Daudzi to nav pamanījuši, bet šogad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. Taču ikviens darījumu entuziasts ir ievērojis, ka Latvijas biznesa un inovāciju meka 2014 ir Bauska pat tad, ja tā oficiāli nemaz nav. Ideja par alkohola nomu nesusi Bauskas vārdu pasaulē, un nebūs nemaz ilgi jāgaida, līdz Pasaules Ekonomikas forums no Davosas pārvāksies uz Ķirbaksalu un Lielupes ieleju sāks saukt par Silīcija ieleju.

Kāda apņēmības pilna Bauskas iedzīvotāju kompānija nolēmusi izslāpušiem ļaudīm piedāvāt ko nebijušu — naktīs, kad veikalos aizliegts tirgot alkoholiskos dzērienus, attapīgi zēni piedāvā dziru iznomāt. Viss vienkārši — jāsamaksā nomas maksa, kā arī jāšķiras no noteiktas drošības naudas, kuru atpakaļ nedabūt, ja prece tiek bojāta vai aizvesta nebūtībā. Tā kā parasti dzērieni tiek sabojāti (izdzerti) vai pazaudēti, tad ir skaidrs, ka neviens i negaida, ka nākamajā rītā īrnieks atnāks pēc savas drošības naudas ar neskartu "Campari" pudeli. Arī klientiem nav nekādu pārsteigumu, jo viņi jau paši saprot, ka drīzāk pudeli pērk, nevis aizņemas.

Aktīvie biznesmeņi, protams, nonākuši arī vakara ziņās, kurās Bauskas lielskungi teic, ka nekādus dižos spieķus šī biznesa ratos nemaz nevarot likt. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis apgalvo, ka alkoholu vispār nedrīkstot iznomāt, jo likums noteic, ka nedrīkst iznomāt lietas, kuras paredzētas tikai un vienīgi patēriņam. Kāds vēl „tikai patēriņam”? Cik aprobežotam ir jābūt, lai nespētu iedomāties nevienu pašu citu alkohola lietošanas veidu?

Piemēram, var nofotogrāfēties ar smalku vīnu — tas ir pirmais solis draudzībā ar sorosīdiem. Savukārt dārgs konjaks plauktā noder, ja uz īsu pieņemšanu ierodas mafijas boss vai Vadims Felzenbahers no „Ugunsgrēka”.

Izrādīšanās ar pudelēm — tā taču ir vesela kultūras nozare!

Protams, vēl zēniem pārmet to, ka nav ne dokumentu, ne čeka, un vienubrīd pat šķiet, ka alkohola nomāšana ir sliktāka par spaisu, kas nopirkts par SMS kredītā dabūto naudu. Man ir tikai viena lieta, par ko gribētu viņus nosodīt. Ziņu sižetā sajūsmā spiedzošas meitenes pasūta divus šampaniešus, bet viņām tiek atvests vermuts. Es saprotu — nekas nav neaizstājams, arī šampanietis! Bet kāpēc jāved kaut kas tik pretīgs kā vermuts?! Bet, tā kā šī biznesa ideja nav no tām prastākajām, tomēr naivi cerēšu, ka arī vermuta uznāciens ir bijusi tikai absurda performances rūpīgi iestudēta daļa.

Kultūras projektā „Alkohola noma” es saskatu tikai vienu iespējamo risku. Ir tā, ka pie veikaliem (saukti arī par kafejnīcām), kur naktīs tirgo stiprinātus dzērienus, mēdz pulcēties šo iestāžu mērķauditorija, lai pārrunātu valsts drošības jautājumus, kā arī jaunākos notikumus mākslā un politikā. Tā kā nomas gadījumā alkohola saņemšanas vieta nemitīgi tiek mainīta un pa Bauskas romantiskajām ieliņām līkločus nemitīgi met kurjers, gribētos cerēt, ka ļaudis nesāks, teiksim, bariņā pālī dzīties pakaļ šai mašīnai, jo aizliegumu braukt dzērumā es tomēr atbalstu.

Bauskas — mazās Parīzes — alkohola noma nav prasta vēlme nopelnīt, izmantojot tos ļaudis, kas naktī grib vēl iedzert. Būsim godīgi — nav taču problēmu atrast vietu, kur diennakts tumšajā laikā nopirkt alkoholu.

Alkohola noma — tas drīzāk ir mākslas projekts, kas radīts, lai paņirgātos par to stulbo „desmit vakarā” likumu. Un jāatzīst, ka tomēr ir jābūt ne tikai iedzērušam, bet arī attapīgam un ar kaut kādu fantāziju apveltītam, lai vispār ko tādu izdomātu. Malači, Latvija var!
 

Ja gadījumā šī bodīte viņiem būs jāklapē ciet, pirms es paspēšu izmēģināt, kā ir noīrēt trīs litrīgos Bauskas aliņus un pēc tam tos ideālā kārtībā arī atdot atpakaļ, man ir ideja nākamajam kultūras projektam.

Alkohola izstāde! Doma vienkārša — naktīs tiek atvērta izstāde, kurā var apskatīt dažādas pudeles. Protams, ir jāiegādājas ieejas biļete. Kad eksponāti apskatīti (pēc 30 sekundēm), drīkst par brīvu paņemt kādu suvenīru (pudeli) — tas ir iekļauts biļetes cenā.
 

Kas zina, varbūt pat varētu dabūt kaut kādu līdzfinansējumu no Kultūrkapitāla fonda. Galvenais — nepiedalīties Muzeju naktī.