Мне повезло - я понял, что автор хотел сказать. Но причем тут Однако я пока не понял...

Текст хорошый! 

Этот пацан позор русских в Латвии.

"А висулатвияйцы - последние, кому выгодно уничтожение русского образования в Латвии". Это не так просто. Сами русские зделали больше для уничтожения русского образования в Латвии. Кто не верит, может спросить у госп. Буки и госп.Никифорова в БРИ (извините - БМА).

"Там ,часто, левая рука не знает,что делает правая." Так и есть, Вы правы. 

Delfi: "На просьбу назвать трех латвийцев, которых, на их взгляд, следовало бы чествовать 18 Ноября, 10% опрощенных назвали композитора Раймонда Паулса, 7% - мэра Риги Нила Ушакова, 6% - экс-президента Латвии Вайру Вике-Фрейбергу, 6% - мэра Вентспилса Айвара Лембергса. Всего же респонденты назвали несколько сотен человек."

Приятный народ!

Да, красивий мальчик! Спорцмен! Умный - официально признал "okupāciju"! Политически очень грамотный - прогнал А.Рубикса!

Но почему Россия решила компрометировать ЦС! Не ужели у нас появитса новая (умная, честная, принципиальная) политическая сыла?

Да, у ЦС слабые кадры во всех сферах, кроме реализации своей алчности и примитивного карьеризма.

Manuprāt, vislielāko gudrību šajā sakarā pateica cilvēks ar ļoti patīkamu seju, mūsu inteliģents un intelektuālis Urbanoviča kungs. Viņš teica, ka spiega noķēršana lieliski apliecina, ka pie mums nav 5.kolonna un DP to zina. Tā patiešām ir dziļa doma. Mums tātad godīgais un gudrais Urbanoviča kungs liek saprast, ka Latvijas visi krievi no SC kalpo amerikāņiem (DP+/=CIP) un tādējādi ir superlojāli LR. Tā ir patīkama atziņa mūsu krievu diasporai. Neticu, ka krievu diaspora adekvāti reaģēs sakarā ar minēto Urbanoviča kunga gudrību. 

Savukārt manā blogā mājas lapā (artursprieditis.lv) var atrast šādu ierakstu: "Ja publicēs rakstu par abu donoru neadekvātumu, tad krievi gribēs dzirdēt argumentus. Tas ir saprotams. Šaubos, vai kāds no viņiem ir paškritiski aizdomājies, ka “krievu pasaule” Latvijā ir vienas vienīgas asaras un kauns. Galvenie argumenti ir šādi: 1) savas diasporas politisko un sociālo interešu aizstāvību deleģēja patoloģiskiem konformistiem un karjeristiem no cita etnosa; 2) neatbalstīja un beigu beigās nodevīgi atsacījās no Latvijas gudrākā un godīgākā politiķa A.Rubika; 3) lai tiktu pie valsts budžeta izzakšanas, fantastiski amorāli atzina “okupāciju”. Tie ir visbūtiskākie argumenti. Eksistē arī citi argumenti. Piemēram, gļēvā piekāpšanās LTF pilsonības jautājumā, glēvā atsacīšanās no Krievijas mācību grāmatām, gļēvā nespēja konstruktīvi ietekmēt valodas un izglītības politiku, oportūnistiski alkātīgos nolūkos veiktā Baltijas Krievu institūta pārdēvēšana par Baltijas Starptautisko akadēmiju, kas nav tikai dažu deģenerātu lēmums. Argumentu uzskaitījumu var turpināt, jo viss pēcpadomju laiks faktiski ir krievu diasporas  gļēvuma un oportūnisma laiks, nesniedzot nekādu vēsturiski reālu labumu ne savas diasporas, ne LR attīstībā."

Спасибо! Уже изложил. См. http://imhoclub.lv/ru/material/integracija_neadekvatnih_donorov

Я и такой ответ ожидал, знаем кто здесь живет.

Я посмотрел Ваш CV. Я тоже учился на "моряка", два года ходил в море...

Да, Вы правы! Для меня последние годы самая большая моральная и интелектуальная радость это деятельность Сергея Кургиняна среди молодежи и таких как я сам.

У моей жены несколько настоячих студентов. На моей улице красивые собачки.

Pirms kāda laika rakstīju, ka aktuāls ir jautājums par latviešu tautas morālā kodeksa specifiku. Šis jautājums agrāk kļuva aktuāls vienmēr tajos gadījumos, kad nācās sastapties ar morāli tikumisko pārkāpumu attaisnošanu. Latviešu publiskajā sfērā ir milzīgs materiāls, kas skaidri liecina par sabiedrības morālo atbalstu dažādiem negodīgiem, nelietīgiem gadījumiem gan politiskajā un valstiski administratīvajā sfērā, gan ekonomiskajā un sadzīves sfērā, gan izglītības un zinātnes sfērā, gan garīgās kultūras sfērā. Īpaši plaši šis atbalsts atspoguļojās interneta komentāros. Piemēram, portālā “pietiek.com” regulāri var lasīt par atklātu morālo atbalstu visāda veida nelietībām – zagšanai, “shēmošanai”, blēdībām, korupcijai utt. Daudziem pats portāls un tā redakcija liekas nevajadzīga un pat kaitīga darbība, sistemātiski atmaskojot visdažādākā tipa noziegumus. Portālā publicēto atmaskojošo rakstu autori tiek apsaukāti, nomelnoti, viņu morāli un pilsoniski godīgā pozīcija tiek izsmieta. Jaunākajā laikā latviešu tautas morālā kodeksa specifikas aktualitāte izpaužās sakarā ar noziegumu brīvību un debilajām nelietībām, kuru īpatsvars noziegumu kopainā manāmi pieaug. Uz šī jaunā fona latviešu tautas morālā kodeksa specifika izpaužās vēl uzskatāmāk nekā agrāk. Debilitātes atzīšana kļūst par ikdienišķu parādību, pret debilitāti izturoties kā pret elementāru izpausmi mūsu sabiedrībā. Samierināšanās ar debilajām nelietībām kļūst triviāla morāli psiholoģiskā konstrukcija. Debilitātes caurvītā realitātē visgrūtāk ir izdzīvot skaidras un konkrētas domas nesējiem. Tā tam ir jābūt. Krasas novirzes no morāli tikumiskajiem kanoniem ir vēsturiski bijušas arī agrākajos laikmetos. Nikolajs Berdjajevs šajā sakarā rakstīja par “jaunajiem viduslaikiem”, kas iestājušies Rietumu civilizācijā XX gs. sākumā. Tagad var rakstīt par “jaunās mežonības” izpausmēm Rietumu civilizācijā. Debilitātes reprezentantu mežonīgā agresivitāte un reakcionārisms pārklāj kultūru arvien iespaidīgāk un neatgriezeniskāk. Tādā vidē skaidrai un konkrētai domai vairs nav vietas. Vieta nav arī morāli tikumiskajai klasikai. Debilitātes simulakru vidē nevar adaptēties skaidras un konkrētas domas autori, morāli tikumiskās klasikas pārstāvji. Idejiskuma vietā stājās oportūnisms. Pat latviski nacionālistiskā sentimentalitāte debilitātes ietekmē vairs nav paciešama. Pats par sevi kļūst saprotams, ka intelektuālās investīcijas latviešu kultūrā debilitātes masveidības apstākļos nav gaidāmas. Gluži pretēji: gaidāma ir šo investīciju strauja samazināšanās. Samazināšanās jau sākās 90.gados, kad sociālās un humanitārās zinātnes pārņēma latviešu pseidodomātāji, neizjūtot nekādu intelektuālo un zinātnisko cenzūru, kuru padomju laikā formēja citu tautu zinātnes līmenis un PSRS kopējais ļoti augstais zinātnes līmenis. 90.gados sākās arī ļoti straujš morāli tikumiskais noslīdējums, kas ieguva it kā oficiālu atbalstu un argumentāciju postmodernisma un neoliberālisma plurālistisko un amorālo murgu veidā. Latviešu morālā kodeksa specifikas problēma ātri sāka uzņemt ļoti draudīgu “augstumu”. Tas faktiski nav “augstums”, bet gan bezdibenis, kura baisajā kontekstā ir jārunā par latviešu tautas morālā kodeksa specifiku. Pašlaik var jautāt: vai latviešu amorālā stāja bija vai nebija viens no ieganstiem (galvenais iegansts) vāciešu idejai iznīcināt latviešus kā nevērtīgu tautu? Šodienas amorālā stāja nevarēja rasties vienā paaudzē. Tai noteikti ir ģenētiskā priekšvēsture. Jebkurā gadījumā ir redzams, ka morāli adekvātā tautas daļa pašlaik pilnīgi nav spējīga ierobežot morāli neadekvāto tautas daļu. Nacisma jaunās modifikācijas rašanās pagaidām ir zināma kulminācija kopējā morālajā un intelektuālajā pagrimumā. Domājams, ļoti drīz redzēsim, vai šī kulminācija izvērtīsies jaunā kulminācijā.