Augusta beigās sociālajos tīklos tika izveidota domubiedru grupa „SOS palīdzība Ukrainas armijai” ar mērķi apvienot cilvēkus Latvijā humānās palīdzības sniegšanai Ukrainas armijai. Mēs esam pārliecināti, ka ikvienam Latvijā būtu jāsaprot — Ukraina ir jāatbalsta tās cīņā par savu valsti.

Šobrīd domubiedru grupa ir maza, un kustība ir pašā tās sākumā, tomēr jau šonedēļ mums izdevās savākt pirmo humānās palīdzības kravu un nogādāt to līdz Lietuvai, tālākai nodošanai Ukrainas armijai un brīvprātīgo bataljoniem.

Tikāmies ar Lietuvas Brīvprātīgo aizsardzības spēku pārstāvjiem, mums ar kolēģiem bija daudz jautājumu. Galvenokārt par pieredzi: kā tiek organizēta palīdzības vākšana, kur palīdzība tiek glabāta, cik cilvēku iesaistījušies, kā palīdzība tiek nogādāta līdz Ukrainai un cik ilgs laiks paiet, kamēr tā nonāk līdz kareivjiem vai brīvprātīgajiem?

Izrādās, ka Lietuvā humānās palīdzības vākšana Ukrainai tiek organizēta valsts līmenī. Lietuvas Brīvprātīgo aizsardzības spēku majors Linas Idzelis teica: „Jūs jau ziniet, ka mūsu Valsts Prezidente ir sieviete. Taču viņas spēks un pārliecība aizstāj desmit vīriešu. Mūsu Prezidente ir ar dzelžainu raksturu un stingru nostāju valstiskos jautājumos. Viņa dzīvo mūsu valstij un mūsu zemei. Ja Prezidente teica, ka Lietuva atbalsta Ukrainu, tad tas arī nozīmē, ka a t b a l s t a.”

Dažādos Lietuvas rajonos ir izveidoti 12 humānās palīdzības pieņemšanas punkti, kur atrodas brīvprātīgie, kas pieņem palīdzību no Lietuvas iedzīvotājiem. Kad sakrājas lielāks daudzums, ar armijas transportu ved uz centrālo punktu, kur krava tiek sagatavota sūtīšanai. Lietuva sadarbojas ar divām Ukrainas brīvprātīgo organizācijām. Palīdzību sāka vākt apmēram pirms trīs mēnešiem. Lietuvas Brīvprātīgo aizsardzības spēku iniciatīvu atbalsta arī karavīru veterānu organizācijas un citi brīvprātīgie.

Šobrīd domubiedru grupa „SOS palīdzība Ukrainas armijai” vāc humāno palīdzību Ukrainas armijai un brīvprātīgo bataljoniem pēc saraksta, kas pieejams brīvprātīgo grupā „SOS Ukraina kariams” facebook lapā. Rudens naktis ir aukstas un ziema nav aiz kalniem, tāpēc šobrīd ir nepieciešams viss, kas aizsargā no aukstuma.

Ziniet, ja kāds pirms gada man teiktu, ka pirkšu kamuflāžas jakas Ukrainas armijai un vedīšu tās uz Lietuvu, lai tās tālāk nogādātu Ukrainā, es teiktu, ka šis cilvēks ir vismaz dīvains. Taču šodienas realitāte ir tāda, kāda tā ir — Ukrainā notiek karš. Un neviens nedrīkst pagriezt muguru Ukrainai un izlikties neredzam, jo ir kļūdaini domāt, ka tas neattiecas uz mums.

Jau septembra sākumā Lietuva nosūtīja piecas tonnas humānās palīdzības Ukrainas armijai un brīvprātīgo bataljoniem. Malači! Visu cieņu! Man prieks, ka mums blakus ir kaimiņi, kuri spēj pārkāpt iekšējiem politiskiem strīdiem un apvienot savus spēkus cīņā pret Krievijas visatļautību.

Patiesībā mums jāsaka paldies Ukrainai. Jo cīnoties par savu zemi, tā dod mums laiku. Laiku ne tikai pārdomām. Bet laiku sagatavoties un izdarīt neizdarītus mājas darbus drošības jomā.

Katrai valstij ir savas prioritātes. Lietuva izmanto laiku, gatavojoties aizstāvēt savu valsti, savu zemi, savu tautu. Mēs?