Savs bizness

17.01.2014

Roberts Volfs
Латвия

Роберт Вольф

Член правления компании Ilgezeem

Kvasa patrioti

Bez sintētiskām piedevām

Kvasa patrioti
  • Diskusijas dalībnieki:

    26
    97
  • Jaunākā replika:

    vairāk ka mēnesi atpakaļ

Populārās Iļģuciema kvasa ražotnes — rūpnīcas „Ilgezeem” īpašnieki spītīgi turpina savu ceļu: ražo dzērienus bez sintētiskajām piedevām un nevēlas pārdot savu biznesu globālajiem koncerniem.

Dzegužkalnā atklātajai alus darītavai jau apritējuši 150 gadi. Alus un iesala ražošana šeit sākās jau 1863. gadā. Padomju varas gados alus darītavas sortimentu paplašināja bezalkoholiskie dzērieni uz maizes izejvielu bāzes. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā pēc privatizācijas ražotnes aktīvi krietni vien panīka.

Patreizējie Iļģuciema rūpnīcas īpašnieki 1997. gadā nolēma atjaunot senās tradīcijas, sākot ar dzīvā kvasa ražošanu. Nākamajos gados rūpnīcā ražotais Iļģuciema kvass ieņēma stabilas pozīcijas tirgū, neskatoties uz konkurenci, ko veidoja daudzie no koncentrāta ražotie kvasa dzērieni.

Par īsta kvasa ražošanas īpatnībām, par to, kā pamazām atdzimst Iļģuciema alus tradīcijas un kāda nākotne gaida senlaicīgo fabriku, stāsta Ilgezeem valdes loceklis un lielākais akcionārs Roberts Volfs.
 

Liela starpība

— Kāda ir atšķirība starp to, ko darām mēs un kvasa dzērienu ražotāji? Pie mums viss sākas ar iesalu. Mēs ņemam graudus, diedzējam, kaltējam un atdalām asnus. Rezultātā mēs iegūstam iesalu. Pēc tam mēs to drupinām un vārām. Iegūstam misu, no kuras pēc tam ražojam pusfabrikātus, bet no tiem savukārt — kvasu. Kad tas ir paveikts, kvass tiek saliets rūgšanas tvetnēs. Kad kvasam pievienojam raugu, tas sarūgst un tiek iepildīts pudelēs.


Liela uzmanība tika veltīta dažādu jaunu zinātnes un tehnisko darbu izstrādāšanai.

Savukārt limonāde tiek izgatavota tā: vispārinoti sakot, ņemam katlu — lielu kupāžas katlu. Tur ieberam pulverus, ielejam sīrupu un ūdeni. Tas viss tiek sajaukts un saliets pudelēs. Process aizņem aptuveni 15 minūtes, par izmaksām es pat neko neteikšu. Šajā gadījumā liels enerģijas patēriņš nav nepieciešams, arī sabojāties nekas nevar. Īsta kvasa pagatavošana ir ļoti sarežģīts process, ņemot vērā to, ka kvasu saglabāt ir ļoti grūti.

Ražojam arī bezalkoholiskos neraudzētos iesala dzērienus „Veselība” un „Iesala”. To ražošanas apjomu iespējams salīdzināt ar kvasa apjomu. Šajā nozarē ar konkurenci gandrīz nenākas saskarties. Arī uzņēmums „Bauskas alus” ražo „Veselību”, taču nelielos daudzumos. Savulaik šo brendu nopirkām no rūpnīcas „Vārpa”, taču pēc tam ekskluzīvās tiesības mums atņēma.
 

Alus vāciešiem

Uz alus rauga bāzes kvass nerūgst. Jā, kvasa darīšana ļoti līdzinās alus darīšanas procesam, un sākotnēji viss norit vienās un tajās pašās iekārtās. Baltijā visi uzņēmumi ražošanā izmanto klasisko — aukstās apakšrūgšanas tehnoloģiju. Kvasa izgatavošanai tiek izmantota siltā augšējās rūgšanas tehnoloģija, pēc kuras alus tiek ražots Anglijā un Īrijā (tur ražo elu). Mēs izmēģinājām alus darīšanu ar tādu pašu raugu.

Pašlaik piedāvājam trīs šķirņu alu — Medalus, Dzērveņu un Kaņepju (ar ingveru). Kad 2011. gadā laidām klajā pirmo produktu, tas acumirklī kļuva par sezonas hītu HoReCa (Hotel, Restaurant, Cafe — ar šādu terminu tiek apzīmēta viesnīcu saimniecības un sabiedriskās ēdināšanas sfēra — IMHOclub).

Dzērveņu alu mēs ražojam no dabiskās dzērveņu sulas, ko pērkam tepat Latvijā kompānijā, kas nodarbojas ar ogu savākšanu. Produkts ir dārgs. Sākumā HoReCa no tā atteicās augstās cenas dēļ. Taču tas ir garšīgs. Kad alus parādījās bārā, pirmās nedēļas laikā tika pārdots viens kegs (tas notika novembrī, kad tirgū pieprasījums nav liels), otrās nedēļas laikā — trīs, bet trešās nedēļas laikā — pat pieci kegi. Kopš tā laika alus tiek pasūtīts.

Kaņepju alus ražošanu sākām pagājušā gada pavasarī. Tam pievienojam kaņepju ekstraktu, taču narkotikas tas nesatur — to varam apliecināt ar sertifikātu. Oktobrī prezentējām to izstādē Anuga Ķelnē. Tā ir milzīga izstāde, ko apmeklē cilvēki no visas pasaules. Mūsu stends atradās zālē, kuras platība sasniedza aptuveni trīs hektārus. Tajā tika piedāvāti tikai dzērieni. Katrā stendā bija iespējams nomēģināt produkciju. Protams, nav iespējams nogaršot visu. Daudzi atteicās no mūsu produkta, taču tie, kas to nogaršoja, atgriezās un lūdza vēl.

Sākotnēji mēs bažījāmies par mūsu perspektīvām. Vācieši tomēr dod priekšroku klasiskajam alum, bet mēs piedāvājām elam tuvu dzērienu. Saskaņā ar vācu likumiem, tas nav alus, jo tam nevar pievienot cukuru un sulu. Bet viņi bija sajūsmā! To bija vērts redzēt! Mums radās milzum daudz kontaktu.

Viens pienāk un saka: „Man ir 40 restorāni, es gribu jūsu alu. Kur to var nopirkt?” Pienāk vēl kāds: „Man ir veikali, es ņemšu.” Tagad meklējam izplatītāju, vērsim vaļā pārstāvniecību Vācijā. Interesi izrādīja arī restorāni Maskavā. Mēs sakām: „Kopā ar muitas nodevām sanāks dārgi.” Viņi atbild: „Cena mūs neinteresē. Tik un tā pie mums pirks.” Pasūtītāji prasa 0,5 l stikla pudeles. Šī iemesla dēļ plānojam modernizēt fasēšanas cehu un nodrošināt iespēju iepildīt produkciju stikla pudelēs.

 
Pēdējais mohikānis

Runājot par eksportu kopumā, gribu piebilst, ka bija ļoti patīkami redzēt mūsu kvasu veikalā Spānijā. Man nav ne mazākās nojausmas par to, kā tas tur nokļuvis. Savu produkciju uz Spāniju nevedam. Plaukts daiļrunīgi liecināja par to, ka dzēriens ir pieprasīts. Līdz pat šim laikam eksporta attīstību sarežģīja ierobežotais ražošanas apjoms. Mēs strādājam šajā jomā, cenšamies palielināt apjomu. Pagaidām galvenais produkcijas eksports notiek uz Vāciju, Poliju un Baltijas valstīm. Ļoti patika Polijas prezidenta Broņislava Komarovska frāze: vizītes laikā Latvijā viņa tika uzdots jautājums par to, kas viņam visvairāk iepaticies Rīgā. Viņš atbildēja: „Rīgas balzāms un kvass.”


Roberts Volfs: ražots Latvijā!

Uzņēmums Ilgezeem pilnībā pieder Latvijas kapitālam. Mūsu nozarē tas ir viens no pēdējiem vidējā līmeņa uzņēmumiem, kas līdz šim laikam nav pārgājis ārzemnieku rokās. Aldaris pieder Carlsberg, Cido — Royal Unibrew, Cēsu Alus — Olvi Group utt. Protams, mēs nevaram cīnīties pret tādiem gigantiem no finansiālā viedokļa. Mums aiz muguras nav nekādu naftas torņu, kas varētu palīdzēt grūtā brīdī. Cik nopelnām, tik arī varam ieguldīt reklāmā, produkcijas popularizēšanā un ražošanas modernizēšanā.

Ik gadus saņemam apmēram 3 — 4 piedāvājumus nopirkt rūpnīcu. Kāds grib nopirkt visu, kāds cits — kļūt par dalībnieku vai nopirkt tirdzniecības marku. Pašlaik, krīzei sitot augstu vilni, kompānijas mēģina nopirkt akcijas „pa lēto”. Mūs tas neinteresē, taču, kā mēdz teikt, „nekad nesaki nekad”. Iespējams, agri vai vēlu parādīsies interesants piedāvājums, no kura mēs nespēsim atteikties.

 
Pierakstīja Dmitrijs Lindermans.
Uz augšu
Uz diskusijas sākumu

Papildus tēmai

Iļja Obuhovskis
Латвия

Илья Обуховский

Основатель школы барменов Bar Department

Par bārmeni es labprāt kļūtu

Kur par tādu māca?

Elīna Kolāte
Польша

Элина Колате

Самозваная культур-социолог

Ko nevar nopirkt par naudu

Var nomāt par naudu

Ivars Jakovels
Латвия

Ivars Jakovels

VID pienākums ir iekasēt nodokļus

Nevis ražot "ukazus"

Pēteris Apinis
Латвия

Петерис Апинис

Врач

Diskusija par PVN samazināšanu pārtikas produktiem ir meli

Nodokļi ir jāsamazina citām lietām

Мы используем cookies-файлы, чтобы улучшить работу сайта и Ваше взаимодействие с ним. Если Вы продолжаете использовать этот сайт, вы даете IMHOCLUB разрешение на сбор и хранение cookies-файлов на вашем устройстве.