Tā ir normāla parādība.
Ja būtu 2 valsts valodas, tad līgums būtu jāsastāda 2 valodās.
Starp citu, esmu redzējis līgumus gan latviešu/krievu, gan latviešu/angļu valodās (vienu pats esmu parakstījis).
Un galu galā - kam tad sekretāres ir domātas?

Vai tiešām valodas zināšana ir "нереальные условия".
Vai Jūs gribat teikt, ka krievi ir stulbi, vai slinki?
Kāpēc nereāli? Tāpēc, ka negrib iemācīties?

Tas, ka šobrīd radīt iemeslu cilvēkiem apgūt latviesu valodu ir daudz grūtāk nekā pirms 20 gadiem, ir fakts.
Bet tas ir jādara, vēlams bez represīvām metodēm.

"Тут вам надо решать - или согласиться с тем, что государство будет слабым и раздираемым внутренними противоречиями, или принять людей такими, каковы они есть"

Nevēlos pieņemt, ka krievi ir stulbi, slinki, vai vienkārši ietiepīgi. Jo viņi tādi nav.
Acīmredzot, Jums ir pieņemami, ka pilsonis prot tikai savu dzimto valodu? Pat ja valsts valodas ir divas?

Protams.
Tikai visiem pilsoņiem ir jāprot latviešu valoda. (Zinu pilsoņus manā vecumā, kuri neko vairāk par labdien nezina).
Pilsonis var svinēt 9. maiju, bet pilsonim ir jāpieņem, ka man (arī pilsonim) 9. maijs nav un nebūs svētku diena.

Cik latvieši. Nezinu, neesmu jautājis. Domāju, ka tie, kuri ir beiguši ko vairak par vidusskolu un pabijuši ārpus Latvijas, vai vēl labāk Eiropas, noteikti domā līdzīgi.

Nepiekritīšu.
Tapēc, ka esmu strādājis uzņēmumā, kura īpasnieki ir krievi un visa iekšējā komunikācija notika krieviski. Neviens to neaizliedz.
Esmu strādājis uzņēmumā, kur komunikācija notiek latviski, angliski un krieviski. Arī nekādu problēmu.
Ar oscilogrāfu katrs var runāt kā vēlas, bet ja man vajadzēs rezultātus, tad gribēšu tos saņemt latviešu valodā.
Turklāt Jūsu aprakstīto situāciju nekādi neizmainīs tas, ka būs divas valsts valodas, jo "Субъекты экономики функционируют на разных языках с разным результатом". Un nekas šiem subjektiem netraucēs to darīt arī turpmāk.

Vienam no viņiem atzīmes bija labākas, nekā man. Otram aptveni tādas pašas kā man. Viņiem nebija nekādu problēmu apgūt vielu tikai latviešu valodā, jo latviskā vidē viņi bija ne pirmo gadu. Kad tieši viņi sāka apgūt latviešu valodu nevarēšu pateikt. Matemātikā viens no viņiem man regulāri palīdzēja kontroldarbos.
Šobrīd viņi brīvi pārvalda, gan latviešu, gan krievu valodas. Atsķirībā, no manis, kurš krieviski tikai lasa un runā.
Rezultātā viņi ir ieguvuši kvalitatīvu izglītību (visi beidzām valsts ģimnāziju) un neko nav zaudējuši.
Neviens nav ierēdnis. Arī es neesmu.
Bet stāsts nav par izglītību. Par Dzintara idejām nekad neesmu balsojis un nebalsošu. Izglītības jautājumi lai paliek speciālistiem.
Stāsts ir par to, ka trūkst argumentu apgalvojumam, ka dodot krievu valodai valsts valodas statusu, Latvijā būs tikai piena upes ar ķīseļa krastiem.

Uz jautājumiem neatbildējāt (tiesa, nebija Jums adresēti). Bet, lai jau.

Šķiet, ka sāpe ir ne tik daudz valodā, cik pilsoņu un nepilsoņu dalījumā.
Varbūt vajag par to cīnīties? Lai mūsu valstī nebūtu pāris simti tūkstošu nepilsoņu? Tas mūsu valsti nebūt nepadara stiprāku. Un lai visi mūsu valsts iedzīvotāji prastu latviešu valodu?
Ja kādam ir bail par to, ka latviešu valodas prasmes pazudinās nacionālo identitāti, tad varu pateikt, ka manā vidusskolas klasē mācījās viens krievs un viens moldāvs. Tikai tāpēc, ka viņi lieliski prata latviešu valodu, viņi nekļuva par latviešiem. Viņi joprojam ir krievs un moldāvs.

Vienmēr esmu gribējis uzzināt, kā tieši, krievu valodas padarīšana par valsts valodu, uzlabos ekonomisko situāciju valstī? Kā tieši krievu valoda var palīdzēt tehnoloģiju attīstībā, ja šobrīd pasaules zinātnes valoda ir angļu valoda?