Из-за различий в диалекте или из за этнической неприязни?
Hi, ha, ha. Jūs to nopietni? Nu kāds latvietim var būt naids pret latgalieti? Un iemesls tam visam ir nesakārtotība un līdzekļu trūkums. Bet Jūs tā kā cerat, ka te varētu kariņu iz pirksta izzīst?

Josif, es Jums piekrītu, ka  ужасно жуткой и кошмарной оккупации bija ap 40.-60. gadiem. Laikā, kurā dzīvoju es, režīms bija daudz mērenāks. Bet pievērsiet uzmanību, ka briesmīgajos gados no  režīma nav cietuši kādi abstrakti sveši ļautiņi, bet pavisam konkrēti radinieki, kuru bildes atrodas ģimenes albumā. Un čuksti par notikušo skanēja cauri visai manai bērnībai. Tādēļ apgalvojumi, ka nemaz jau tik briesmīgi nebija, ka arī citi ir cietuši, skan visai ciniski. Krievi paši ir cietuši no vāciešu uzbrukuma viņu zemei, tad kāpēc ir grūti iejusties un saprast, ka ļoti līdzīgas emocijas izjūt latvieši attiecībā pret krievu iebrucējiem mūsu zemē. Jums tas liktos normāli, ja es teiktu, ka nemaz jau tik traki nebija, ka Vācija iebruka PSRS. Visus PSRS iedzīvotājus tak nacisti nepakāra laternu stabos, tad nemaz  tik traki nebija, vai ne? 
Un kāda starpība, kā nosauc faktu -okupācija, aneksija, inkorporācija, ja būtiskākā ir jauno saimnieku uzvedība jauniegūtajās teritorijās. Nezinu kā Jums, bet, piemēram,  LA lielākās daļas  virsnieku apšaušana man nešķiet draudzīga rīcība. Kāds tur brīnums, ka daudzi cerēja, ka leģions palīdzēs atbrīvos Latviju no sarkanā mēra. Tādēļ tagad šausmināties par briesmīgo 16. martu ir vairāk nekā muļķīgi, jo ne jau aiz labas dzīves viņi tur gāja. 
Mana bērnība un jaunība bija labs laiks, kā jau jebkuram jaunam cilvēkam. Tas gan nenozīmēja, ka es neredzēju "lielā brāļa" ēnu, modro aci un amorālo režīmu it visur sadzīvē. Kādu manu skolasbiedru, kuram bija kādi 16 gadi, noķēra KGBšņiki, jo viņš bija uzzīmējis Latvijas karogu un uzrakstījis riebīgus izteicienus par valsti redzamā vietā. Atnāca uz skolu izmeklētāji un pēc rokrakstiem burtnīcās izskaitļoja vainīgo. Puisi notiesāja, ilgi viņu neredzēju. 
Ja par savu dzīvi, tad uzrakstīšu tikai vienu gadījumu, lai raksturotu nacionālo attiecību sadzīvisko fonu, kas tajos laikos bija ikdiena- man bija kādi 5 gadi, tēvs aizsūtīja uz veikalu pēc piena. Šo faktu es varētu pieskaitīt pie tā laika plusiem, jo bērnu nebija bail vienu sūtīt ārā.  Tātad, izstāvēju garum-garā rindā, lūdzu pārdevējai pienu, bet kundze man atbild- kak ņe stido, takaja boļšaja ģevočka, a ņeumejet govoritj po russkij. Lieki piebilst, ka pienu es nedabūju, visu ceļu līdz mājām no aizvainojuma noraudāju. Jāpiebilst, ka es lielas tantes vārdus labi sapratu, bet runāt nemācēju. It ka nekas pārlieku traģisks, pie laternas jau nepakāra, vārēja jau būt sliktāk, bet tā bija ikdiena, kura nebūt nebija balstīta tautu draudzībā. Bet tantei "mīlēt Raini" aizskrēja mācīt mans tēvs. Vēl tāds nieks, ka latvieši biji nostādīti nevienlīdzīgās pozīcijās ar krievu bērniem, jo latvieši mācījās gadu ilgāk skolā, lai tā pamatīgāk apgūtu krievu valodu. Rezultātā krievu bērni ātrāk iestājās augstskolās un ātrāk varēja iekļauties darba tirgu. Nobeigumam- PSRS okupācija bija briesmīga un nežēlīga, vēlākie gadi bija vienkārši nepatīkami. Šis tas bija labs, šis tas ne tik labs, bet tā bija mana jaunība, tādēļ palikusi atmiņā kā diezgan saulaina. Tautu draudzība PSRS laikos tika panākta tikai caur latviešu sakostajiem zobiem, ko pierāda nacionālās pašapziņas sprādziens deviņdesmitajos. Tas gan nenozīmē, ka individuālā līmenī netika dibinātas gan draudzības, gan laulības. Katram latvietim ir vismaz pāris krievu draugi. Par  LNNK, VL! nekad neesmu balsojusi un pagaidām netaisos to darīt. Izrādīties 16.marta pasākumus uzskatu par nevajadzīgu, jo tas kaitē Latvijas tēlam. 9. maja svinības man nav pieņemamas vairāk pēc formas, nekā pēc satura (nu nav man saprotams, kā var dzert un pļaskot pie pieminekļa kritušajiem karavīriem). 

Tātad, jums ir vesels viens liecinieks, kuras domām jūs varat uzticēties? Sakiet, kā Jūs domājiet, vai es varu uzticēties savām acīm, kuras man rādīja vīra vecāku dzīvoklī komunālos kaimiņu, kuri viņu dzīvoklī iemitinājās 40 gadā? Vai es varu uzticēties vīra vecāku stāstījumam, ka no kaimiņu mājas bija izvesti viņu draugi, izvesti radi no lauku mājām, nošauts vīramātes brālēns, kurš bija armijas virsnieks? Tas laikam rakstur draudzīgas valsts rīcību? 
Paldies, protama lieta, par "молоденьким патриотическим дурочкам", bet es padojlaikos iesmu dzīvojusi vairāk par divdesmit gadiem. Visu savu bērnību un jaunību esmu baidījusi podomju pilsoņa "labo" dzīvi ,labi atceros ar kādu baudu krieviem patika pazemot un apspiest latviešus, demonstrēt savu pārākumu,  tādēļ es neticu nevienam nodomam "dzīvot līdzās" divām valodām. Tas būt tik pat kā atdot velnam mazo pirkstiņu......Prohadjiļi, znajems!

Par propagandu-savu vēstures interpretāciju esmu guvusi no vistuvākajiem cilvēkiem, kuru bija šo notikumu aculiecinieki, un kuru prāta spējām man nav iemesla neuzticēties. Nedomāju, ka mana vecmāmiņa, vecvecmāmiņa, vectēvs, vectēva māsa, vectēva māsīca, vīramāte, vīratēvs, vīratēva brālis Nr1, vīratēva brālis Nr2, vīra vecāmāte, vīra vectēvs, vīra vecāsmātes brālis, vīra vecātēva brālēns utt. visi būtu profesionāli propagandisti. Vēl vairāk- liela daļa manu radu bija labi izglītoti, tādēļ man nav iemesla viņiem neticēt viņu vērtējumam.

Ārprāts, cik pretrunīgi ir mūsu priekšstati:
Krievi- Latvija bija valsts, kur latvieši alās dzīvojuši. Latvija nevarēja būt lielākas laimes par iespēju pievienoties PSRS. Paldies dievam, ka te ienāca krievi, kuri visu uzcēla, latviešiem kultūru atnesa, ekonomiku attīstīja, laimi uz tankiem atveda. Bet tagad....tie nepateicīgie maitas, mūs, īstenos labdarus un smagākos strādniekus, paaaaazemo. 
Latvieši- Ulmņlaiki bija zelta laki Latvijas vēsturē. Latvija bija Eiropas līmeņa valsts, kurā nebija ne daudz nabagu, ne bagātu, bet vidusslānis dzīvoja pat ļoti labi. Lielo tautu strīdā mūsu valstij tika vissliktākā loze-tikām okupēti no mazattīstītās un totalitārās PSRS. Okupācijas režīms iznīcināja tautas labāko daļu, izsūtīja un aplaupīja. Dzīves līmenis dramatiski kritās gandrīz līdz PSRS līmenim.________________________________Krievi- staļinisms nebija nekāda medusmaize, tomēr tas cīnījās pret fašismu (domāts- nacisms), tādēļ bija labs. Visi padomju karavīri bija kā maigi jēri, ja salīdzina ar nacistiem. Latviešiem būtu jābūt zvērinātiem antifašistiem, bet šie neapnestie bauri pat nesaprot, ka viņiem tas nestu tikai labu.
Latvieši- staļinisms bija vismaz tik pat slikts kā nacisms, ja ne vēl sliktāks. Latvijā padomju karavīri izturējās sliktāk pret civiliedzīvotājiem par vācu karavīriem. Latvijā bija visi priekšnoteikumu, lai šeit rastos ļoti spēcīga antifašistiskā kustībā, bet..... krievi ar savām zvērībām viena gada laikā paveica to, ko vācietis neiespēja 700 gados. Padomija ir ļaunāka un nežēlīgāka par Vāciju, tādēļ bija pareizi karot leģionos. 
______________________
Kādi priekšlikumi, lai vienotos par vienu patiesību? :)

Piekrītu Jums, ka latgaliešu valoda (dialekts) ir vērtība pati par sevi, tādēļ to vajadzētu kopt, attīstīt un mācīt bērniem skolā. Savukārt, ukraiņ-baltkriev-ebreju pārkrievošanu uzskatu par kaitīgu ideju. Kas tie par cilvēkiem, kuriem nav attīstīta nacionālā identitāte, kuriem nav savu sakņu izjūtas, bet viņi mēģina identificēties ar svešu valodu. Varbūt cienījamais orators man var paskaidrot-kāpēc ukrainim sevi identificēt kā krievu ir labi, bet ja ukraini sevi identificēs kā latviski runājošu- tas ir ļoti ļoti slikti? Ieteikums- lūdzu nemēģiniet lietot jēdziens "latvijec" vai "latvijietis", jo tas šausmīgi atgādina "rosijaņen", tādēļ izsauc nepārvaramu vēlēšanos atbrīvotie no kuņģa satura. Šeit ir jāpiemeklē kāds veiksmīgāks vārds.