vai Jūsu!
Es Jums piekrītu, ka demokrātija kompromisa meklēšana, bet es neesmu redzējis, ka nepilsoņu jautājumā, kāds būtu mēģinājis meklēt kompromisus. Nav bijušas nekādas pārrunas un nav bijuši nekādi piedāvājumi, bet tikai agresīva retorika. Pēc fakta jūsu pārstāvētais mazākums mēģina ar agresīvām metodēm piespiest vairākumu, zinot, ka tas ir neiespējami un pēc tam brīnās, ka atkal nesanāca.
Es jau Jums piedāvāju - taisiet sociālo kampaņu, runājiet ar cilvēkiem kā es, kas šo ideju neatbalsta un, ja Jūs būsiet pārliecinoša, nulles pilsonības likums tiks pieņemts īsi pēc nākošajām vēlēšanām. Demokrātija darbībā!
Piekrītiet, es neesmu vainīgs, ka Jums neizdodas mani pārliecināt, it sevišķi, ja Jūs pat nemēģiniet.
Sāciet ar mazumu, pārlieciniet mani personīgi, ka nepilsoņiem visiem ir jāiedod pilsonība un tad varbūt izdosies pārliecināt arī šo pašu vairākumu.
Es neesmu izglītības likuma autors, nedz man ir bijusi iespēja balsot par katru šī likuma punktu, tā kā šie pārmetumi ir nedaudz nevietā. Jebkurā gadījumā tā ir pārāk gara tēma, lai dažās rindkopās kaut vai tikai korekti aizskartu šo tematu. Tāpēc atturēšos.
Attiecībā pret cilvēkiem, kas šeit ieradās PSRS laikā, Jūs mani pārprotat - es neuzskatu, ka būtu jāprasa jebkāda personīga atbildība no viņiem. Sociālas grupas locekļi nevar nest individuālu atbildību, tas ir absurds.
Ļoti vienkāršojot, sanāca tā, ka kad 1990. gadā tika atjaunota LR, šie cilvēki bija PSRS pilsoņi, kas tajā laikā atradās Latvijas teritorijā. Varēja, ar likumu, piespiedu kārtā, visiem iedot pilsonību, bet varēja arī neiedot. Šāda pienākuma Latvijas Republikai nebija.
Bija riski, kas varēja izpausties, ja toreiz iedotu visiem pilsonību, bet bija arī pozitīvie scenāriji, kas tieši tā pat varēja piepildīties. Šajā gadījumā, es personīgi, vienkārši nezinu, kas bija pareizāk.
Bet tomēr, ja dot pilsonību visiem tad 1990. gadā. Tagad tas vairs nav iespējams, kaut vai tikai dēļ visa kas pateikts no abām pusēm pēc tā laika. Tagad samierināšanās var notikt tikai lēni un plūstoši. Un gribiet to vai nē, bet viens no maigākajiem pilsonības likumiem Eiropā bija tieši šāds solis.
Raksts, lielos vilcienos, interesants un attiecībā uz autora tēzēm par to, ka nacionālās valstis un arī politiskās nācijas ir izzūdošs, vai pat jau empīriski izzudis fenomens, var tikai piekrist. Var arī piekrist tam, ka demokrātija strādā vislabāk periodā starp vēlēšanām, kad cilvēki aktīvi iesaistās sociālajos procesos un maina visa veida vidi ap sevi. Tās ir pietiekami banālas domas, bet tomēr, šķiet, mūsu publiskajā telpā tās nebija tik tieši formulētas.
Bet tomēr, ir arī darvas karote visā visumā saprātīgajā rakstā. Autors atsevišķās vietās grēko ar to, ka ne-kritiski skaidro kādu parādību izmantojot pašizvirzītus veselu politisko grupu motīvus kā argumentus. Man ir grūti spriest, vai tā ir nodeva auditorijai vai autentisks autora pētnieciskās metodoloģijas paņēmiens.
Tā piemēram, apgalvojumi, kā:
До сих пор в целях удержания власти латвийские политики активно задействовали механизмы социального исключения
ir, kā minimums, spekulatīvi.
Kopa "Latvijas politiķi" ir pārāk plaša un pārāk daudzšķaitņaina (šeit gan loģiski iekļaujas ne tikai politiķi, bet arī šo politiķu vēlētāji) - jebkāds unificēts fenomena rašanās (šādā tēzē ir arī apzinātas radīšanas motīvs) motīvu skaidrojums, attiecināts pret tik plašu kopu ir nolemts kļūt par spekulāciju. Šādas parādības un jebkuras citas plaša mēroga sociālas normas, rodas neskaitāmu un ļoti mazu interakciju rezultātā - tām nav un nevar būt viena kopīga vadmotīva, kas raksturotu visu sociālās interakcijas subjektu motīvus. Šis ir realitātes vienkāršojums, skaidrojot kompleksu parādību caur vienu rīcības motīvu. Vēl vairāk, tā ir bezkritiska lielas sociālas grupas apsūdzēšana noziegumā, jo jau kopš Nīčes mēs zinām, ka cilvēki vērtē parādības nevis pēc to sekām, bet gan motīviem. Un savtīga rīcības motīva piedēvēšana ir nekas cits kā pavirša apsūdzība apzinātā ļaunprātībā.
Nākošā tēze, kas izraisa pārdomas ir šāda:
Более того, такие понятия, как гуманизм, социальная справедливость, законность, формальные права, равенство и даже свобода, не имеют прямого отношения к демократии. Единственным истинным критерием демократии является политическое участие. Притом либерал-«демократы» лукавят, утверждая, что свобода человека прежде всего связана с частной сферой.
Arī šis apgalvojums ir diskutabls, jo demokrātija, bez, piemēram, likuma varas, ir neiespējama. Vēlēšanas nekad neatspoguļos patieso pilsoņu noskaņojumu, ja varas rokās būs instrumenti, kas ļauj ar pretlikumīgām metodēm ierobežot vārda brīvību vai pat balsu skaitīšanas procesu; vēlēšanas nekas nebūs godīgas, ja atsevišķiem politiskiem grupējumiem būs manopoltiesības uz masu informācijas līdzekļiem.
Demokrātija ir mehānisms, kuram, lai tas strādātu, nepieciešams komplekss sociālo institūtu kopums. Un bez tādām lietām kā likuma vara un vārda brīvība strādājoša demokrātija nav iespējama. Es nevaru nepiekrist autoram, ka vēlēšanu tiesības ir kritiski svarīga demokrātijas sastāvdaļa, bet tā nav vienīgā lieta, kas nepieciešama, lai sabiedrība būtu demokrātiska. Izvirzīt vienu, princpipālo kritēriju "patiesai" demokrātijai nav nopietni.
Gribētu arī uzzināt, kuri ir tie liberāl-demokrāti, kas, pēc autora teiktā, apgalvo, ka cilvēka brīvība galvenokārt ir saistīta tikai ar privāto sfēru (varētu atsauces?) un kāda tam ir nozīme Latvijas politiskās dzīves kontekstā. Starp privāto sfēru un vēlēšanām ir milzīga telpa, kurā sabiedrības locekļi, ar tiesībām vēlēt vai bez tām, var ietekmēt sociālos procesus, ievērojami vairāk kā piedaloties vēlēšanās, caur dalību sabiedriskās organizācijās vai citām publiskām aktivitātēm.
Bet autors turpina:
На самом деле свобода проявляется именно в активном участии в общественной и политической жизни, в возможности влиять не только на свою судьбу, но и на социальную среду вокруг себя, в возможности менять общественный статус-кво.
Ir grūti nepiekrist, ka viena no brīvības izpausmēm ir indivīda aktīvā dalībā sabiedriskajā un tai skaitā politiskajā dzīvē. Tomēr, šāda brīvības definīcija, kā jau minēju, ir vismaz nepilnīga - starp privātās sfēras brīvībām un vēlēšanām ir liela telpa, kurā izvērsties katrs ir brīvs neatkarīgi no tā vai viņam ir vēlēšanu tiesības vai nav. Ideja par to, ka sociālā aktivitāte ir jāveicina, ir apsveicama, bet pieņemt, ka principiāli veicināt sociālo aktivitāti var piešķirot vēlēšanu tiesības nepilsoņiem ir vismaz apšaubāma - vai pēc šīs nostādnes būtu jāpieņem, ka visi Latvijas Republikas pilsoņi ir sociāli aktīvi un nepilsoņi tādi nav? (Lindermana kunga sociālās aktivitātes šķiet apgāž šādu tēzi.) Nekas netraucē nepilsoņiem būt sociāli aktīviem un sākt savas aktivitātes ar pilsonības eksāmena nokārtošanu. Un nekas neliecina par to, ka reiz ieguvuši (caur likumu nevis caur personīgu iniciatīvu) pilsoņa tiesības, sociāli neaktīvi nepilsoņi pēkšņi kļūs sociāli aktīvi. Šeit nav kauzuālas saiknes.
Именно по этой причине, имея институт безгражданства, Латвия не может считаться ни демократической, ни свободной страной
Pārvēršot šo tēzi vispārējā definīcijā, autors apgalvo, ka sabiedrība kuras kāda daļa ir ierobežota kādās demokrātiskās tiesībās nav nedz brīva, nedz demokrātiska. Ja tā, tad patiesi brīvas un demokrātiskas sabiedrības nepastāv vispār - šāda absolutizēšana ir populistiska un pilnībā ignorē šīs parādības vēsturisko kontekstu.
Latvijas nepilsoņiem ir tiesības iegūt pilsoņu tiesības un daudzi no viņiem šīs tiesības brīvprātīgi izvēlas neizmantot. Un arī šīs tiesības ko šie indivīdi ir tiesīgi izmantot un ir tiesīgi neizmantot; tā ir viņu izvēle, kuras apšaubīšanai es neredzu pamatu.
Apsūdzēt "Latvijas politiķus", ka viņi šiem nepilsoņiem nav piespieduši pieņemt šīs pašas tiesības ir vismaz nenopietni. Postmoderniskā sabiedrība ir atomatizēta, indivīds, nevis sociālās struktūras ir tās subjekts un pašam indivīdam ir tiesības un pat pienākums pašam izlemt par savu rīcību.
Jūs uzskatāt, ka demokrātija ir tad, kad mazākums uzspiež savu viedokli vairākumam? Interesanta pozīcija.
Nē, ja Jūs vēlaties var mēģināt ar pavisam demokrātiskām procedūrām - pārlieciniet vairākumu, kas šobrīd neatbalsta nulles pilsonības variantu, ka tā ir laba ideja un viņi nobalsos par to. Turklāt, formāli nav nekādu šķēršu to izdarīt. Vienkārši, kad es teicu "tas neko nemainīs" tad es rēķinājos ar kontekstu kas ap šo jautājumu ir izveidojies un to, ka es neredzu nekādu veidu, pēc visa kas ir pateikts un izdarīts, ir iespējams vairākumu pārliecināt izmainīt viedokli.
Man tiešām šķiet, ka tas praktiski ir neiespējami, bet pastāv iespēja, ka es kļūdos.
Vienkārši, ja pozīcija ir tāda, kā šeit kādam rakstītājam, ka viņš nekad neatzīs, ka viņa vecāki ir iebraukuši kā okupanti (kas bija šī cilvēka pamatojums tam, ka viņam nekāds pilsonības eksāmens nepienākas), tad vienlaicīgi ar šo tēzi nāktos pieņemt arī to, ka, piemēram, mans vecvectēvs pats sev atņēma īpašumu, pats sevi izsūtīja un nogalināja bada nāvē pie Urāliem.
Mēģināsiet mani par to pārliecināt? Domājiet tas būtu kas produktīvs?
Es šeit izteicos un ... nekas nenotika, pilnīgi nekas! Bet tā pat mana rīcība ir pozitīvāka nekā pases dedzināšana - vismaz nekādu negatīvu seku šeit nav.
Jūs uzskatiet, ka ir nepieciešams piešķirt pilsonību visiem nepilsoņiem un Jums ir visas tiesības demokrātiskā sabiedrībā tā uzskatīt. Es tā neuzskatu. Un mūsu viedokļi ir līdzvērtīgi. Atšķirība tikai tāda, ka daudz vairāk Latvijas Republikas pilsoņu pieturas pie tādas pašas pozīcijas kā es un tādēļ nulles pilsonības variants nekad, pārskatāmā nākotnē, netiks pieņemts.
Secinoši, Jūs varat paust savu viedokli, Jums ir visas tiesības to darīt, bet līdz kādam pozitīvam rezultātam tas nekādi nevar novest. Un ar agresīvu rīcību, kā šī raksta iemesls (Spīkeris?), Jūs varat tikai saasināt šo vairākuma pozīciju. Tas ir bezjēdzīgi, vienīgais ko tādējādi var panākt ir pretējs sākotnējam mērķim.
Kaut gan izklaide droši vien sanāk neslikta un arī asumu dzīvei revolucionāras idejas piešķir. Bet ar to pozitīvais no šādas rīcības beidzās.
Bet ko tad darīt? Neko! Vienkārši, tiem nepilsoņiem, kas uzskata, ka viņiem ir nepieciešama LR pilsonība ir jāaiziet un jānokārto uz pilsonību. Tik vienkārši. Tas ir un ilgi paliks vienīgais veids, kā iegūt pilsoņa tiesības.
Šī problēma, lielos vilcienos, ir izzīsta no pirksta. Visa šī diskusija ir izdevīga visiem iesaistītajiem tikai ne pašiem nepilsoņiem. Pateicoties šim antagonismam Lindermans un Co pelna popularitāti kā Latvijas krievu aizstāvji, Krievijas politiķi ik pa laikam ceļ savu reitingu kā tautiešu aizstāvji, Nacionālā apvienība pelna balsis cīnoties šajā "cīņā" un tikai paši nepilsoņi kā bija tā paliks bez pilsonības. Visiem augstāk minētajiem ir visi iemesli šo situāciju nekad neatrisināt un pat saasināt, izņemot nepilsoņus, bet arī viņi, kā liekas cer ka notiks kaut kāds brīnums, kurš nekad nenotiks.
Ar tādu frāzi var pamatot jebko un tiešām tur daļa taisnības ir - katrs pats izvēlas ko darīt un katrs pats par savām izvēlēm, pēc tam, ir atbildīgs.Tomēr šī ieplānotā akcija man izskatās pēc lētas provokācijas kuras rezultātā nekas, izņemot autora publicitāti, uzlabots nebūt.Padomājiet pati - augsti godājamais Gīra kungs sadedzināja pasi un ... kas pozitīvs pēc tā notika? Visiem nepilsoņiem iedeva pilsonību, tiek ieviesta divvalodība (un latvieši pat nedusmojas, ka pēc fakta tā ir vienvalodība kā padomju laikos) un iestājas sirsnīga tautu draudzība, Latvija sāk apsvērt iespēju iestāties Krievijas sastāvā, jo tā kultūra taču ir tik tuva un mīļa? (Es apzināti novedu līdz absurdam.)Pilnīgi skaidrs, ka nekas tāds nenotiktu un pat nekādas kustības jebkurā no šiem virzieniem nenotiku. Bet kas notiktu? 1) Nacionālajai apvienībai būtu jauns arguments par labu tam, ka VISI (tā viņi to pagrieztu) krievi neciena šo valsti un tās institūtus;2) Sabiedrība tiktu nedaudz, pavisam nedaudz, bet sabiedēta ar "augošo Latvijas krievu ekstrēmismu" (tagad sadedzināja pasi, tur līdz karoga dedzināšanai nav arī tālu un pēc tam arī līdz pasta spridzināšanai pavisam tuvu);3) Pie tam, kaut kāda daļa krievvalodīgo jauniešu, tiešām, varētu šo rīcību ņemt par piemēru ko atdarināt un daži pat tiktu līdz kādai reālai darbībai. (Nedomāju ka efekts būtu liels, bet efekts, kaut kāds būtu.); 4) Pats Gīra kungs dabūtu sev nedaudz publicitātes kas viņa politiķa karjeru noteikti uzlabotu. Vismaz atpazīstamību - ar to pietiktu, lai viņš kļūtu par deputātu, lai vai no kāda saraksta viņš startētu vēlēšanās.Tātad savelkot visu kopā - krievi latviešu acīs kļūtu nedaudz biedējošāki; nacionālā apvienība dabūtu dažas papildus balsis; Gīra kungs dabūtu sev nedaudz publicitātes. Turklāt, šī publicitāte būtu uz mūsu visu rēķina...Tas šķiet pozitīvs attīstības scenārijs? Ne visai, vismaz man.Kaut gan, tās visas ir spekulācijas - nekas no tā nenotiks, jo kampaņas sākums ir tās beigas! Ja vēl viņš būtu sācis ar to, ka noteiktu datumu, publiski kad sadedzinās savu pasi, jeb vēl labāk ar reālu pases sadedzināšanu, bet nē viņš nāk klajā ar paziņojumu, ka varētu sadedzināt pasi?
Varbūt pamēģināt uztaisīt sev publicitāti ar paziņojumu, ka es varbūt būtu gatavs nolēkt no Eifeļa torņa? Vai vēl labāk - izdarīt pašnāvību sadedzinoties uz saules!
Mēs esam tik nožēlojama valsts, ka pat revolucionāri mums ir smieklīgi! ;) Un tas, patiesībā, ir pat ļoti jauki.
Šķiet pārāk gari sanāca. Šis ieraksts, tiešām, nav tik daudzu burtu vērts.
Jūs esat pārliecināta, ka šis nav gadījums, kad ir attiecināms šis krievu sakāmvārds: "нечего пенять на зеркало, коли морда кривая"?
Savādāk, Jūs protams, daudz Gija kungam goda dodat - viens pret visiem un tas viss ne jau sava labuma, bet kopējā mērķa vārdā, viņš ir gatavs sadegt zilās antagonisma liesmās.
Jūs to nopietni? Ja grib dedzināt lai dedzina, brīva izvēle.
Es tiešām nesaprotu, kāpēc lai tas izraisītu kādu sašutumu. Vienīgais pase ir LR īpašums un par tās bojāšanu varētu būt ka pienākas kāds sods. Nezinu gan kāds.
Bet, viens likums viena taisnība visiem. Ja sadedzinās, lai rēķinās, ka tiesībsargājošiem orgāniem var būt pretenzijas.
Bet vispār absurda teātris kaut kāds. Jeb arī cilvēkam vienkārši nav kur savu radošo garu izlādēt? Lai vai kā, kā teica reiz Grebenšķikovs - lai dara ko grib, ka tik vārtrūmēs cilvēkiem ar nazi nebrūk virsū.
Nav iespējams mazināt šāda tipa brīvības - vārda brīvība ir vērtība, ko nedrīkst apšaubīt, pat šķietami cēlu mērķu vārdā.
Situāciju uzlabot varētu jauna neatkarīga medija ienākšana tirgū un tas varbūt pat nav tik nereāli. Domājams, ka arī krievvalodīgo mediju tirgū ir vieta kvalitatīvam saturam, ar ko iespējams pelnīt naudu.
No otras puses jau sen vajadzēja aktivizēt valsts uzturēto mediju darbību šajā segmentā, lai kaut tikai piedāvātu alternatīvus viedokļu un tā gan ir valdības kļūda, ka šis segments ir atstāts tukšs.
Te nu ir Jūsu (varbūt pat "mūsu" - vienā valstī dzīvojam) problēma - es tikai uzsvēru, ka neesmu teicis neko, kas varētu mani ieskaitīt "nacionālistu" rindās, bet Jūs neskatoties uz to vēl arvien ietiepīgi mani tur bāžat ;) Kā jau teicu - «ir tikai viens "pareizais" viedoklis un visi, kas tam piekrit ir "normalie" cilvēki (kādi dažreiz esot arī starp latviešiem) un visi pārējie ir "nacionālisti"». Un Jūs šo pieeju turpiniet piekopt neskatoties ne uz ko...
Par "latviešu partijām" runājot Jūs atkal pārveidojat realitāti. Protams, ka bija cilvēki no nacionālā bloka, kas šādu terminu lietoja. Un, kas no tā; ko tas mums ļauj secināt? Neko! Jeb, tikai to, ka NA tādu terminu lietoja... Es šeit varētu lietot, piemēram, terminu "Vidzemes partijas" (kurām jāturas kopā) - vai tas liecinātu par to, ka vidzemnieki jūtas pārāki un uzskata, ka vienotā frontē tiem ir jāstājas pretī visiem "netīrumiem" no pārējiem reģioniem? Nē. Tas liecinātu tikai par to, ka es tādu terminu esmu lietojis. Tieši tā pat, kā NA lietotā terminoloģija neko nepasaka par visām "latviskajām" partijām un vēl vairāk neko nepasaka par visiem latviešiem. Diemžēl, bet te nu Jūs atkal lietojat argumentācijas veidu, kas ir tik izplatīts krievvalodīgajā presē. Tieši šī arī ir manis pieminētā problēma savā tiešā izpausmē - ir ļoti viegli paņemt vienu NA izteicienu un nekritiski pateikt ka visas pārējās partijas domā tā pat un ja vajag arī nekritiski pierakstīt šo izteicienu arī visiem latviešiem. Un ja lasītājs ir pieradināts neuzdot jautājumus viņš to arī viegli norīs un staigās turpmāk apkārt, kā Jūs to darāt, ar apziņu, ka pret viņu vēršas vienots politisks bloks ar nosaukumu "latviešu partijas". Ļoti vienkārša pasaules aina, vai ne?
Jāatzīstas man nesanāk bieži iemest acis krievu presē, jo katru reizi tas manī izraisa jau pieminētās emocijas. Bet varu nosaukt arī konkrēti - ja pareizi atceros pēdējā mana tikšanas bija ar Vesti segodna un Telegraf.
Par latvisko mediju raidījumiem šķiet Jūs jautājat, jo pats tos neesat skatījies - praktiski uz katru politisko diskusiju (uz pilnīgi visām patiesībā) tiek aicināti SC un bieži PCTVL pārstāvji; LTV1 Streipa raidījumā (piemirsu kā viņš saucas) praktiski vienmēr ir klāt arī krievvalodīgie žurnālisti. Un nekas, no tā neviens necieš un publika neko nepārmet.
Jo redziet, ja Jūs prasiet objektivitāti, tad tā dabā nepastāv, jebkurš viedoklis, jebkurš raidījums ir lielākā vai mazākā mērā subjektīvs. Jautājums ir tikai par to kā mazināt šo subjektivitāti un tas ir panākams ar pēc iespējas vairāku viedokļu demonstrēšanu un krievvalodīgās kopienas daudzveidīgs viedoklis latviskajos medijos ir atspoguļots plaši.
Redziet, arī ar avīzēm un to īpašniekiem ir principiāli savādāka situācija latviskajos medijos - avīzes ir vairākas un viņas katra pieder savam īpašniekam, kuri savā starpā atrodas nedraudzīgās attiecībās. (Visi avīžu īpašnieki nav vienas parijas biedri.) Kā rezultātā informācija, kas parādās Neatkarīgajā ir kas principiāli savādāks, nekā tas kas parādās, piemēram, Dienā. Katra atsevišķi viņas protams nav objektīvas, bet visas kopā nodrošina ievērojami daudzveidīgāku viedokļu gammu. Tai pašā Neatkarīgajā, piemēram, regulāri publicējas Paiders un tas būtu kaut kā līdzīgi, ja kādā no lielajām krievvalodīgo avīzēm publicētos Raivis Dzintars. Vēl arvien nejūtat atšķirību?
Ziniet, vārdam "nacionālisms" ir daudzšķautnaina nozīme un ir atrodami aspekti kādā no šī termina interpretācijām, kuriem es sliecos piekrist, bet ir arī tādi, kuriem es kategoriski nepiekrītu. Tomēr es neredzu, kā par šiem maniem uzskatiem, būtu jebkāda iespēja spriest no tā ko es šeit esmu rakstījis. Bet neskatoties uz to, Jūs mani viņos ieskaitījāt un nez kādēļ, man šķiet, ka tā nozīme, ko Jūs šai terminā ietverat nav starp tām, kurām es sliecos piekrist. Padomājiet par to. Vai varētu būt, ka Jūs šo birku nacionālisms piekabiniet visam, kas pauž Jums nepatīkamu viedokli? (Un starp citu, "kaut kas" latviešu valodā tiek lietots tikai pret neapgarotiem priekšmetiem. Tādējādi, "Ja kaut kas runa ka nacionalists" varētu būt attiecināms, ja nu tikai, uz kādu runājošu robotu.)
Bet tomēr, krievu lielšovinisms un Latvijas krievu "mazšovinisms" ir reāla parādība. Un nav nemaz tik dīvaini, ka Jums nav nācies ar to saskarties, iespējams Jūs to nemanījāt, jo pats praktizējat, iespējams nē. Es Jūs nemaz nepazīstu, tādēļ atturēšos piesiet Jums birkas.
Par PR Jūs šķiet esat mītu varā - nav tāda politiskā spēka ar nosaukumu "latviešu parijas". Tas ir vardarbīgs realitātes vienkāršojums, banalitāte.
Šai politiskajā pusē ir raiba kompānija, kas par lielāko daļu jautājumu nespēj tik vienkārši vienoties. Un tas arī ir brīnišķīgi - šajos strīdos tiek meklēti un atrasti labāki argumenti un šajos strīdos šīs partijas kļūst labākas. Un tas notiek tieši tādēļ, ka nevienam no tām nav nekāda monopolstāvokļa masu medijos.
Savukārt, ja man dotu iespēju, kāda ir Nilam Ušakovam, personīgi veidot PBK ziņu sižetus, Jums, iespējams, arī es tīri labi patiktu. Kas kontrolē informāciju, ko cilvēki saņem, kontrolē arī ko viņi domā. Un visiem mums par nelaimi SC šobrīd kontrolē to ko redz un lasa vairākums krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju.
Šāds monopolstāvoklis noteikti neveicina progresu. Un ja vēl SC šo monopolstāvokli izmantotu, lai vestu, nevis sekotu vēlētāja premordiālajām tieksmēm ... bet nē, viņi precīzi pēc Čērčila politikāņa definīcijas izdabā katrai vēlētāja tieksmei.
Es tiešām pieļauju, ka Jūs to nemanāt, jo esat jau pieradis pie tāda satura, bet man katru reizi, kad atveru krievvalodīgo presi, rodas nepatīkama sajūta, ka es esmu nonācis kādā PSRS aģitmateriālā, kurā visi raksti ir ar vienu ideoloģisko ievirzi un katrs no viņiem ir uzrakstīts kā uzsaukums nevis analīze. (Man šķiet, ka krievvalīgie žurnālisti principiāli vairs nemāk rakstīt pašus parastākos rakstus, kas analizē nevis uzspiež gatavu viedokli. Un grūti pateikt, vai viņiem tā vienkāršāk un tādēļ, viņi tā raksta, jebšu klienti prasa ko tieši šādu un tādēļ viņi tā raksta.) Un nav svarīgi, ka es šīm pozīcijām nepiekrītu; vārda brīvība ir vērtība, kas liek samierināties ar nepatīkamiem viedokļiem. Mani daudz vairāk biedē tas, ka liela sabiedrības daļa dzīvo informācijas akvārijā un tikai nostiprina sevī iemaņas "ēst" gatavas klišejas pašiem nemaz nepiepūlot pelēko vielu - lielos vilcienos ir tikai viens "pareizais" viedoklis un visi, kas tam piekrīt ir "normālie" cilvēki (kādi dažreiz esot arī starp latviešiem) un visi pārējie ir "nacionālisti", ko Jūs starp citu, tikko arī nodemonstrējāt.
(Ar šo es neapgalvoju, ka visi latviskās preses izdevumi sniedz skaistu un analītisku informāciju vai, ka visi šo preses izdevumu lasītāji nodarbojas ar analīzi un pārbauda katru faktu. Protams nē. Bet viedokļu daudzveidība šai segmentā tomēr ir nesalīdzināma bagātāka, informācijas un diskusiju kvalitāte nesalīdzināmi augstāka.)
Jums gan ir interesanta loģika - katrs kas kritizē SC ir nacionālists ;) Acīmredzot pret Jūsu acu gaismu nekāda savādāka kritikas pamata nevar būt? Pieļauju, ka ja kāds krievs kritizētu SC tad viņš ir vienkārši nodevējs. Tā?
Bet, ja vēlaties, varu atbildēt uz tiešo jautājumu - kas cits es varētu būt? Jebkas! Man nav jābūt komunistam, lai kritizētu demokrātisku mēru un man nav jābūt baltajam, lai kritizētu Baraku Obamu. Jums ir tiešām interesants pasaules skats, tāds melnbalts, bet toties ļoti vienkāršs lietojumā.
Un, starp citu, šovinisti arī ir visādu nacionalitāšu, krāsu un pārliecību. Cilvēks, kas man mēģina iestāstīt, ka visu kultūru šeit ir ienesuši krievi un man ir jābūt pateicīgam par vanšu tiltu ir ne mazāks šovinists, kā cilvēks, kas uzskata, ka visi ne latvieši, "ar nelieliem izņēmumiem" ir "urlas". Turklāt, es šo krievu lielšovinismu nekad neesmu meklējis, atvainojiet bet viņš pats mani atrada. Es bez viņa būtu lieliski izticis.
Es tiešām nepaslinkoju, pameklēju pētījumu un "pārsteidzošā kārtā" neko neatradu. Nav objektīva pamata apgalvot, ka korupcija ar SC ir mazinājusies iepriekšējām domēm bija savi skandāli, pašreizējai domei savējie. Pirmie, kas nāk prātā ir kaut vai RS e-biļešu skandāls; SC priekšvēlēšanu reklāmas un tās pašas RS, transporta un ļoti nepieklājīgie notikumu ar Ceļu Pārvaldi. Protams, līdz Dienvidu Tiltam pašreizējai RD vēl augt un es jau iepriekš pieminēju, ka rekordus viņi diezvai šai disciplīnā stāda. Strādā aptuveni tā pat kā visi pirms tam ne labāk ne sliktāk. Vienīgā atšķirība ir daudz lielāka uzmanība pret PR.
Visā visumā SC ir tik pat "sasmērējusies" partija kā visas pārējās kaut cik pie varas pabijušās parijas ar tādu atšķirību, ka tā ir pamanījusies iegūt monopolstāvokli uz sava elektorāta masu informācijas līdzekļiem, kā rezultātā tā ir pat vēl neatkarīgāka no sabiedriskā viedokļa, kā partijas, kas valdīja RD pirms viņas. Un tas nemaz nav labi, nedz SC, nedz arī rīdziniekiem, kāds es esmu visu mūžu, kopš dzimšanas.
Atvainojiet, bet vai Jūs nebūtu tik laipns un nenorādītu uz tām vietām, kurās es apgalvoju vai izrādu, ka:
1) esmu nacionālists;
2) atzīstos naidā pret SC;
2.1) un pamatoju to ar to, ka tā ir "krievu" parija;
3) esmu gatavs attaisnot korupciju;
3.1) un to visu motivēju ar nacionālo piederību.
Man tiešām nav nepieciešama Jūsu palīdzība, lai formulētu savas domas. Man vismaz šķiet, ka man pašam pietiekami labi sanāk.Šāda spekulācija Jums godu nedara.
Ja vēlaties kvalitatīvi diskutēt, tad esiet tik laipns un norādiet man uz kādu korupcijas pētījumu par RD pirms SC nākšanas pie varas un pēc. Pretējā gadījumā, manuprāt, jebkuram loģiski domājošam cilvēkam nākas palikt pie ikdienišķiem iespaidiem un masu mēdiju informācijas, vadoties no kuriem, mans iespaids ir tāds, ka nekas daudz nav mainījies.
Protams, izņemot bezmaksas transporta padarīšanu, kas manuprāt ir visai apšaubāma iecere, manis jau pieminētu iemeslu dēļ un ir nekas vairāk, ka bezatbildīga un pat bezjēdzīga spēlēšanās ar pilsētas budžetu, lai pielabinātos pensionāriem. Bet, protams, tā nebūtu unikāla izmēra bezatbildība. Mums ir bijušas līdz šim arī labākas. Atkārtošos - es neticu ka korupcijai ir nacionāla piederība un politiskas pārliecības.
Paldies, ka pastāstījāt par krievu šovinisma neesamību - labāk bija vēlāk to uzzināt nekā nekad. ;) Es gan negribētu šeit pārspīlēt, manuprāt tā nav izteikta parādība, bet viņš noteikti pastāv.
Par RD korupciju ir pietiekami daudz publikāciju. Atkal jau, kā cilvēks kuram aprioru zināšanu šai jautājumā nav es neņemos spriest par dinamiku, bet iespaidu līmenī, šķiet, nekas nav mainījies.
Es gan Jums nepiekritīšu attiecībā pret nacionālismu un korupciju - nedomāju, ka šeit ir jebkāda korelācija, korupcijai nav politisku pārliecību.
Jūs savu spriedumu balstiet uz kaut kā vairāk kā krievu šovinisma? Jeb, atļaujiet pārfrāzēt - vai spriedums par to ka korupcija ir mazāka balstās uz tā, ka Jūsu rīcībā ir kādi pētījumi par šo tematu (kādus es neesmu manījis, bet tā kā es ļoti aktīvi RD nesekoju, tad varētu arī palaist garām. cik varu spriest no privātām sarunām viss gan ir palicis tieši tā kā bija, bet arī tas nav nekāds pamats striktiem apgalvojumiem); vai arī Nila Ušakova vadītā dome ir mazāk korumpēta, jo SC vai Nils Ušakovs kā krievs pēc Jūsu domām vienkārši un apriori ir ar mazāku noslieci uz korupciju?
Un vēl jautājums arī par nacionālismu - skaidrs, ka Birks (TB/LNNK) formāli būtu pieskaitāms pie nacionālistiem un acīmredzot uz šī pamatu Jums viņš nepatīk, bet vai Jums pretenzijas ir pret nacionālismu kā tādu vai arī tieši pret latvisku nacionālismu? Secinoši vai Jūs sašūtat arī tad, kad kāds kārtējais SC biedrs atzīmējas ar krievu lielšovinista cienīgu gājienu vai klaju šovinismu?
1) Es gan labāk palieku pie nebankrotējušas galvaspilsētas un godu saglabājuša Ušakova nekā otrādāk. Tomēr šeit nav problēma ar to bankrotētu Rīga vai nē - pilnīgi iespējams arī ka nebankrotētu, jo nav principiālas atšķirības vai maksāt katram iedzīvotājam pašam par sevi vai arī dome paņem to pašu naudu nedaudz palielinot nodokļus un samaksā centralizēti. Problēma šeit rodas tajā, ka tādējādi cilvēki tiktu piespiesti maksāt par pakalpojumu (sabiedrisko transportu) pat ja viņi to nelieto; tikai tādēļ, ka viņi dzīvo teritorijā, kurā šis transports iet. Papildus tam milzīgus riskus sagādā tas, ka Rīgas Satiksme nemaz neizskatās pēc labi pārvaldīta, caurspīdīga uzņēmuma; šis solis noteikti palielinātu korupcijas un izsaimniekošanas riskus. Situācija RS ir nelaba jau ilgi un Ušakovs ir tikai to pasliktinājis. Nejēdz SC efektīvi pārvaldīt šo uzņēmumu. Papildus jautājums, protams, būtu par to, ka tādējādi rīdzinieki apmaksātu transportu arī visiem visiem uzreiz, bet tas nebūtu tik traģiski.
2) Noteikti kļuvusi tīrāka? Tas ir - sētnieki ir sākuši sparīgāk mēzt, jo Nila nākšana pie varas viņus ir pacēlusi spārnos? Nezinu, nezinu. No maniem personīgajiem novērojumiem Rīga kā bija tīra tā arī ir palikusi.
3) Nezinājāt. Tagad ziniet. Nekas būtiski nav mainījies. Te gan varētu teikt, ka nākošajam mēram un varas partijai būtu ko pamācīties no SC. Tomēr, varētu arī neizdoties, jo PBK šo publicitāti nodrošina pēc personīgām simpātijām (varam tikai minēt par kādu naudu) nevis pēc biznesa principiem un tik masīva informatīva kampaņa nevienam bez SC nesanāks. Papildus tam ir liela problēma ar to, ka no RD naudas, publiskās informācijas aizsegā pārāk bieži izskatās, ka tiek veikts personīgais PR. Ir ļoti grūti nošķirt kad notiek sabiedrības informēšana no pilsētas mēra puses un kad šis pats informācijas kanāls tiek ļaunprātīgi izmantots. Šeit gan nekādu pārmetumu konkrēti SC, visi tā darītu.
4) Es arī nezinu, ar sabiedrisko transportu braucu ārkārtīgi reti.
5) Sen neesmu tur bijis. Bet kad pēdējo reizi tur biju (domāju Nils vēl nebija tolaik mērs) nemaz tik novārdzis viņš arī tad neizskatījās.
Te nav nekādas propagandas - ja kāds tik vienpersoniski valda Rīgā tad neskatoties uz to, ka viņam gribētos uzņemties atbildību tikai par panākumiem, viņam ir jāuzņemas atbildība arī par kļūdām. Būtu pie varas Rīgā vēl arvien Birks, SC pārstāvji tieši tā pat lamātu viņu pa "kasti", tikai citā kanālā. Tā strādā demokrātija, ka tie kas ir pie varas tiek kritizēti no to puses, kas pie varas netika.
Un tas arī ir tikai un vienīgi pareizi.
Turklāt, Rīgā tik populistiskas domes nav bijis nekad. Un kritizēt arī pilnīgi objektīvi viņus ir par ko. (Kā būtu par ko kritizēt jebkuru valdību.) Es ar nepacietību gaidu, kad Nils par manu naudu piedāvās man vēl kaut ko "par brīvu".
Man šķiet dīvaini vienlaicīgi sūkstīties par etnisko balsojumu un piedāvāt uz atvadām vēl pēdējo reizi ieriebt, tā paliekoši, latviskajam elektorātam. Vai tiešām labu valstsvīru, galvenokārt, raksturo izlēmīga riebeklību veikšana?
Etniskais balsojums, protams, ir empīrisks fakts. Un, tiešām, iespēja, ka SC dabūs kaut cik būtisku latviskā elektorāta balsu skaitu, ir niecīga. Tomēr, neaizmirsīsim, ka paši SC šo plaisu starp kopienām paplašināja ar referendumu par krievu valodu. Viņu rokās bija lēmums vai neatbalstīt referendumu, kā rezultātā viņš, visdrīzāk, vienkārši nebūtu noticis un turpināt, dažkārt neveikli, bet tomēr, iesākto ceļu uz to, lai piesaistītu polietnisku elektorātu vai atslīgt atpakaļ līdz PCTVL pozīcijām un nostprināties, kā "krievu" partija. Izvēle ir izdarīta un nu sūdzības par etnisko balsojumu no šīs nometnes izklausās, kā minimums, nenopietni.
Bet, laiks dziedē visu un ja SC apzināti ieguldītu darbu tajā, lai mēģinātu salabot to, kas salauzts ar krievu valodas referendumu, ātrāk vai vēlāk, bet tas varētu palīdzēt.
Es tad jau, piemēram, Nilam ieteiktu pēdējo gadu veltīt tam, lai uzlabotu rīdzinieku dzīves ilgākā termiņā; nodarboties ar lietām, kurām nav vispār nekādas etniskās komponentes.
Kāpēc gan piemēram pēdējā gada laikā Nils nevarētu reformēt pašvaldības uzņēmumu pārvaldes sistēmu tā, lai nekādi deputāti un "īpaši pietuvinātie" vairs principiāli nevarētu ieņemt naudīgas vietas uzņēmumos par kuru darbību tiem ir neskaidra vai nekāda nojausma? Es gan saprotu, ka reformēt šo sistēmu laikā, kad naudīgajās vietās ir sasēdināti SC cilvēki ir kā minimums neparocīgi. Bet ja sākam runāt par politiķiem un valstsvīriem pret politikāņiem, tad šāds solis tieši parādītu Nilu kā atbildīgu valstsvīru. Bet es zinu, ka tas nenotiks, jo pagaidām nekas neliecina, ka Nils uz ko tādu būtu spējīgs un partija pat Nilu nograuztu, ja viņš mēģinātu tās pārstāvjus izdzīt no naudīgajām vietām.
Мы используем cookies-файлы, чтобы улучшить работу сайта и Ваше взаимодействие с ним. Если Вы продолжаете использовать этот сайт, вы даете IMHOCLUB разрешение на сбор и хранение cookies-файлов на вашем устройстве.
Я готов сжечь латвийский паспорт
№416 Jānis Radiņš
→ Жанна Гаудзе,
27.06.2012
19:58
Латвия, межэтнические отношения и постмодерн
№191 Jānis Radiņš
27.06.2012
12:23
Я готов сжечь латвийский паспорт
№203 Jānis Radiņš
→ Жанна Гаудзе,
26.06.2012
21:13
Я готов сжечь латвийский паспорт
№189 Jānis Radiņš
→ Жанна Гаудзе,
26.06.2012
20:42
Я готов сжечь латвийский паспорт
№169 Jānis Radiņš
→ Жанна Гаудзе,
26.06.2012
18:34
Я готов сжечь латвийский паспорт
№149 Jānis Radiņš
→ Жанна Гаудзе,
26.06.2012
17:23
Я готов сжечь латвийский паспорт
№145 Jānis Radiņš
→ Жанна Гаудзе,
26.06.2012
17:11
Я готов сжечь латвийский паспорт
№133 Jānis Radiņš
→ Дмитрий Гореликов,
26.06.2012
16:24
Я готов сжечь латвийский паспорт
№130 Jānis Radiņš
→ Дмитрий Гореликов,
26.06.2012
16:18
Рига – конец русской власти
№159 Jānis Radiņš
→ Vilnis P,
26.06.2012
14:34
Рига – конец русской власти
№156 Jānis Radiņš
→ In_Metal .,
26.06.2012
14:04
Рига – конец русской власти
№150 Jānis Radiņš
→ In_Metal .,
26.06.2012
12:09
Рига – конец русской власти
№130 Jānis Radiņš
→ Марк Козыренко,
25.06.2012
22:51
Рига – конец русской власти
№129 Jānis Radiņš
→ In_Metal .,
25.06.2012
22:47
Рига – конец русской власти
№118 Jānis Radiņš
→ In_Metal .,
25.06.2012
21:29
Рига – конец русской власти
№113 Jānis Radiņš
→ Марк Козыренко,
25.06.2012
20:54
Рига – конец русской власти
№110 Jānis Radiņš
→ Марк Козыренко,
25.06.2012
20:15
Рига – конец русской власти
№109 Jānis Radiņš
→ Inita Daniele,
25.06.2012
20:08
Рига – конец русской власти
№98 Jānis Radiņš
→ Александр Гильман,
25.06.2012
16:03
Рига – конец русской власти
№70 Jānis Radiņš
25.06.2012
14:48