Kam un kāpēc ir vajadzīgs Latvijas Konstitūcijas „priekšvārds”? Ko preambula var nest krievu skolām? Kas kopīgs Latvijai un Ungārijai? Kāda ir Eiropas Savienības attieksme pret šādām reformām? Aleksandra Gluhih (portāls DELFI) lūdza juristu, EP frakcijas “Zaļie”/EBA” padomnieku Alekseju Dimitrovu salikt visus (vai gandrīz visus) punktus uz „i”.
 

Kāds būs preambulas juridiskais spēks — tas ir identisks Satversmes pamata teksta juridiskajam spēkam, vājāks par to vai stiprāks?

Preambulas juridiskais spēks neatšķiras no Satversmes pārējā teksta. Teorētiski iespējama situācija, kurā Satversmes tiesai nāksies izskatīt kāda likuma atbilstību Satversmes preambulai. Precedenti jau ir bijuši, piemēram, lietā par Latvijas-Krievijas robežu tika pārbaudīta atbilstība 1990. gada 4. maija deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” preambulai.

Kā mainīsies Satversme, ja preambula tiks apstiprināta Egila Levita piedāvātajā redakcijā?

Gaidāmas vairākas juridiski nozīmīgas izmaiņas. Pirmkārt, tiks stiprināta kontinuitātes doktrīna, kas nozīmē, ka 1990. — 1991. gadā Latvijas neatkarība tika atjaunota, nevis deklarēta no jauna, ka mēs dzīvojam 1918. gada 18. novembrī nodibinātajā valstī. Līdz šim tāda teksta Satversmē nebija (tas ir norādīts tikai 4. maija Deklarācijā, kas arī satur konstitucionālas normas).

Otrkārt, teksts patreizējā redakcijā legalizē doktrīnu par Satversmes „kodolu”. Ja tas tiks pieņemts, dažas Satversmes normas kļūs nemainīgas (tās nebūs iespējams mainīt pat referenduma ceļā), piemēram, konstitucionālā ceļā nebūs iespējams atteikties no Latvijas neatkarības, teritoriālā veseluma, tautas suverenitātes, latviešu valodas vienīgās valsts valodas statusā un demokrātiskās valsts iekārtas. Pašlaik juristu domas dalās: daži piekrīt viedoklim, ka šie nolikumi jau pašlaik ir nemainīgi, bet citi apgalvo, ka ar referenduma starpniecību tauta var pieņemt lēmumu jebkurā jautājumā.

Treškārt, ņemot vērā jauno preambulu, var mainīties vairāku Satversmes pantu traktējums. Piemēram, preambulā norādīts, ka ikviena cilvēka pienākums ir rūpēties par sevi un saviem tuviniekiem. Vienlaikus Satversmes 109. pants garantē tiesības uz sociālo atbalstu; tajā pašā preambulas projektā iekļauts sociāli atbildīgas valsts princips (jau pašlaik tas ir atzīts Satversmes tiesas praksē). Preambulas pieņemšana var kļūt par stimulu, kas liktu parlamentam pārvērtēt atbildības  sadalījumu starp cilvēku un valsti. Izskatot lietu par šāda veida izmaiņām, Satversmes tiesai nāksies ņemt vērā arī preambulu.

Kāds būs preambulas praktiskais pielietojums gadījumā, ja tā tiks pieņemta? Piemēram, vai būs iespējams izmantot frāzi par nepieciešamību „nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem” pilnīgai vidējās izglītības pārvešanai uz latviešu apmācības valodu vai aizliegumam nelatviešiem balotēties Saeimā?

Pagaidām ir grūti teikt, cik nopietns var būt Satversmes pārvērtējums, neaizskarot pārējo tekstu. Katrā konkrētā gadījumā izšķirošais vārds piederēs Satversmes tiesai. Piemēram, savulaik tiesa par diskrimināciju atzina valsts finansējumu tikai tām privātskolām, kurās apmācība notika latviešu valodā. Taču, ja Satversmē būs teikts, ka viens no trim galvenajiem valsts uzdevumiem ir latviešu valodas un kultūras saglabāšana un attīstīšana, jaunajā situācijā šādu atšķirību varētu atzīt par attaisnojošu. Tas pats attiecas arī uz publiskajām skolām — agrāk Satversmes tiesa uzsvēra, ka etnisko minoritāšu apstākļi atšķiras no apstākļiem, kuros atrodas latvieši, tāpēc attieksmei izglītības sfērā ir jābūt atšķirīgai. Taču gadījumā, ja valsts uzdevums ir tikai latviešu nācijas, valodas vai kultūras aizsardzība, iespējams, ka vienota pieeja tiks attaisnota. Tiesa, šādām izmaiņām ir savas robežas: piemēram, lai aizliegtu nelatviešiem balotēties Saeimā, jāmaina arī Satversmes 9. pants. Ar preambulu vien nepietiks.

Kāda ir preambulas pieņemšanas procedūra?

Pašlaik juristu vidū pārsvaru gūst viedoklis, ka pietiek ar vienkāršu Satversmes izmaiņu izdarīšanu Saeimā. Preambula ir jāpieņem trīs lasījumos, katrā sēdē jāpiedalās vismaz 2/3 deputātu, vismaz 2/3 klātesošo katru reizi reizi ir jānobalso „par”.

Taču šādai pieejai ir arī daži zemūdens akmeņi. Ja pieņemsim, ka Satversmes nemainīgais „kodols” jau eksistē, viss ir kārtībā. Taču gadījumā, ja uzskatīsim, ka nemaināmie punkti parādās tikai tagad, principā, mainās 77.panta traktējums (tas paredz iespēju dažus Satversmes pantus grozīt tikai ar referenduma starpniecību). Nu, bet izmaiņas 77. pantā arī iespējamas referenduma rezultātā.

Kā Latvijas juristu sabiedrība vērtē Egila Levita piedāvāto tekstu?

Nevaru teikt, ka eksistētu kāda vienota pozīcija. Kādā konferencē martā attieksme bija skeptiska, kādā seminārā jūlijā auditorija Levita piedāvajumu uzņēma visai labvēlīgi. Reizēm juristi, kuri agrāk par preambulas ideju izteicās piesardzīgi, tagad sāk izteikt savas idejas. Acīmredzot viņi ir samierinājušies ar domu, ka tā tiks pieņemta — tādā vai citādā izskatā. Liela loma ir arī Levita personiskajai autoritātei — pat žurnālisti atzīmē, ka tikai nedaudzi juristi ir gatavi atklāti kritizēt viņa projektu. Iespējams, Satversmes tiesai šajā ziņā varētu būt savs viedoklis, taču tiesai nav tiesību oficiāli pārbaudīt piedāvātos Satversmes labojumus — tai atliek tikai ņemt vērā šos labojumus pēc tam, kad likumdevējs tos ir pieņēmis. Oktobra beigās ieplānota vēl viena konference preambulas jautājumā. Būs ļoti interesanti uzzināt, kāds viedoklis skanēs tur.

Kas ir ieinteresēts par to, lai preambula tiktu pieņemta tās patreizējā redakcijā?

Skaidri redzams, ka piedāvātā preambula ir sastādīta nacionālistiski konservatīvā garā — īpaši uzsverot nāciju, ģimeni, tradicionālās dzīves vērtības un kristietību. Parasti šīs vērtības atbalsta vēlētāji, kuri balso par labējā spārna partijām. Tātad vienas politiskā spektra daļas (kas sastāda patreizējās valdošās koalīcijas kodolu) vērtības tiek izsludinātas par visas valsts vērtībām, turklāt daudzas no tām ir „neaizskaramas”. Tāpēc objektīvi spriežot, varam secināt, ka tieši patreizējā koalīcija ir visvairāk ieinteresēta preambulas pieņemšanā tieši šādā redakcijā: politiskais klimats var mainīties, taču tās izvēlētās vērtības saglabāsies.

Tātad ar konstitucionāla priekšvārda palīdzību neliela cilvēku grupa var uzspiest vairākumam savus ideālus, lai garantētu savas ietekmes saglabāšanu?

Jā. Taču arī pretinieki savukārt varēs mainīt preambulu pēc savas vēlmes. Tieši tāda ir Levita teksta vājā puse — galu galā jānorāda tikai tādas vērtības, par kurām sasniegta maksimāla vienprātība sabiedrībā, piemēram, neatkarība, demokrātija, labklājība. Pie tam nevajadzētu aizmirst arī to, ka valsts dibināšanas motīvi 1918. gadā var nopietni atšķirties no valsts saglabāšanas motīviem 2013. gadā.

Kādā mērā patreizējais preambulas variants atbilst Eiropas standartiem?

No juridiskā viedokļa Eiropā nepastāv saistoši konstitucionālie standarti. Daudz lielāka nozīme ir praktiskajām sekām, nevis preambulas tekstam. Ja ar norādi uz preambulu tiks pārkāptas Eiropas Konvencijā norādītas cilvēka tiesības, Eiropas cilvēktiesību tiesa pārkāpumu konstatēs un piespiedīs maksāt, neskatoties uz preambulu.

Vai kādu aiz Latvijas robežām var ieinteresēt šeit notiekošā konstitucionālā reforma?

Preambulas teksts zināmā mērā atgādina Ungārijas jaunās Konstitūcijas tekstu, kas radījusi aizdomas par neatbilstību ES vērtībām. Protams, ES pašlaik nav juridiska esošo dalībvalstu konstitūciju pārbaudes mehānisma, taču konstitucionālā reforma var politiski satraukt ES institūcijas. Ungārijas gadījumā ES institūcijas ne vienu reizi vien ir norādījušas uz Eiropas Padomes Venēcijas komisijas viedokli (tas ir ekspertu orgāns konstitucionālo tiesību sfērā). Teorētiski arī Latvija varētu lūgt Venēcijas komisijas ekspertīzi, negaidot kritiku no malas. Tieši tā savulaik rīkojās Somija, izstrādājot savas Konstitūcijas grozījumus.

Taču pagaidām šādi piedāvājumi nav dzirdēti. Vai mēģināsiet prognozēt, kad tiks pieņemta preambula un kāda būs tās redakcija?

Domāju, ka Saeimas vairākums mēģinās pieņemt preambulu līdz parlamenta vēlēšanām ar minimālām izmaiņām. Pirmkārt, tā ir iespēja fiksēt savas idejas konstitucionālu vērtību līmenī, lai tās nebūtu atkarīgas no vēlēšanu rezultātiem. Otrkārt, preambulas pieņemšanu iespējams izmantot elektorāta mobilizēšanai pirms vēlēšanām — tas taču nav nekāds garlaicīgs tehnisks jautājums, kura apspriešanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas. Runāt par preambulu ir viegli un patīkami!