Nepilsoņu kongress
25.02.2014


Елена Бачинская
Магистр права
«Pitons nenogalina uzreiz»
Kam nepilsoņiem ir vajadzīgs sabiedriskais ombudsmenis

-
Diskusijas dalībnieki:
-
Jaunākā replika:
Алексей Весёлый,
Mihails Hesins,
Майя Алексеева,
Дарья Юрьевна,
Борис Марцинкевич,
Михаил Герчик,
Лилия Орлова,
Глеб Кахаринов,
Aleksandrs Giļmans,
доктор хаус,
Heinrich Smirnow,
Aleks Kosh,
Сергей Прищепов,
Aleksandrs Gapoņenko,
Андрей (хуторянин),
Lora Abarin,
Владимир Бычковский,
Евгений Лурье,
Сергей Т. Козлов,
Игорь Буш,
Maija Vainst,
Aleksandrs Ļitevskis,
Владимир Копылков,
Марк Козыренко,
Johans Ko,
Юр-юр Noname,
Andrejs A,
Марина Феттер,
Снежинка Αυτονομία,
yellow crocodile,
Сергей Кузьмин,
Ольга Шапаровская,
Олег Синяев,
Товарищ Петерс,
Marija Iltiņa,
Александр Соколов,
Александр Артемьев,
Леонид Радченко,
Александр Харьковский,
Захар Коробицын,
Tatjana Gerasimova,
Garijs Gailīts,
Sergejs Ļisejenko,
Максим Важенин,
Анатолий Первый,
Андрей Жингель,
V. Skiman,
Дмитрий Виннер,
Eugenijus Zaleckas,
Ermakov Igorj,
Денис Артурович Александров,
Андрей Рубахов
Jeļena Bačinska
Tiesību zinātņu maģistrs
Par sevi
Par Latvijas ombudsmeni ir uzskatāma (var tikt atlaists no amata) diezgan paradoksāla personība. Neraugoties uz saviem amata pienākumiem, Juris Jansons, piemēram, „kļuva slavens” ar atbildi „praktiski nē, taču teorētiski tas var tikt izskatīts” uz jautājumu, vai par cilvēka tiesību pārkāpumu ir uzskatāma izglītības krievu valodā likvidēšana Latvijā.
Šāda veida valstiskā ombudsmeņa pozīcijas „specifiskums” radīja nevalstiskā tiesībsarga parādīšanos. Nepārstāvēto parlamenta pēdējā sesijā, sabiedriskā ombudsmeņa amatam tika izvēlēta juriste Jeļena Bačinska.
— Bačinskas kundze, tagad nepilsoņiem ir savs ombudsmenis. Kas ietilpst jūsu amata pienākumos?
— Kā galvenais no tiem ir nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība Latvijas teritorijā. Tomēr viens nav karotājs, ir mūsu valstī arī citi cilvēki, kuriem nav vienaldzīga nacionālo minoritāšu problēma. To vidū ir eksperti, kuri ir ar mieru mums sniegt profesionālo palīdzību bez atlīdzības. Tādējādi, uz sabiedriskiem aizsākumiem tika izveidots birojs, kas strādā mūsdienu aktuālo problēmu jomu ietvaros.
Tā ir nacionālo minoritāšu diskriminācijas novēršana, konkrēti nepilsoņu, kā arī izglītības iegūšanas dzimtajā valodā tiesību saglabāšana. Kaut vai tādā proporcijā, kāda tā ir šobrīd.
Ir jāatzīmē, ka biroja darbība ir drīzāk vērsta attiecībā uz informēšanu, jo daudzi cilvēki pat nezina, kurp vērsties viņu tiesību pārkāpšanas gadījumā. Tomēr juridisko aizstāvību birojs sniegt pagaidām nevar, jo šajā jautājumā mēs esam materiāli ierobežoti. Ir gadījumi, kad mums uz ofisu zvana cilvēki ar lūgumu sniegt viņiem konsultāciju dažādās krimināllietās. Piemēram: „Palīdziet, manam dēlam ir izvirzītas tādas un tādas apsūdzības, viņš ir nepilsonis”. Ir jāprecizē, ka mēs nevaram sniegt nekādu palīdzību, jo cilvēku apsūdz attiecībā par viņa veikto nodarījumu, nevis par to, ka viņš ir nepilsonis. Šajā ir būtiska atšķirība biroja darbā.
Līdztekus iepriekš minētajam, mēs turpināsim nodarboties ar to pašu, ar ko tikām nodarbojušies nepilsoņu Kongresa ietvaros, konkrēti — ar alternatīvu atskaišu rakstīšanu attiecībā par nacionālo minoritāšu, nepilsoņu tiesību ievērošanu/neievērošanu; ar viņu tiesību izskaidrošana un atšķirību tajās norādīšanu.
— Sarunā par nepilsoņiem neizbēgami rodas jautājums: kāpēc Latvijas 10 gadu būšanas laikā ES, jautājums par nepilsoņiem netika skatīts starptautiskajā līmenī?
— Briselē ļoti izbrīnījās, uzzinot, ka XXI gadsimtā ir iespējama balss tiesību neesamība, piešķirot cilvēkam visus pilsoņa pienākumus. Uzzinot par nepilsoņu diskrimināciju, Eiropas Komisija, pēc savas iniciatīvas iesniedza pret Latviju prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Kā iemesls kalpoja aizliegums nepilsoņiem ieņemt valsts notāra amatu. Mums tas ir visnotaļ pozitīvs signāls.
Vēl pirms nepilsoņu Kongresa parādīšanās 2012. gadā, pastāvēja nelielas tiesībsargu grupas, taču viņi darbojās diezgan nesaskaņoti.
Viņi periodiski tika pacēluši nepilsoņu problēmu. Tomēr, ar valstiskās mašinērijas propagandas palīdzību nepilsoņu jautājums pastāvīgi tika ignorēts.
Tam, ka tas tika izskanējis starptautiskajā arēnā, daudzējādā ziņā ir nepilsoņu Kongresa darbības nopelns, pateicoties kam, pirmoreiz neatkarīgās Latvijas vēsturē, nepilsoņiem parādījās balsstiesības nepārstāvēto parlamenta vēlēšanās. Daudziem tie bija lieli svētki. Saprotams, ka šāds notikums nepalika bez ievērības no starptautiskās sabiedrības puses. Manuprāt, tieši nepilsoņu Kongress kļuva par sava veida katalizatoru, kas ietekmēja Eiropas Komisijas rīcību.
— Ar ko tomēr neapmierināja esošais nepilsoņu Kongresa valsts ombudsmenis?
— Lieta ir tāda, ka nepieciešamība pēc sabiedriskā ombudsmeņa parādījās vēl līdz Jurim Jansonam. 2008. gadā viņa priekštecis Romāns Apsītis tika norādījis uz atšķirībām nepilsoņu tiesībās, tomēr nekas būtiski nemainījās. To pašu pozīciju saglabāja ar esošais valsts ombudsmenis. Vēl vairāk, 2013. gadā Jansons paziņoja par savu atskaiti, ka nepastāv nekāda Latvijas nepilsoņu diskriminācija, argumentējot to ar to, ka viņiem ir naturalizācijas tiesības.
Kā vēl viens tādas „izkropļošanas” piemērs — valsts ombudsmeņa atklātā vēstule Latvijas prezidentam Andrim Bērziņam, kurā nepareizi tika interpretētas Hāgas rekomendācijas, attiecībā par nacionālo minoritāšu izglītības jautājumiem. Oriģinālvalodā, tieši tāpat kā oficiālajā tulkojumā latviešu valodā, ir teikts, ka izglītības reformai nacionālo minoritāšu skolās ir jānorit pakāpeniski. Tanī pat laikā, kā Jansons, atsaucoties uz Hāgas rekomendāciju 13. punktu, to pasniedza citādāk: jo ātrāk tiks veikta reforma, jo labāk būs bērniem. Lūk, jums vēl viens iemesls, kāpēc ir vajadzīgs sabiedriskais ombudsmenis. Ir jābūt alternatīvam, nevaldības viedoklim.
— Vai neuzskatāt plānoto nacionālo minoritāšu izglītības reformu, kā kārtējo spekulāciju par rusofobiju 2014. gada parlamentāro vēlēšanu priekšvakarā?
— Mēs saprotam, ka tā ir klaja provokācija. Šāda veida spekulācija tiek veikta ar tādu nolūku, lai tos, kuri ir pret reformu, padarītu par margināliem. Ir saprotams, ka tēma ir aktuāla un tā tiek speciāli pārspīlēta, taču mēs nevaram klusēt. Nesen kāds mans paziņa teica: „Vai tu zini, kā mēdz žņaugt pitons? Viņš nenogalina uzreiz. Laikā, kad upuris izelpo, pitons to saspiež savos gredzenos. Pēc vairākām izelpām viņš ieslēdz savu upuru nāves skavās”.
Es lieliski saprotu, ka tas viss ir spekulatīva politiskā retorika, ko veic pirms vēlēšanām, tomēr, ja mēs tagad klusēsim, tad mēs „izsīksim”
Nesen iepretim Latvijas Ministru kabinetam notika pikets nacionālo minoritāšu izglītības aizsardzībai. Pie mums tika iznākusi Izglītības ministre Ina Druviete, un man izdevās ar viņu parunāt. Es viņai uzdevu vienu galveno jautājumu: „Vai tika veikta tāda ekspertīze, kas paustu to, kā bilingvālā apmācība ietekmē izglītības kvalitāti?”
Problēma ir tāda, ka šobrīd šādu dokumentu nav. Un mūsu Izglītības ministre zina par to. Nav ticis veikts nekāds zinātnisks pētījums, attiecībā par izglītības kvalitātes izmaiņām pēdējo 10 gadu laikā (sākot ar 2004. gadu, kad pirmoreiz nacionālo minoritāšu skolās tika ieviesta bilingvālā apmācība).
Ir saprotams, ka nelieli novērojumi skolas eksāmenu kārtošanas laikā, kas ataino to, ka zināšanas ir pasliktinājušās, taču nav teikts, ka šī pasliktināšanās ir saistīta ar bilingvālo apmācību. Tāpēc šeit katrs var interpretēt savam labumam. Valstī tika izveidots izglītības kvalitātes valsts dienests, kuram ir jāveic atbilstošs monitorings, taču tas nav veicis nekādas atskaites.
Mēs iesniedzām pasūtījumu privātiem ekspertiem šādas izpētes veikšanai. Atbilde bija viennozīmīga: bilingvālā apmācība pasliktina bērniem mācību materiālu apguvi, kas liecina par izglītības kvalitātes pasliktināšanos.
— Ir acīmredzami, ka nacionālo minoritāšu problēmām un nepilsoņu diskriminācijai Latvijā ir politizēts raksturs. Vai pastāv mehānismi, kas rastu pretdarbību politizēšanas procesiem?
— Mēs plānojam veikt spiedienu uz Latvijas valdību no ārpuses. Mēs tikām piketējuši Briselē, iepretim Eiropas Parlamenta ēkai, tikām ziņojuši par šīm problēmām no ANO tribīnes, aktīvi sadarbojamies ar EDSO, kā arī ar tās pārstāvjiem, kuri ierodas ik gadu Latvijā. Latvija nav uzskatāma par patstāvīgu subjektu ģeopolitiskajā arēnā, tāpēc mēs apelēsim pie tām starptautiskajām struktūrām, no kurām ir atkarīgi politisko jautājumu lēmumi.
Tiesību zinātņu maģistrs
Par sevi
Par Latvijas ombudsmeni ir uzskatāma (var tikt atlaists no amata) diezgan paradoksāla personība. Neraugoties uz saviem amata pienākumiem, Juris Jansons, piemēram, „kļuva slavens” ar atbildi „praktiski nē, taču teorētiski tas var tikt izskatīts” uz jautājumu, vai par cilvēka tiesību pārkāpumu ir uzskatāma izglītības krievu valodā likvidēšana Latvijā.
Šāda veida valstiskā ombudsmeņa pozīcijas „specifiskums” radīja nevalstiskā tiesībsarga parādīšanos. Nepārstāvēto parlamenta pēdējā sesijā, sabiedriskā ombudsmeņa amatam tika izvēlēta juriste Jeļena Bačinska.
— Bačinskas kundze, tagad nepilsoņiem ir savs ombudsmenis. Kas ietilpst jūsu amata pienākumos?
— Kā galvenais no tiem ir nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība Latvijas teritorijā. Tomēr viens nav karotājs, ir mūsu valstī arī citi cilvēki, kuriem nav vienaldzīga nacionālo minoritāšu problēma. To vidū ir eksperti, kuri ir ar mieru mums sniegt profesionālo palīdzību bez atlīdzības. Tādējādi, uz sabiedriskiem aizsākumiem tika izveidots birojs, kas strādā mūsdienu aktuālo problēmu jomu ietvaros.
Tā ir nacionālo minoritāšu diskriminācijas novēršana, konkrēti nepilsoņu, kā arī izglītības iegūšanas dzimtajā valodā tiesību saglabāšana. Kaut vai tādā proporcijā, kāda tā ir šobrīd.
Ir jāatzīmē, ka biroja darbība ir drīzāk vērsta attiecībā uz informēšanu, jo daudzi cilvēki pat nezina, kurp vērsties viņu tiesību pārkāpšanas gadījumā. Tomēr juridisko aizstāvību birojs sniegt pagaidām nevar, jo šajā jautājumā mēs esam materiāli ierobežoti. Ir gadījumi, kad mums uz ofisu zvana cilvēki ar lūgumu sniegt viņiem konsultāciju dažādās krimināllietās. Piemēram: „Palīdziet, manam dēlam ir izvirzītas tādas un tādas apsūdzības, viņš ir nepilsonis”. Ir jāprecizē, ka mēs nevaram sniegt nekādu palīdzību, jo cilvēku apsūdz attiecībā par viņa veikto nodarījumu, nevis par to, ka viņš ir nepilsonis. Šajā ir būtiska atšķirība biroja darbā.
Līdztekus iepriekš minētajam, mēs turpināsim nodarboties ar to pašu, ar ko tikām nodarbojušies nepilsoņu Kongresa ietvaros, konkrēti — ar alternatīvu atskaišu rakstīšanu attiecībā par nacionālo minoritāšu, nepilsoņu tiesību ievērošanu/neievērošanu; ar viņu tiesību izskaidrošana un atšķirību tajās norādīšanu.
— Sarunā par nepilsoņiem neizbēgami rodas jautājums: kāpēc Latvijas 10 gadu būšanas laikā ES, jautājums par nepilsoņiem netika skatīts starptautiskajā līmenī?
— Briselē ļoti izbrīnījās, uzzinot, ka XXI gadsimtā ir iespējama balss tiesību neesamība, piešķirot cilvēkam visus pilsoņa pienākumus. Uzzinot par nepilsoņu diskrimināciju, Eiropas Komisija, pēc savas iniciatīvas iesniedza pret Latviju prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Kā iemesls kalpoja aizliegums nepilsoņiem ieņemt valsts notāra amatu. Mums tas ir visnotaļ pozitīvs signāls.
Vēl pirms nepilsoņu Kongresa parādīšanās 2012. gadā, pastāvēja nelielas tiesībsargu grupas, taču viņi darbojās diezgan nesaskaņoti.
Viņi periodiski tika pacēluši nepilsoņu problēmu. Tomēr, ar valstiskās mašinērijas propagandas palīdzību nepilsoņu jautājums pastāvīgi tika ignorēts.
Tam, ka tas tika izskanējis starptautiskajā arēnā, daudzējādā ziņā ir nepilsoņu Kongresa darbības nopelns, pateicoties kam, pirmoreiz neatkarīgās Latvijas vēsturē, nepilsoņiem parādījās balsstiesības nepārstāvēto parlamenta vēlēšanās. Daudziem tie bija lieli svētki. Saprotams, ka šāds notikums nepalika bez ievērības no starptautiskās sabiedrības puses. Manuprāt, tieši nepilsoņu Kongress kļuva par sava veida katalizatoru, kas ietekmēja Eiropas Komisijas rīcību.
— Ar ko tomēr neapmierināja esošais nepilsoņu Kongresa valsts ombudsmenis?
— Lieta ir tāda, ka nepieciešamība pēc sabiedriskā ombudsmeņa parādījās vēl līdz Jurim Jansonam. 2008. gadā viņa priekštecis Romāns Apsītis tika norādījis uz atšķirībām nepilsoņu tiesībās, tomēr nekas būtiski nemainījās. To pašu pozīciju saglabāja ar esošais valsts ombudsmenis. Vēl vairāk, 2013. gadā Jansons paziņoja par savu atskaiti, ka nepastāv nekāda Latvijas nepilsoņu diskriminācija, argumentējot to ar to, ka viņiem ir naturalizācijas tiesības.
Kā vēl viens tādas „izkropļošanas” piemērs — valsts ombudsmeņa atklātā vēstule Latvijas prezidentam Andrim Bērziņam, kurā nepareizi tika interpretētas Hāgas rekomendācijas, attiecībā par nacionālo minoritāšu izglītības jautājumiem. Oriģinālvalodā, tieši tāpat kā oficiālajā tulkojumā latviešu valodā, ir teikts, ka izglītības reformai nacionālo minoritāšu skolās ir jānorit pakāpeniski. Tanī pat laikā, kā Jansons, atsaucoties uz Hāgas rekomendāciju 13. punktu, to pasniedza citādāk: jo ātrāk tiks veikta reforma, jo labāk būs bērniem. Lūk, jums vēl viens iemesls, kāpēc ir vajadzīgs sabiedriskais ombudsmenis. Ir jābūt alternatīvam, nevaldības viedoklim.
— Vai neuzskatāt plānoto nacionālo minoritāšu izglītības reformu, kā kārtējo spekulāciju par rusofobiju 2014. gada parlamentāro vēlēšanu priekšvakarā?
— Mēs saprotam, ka tā ir klaja provokācija. Šāda veida spekulācija tiek veikta ar tādu nolūku, lai tos, kuri ir pret reformu, padarītu par margināliem. Ir saprotams, ka tēma ir aktuāla un tā tiek speciāli pārspīlēta, taču mēs nevaram klusēt. Nesen kāds mans paziņa teica: „Vai tu zini, kā mēdz žņaugt pitons? Viņš nenogalina uzreiz. Laikā, kad upuris izelpo, pitons to saspiež savos gredzenos. Pēc vairākām izelpām viņš ieslēdz savu upuru nāves skavās”.
Es lieliski saprotu, ka tas viss ir spekulatīva politiskā retorika, ko veic pirms vēlēšanām, tomēr, ja mēs tagad klusēsim, tad mēs „izsīksim”
Nesen iepretim Latvijas Ministru kabinetam notika pikets nacionālo minoritāšu izglītības aizsardzībai. Pie mums tika iznākusi Izglītības ministre Ina Druviete, un man izdevās ar viņu parunāt. Es viņai uzdevu vienu galveno jautājumu: „Vai tika veikta tāda ekspertīze, kas paustu to, kā bilingvālā apmācība ietekmē izglītības kvalitāti?”
Problēma ir tāda, ka šobrīd šādu dokumentu nav. Un mūsu Izglītības ministre zina par to. Nav ticis veikts nekāds zinātnisks pētījums, attiecībā par izglītības kvalitātes izmaiņām pēdējo 10 gadu laikā (sākot ar 2004. gadu, kad pirmoreiz nacionālo minoritāšu skolās tika ieviesta bilingvālā apmācība).
Ir saprotams, ka nelieli novērojumi skolas eksāmenu kārtošanas laikā, kas ataino to, ka zināšanas ir pasliktinājušās, taču nav teikts, ka šī pasliktināšanās ir saistīta ar bilingvālo apmācību. Tāpēc šeit katrs var interpretēt savam labumam. Valstī tika izveidots izglītības kvalitātes valsts dienests, kuram ir jāveic atbilstošs monitorings, taču tas nav veicis nekādas atskaites.
Mēs iesniedzām pasūtījumu privātiem ekspertiem šādas izpētes veikšanai. Atbilde bija viennozīmīga: bilingvālā apmācība pasliktina bērniem mācību materiālu apguvi, kas liecina par izglītības kvalitātes pasliktināšanos.
— Ir acīmredzami, ka nacionālo minoritāšu problēmām un nepilsoņu diskriminācijai Latvijā ir politizēts raksturs. Vai pastāv mehānismi, kas rastu pretdarbību politizēšanas procesiem?
— Mēs plānojam veikt spiedienu uz Latvijas valdību no ārpuses. Mēs tikām piketējuši Briselē, iepretim Eiropas Parlamenta ēkai, tikām ziņojuši par šīm problēmām no ANO tribīnes, aktīvi sadarbojamies ar EDSO, kā arī ar tās pārstāvjiem, kuri ierodas ik gadu Latvijā. Latvija nav uzskatāma par patstāvīgu subjektu ģeopolitiskajā arēnā, tāpēc mēs apelēsim pie tām starptautiskajām struktūrām, no kurām ir atkarīgi politisko jautājumu lēmumi.
Anastasija Fjodorova, RuBALTIC.Ru
Diskusija
Papildus tēmai
Papildus tēmai


Владимир Бузаев
Математик, физик, политик
Muižnieks vs. Dolgovs - 0:4
Kā Eiropas tiesību aizsardzības kalns dzemdēja pelēnu


Владимир Бузаев
Математик, физик, политик
Iliāda un Odiseja vienā sējumā
Lieta „Andrejeva pret Latviju”


Кристиан Розенвалдс
Главный редактор латышской версии IMHOclub.lv
Kasparova piedāvājums
Pārbaudījums Latvijai


Владимир Соколов
Президент Русской общины Латвии (РОЛ)
Atklāta protesta vēstule
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai
Jautājumi Елене Бачинской
№1 Aleksandrs Ļitevskis
25.02.2014
07:06
№106 Garijs Gailīts
25.02.2014
12:24
Прочитал сегодня в Дельфях статью (в переводе на русский) Иябса об Украине. То, что он говорит об Украине, конечно же, его личное дело. Меня насторожило другое. Мне показалось, что по чьему-то наущению то ли он вознамерился, то ли это Дельфи - насадить в наш языковый обиход украинское слово МОСКАЛИ.
Это опасный ход. Похоже у нас складывается в политичесой риторике далеко ведущая формула: все москали - антифашисты, значит, любой антифашист в Латвии - москаль.
Это я вычитал между строк сегодня. Вчера где-то промелькнула фомула почище: многие русские против ЕС, значит, евроскептики настроены прорусски, т.е. все они антифашисты. Получается, что все, кто против фашизма, одновременно и против ЕС, а значит и... против Латвии?
№143 Владимир Бычковский
25.02.2014
13:26
№224 Mihails Hesins
25.02.2014
16:14
Добрый день, Елена. Меня один из виртуальных членов клуба просил задать вопрос, текст которого я и скопирую "почему натурализация не может быть основным способом решения проблем?".
Свой ответ на это вопрос я дал.
Komentāri
№2 Дарья Юрьевна
25.02.2014
07:34
Нотариус по профессиональной деятельности должен иметь высшее юридическое образование, в совершенстве владеть государственным языком, так как он работает с юридическими документами, в т.ч. и на государственном языке.
Выучить брошюрку с вопросами по истории для него тоже не должно составить труда.
Почему же он не хочет выполнить одно из условий для занятия должности?
№4 Марк Козыренко
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
07:44
№5 Дарья Юрьевна
→ Марк Козыренко,
25.02.2014
07:50
№6 Марк Козыренко
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
08:04
№7 Дарья Юрьевна
→ Марк Козыренко,
25.02.2014
08:14
№9 Марк Козыренко
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
08:20
№126 Дмитрий Виннер
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
12:55
№8 unknown
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
08:17
№14 Дарья Юрьевна
→ unknown ,
25.02.2014
08:31
№19 unknown
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
08:41
№27 Aleksandrs Giļmans
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
08:58
№12 Aleksandrs Giļmans
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
08:29
№17 Дарья Юрьевна
→ Aleksandrs Giļmans,
25.02.2014
08:37
№23 Aleksandrs Giļmans
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
08:51
№24 доктор хаус
→ Aleksandrs Giļmans,
25.02.2014
08:51
№31 Дарья Юрьевна
→ Aleksandrs Giļmans,
25.02.2014
09:06
№32 Aleksandrs Giļmans
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
09:11
№78 Tatjana Gerasimova
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
11:03
№33 Sergejs Ļisejenko
→ Aleksandrs Giļmans,
25.02.2014
09:12
№40 Aleksandrs Giļmans
→ Sergejs Ļisejenko,
25.02.2014
09:19
№39 Андрей Жингель
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
09:18
№113 Sergejs Ļisejenko
→ Андрей Жингель,
25.02.2014
12:34
№335 Aleks Kosh
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
22:26
№10 Александр Харьковский
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
08:22
№11 Дарья Юрьевна
→ Александр Харьковский,
25.02.2014
08:26
№15 Марк Козыренко
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
08:32
№16 Александр Харьковский
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
08:36
№18 Дарья Юрьевна
→ Александр Харьковский,
25.02.2014
08:41
№21 unknown
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
08:43
№20 uke uke
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
08:41
№149 Алексей Весёлый
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
13:30
№158 Sergejs Ļisejenko
→ Алексей Весёлый,
25.02.2014
13:34
№427 Александр Соколов
→ Sergejs Ļisejenko,
26.02.2014
13:11
№428 Maija Vainst
→ Александр Соколов,
26.02.2014
13:16
№429 Sergejs Ļisejenko
→ Александр Соколов,
26.02.2014
13:19
№441 Александр Артемьев
→ Sergejs Ļisejenko,
26.02.2014
14:25
№689 Александр Соколов
→ Sergejs Ļisejenko,
04.03.2014
09:29
№663 Олег Синяев
→ Александр Соколов,
28.02.2014
02:51
№162 Aleksandrs Gapoņenko
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
13:44
№176 Сергей Т. Козлов
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
14:05
№348 Захар Коробицын
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
23:09
№3 uke uke
25.02.2014
07:39
№35 Sergejs Ļisejenko
→ uke uke,
25.02.2014
09:15
№70 Александр Харьковский
→ Sergejs Ļisejenko,
25.02.2014
10:39
№110 Sergejs Ļisejenko
→ Александр Харьковский,
25.02.2014
12:29
№22 доктор хаус
25.02.2014
08:49
№28 Вячеслав Щавинский
25.02.2014
08:59
На последней сессии Парламента непредставленных на должность общественного омбудсмена была выбрана юрист Елена Бачинская.==========
Не легитимный орган-Парламент непредставленных, выбрал не легитимного омбудсмена... Ни парламент, ни общественный омбудсмен не наделены, закрепленными в законодательстве, полномочиями... Что дальше ? " Мы планируем осуществлять давление на латвийские власти извне..." Это в смысле, "заграница нам поможет" ? Улыбнуло. Не помогала. Не помогает. И не поможет...
Что это? Наивность "учредителей" парламента? Нет, сознательная имитация бурной деятельности. "Дурят нашего брата. Ох как дурят"/с/
№163 Aleksandrs Gapoņenko
→ Вячеслав Щавинский,
25.02.2014
13:46
№30 Ermakov Igorj
25.02.2014
09:05
№34 Максим Важенин
25.02.2014
09:15
№151 Алексей Весёлый
→ Максим Важенин,
25.02.2014
13:31
№211 Максим Важенин
→ Алексей Весёлый,
25.02.2014
15:26
№247 Денис Артурович Александров
→ Максим Важенин,
25.02.2014
17:15
№267 Максим Важенин
→ Денис Артурович Александров,
25.02.2014
18:33
№38 Леонид Радченко
25.02.2014
09:17
Он не убивает сразу. Когда жертва выдыхает, удав сжимает ее своими кольцами. После нескольких выдохов он заключает жертву в объятья смерти».
Я прекрасно понимаю, что все это спекулятивная политическая риторика, осуществляемая перед выборами, но, если мы сейчас промолчим, то мы «выдохнем».
Много было уже выдохов. Один из них: уступили на языке образования (60/40). Теперь даже омбудсмен говорит «хотя бы эту пропорцию сохранить». Не получится. Надо вдыхать, а не выдыхать, требовать возврата к 100% на русском языке. Главный аргумент на международном уровне – это как раз наличие непротивления, выдох следует за выдохом.
№66 Сергей Прищепов
→ Леонид Радченко,
25.02.2014
10:37
№496 Леонид Радченко
→ Сергей Прищепов,
26.02.2014
21:26
№55 Андрей Жингель
25.02.2014
10:10
И это всё о нём, об образовании...
Меня порой просто поражает отсутствие фантазии у защитников русскоязычного образования! Вот, к примеру, один из главных аргументов инициаторов реформы - проведён опрос среди учащихся и 60 или 80 там процентов заявили, что не испытывают проблем при обучении на латышском. Эй, защитники! Да на основании этих предоставленных данных, уже можно так наехать на реформу! Ведь по логике признаётся, что для значительной части русскоговорящих детей переход на латышский язык обучения вызовет проблемы, стрессы, снижение успеваемости... Или эти дети зачисляются в расходный материал? Декоративно у нас очень пекутся на счёт прав ребёнка, его здоровья и психики, а в тоже время законом закладывается проблемы и непомерные трудности для тысяч и тысяч детей. Ну не уже ли не найдётся никого, кто сможет спросить у разработчиков и инициаторов этой реформы: "Что делать с этими детьми?" А ответов есть только два: либо "списать", либо "а наплевать на них". Такое впечатление, что никому это не надо и защищают образование на русском отнюдь не ради детей, а ради своих интересов.
№60 Дарья Юрьевна
→ Андрей Жингель,
25.02.2014
10:26
№71 Андрей Жингель
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
10:47
№58 V. Skiman
25.02.2014
10:24
— Главной из них является защита прав нацменьшинств на территории Латвии"...
Un arī tālāk un jau pavisam nepārprotami:
"Это устранение дискриминации нацменьшинств, в частности неграждан"...
Izceltais teksts liecina, ka iemeslu brīnīties Briselei ir vēl gana. Taču ja pašpasludinātās ombudswomanes mērķis būtu nevis izbrīns, bet rezultāti, ieteicams piedāvāt Briselei uzskatīt nepilsoņu kopumu nevis pat tautību, bet gan seksuālo minoritāti.
№63 Анатолий Первый
25.02.2014
10:33
Европейская Конвенция Прав Человека (Статья 14)
Der Genus der in dieser Konvention anerkannten Rechte und Freiheiten ist ohne Diskriminierung insbesondere wegen des Geschlechts, der Rasse, der Hautfarbe, der Sprache, der Religion, der politischen oder sonstigen Anschauung, der nationalen oder sozialen Herkunft, der Zugehörigkeit zu einer nationalen Minderheit, des Vermögens, der Geburt oder eines sonstigen Status zu gewährleisten.
Признанные в этой Конвенции Права и Свободы должны выполняться без Дискриминации особенно по полу, национальности, цвету кожи, религии, политическим или другим взглядам, национальному или социальному происхождению, принадлежности к национальному меньшинству, богатству, рождению или другому статусу.
Введенный государством статус «негражданин» было дискриминацией (особенно родившихся в Латвии), закрепленной гос. законами. Явное нарушение Конвенции самим государством.
№93 Снежинка Αυτονομία
→ Анатолий Первый,
25.02.2014
11:42
№97 Борис Марцинкевич
→ Снежинка Αυτονομία,
25.02.2014
12:00
№102 Анатолий Первый
→ Борис Марцинкевич,
25.02.2014
12:15
№103 Снежинка Αυτονομία
→ Борис Марцинкевич,
25.02.2014
12:20
№100 Анатолий Первый
→ Снежинка Αυτονομία,
25.02.2014
12:12
№105 Снежинка Αυτονομία
→ Анатолий Первый,
25.02.2014
12:22
№107 Анатолий Первый
→ Снежинка Αυτονομία,
25.02.2014
12:26
№111 Снежинка Αυτονομία
→ Анатолий Первый,
25.02.2014
12:30
№112 Sergejs Ļisejenko
→ Анатолий Первый,
25.02.2014
12:33
№369 Игорь Буш
→ Снежинка Αυτονομία,
26.02.2014
00:50
№388 Снежинка Αυτονομία
→ Игорь Буш,
26.02.2014
10:00
№399 Игорь Буш
→ Снежинка Αυτονομία,
26.02.2014
11:09
№402 Снежинка Αυτονομία
→ Игорь Буш,
26.02.2014
11:18
№389 Lora Abarin
→ Снежинка Αυτονομία,
26.02.2014
10:10
№390 Анатолий Первый
→ Lora Abarin,
26.02.2014
10:24
№69 Владимир Копылков
25.02.2014
10:39
№92 Глеб Кахаринов
25.02.2014
11:40
Неужели не понятно, что вы выглядите, как бомж который защищает свой мусорник? Что это бесконечно жалкое зрелище, характеризует и уровень вашего(и всех русскоязычных) представления о своем месте, и уровень вашей(и всех) веры в себя, в дело, в идею, которую вы взялись защищать? Что этими жалостливыми стенаниями - "сохраните нам хотя бы то что есть, не отбирайте последнее", вызывает только брезгливость, недоумение( за великий русский народ) и стыд?
Неужели не понятно, что только за с и л ь н ы м и и Идеями, и Лидерами пойдут люди?
На пути у конгресса стоит отсутствие этой силы, которая стала бы привлекательной для последователей. Что мешает конгрессу ставить Значимые, Достойные звания - Русские, Конечные Цели? Намечая по пути к их достижению промежуточные?
Величие, Масштабность, Единение во имя глобальной цели (а не во имя скулежа) - это характеристики Русского мира. Не мешало бы тем, кто берется от его имени говорить, сначала понять - Кого они собираются представлять........
№129 yellow crocodile
25.02.2014
13:03
№136 V. Skiman
→ yellow crocodile,
25.02.2014
13:15
№154 Алексей Весёлый
→ yellow crocodile,
25.02.2014
13:32
№156 yellow crocodile
→ Алексей Весёлый,
25.02.2014
13:33
№177 Анатолий Первый
→ yellow crocodile,
25.02.2014
14:05
№190 Дарья Юрьевна
→ Анатолий Первый,
25.02.2014
14:35
№217 Анатолий Первый
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
15:51
№219 Анатолий Первый
→ Анатолий Первый,
25.02.2014
15:52
№222 Дарья Юрьевна
→ Анатолий Первый,
25.02.2014
16:07
№226 Анатолий Первый
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
16:23
№326 Сергей Галашин
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
21:47
№340 Марк Козыренко
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
22:37
№237 Глеб Кахаринов
→ Дарья Юрьевна,
25.02.2014
16:53
№186 Денис Артурович Александров
25.02.2014
14:26
* Омбудсмен неграждан защищает нац.меньшинства, как странно... Особенно, если при этом промолчать, что нац.меньшинства Латвии являются в своей массе негражданами.
* Легитимность не определяется действующим законом, если что. В школе на предмете "Политика и право" это объясняют.
Нелегитинмным органом власти является Сейм Латвии и Кабинет министров латвии, соответственно: из ~ 2 500 000 жителей Латвии 700 000 не имеют права голоса. На выборах Парламента непредставленных могли участвовать все жители Латвии, без разделения по национальности и цвету паспорта. Вывод - Сейм представляет интересы ГРАЖДАН Латвии (читай - латышей), соответственно, Парламент непредставленных - интересы ВСЕХ ЖИТЕЛЕЙ Латвии.
IMHOCLUB был задуман как место для дискуссий серьёзных людей. Ау, серьёзность, ты где ?
№191 V. Skiman
→ Денис Артурович Александров,
25.02.2014
14:35
№196 Денис Артурович Александров
→ V. Skiman,
25.02.2014
14:44
№202 Денис Артурович Александров
→ V. Skiman,
25.02.2014
14:57
№205 Sergejs Ļisejenko
→ Денис Артурович Александров,
25.02.2014
15:03
№192 Sergejs Ļisejenko
→ Денис Артурович Александров,
25.02.2014
14:37
№193 V. Skiman
→ Sergejs Ļisejenko,
25.02.2014
14:41
№197 Денис Артурович Александров
→ Sergejs Ļisejenko,
25.02.2014
14:45
№201 Sergejs Ļisejenko
→ Денис Артурович Александров,
25.02.2014
14:56
№318 доктор хаус
→ Sergejs Ļisejenko,
25.02.2014
21:35
№320 Марк Козыренко
→ доктор хаус,
25.02.2014
21:38
№324 Sergejs Ļisejenko
→ доктор хаус,
25.02.2014
21:43
№195 Владимир Бычковский
→ Денис Артурович Александров,
25.02.2014
14:43
№200 Денис Артурович Александров
→ Владимир Бычковский,
25.02.2014
14:54
№281 Владимир Бычковский
→ Денис Артурович Александров,
25.02.2014
19:47
№291 Sergejs Ļisejenko
→ Владимир Бычковский,
25.02.2014
20:19
№403 Денис Артурович Александров
→ Владимир Бычковский,
26.02.2014
11:20
№471 Владимир Бычковский
→ Денис Артурович Александров,
26.02.2014
19:01
№268 Юр-юр Noname
→ Денис Артурович Александров,
25.02.2014
18:41
№269 Юр-юр Noname
→ Юр-юр Noname,
25.02.2014
18:43
№292 unknown
→ Юр-юр Noname,
25.02.2014
20:20
№309 Юр-юр Noname
→ unknown ,
25.02.2014
21:21
№323 unknown
→ Юр-юр Noname,
25.02.2014
21:41