Paga, paga...
Jūs nēesat saņēmis, es nēesmu saņēmis, arī mani braucošie ģimenes locekļi nav saņēmuši, bet tas ir MĪTS?

Lietu safabricēšana nav fotoradaru problēma. Tā ir pavisam cita problēma.

Полиция эту информацию (о точках где постоянно аварии) не предоставляет в широкий доступ.

Muļķības.
Viens iesniegums un informācija būs Jūsu.
Pirms mētajaties ar apgalvojumiem par avāriju skaitu vai ne-skaitu, apskatiet reālos datus.

Klau, es te nesen atklāju iedarbīgu metodi pret fotoradariem, un CP kā tādu.

Braucu ievērojot CSN!

5 gadu laikā esmu apturēts vienreiz, un tikai, lai iepūstu trubiņā.
Pirms tam gan paguvu 2 auto aizsūtīt uz šrotu, un vienu cilvēķu uz slimnīcu.
Nez' vai tam ir kāda saistība ar CSN neievērošanu?

Man šķiet mēs te drīz tiksim līdz Puankarē, bet...

Īstais jautājums ir...
KO māca Latvijas skolās?
Un vai māca, jeb liek atreferēt?

Uz ko es velku?
Ir divi pastāsti no paša pieredzes.
3. vai 4. klasē cītīgi centos pierādīt, ka trijstūra iekšējo leņķu summa var būt lielāka par 180 grādiem. Neizdevās.
22. gadu vecumā es uzzināju par Lobočevska un Rīmana ģeometriju.
Trijstūris uz futbola bumbas ir savādāks, nekā trijstūris uz papīra lapas.
10. klasē algebras skolotāja tiešā tekstā paziņoja, ka mums nekas neesot jāsaprot, bet jāatreferē, tas, ko gudri cilvēki grāmatās, jau sen, esot sarakstījuši.

Manuprāt profesionālismu nevar radīt ne ar milzīgām algām, ne super duper modernākajām metodēm.
Un visa problēma ir profesionalitātes trūkums.
Nekas cits.

Marija, par piezīmi paldies. Šoreiz tā bija neuzmanības kļūda, bet komati, godīgi sakot, nav mana stiprā puse. Par divdabja teicienu neko vairs neatceros.

Elina, skola tur nav pie vainas.
Es drīzāk teiktu skolotāji. Vidusskolā izpelnījos (kopā ar pus klasi) apzīmējumu "sūds", jo neizlasīju "Mērnieku laikus".
Un domraksta vietā rakstīju, kāpēc neizlasīju.
2 gadus pēc skolas beigšanas atklājās, ka tas, ko es rakstīju, saucas argumentēta eseja.
Tai pat laikā angļu valodā braucu uz olimpiādem un runas konkursiem, rasēšanā visiem skicēju, bet pats gāju mājās, jo bija garlaicīgi.
Un vēl sportā paspēju būt gana veiksmīgs.

Mīts 1.
Ja Jums būtu statistika par izsūtīto nodarbošanos pirms izsūtīšana, tad rakstītais būtu objektīvs. Pretējā gadījumā tie ir pieņēmumi, kuri balstīti uz novērojumiem vienā vagonā. Jūsu vecmāmiņa bija advokāte, mans vecvectēvs bija skolotājs, vecvecmamma no zemnieku ģimenes bija beigusi Natālijas Draudziņas ģimnāziju un strādāja par telefonisti.
Es domāju, ka nekādi salašņas viņi nav. Jautājums, protams, ko mēs saprotam ar nācijas ziedu.
Mīts 2.
Neapšaubāmi piekrītu.
Mīts 3.
Šeit atkal nepiekrītu. Situācijas bija ļoti individuālas.
Vispārinājumi šeit ir nevietā.
Mīts 4.
Protams, ka nekāda naida tiem cilvēkiem nav.

Jūs piepināt Potu, ne es.
Ja runājam par komunistisko režīmu, kā politisku un sociālu parādību, tad Ķīnas komunisti un viņu upuru skaits neskaitās?
Tam protams, nav nekāda tieša sakara ar 2. PK, bet komunisma, kā režīma seju raksturo ļoti labi.

Komunisms atšķirībā no nacisma, dažās valstīs joprojām ir to pārvaldes forma.
Jūs tiešām domājat, ka Ķīnas komunisti savus pretiniekus nogalināja un nogalina humāni un saudzīgi, un mazākā skaitā, kā nacisti nogalināja ebrejus, romus, un visus citus?
Neaizmirsīsim par Ho Chi Minu un citiem "viedajiem" tautu vadoņiem.
Komunisti jau sen ir pārspējuši nacistus.

Es nejautāju, kāpēc jums būtu jāatsaucās uz kādu grāmatu.
Es jautāju, vai variet nosaukt kādu latviešu rakstītu grāmatu, kuru neuzskatiet par propogandu, un novērtējat kā zinātniski precīzu darbu?
Pārfrāzēšu - kura ir pēdējā grāmata par 2. pasaules karu, kuru esat lasījis latviešu valodā?

Redziet manu vecvectēvu nošāva 1941. gadā, kaut kur Sibīrijā.
Viņš 100% ne pie kā nebija vainīgs.
Un viņa tēvs ar māti, kurus izveda 1949. gadā arī ne pie kā nebija vainīgi, jo ne bija spējīgi ebrejus šaut (tīri fiziski), ne partizāniem palīdzēt, jo viss bija nodots kolhozam.

Manuprāt pieprasīt kolektīvu atbildību un grēku nožēlu no šiem cilvēkiem un viņu pēcnācējiem ir tikpat nožēlojami un pretīgi, kā pieprasīt grēku nožēlošanu no krieviem, par padomju periodu.

Ā, un vēl sanāk, ka parastie Sarkanās armijas ierindnieki visi kā viens ir balti un pūkaini? Noziegumus izdarīja tikai čekisti un mugurās šāvēji?

Легионеры преступники. Все. Каждый мог пустить себе пулю в лоб, что бы не марать руки кровью.
Rakstīja mīkstā krēslā sēdošs homo sapiens.
Savukārt es, jau kuro reizi rakstu, ka ne Jums un ne man būs spriest tiesu.

В войнах ЕСТЬ победители, именно те, кто защитил СЕБЯ от тех кто хотел их убить.
Šis man īpaši patīk saistībā ar Poliju, kuru pobeģiķeļi ar zaudētājiem kopā saplosīja, un vēl kopīgi atzīmēja pasākumu.

Starp citu, intereses pēc, vai varat nosaukt kādu latviešu veidotu dokumentālo filmu vai grāmatu, kura, pēc Jūsu domām, nav propogandiska?

oho, simtiem tūkstošu... centīgu slepkavu...
Tad jau mans vecvectēvs, kuru nošāva "par palīdzības sniegšanu starptautiskajai buržuāzijai" noteikti bija viens no viņiem.

Komunisms un nacisms ir absolūti vienādi slepkavnieciski režīmi.
Un jebkurš, kurš ir piedalījies represijās pret civiliedzīvotājiem vai karagūstekņiem ir tiesājams un sodāms.
Bet tikai individuāli, jo pretējā gadījumā ir jāsoda arī armijas pavāri un medmāsas.

Tātad slepkavot čekas pagrabos un atņemt cilvēkiem brīvību lēģeros un Sibīrijas taigā (kur daudzi arī mira no bada) ir humānāk, nekā nošaut cilvēkus kāpās un atņemt viņiem brīvību koncentrācijas nometnēs?
Jūs acīmredzami neziniet neko par čekas spīdzināšanas metodēm un izsūtīto likteni Sibīrijā un ziemeļu lēģeros.
Jo ja zinātu, tad neatļautos vienu ciešanas stādīt augstāk par citu.

Jums varbūt lielākais ļaunums bija nacisti, bet leģionāriem lielākais ļaunums bija komunisti. Un sekojot Jūsu loģikai, sanāk, ka cīnīties pret komonistiem varēja tikai kopā ar nacistiem. Tātad šī sadarbība ir pilnībā attaisnojama, atkal vadoties pēc Jūsu piedāvātās loģikas.

Varbūt pietiks cilvēkus un viņu rīcību vērtēt pēc principa "naši - geroji bez izkļučeņijo" un "vaši - zlobniji prestupņiki"?

P.S. No visas sirds iesaku izlasīt grāmatu Sibīrijas Bērni.
Un noskatīties filmu par Agapitovu Jeņisejas krastā.

Следовательно, любое добровольное сотрудничество с KOMUNISTIEM, особенно вооруженное, уже является моральным преступлением.
Jeb attiecībā pret komunistisko režīmu šī loģika nedarbojās? Jo civiliedzīvotāju represijas, kuras balstītas uz viņu sociālo stāvokli, nav noziegums?

"Gan jau" apzīmē minējumu. Kā teicienā - Gan jau būs labi.

Es vienkārši nenodarbojos ar tiesāšanu.
Rietumu civilizācijās ir pieņemts, ka ar tiesāšanu nodarbojās tiesas un tiesneši. Pat, ja tas nozīmē, ka kāds noziedznieks no šīs pasaules tiesas izspruks.

Всего доброго.

1. Iztiksim bez apvainojumiem par narkotiku lietošanu. Pieauguši cilvēki šādi nediskutē.
2. Ne visi nacistu noziedznieki palik Latvijā, gan daudzi bēguļoja, un tos medīja Izraēlas dienesti. Jeb es kļūdos?
3. Arī tie kuri ir devuši zvērestu Polam Potam automātiski nekļūst par noziedzniekiem. Gan jau Sarkanarmieši deva zvērestu Staļinam, kurš tiek uzskatīts par asiņainu diktatoru. Bet tāpēc taču visi nav noziedznieki?
4. Humānismu filtrācijas nometnēs leģionāri novērtēja. Ja reiz tika atbrīvoti dzīvi, tad noziegumu vai nu nebija pastrādājuši, vai vainu bija izpirkuši.
Šiem cilvēkiem ir visas tiesības pieminēt savus cīņu biedrus.
Vai viņi savās domās piemin savu draugu no pretējās mājas, kurš kritis nevienu civiliedzīvotāju nenošaujot, vai Arāju - tas, lai paliek uz viņu sirdsapziņas.

Novēlu Jums iemācīties pieņemt arī pretējus viedokļus, un netiesāt tos, kuri jau ir tiesāti.
Ja Jums ir pierādījumi par kāda no šodienas gājiena dalībnieka veiktajiem noziegumiem, lūdzu, dodaties uz LR Prokuratūru.
Bet vispār piemiņas brīžos ir pieņemts klusēt, ja nav nekā laba, ko pateikt.

Есть что отмечать 16 марта.
16. martā neatzīmē, bet PIEMIN cīņu biedrus.
Ja kāds no šiem cīņu biedriem (kopā esot bijuši ~150'000) ir izdarījis noziegumus (policijas batlajonos esot bijuši ~ 14'000), tad Padomju vara, un Mossad aģenti jau nu noteikti viņus sodīja.
Pārējie bija karavīri.
Un būt karavīram nav noziegums.
Jūs taču neapgalvosiet, ka Sarkanās Armijas karavīri nepastrādāja nevienu noziegumu?
Pastrādāja, bet tāpēc pārējos nenospļauda un piemin 9. maijā.
Karā nav uzvarētāju! Ir tikai zaudējumi un traģēdijas.