Адамсон, как вся наша "оппозиция", во время голосования воздержался - поддержал переворот! А через несколько дней начал оправдываться - говорить о перевороте! Это некрасиво! Так порядочные люди не поступают!
Lūdzu, palīdziet man atrast Jūsu 18.03. rakstā jēdzienu "valsts apvērsums" kā "Āboltiņas labojumu" rezumējumu? Piedodiet, lasīju, pārlasīju, bet pats nespēju atrast vārdus "valsts apvērsums". Vēlreiz piedodiet, bet tam ir principiāla nozīme. Jau iepriekš atvainojos, ja Jūsu rakstā neesmu spējis izlasīt jēdzienu "valsts apvērsums"! Jūsu rakstā sniegtais "Āboltiņas labojumu" potenciālais rezultāts ir lieliski izklāstīts. Paldies par to!
Latvijas medijos par valsts apvērsumu tika rakstīts jau 2016.22.03.: http://www.pietiek.com/raksti/valsts_hibridapversums. Šo publikāciju noklusē gan latvieši, gan krievi.
Nelietības modifikācijas. Nelietība ir kultūras stabils elements. To nosaka cilvēka instinktu
raksturs, pašaizsardzības nolūkā spējot pastrādāt nelietību. Kultūrā ir
sastopamas daudzas nelietības modifikācijas. To savukārt nosaka cilvēka dzīves
daudzveidība un cilvēka instinktu realizācijas plašā nepieciešamība. Cilvēkam
dzīvē ir nepieciešams būt daudzveidīgam. Tātad perspektīvā arī nelietība ir
iespējama visdažādākajās modifikācijās. Pašaizsardzība saskaras ar
visnegaidītākajiem dzīves negatīvajiem risinājumiem, kas tūlīt atsaucās uz
cilvēka darbības, uzvedības un komunikācijas morālo iedabu. Cilvēkam nākas
adekvāti reaģēt.
Nepatīkami ir saskarties ar katru nelietības modifikāciju. Ļoti
nepatīkami ir saskarties ar to modifikāciju, kuru var dēvēt par profesionālo
nelietību. Ļoti nepatīkami tas ir tāpēc, ka profesionālā nelietība izpaužās
attiecīgās profesionālās vides kontekstā. Atrašanās tādā vidē vienmēr nozīmē
profesionālās solidaritātes klātbūtni. Starp jebkuras profesijas pārstāvjiem
eksistē profesionālā solidaritāte, kurai ir savs iekšējais morālais kodekss,
sava iekšējā neformālā komunikācija un tās normas. Šo normu ievērošana ir
profesionālās solidaritātes pamatā. Praktiski tas nozīmē, ka attiecīgās
profesijas pārstāvji viens pret otru izturās īpaši korekti, toleranti,
izpalīdzīgi, saprotoši, atbalstoši utt. Jebkurš attiecīgās profesijas pārstāvis
otram kolēģim nedarīs pāri un nekad nedarīs to, ko varbūt darītu tiem, kuri neietilpst
attiecīgajā profesijā.
Vēsturiski profesionālā solidaritāte acīmredzot bija amatniecības ģilžu centrā.
Ģildes nevarēja pastāvēt bez profesionālās solidaritātes.
Aizvadītajos gadu desmitos (pusgadsimtā) ir nācies darboties vairākās „ģildēs”.
Padomju laikā nevarēja žēloties par profesionālās solidaritātes trūkumu ne
žurnālistu, ne literatūrzinātnieku, ne augstskolu docētāju aprindās. Nevarēja
žēloties ne par latviešu, ne par krievu un citu tautu pārtāvju profesionālās
solidaritātes trūkumu. Protams, visizteiktāk profesionālo solidaritāti nācās
izjust no ebreju kolēģiem un no latviešu t.s. ulmaņlaiku cilvēkiem.
Tas izklausās jocīgi, taču profesionālās
solidaritātes trūkumu latviešu, krievu vidē nācās nepatīkami izjust tūlīt pēc
varas maiņas. Tā vien gribas domāt, ka liberālajā demokrātijā profesionālā
solidaritāte nedrīkst būt. Mūsu cilvēki momentā atcerējās to, ka kapitālismā „cilvēks
cilvēkam ir zvērs”, kā sludināja sociālisma ideoloģija. Tagad ir tāda sajūta,
ka kolēģiem vispār nav nekāds priekšstats par profesionālo solidaritāti.
Kolēģis var neatbildēt uz kolēģa vēstuli, kolēģis var neko nepaskaidrot par
publicēšanai nosūtītā darba likteni, kolēģis var neaizstāvēt kolēģi sakarā ar
nepatiesiem apmelojumiem. Tā vien liekas, ka pie mums ir iestājies profesionālās
nelietības laikmets, kurā profesionālajai solidaritātei nav vietas. Profesionālā
nelietība profesionālim ir visriebīgākā nelietības modifikācija, jo profesionālā
nelietība ir savējo nelietība. Kā zināms, savējo nelietību pārdzīvojam
visskaudrāk.
Nelietības modifikācijas
Nelietība ir kultūras stabils elements. To nosaka cilvēka instinktu
raksturs, pašaizsardzības nolūkā spējot pastrādāt nelietību. Kultūrā ir
sastopamas daudzas nelietības modifikācijas. To savukārt nosaka cilvēka dzīves
daudzveidība un cilvēka instinktu realizācijas plašā nepieciešamība. Cilvēkam
dzīvē ir nepieciešams būt daudzveidīgam. Tātad perspektīvā arī nelietība ir
iespējama visdažādākajās modifikācijās. Pašaizsardzība saskaras ar
visnegaidītākajiem dzīves negatīvajiem risinājumiem, kas tūlīt atsaucās uz
cilvēka darbības, uzvedības un komunikācijas morālo iedabu. Cilvēkam nākas
adekvāti reaģēt.
Nepatīkami ir saskarties ar katru nelietības modifikāciju. Ļoti
nepatīkami ir saskarties ar to modifikāciju, kuru var dēvēt par profesionālo
nelietību. Ļoti nepatīkami tas ir tāpēc, ka profesionālā nelietība izpaužās
attiecīgās profesionālās vides kontekstā. Atrašanās tādā vidē vienmēr nozīmē
profesionālās solidaritātes klātbūtni. Starp jebkuras profesijas pārstāvjiem
eksistē profesionālā solidaritāte, kurai ir savs iekšējais morālais kodekss,
sava iekšējā neformālā komunikācija un tās normas. Šo normu ievērošana ir
profesionālās solidaritātes pamatā. Praktiski tas nozīmē, ka attiecīgās
profesijas pārstāvji viens pret otru izturās īpaši korekti, toleranti,
izpalīdzīgi, saprotoši, atbalstoši utt. Jebkurš attiecīgās profesijas pārstāvis
otram kolēģim nedarīs pāri un nekad nedarīs to, ko varbūt darītu tiem, kuri neietilpst
attiecīgajā profesijā.
Vēsturiski profesionālā solidaritāte acīmredzot bija amatniecības ģilžu centrā.
Ģildes nevarēja pastāvēt bez profesionālās solidaritātes.
Aizvadītajos gadu desmitos (pusgadsimtā) ir nācies darboties vairākās „ģildēs”.
Padomju laikā nevarēja žēloties par profesionālās solidaritātes trūkumu ne
žurnālistu, ne literatūrzinātnieku, ne augstskolu docētāju aprindās. Nevarēja
žēloties ne par latviešu, ne par krievu un citu tautu pārtāvju profesionālās
solidaritātes trūkumu. Protams, visizteiktāk profesionālo solidaritāti nācās
izjust no ebreju kolēģiem un no latviešu t.s. ulmaņlaiku cilvēkiem.
Tas izklausās jocīgi, taču profesionālās
solidaritātes trūkumu latviešu, krievu vidē nācās nepatīkami izjust tūlīt pēc
varas maiņas. Tā vien gribas domāt, ka liberālajā demokrātijā profesionālā
solidaritāte nedrīkst būt. Mūsu cilvēki momentā atcerējās to, ka kapitālismā „cilvēks
cilvēkam ir zvērs”, kā sludināja sociālisma ideoloģija. Tagad ir tāda sajūta,
ka kolēģiem vispār nav nekāds priekšstats par profesionālo solidaritāti.
Kolēģis var neatbildēt uz kolēģa vēstuli, kolēģis var neko nepaskaidrot par
publicēšanai nosūtītā darba likteni, kolēģis var neaizstāvēt kolēģi sakarā ar
nepatiesiem apmelojumiem. Tā vien liekas, ka pie mums ir iestājies profesionālās
nelietības laikmets, kurā profesionālajai solidaritātei nav vietas. Profesionālā
nelietība profesionālim ir visriebīgākā nelietības modifikācija, jo profesionālā
nelietība ir savējo nelietība. Kā zināms, savējo nelietību pārdzīvojam
visskaudrāk.
"Пастернака не читал, но осуждаю". Так могли и говорить раньше ( и говорили). Но раньше мы не должны били это терпеть. В идиотии плюрализма должны не только терпеть, но и уважать, радоваться, что у человека ( скажем студента) есть собственное мнение.
Asprātīgi! Taču Jūsu asprātībai, domājams, ir lokāla izcelsme - pēcpadomju Latvijas apstākļi, latviešu (bet ne tikai viņu) attieksme pret intelektu, morāli, profesionalizāciju, sociālo atbildību, valsti, valsts suverenitāti. Latvijā nav elite kā stratēģiski atbildīga sociuma daļa. Pie mums visur valda blēži, "prihvatizācijas" kriminālie noziedznieki, aprobežoti masu cilvēki, zagļi, "shēmotāji" un nelieši). Bet tā taču nav visur! Rietumu civilizācijā ir zemes, kurās visu nosaka elite - stratēģiski atbildīga cilvēku grupa. Turklāt šo eliti nebūt neveido t.s. politiķi, kā tradicionāli maldīgi uzskata.Gluži pretēji: t.s.politiķi ir šīs elites sulaiņi. Latvijas nelaime ir arī tā, ka neviens šādu eliti neveido; šajā ziņā nav redzams nekāds aizsākums. Bet tas nozīmē, ka bez stratēģiski atbildīgas elites šī zeme veģetēs vēl vismaz 100 gadus. Latvija ir totāla masu fenomenu segmentācijas oāze (skat.: Masu fenomenu segmentācija jeb masu sacelšanās rezultāti: XXI gadsimts.- grām. Iracionālā kapitālisma gramatika).
Jā, esmu Baltijas Krievu institūta maģistrs plurālismā un plurālisma idiotijā. Taču nespēšu Jums palīdzēt. Jums ir milzīgas kognitīvās problēmas, - par obskurantu Jūs nenosaucu. Bet varbūt gribiet, lai nosaucu? Mums mācīja, kādos gadījumos to obligāti jādara.
Es nevienu nevēlos pierunāt. Noteikti nevēlos (un arī nespēšu) pierunāt tos, kuriem rodas tamlīdzīgi jautājumi un kuri nav spējīgi saprast, ka aiz šī "kluba" sienām atrodas milzīga mūsdienu pasaule. Turklāt mana dzīves pieredze liecina, ka nav iespējams pierunāt tos, kuru jautājumā jau ir atklāts obskurantiem tipisks naids un šī atklātā naida ieprogrammētā atbilde.
Спасибо Владимир! Вопрос интересный! Качество народа (будем говорить только о белых) продолжает ухудшиться. Спец. об этом уже не спорит. Значит легче управлять (см. молодые пок. Укр.). Но технологии тоже не стоит на месте. Есть эфективные новые приемы.
Спасибо, что назвали меня "автором", а не "спикером". Да, допускаю, что эссе для кого может служить зеркалом и раздражать. Я не пришол сам здесь, мня пригласили...
Что там дабавить. Так и есть. LVU mans mentors bija prof. Bībers, kuru Bikova izdzīvoja no darba. LZA mans mentors bija Padomju Savienības Varonis Vilis Samsons, kurš Maskavā panāca Raiņa Kop.rakstu izdošanu 30 sējumos (nacionālajām republikām mirušajiem atļāva tikai 15 sēj.). Viņš intuitīvi juta Raiņa spēku. Daugavpilī man bija kauns no grāmatveikalu pārdevējām, kuras jautāja: "Артур, почему латыши не покупает Райниса?". Pārdevējas zināja par manu līdzdalību Kop.rakstu izdošanā. Manu grāmatu "Mans Rainis" (1996) neņēma tirgot neviens Rīgas grāmatveikals. Daugavpilī viens grāmatveikals lūdza manu padomu, vai drīkst nodot makulatūrā Raiņa Kop.rakstus, kuri noliktavā aizņēma gadiem ilgi lielu vietu. Atļāvu! Tas bija apm. 97.-98.g., kad nebija vairs nekādu cerību...
Dārgā kolēģe, man gan ir ļoti liels kauns, ja lielas muļķības dara manas tautas pārstāvji. Pieļauju, ka kauns bija arī manam draugam Rainim, kurš aiz kauna gribēja "iziet no tautas", kā viņš rakstīja dienasgrāmatā. Daugavpilī dzīvoju starp cittautiešiem, no kuriem dažkārt bija tik liels kauns, ka gatavs biju, kā saka, ielīst zemē.
Мы используем cookies-файлы, чтобы улучшить работу сайта и Ваше взаимодействие с ним. Если Вы продолжаете использовать этот сайт, вы даете IMHOCLUB разрешение на сбор и хранение cookies-файлов на вашем устройстве.
№93 Arturs Priedītis
→ unknown ,
04.04.2016
12:24
№79 Arturs Priedītis
→ Aleksandrs Gapoņenko,
04.04.2016
11:02
№44 Arturs Priedītis
04.04.2016
09:15
Trīs tēzes par tautas degradāciju
№1 Arturs Priedītis
19.01.2015
14:45
Nelietības modifikācijas. Nelietība ir kultūras stabils elements. To nosaka cilvēka instinktu raksturs, pašaizsardzības nolūkā spējot pastrādāt nelietību. Kultūrā ir sastopamas daudzas nelietības modifikācijas. To savukārt nosaka cilvēka dzīves daudzveidība un cilvēka instinktu realizācijas plašā nepieciešamība. Cilvēkam dzīvē ir nepieciešams būt daudzveidīgam. Tātad perspektīvā arī nelietība ir iespējama visdažādākajās modifikācijās. Pašaizsardzība saskaras ar visnegaidītākajiem dzīves negatīvajiem risinājumiem, kas tūlīt atsaucās uz cilvēka darbības, uzvedības un komunikācijas morālo iedabu. Cilvēkam nākas adekvāti reaģēt.
Nepatīkami ir saskarties ar katru nelietības modifikāciju. Ļoti nepatīkami ir saskarties ar to modifikāciju, kuru var dēvēt par profesionālo nelietību. Ļoti nepatīkami tas ir tāpēc, ka profesionālā nelietība izpaužās attiecīgās profesionālās vides kontekstā. Atrašanās tādā vidē vienmēr nozīmē profesionālās solidaritātes klātbūtni. Starp jebkuras profesijas pārstāvjiem eksistē profesionālā solidaritāte, kurai ir savs iekšējais morālais kodekss, sava iekšējā neformālā komunikācija un tās normas. Šo normu ievērošana ir profesionālās solidaritātes pamatā. Praktiski tas nozīmē, ka attiecīgās profesijas pārstāvji viens pret otru izturās īpaši korekti, toleranti, izpalīdzīgi, saprotoši, atbalstoši utt. Jebkurš attiecīgās profesijas pārstāvis otram kolēģim nedarīs pāri un nekad nedarīs to, ko varbūt darītu tiem, kuri neietilpst attiecīgajā profesijā.
Vēsturiski profesionālā solidaritāte acīmredzot bija amatniecības ģilžu centrā. Ģildes nevarēja pastāvēt bez profesionālās solidaritātes.
Aizvadītajos gadu desmitos (pusgadsimtā) ir nācies darboties vairākās „ģildēs”. Padomju laikā nevarēja žēloties par profesionālās solidaritātes trūkumu ne žurnālistu, ne literatūrzinātnieku, ne augstskolu docētāju aprindās. Nevarēja žēloties ne par latviešu, ne par krievu un citu tautu pārtāvju profesionālās solidaritātes trūkumu. Protams, visizteiktāk profesionālo solidaritāti nācās izjust no ebreju kolēģiem un no latviešu t.s. ulmaņlaiku cilvēkiem.
Tas izklausās jocīgi, taču profesionālās solidaritātes trūkumu latviešu, krievu vidē nācās nepatīkami izjust tūlīt pēc varas maiņas. Tā vien gribas domāt, ka liberālajā demokrātijā profesionālā solidaritāte nedrīkst būt. Mūsu cilvēki momentā atcerējās to, ka kapitālismā „cilvēks cilvēkam ir zvērs”, kā sludināja sociālisma ideoloģija. Tagad ir tāda sajūta, ka kolēģiem vispār nav nekāds priekšstats par profesionālo solidaritāti. Kolēģis var neatbildēt uz kolēģa vēstuli, kolēģis var neko nepaskaidrot par publicēšanai nosūtītā darba likteni, kolēģis var neaizstāvēt kolēģi sakarā ar nepatiesiem apmelojumiem. Tā vien liekas, ka pie mums ir iestājies profesionālās nelietības laikmets, kurā profesionālajai solidaritātei nav vietas. Profesionālā nelietība profesionālim ir visriebīgākā nelietības modifikācija, jo profesionālā nelietība ir savējo nelietība. Kā zināms, savējo nelietību pārdzīvojam visskaudrāk.
Nelietības modifikācijas
Nelietība ir kultūras stabils elements. To nosaka cilvēka instinktu raksturs, pašaizsardzības nolūkā spējot pastrādāt nelietību. Kultūrā ir sastopamas daudzas nelietības modifikācijas. To savukārt nosaka cilvēka dzīves daudzveidība un cilvēka instinktu realizācijas plašā nepieciešamība. Cilvēkam dzīvē ir nepieciešams būt daudzveidīgam. Tātad perspektīvā arī nelietība ir iespējama visdažādākajās modifikācijās. Pašaizsardzība saskaras ar visnegaidītākajiem dzīves negatīvajiem risinājumiem, kas tūlīt atsaucās uz cilvēka darbības, uzvedības un komunikācijas morālo iedabu. Cilvēkam nākas adekvāti reaģēt.
Nepatīkami ir saskarties ar katru nelietības modifikāciju. Ļoti nepatīkami ir saskarties ar to modifikāciju, kuru var dēvēt par profesionālo nelietību. Ļoti nepatīkami tas ir tāpēc, ka profesionālā nelietība izpaužās attiecīgās profesionālās vides kontekstā. Atrašanās tādā vidē vienmēr nozīmē profesionālās solidaritātes klātbūtni. Starp jebkuras profesijas pārstāvjiem eksistē profesionālā solidaritāte, kurai ir savs iekšējais morālais kodekss, sava iekšējā neformālā komunikācija un tās normas. Šo normu ievērošana ir profesionālās solidaritātes pamatā. Praktiski tas nozīmē, ka attiecīgās profesijas pārstāvji viens pret otru izturās īpaši korekti, toleranti, izpalīdzīgi, saprotoši, atbalstoši utt. Jebkurš attiecīgās profesijas pārstāvis otram kolēģim nedarīs pāri un nekad nedarīs to, ko varbūt darītu tiem, kuri neietilpst attiecīgajā profesijā.
Vēsturiski profesionālā solidaritāte acīmredzot bija amatniecības ģilžu centrā. Ģildes nevarēja pastāvēt bez profesionālās solidaritātes.
Aizvadītajos gadu desmitos (pusgadsimtā) ir nācies darboties vairākās „ģildēs”. Padomju laikā nevarēja žēloties par profesionālās solidaritātes trūkumu ne žurnālistu, ne literatūrzinātnieku, ne augstskolu docētāju aprindās. Nevarēja žēloties ne par latviešu, ne par krievu un citu tautu pārtāvju profesionālās solidaritātes trūkumu. Protams, visizteiktāk profesionālo solidaritāti nācās izjust no ebreju kolēģiem un no latviešu t.s. ulmaņlaiku cilvēkiem.
Tas izklausās jocīgi, taču profesionālās solidaritātes trūkumu latviešu, krievu vidē nācās nepatīkami izjust tūlīt pēc varas maiņas. Tā vien gribas domāt, ka liberālajā demokrātijā profesionālā solidaritāte nedrīkst būt. Mūsu cilvēki momentā atcerējās to, ka kapitālismā „cilvēks cilvēkam ir zvērs”, kā sludināja sociālisma ideoloģija. Tagad ir tāda sajūta, ka kolēģiem vispār nav nekāds priekšstats par profesionālo solidaritāti. Kolēģis var neatbildēt uz kolēģa vēstuli, kolēģis var neko nepaskaidrot par publicēšanai nosūtītā darba likteni, kolēģis var neaizstāvēt kolēģi sakarā ar nepatiesiem apmelojumiem. Tā vien liekas, ka pie mums ir iestājies profesionālās nelietības laikmets, kurā profesionālajai solidaritātei nav vietas. Profesionālā nelietība profesionālim ir visriebīgākā nelietības modifikācija, jo profesionālā nelietība ir savējo nelietība. Kā zināms, savējo nelietību pārdzīvojam visskaudrāk.
№108 Arturs Priedītis
08.01.2015
20:02
Idilliskā plurālisma idille
№70 Arturs Priedītis
→ Руслан Икаев,
07.01.2015
12:43
Idilliskā plurālisma idille
№58 Arturs Priedītis
→ Борис Марцинкевич,
07.01.2015
09:35
Idilliskā plurālisma idille
№40 Arturs Priedītis
→ Aleks Kosh,
06.01.2015
21:09
Idilliskā plurālisma idille
№39 Arturs Priedītis
→ Johans Ko,
06.01.2015
21:03
Idilliskā plurālisma idille
№31 Arturs Priedītis
→ Johans Ko,
06.01.2015
19:11
Idilliskā plurālisma idille
№28 Arturs Priedītis
→ Евгений Лурье,
06.01.2015
17:11
Idilliskā plurālisma idille
№24 Arturs Priedītis
→ Евгений Лурье,
06.01.2015
16:52
Idilliskā plurālisma idille
№18 Arturs Priedītis
→ Vladimirs Sokolovs,
06.01.2015
14:25
Idilliskā plurālisma idille
№10 Arturs Priedītis
→ Сергей Радченко,
06.01.2015
10:34
Idilliskā plurālisma idille
№9 Arturs Priedītis
→ Aleksandrs Giļmans,
06.01.2015
10:32
№92 Arturs Priedītis
→ Инна Дукальская,
30.12.2014
11:35
№88 Arturs Priedītis
→ Анатолий Первый,
30.12.2014
09:30
№79 Arturs Priedītis
→ Инна Дукальская,
29.12.2014
23:39
№69 Arturs Priedītis
→ Инна Дукальская,
29.12.2014
22:41
№54 Arturs Priedītis
→ Инна Дукальская,
29.12.2014
21:17