Startaps — tas ir tāda veida iesācējbizness, kurš balstās uz jebkādu biznesa ideju IT lauciņā. (Mēs esam par tādiem jau rakstījuši, piemēram, šeit vai arī šeit).

Ierasti „startapieši” — jauni puiši (programmētāji) ar dedzīgām acīm, tādēļ, ka ar tām saskata tikai Marku Cukenbergu vai arī — pašu Stīvu Džobsu. Un protams, sapņo par viņu sasniegumu atkārtošanu. Pārsteidzoši, ka Latvijā ar viņu atbalstu pēkšņi ir sākusi nodarboties valsts. Stāsta Jānis Skutelis — FlyCap fonda partneris, kā statūtos ir ierakstīts, ka iedalītās naudas daļa tiks novirzīta startapiem. Starp citu, fonda kopējais budžets — vairāk par 10 miljoniem eiro.
 

Parādiet klientus
 
— Mēs iepazināmies pašmāju startapiešu burziņā TechHub.  Vai Jūs tur atradāties jaunu investīciju objektu meklējumos? Kāds ir rezultāts? 
 
— Jā, tieši tā. Jau ir notikušas sarunas ar dažiem puišiem. Pie daudz konkrētākām pārrunām mēs pārejam tādā gadījumā, ja projektam jau ir klienti un ienākumi. Tiesa, ka ierasti komanda šajā laikā pati atrodas lielā investora, no Silikona ielejas, meklējumos, kurš spēs kompānijā ieguldīt miljonus. Patiesībā, mums startaps top interesants tad, kad tam parādās jauni klienti. Taču TechHub ir laba vieta, kur pulcējas cilvēki, kur ir iespējams nokomplektēt komandu savam projektam.
 
— Kas gan tas tāds ir — startaps? Vai pastāv arī kāds oficiāls definējums? Jeb arī Jūs izmantojat kādu savējo?

— Svarīgi nosacījumi, — tā ir biznesa ideja, kas ir mērķēta uz globālo, nevis vietējo tirgu, kā arī enerģiska un motivēta komanda, kura vēlas kļūt par kompāniju, kā vērtība ir, ja ne gluži miljards, tad vismaz vairāki desmiti miljonu dolāru.
 
— Kādos startapos Jūs esat ieinteresēts? Vai varat nosaukt kādu no sava portfeļa?
 
— Iekams nav parakstīti līgumi, tā ir konfidenciāla informācija. Nu teiksim, tādus kā Latvijas projekts Infogram (veiksmīgs serviss infografikas izveidei — IMHO piezīme). Tomēr, viņi jau ir atraduši savu investoru, un pašlaik pavisam noteikti neies pie lokālajiem fondiem. Kopumā, var teikt, ka visi vietējie startapi, kuriem ir jebkāda peļņa, mums ir interesanti. Ir nepieciešams, lai biznesa modelis būtu jau pārbaudīts.
 
Tāpēc, ka vairums puiši pie mums atnāk ar savām idejām. Taču pavisam nav saprotams tas, kādā veidā viņi gūs klientus. Lūk, teiksim Cobook projektu (Latvijas serviss, attiecībā par adrešu grāmatiņu pārvaldi — IMHO piezīme), piemēram, tika pat nopirkusi amerikāņu kompānija FullContact. Tomēr domājams, ka tajā vēl līdz šim nav nekādu pārdošanu. Tādējādi, mums tas būtu milzīgs jautājums: vai investēt šādā kompānijā, vai tomēr ne.
 
Gluži tāpat, kā arī spēļu kompānijas. To starpā ir ļoti veiksmīgas. Piemēram, Fearless Wheels (izstrādāta Latvijā un ļoti veiksmīga datorspēle, par motosacīkšu tēmu — IMHO piezīme). Tādas spēles nes peļņu, tomēr to dzīves cikls var nebūt pārāk ilgs — iesākumā pacēlums, pēc tam tiecīga krišanās utt. Tādēļ mēs, kaut arī raugāmies uz spēļu startapiem, tomēr pret tiem izturamies ļoti piesardzīgi.
 
 
Latvijas startapiešu burziņš.


Arī Google bija mazs
 
— Vai Jūsu fonds, kurš tika dibināts 2013. gadā, bija domāts speciāli naudas saņemšanai no Latvijas Garantijas aģentūras?
 
—  Jā, mēs uzvarējām konkursā un saņēmām naudu, līdztekus diviem citiem fondiem.
 
—  Kā gan tas sanācis, ka valsts (aģentūras veidolā, bet vēlāk arī Jūsu fonda veidolā) vispār finansē šādu riskantu biznesa veidu, kā startapi? Kaut kas tāds nez tiek praktizēts, piemēram, Silikona ielejā? Vai tad tā nav privātā biznesa prerogatīva — tā riskēt?
 
— Šajā gadījumā nauda nāk nevis no Latvijas valsts budžeta, bet gan no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kuram ir speciālas programmas startapu attīstīšanai. Tāpat arī uzņēmējdarbību atbalsta Eiropas Investīciju fonds (EIF). Šāda veida programmas darbojas gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan arī citos tirgos...
 
Piemēram, Singapūrā valsts piešķir grantus 50 tūkstošu Singapūras dolāru apmērā, proporcijā septiņi pret vienu, attiecībā uz pašu startapiešu vai citu investoru naudu. Lielbritānijā valda cita prakse — biznesa eņģeļiem, kuri investē startapos, darbojas speciāli nodokļu atvieglojumi. Daudzas valstis cenšas atbalstīt šo jomu!
 
— Kādēļ? Jo startapi taču nav kaut kādas jaunas rūpnīcas. Ierasti tās ir komandas, sastāvošas no dažiem entuziastiem, kuri ir gatavi strādāt gadu vai vairāk bez maksas, cerībā kādreiz kļūt par „bilgeitiem”. Kāds gan ir labums šo valstu ekonomikai no tā, ka tās veido šiem startapiešiem attīstībai labvēlīgu augsni?
 
— Jā, patiesi, startapi ir ļoti riskants lauciņš investoriem. Arī privātie investori bieži baidās startapos ieguldīt savu naudu. Taču tieši valstij tas ir jādara. Tādēļ, ka mazās kompānijas, ar laiku, var kļūt lielas — Google arī reiz bija mazītiņa firma. Tāpat arī, startapi tirgū ienes inovācijas.
 

Pusotra gada meklējumos
 
— Vai jau šobrīd fonda portfolio ir kādi startapi?
 
— Mēs esam jauns fonds. Un tādēļ pagaidām vēl mūsu portfolio atrodas tikai viena kompānija, kurā esam ieguldījuši naudu. Tāpat arī veicam pārrunas vēl ar vienu startapu, un vēl ar vienu „gluži vienkāršu kompāniju”. Diemžēl, pagaidām nevaru šīs kompānijas nosaukt.
 
— Vai Jums ir ierobežojumi attiecībā uz laiku un summu, atbilstoši naudas saņemšanas nosacījumiem no Valsts Garantiju aģentūras?
 
— Mums ir atlicis tikai pusotrs gads, lai atrastu visus finansēšanas objektus. Mums līdzīgi fondi ierasti iegulda naudu uz četriem gadiem. Mēs centīsimies ieguldīt naudu, piemēram, desmit kompānijās un puse no tām būs startapi.
 
— Vai Jums ir pienākums gala beigās izvest šīs kompānijas tirgū un pārdot? Kam? Kurš Jums skaitās ideālais pircējs?
 
— Jā, mums ir jāpārdod šīs kompānijas, vai arī pašiem ir jāizpērk šie uzņēmumi. Kā pircēji ierasti uzstājas kaut kādi šīs industrijas spēlētāji. Nav obligāti Google, Yahoo vai Facebook. Viņi ierasti iegādājas pavisam lielus projektus.
 

Miljona vērts projekts
 
— Kā esmu sapratusi, tad Jūs ne īpaši esat apmierināti ar pašmāju startapu kvalitāti un skaitu. Vai pareizi?
 
— Vai tad es to tiku teicis? (Smaida). Jau tas ir labi, manuprāt, ka cilvēkus apciemo biznesa idejas. Tas ir — dzīvojam nepavisam ne tuksnesī. Tomēr, protams, ir daudz grūtību: tiek satikti cilvēki, kam ir tikai ideja un nekas vairāk par to. Ir komandas, kurām ir pat ir jau kaut kāda produkta prototips, kaut kas tāds, ko var aplūkot. Taču viņi vēl nav iemācījušies šo produktu pārdot. Tas ir — noteikt produkta cenu un meklēt klientus. Gadās, ka šie puiši teic: „mūsu projekts ir miljona vērts”. Bet, tostarp, viņiem nav  strādājoša biznesa modeļa, nav klientu, un attiecīgi — nav arī pārdošanu.
 
Tieši šī iemesla dēļ, daudziem ir jāapgūst dažādas lietas, un tieši tādēļ pastāv nepieciešamība pēc tādām organizācijām un vietām, kā, piemēram, tikšanas norises vieta TechHub vai arī startapiešu inkubators, kompānija eegloo. (Attiecībā par šo kompāniju, mēs jau tikām rakstījuši šeit — IMHO piezīme).Un saprotams, mēs komunicējot ar dažādām komandām, arī izsakām savu viedokli. Kas ir jāmaina produktā, lai tas kļūtu interesants. Tā arī ir sava veida apmācība.
 
Manuprāt, Latvijas startapiešiem ir jābūt daudz enerģiskākiem un uzstājīgākiem. Viņi nedrīkst kautrēties, un vienmēr un visur viņiem ir jātaujā attiecībā uz viedokli par produktu, par to, kas ir vajadzīgs, lai šie cilvēki vēlētos šo produktu pirkt utt. Savukārt, mūsu startapieši ne vienmēr meklē atsauksmes. Iespējams, ka viņi domā, ka zina labāk, ka viņi ir gudrāki par visiem? Visizplatītākā kļūda ir tā, ja tiek domāts, ka jums ir vislabākais produkts un vispār neuztvert nekādu kritiku.
 
— Kāda ir vietējo startapu pamatproblēma, Jūsuprāt? Kādu zināšanu viņiem pietrūkst?
 
— Zināšanu, kā produktu pārdot. Ar programmēšanu šeit viss ir kārtībā. Savukārt, ja Jūs atradīsiet labu pārdevēju, uzskatiet, ka Jums ir stipri paveicies. Tādiem cilvēkiem ir jābūt emocionāliem, enerģiskiem un pārliecinātiem par sevi. Šeit, Latvija, ar to ir problēmas. Pa lielam, gadījumā, ja ir labs produkts, kā likums, to pārdot nav problēmu.
 

Kā realizēt sapni
 
— Aculiecinieki teic, ka līdzīgi tam, kā Holivudā katrs oficiants sevi iedomājas par nākamo kinozvaigzni, tāpat arī Silikona ielejā, katrs sevī nēsā kaut kādu jauna mobilā pielikuma vai Interneta servisa ideju. Vai Jūs par kaut ko tamlīdzīgu sapņojat Latvijā?
 
— Tas būtu ļoti labi. Tādēļ, ka es atbalstu katru, kurš atver savu biznesu. Tas kalpo par atslēgu mūsu cilvēku izaugsmei un visas valsts uzplaukšanai. Bet, tomēr, viss ir atkarīgs no cilvēka personīgajām kvalitātēm. Ne katrs vēlas un var būt uzņēmējs. Daudziem ir saistoši vienkārši strādāt savā darbā un saņemt pienācīgu atalgojumu. Savukārt, citi sapņo par brīvību, ceļojumiem, par latē sūkšanu kaut kādā pludmalē. Un startaps, kā bizness — viens no sapņa īstenošanas veidiem.
 
— Vai pastāv kaut kāda statistika, procentuāli cik daudz startapu gala beigās top veiksmīgi?
 
— Var runāt par mūsu pašu statistiku. No simta pielikumu, kuri vēlētos saņemt finanšu injekcijas, lai izietu jaunā līmenī, no mums investīcijas saņem viens vai  divi. Manuprāt, līdzīga situācija valda arī citās valstīs. Ja runājam par veiksmīgo startapu procentuālo lielumu  kopumā, tad domājams, ka tas varētu būt viens vai maksimāli trīs procenti. Tādēļ, ka ir ļoti grūti atrast patiesi labu biznesa ideju. Vien mobilo aplikāciju ir tik daudz!
 
— Vai Jūs pats kādreiz esat bijis startapietis?
 
— Jā. Tiku izveidojis servisu zeltarokas.lv. Iztērēju ap diviem tūkstošiem eiro programmēšanai un (pavisam nedaudz) Interneta vietnes attīstīšanai. Tas ir tāds frīlanseru serviss: mājskolotājiem, auklēm un kopiraiteriem. Tomēr, es netiku spēcīgi ielicies attīstīšanā, un pats biju pietiekami aizņemts, lai cieši nodarbotos ar šo servisu. Tāpat arī, šis serviss ir tikai lokāla mēroga. Tāpēc es šo projektu netiku tālāk attīstījis, taču tas šobrīd strādā pats par sevi.
 
Tādēļ, ka es vienmēr neesmu bijis vienaldzīgs attiecībā uz IT jomu un startapiem, tad kļuvu par eegloo dibinātāju, kopš šī startapu inkubatora iesākuma. Tāpēc, ka vienam virzīt jebkādu ideju ir sarežģīti. Pastāv pat speciāli pētījumi, ka tie startapi, kuriem ir kaut divi dalībnieki, ir daudz veiksmīgāki. Ideālā variantā, komandā, pirmajā etapā, ir jābūt vismaz trim cilvēkiem — CEO, pārdevējam un programmētājam. Tad jau ir iespējams virzīties uz priekšu...
 
... Sarunas izskaņā, Jānis painteresējās, vai man ir jebkāda veida idejas startapiem. Teica, ka jau sen šo jautājumu uzdod visiem un katram. Ir startapa ideja vai arī ne, iespējams, ka cilvēkam ir kaut kāda problēma, ko nespēj atrisināt pastāvošie IT produkti.  Man tādas idejas un problēmas bija. Bet kā ar Jums?