Профиль

Нормунд Гростиньш
Латвия

Нормунд Гростиньш

Институт будущего Латвии, евроскептик

Спикер

Выступления: 5 Реплики спикера: 39
Реплики: 301 Поддержало: 6
  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №168 Нормунд Гростиньш

    22.05.2012

    16:05

    За мягкотелый ЦС проголосовали все русские.

    Jesli hotite realno povlijatj na politi4eskie re6enija, net smisla golosovatj za ve4nuju oppoziciju.

    Nado vibiratj iz LAT partii. Delo dobrovolnoe kone4no :)
  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №131 Нормунд Гростиньш

    22.05.2012

    13:38

    K vlasti v 2014 pridet skoree vsego Inguna Sudraba, a duriki iz VL avtoritet terjajut dazze sredi LAT naselenija. Posmoptrite na ihnjuju ministra kulturi - ona v szatie osvobodila etu partiju ot podderzzki lat. tvor4eskoi inteligencii.

    da, mozet pojavitsa novaja nacionalisti4eskaja partija, kak i novaja RU partija v protivoves odrjahlevshemu centru soglasija. No eti k vlasti v 2014 ne popadajut.

    A RU partii v Latvii u vlasti skoree vsego ne budut nikogda. Naprimer - Centr Soglasija  - eto oppozicija navsegda i 4to oni tam kvakajut malo kogo u vlasti volnuet.
  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №279 Нормунд Гростиньш

    13.08.2011

    15:39

    Breivik - eto drugoe, eto sovremenii fashizm.
    Estonskii slu4ai - socialnie problemi pljus etni4eskaja diskriminacija.

    A pro vozmozhnostj sekonomitj denezzki putjom nere6enija problemi ja poshutil. Ne re6atj dazze dorozze. Nu eto kak ne le4itsja i rass4itivatj, 4to pri obostrenijah skoroaja pomos4 avosj otka4aet. I takim makarom ekonomitj na medicinskih rashodah.
  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №268 Нормунд Гростиньш

    13.08.2011

    13:13

    Nu voobs4em s 200 000 denacionalizirovannimi, togda nado tak:

    nespravedlivostj ne ustranjatj, nedovolnih nespravedlivostju davitj policiei, a pri neobhodimosti - kak 13.janvarja 2009 - vizivatj NATOvskii specnaz natrenirovannii dlja Kosovo.

    Sekonomlennii denezzki pere4isljatj MVF i kreditoram.
    Ja pravilno ponjal?:)
  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №245 Нормунд Гростиньш

    13.08.2011

    11:19

    ja polnostju uveren, 4to Vashe nalogovoe bremja ot re6enija problem denacionalizirovannih nikak ne izmenitsa.
    No zato umen6itsja vash li4no risk postradatj ot massovih besporjadkov i aktov terrora tipa estonskogo 11. avgusta.
    V celom re6enie problemi denacionalizacii mozet umen6itj rashodi gosudarstva na repressivnie organi. Nesekret, 4to bol6aja 4astj rukovodstva radikalnoi oppozicii denacionalizirovannie. Ja znaju oppozicionnie partii pri4inivshie nemalie rashodi LR, gde denacionalizirovannie dve treti pravlenija partii. Prosto proishodit mestj LR. I horo6o 4to bez strelbi i vzrivov. Poka. No mozzno i do nih dovesti, kak nam tolko4to estonci pokazali. No oni es4e o4en legko otdelalis.
  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №135 Нормунд Гростиньш

    12.08.2011

    15:04

    Zatlera padomniekam Ķīlim taisnība, spriedze sabiedrībā nekur nav pazudusi un tās sekas drīz atkal būs publiski redzamas kārtējos 13. janvāros. Tai skaitā Dombrovska kungs savas politikas sekas redzēs pa saeimas vai MK logu un TV ekrānu.

    11. augustā Igaunijas valsts savas aizsardzības ministrijas bāleliņu personā saskārās ar cilvēku, kam juridiski korekti atņēma dzīvokli. Latvijā ir denacionalizēti ap 200 000 cilvēku. Esmu vairākkārt piedāvājis Latvijas valstij novērst spriedzi attiecībās ar šo sabiedrības grupu no kuras lielā skaitā rekrutējas, piemēram, radikālās opozīcijas partiju dalībnieki un vadība. 

    Jāsaprot, ka netaisnā denacionalizācijas politika, tai sekojošā izlikšana no dzīvokļiem radīja vismaz 200 000 politiski represēto un potenciālu Latvijas valsts ienaidnieku. Daudzi no šiem cilvēkiem bija spiesti ņemt hipotekāros kredītus un atkal nonāca mājokļa zaudēšanas priekšā. Daudzi no viņiem jau emigrējuši, nolādot Latvijas valsti. To redzam interneta komentāros.

     Šie 200 000 cilvēku - denacionalizētie un viņu bērni - uz 18. novembri un 4. maiju skatās stipri savādāk nekā politiskie barokļi saeimas un ministriju krēslos.

    Naivi cerēt, ka atriebība valstij un denacionalizācijas arhitektiem ir bijusi un nāks tikai virtuālu komentāru formā. Tā veidotas valsts un tautas attiecības rada izdevumus seku novēršanai, būtiski sadārdzina drošības uzturēšanu un preventīvos pasākumus.

    Ja patiesi gribam mazināt spriedzi sabiedrībā, apturēt emigrāciju, atjaunot uzticību Latvijas valstiskumam, tas beidzot jābūvē uz elementāra taisnīguma pamata – tai skaitā visiem denacionalizētajiem jāsaņem kompensācija, kas pilnībā sedz valsts politikas nodarītos zaudējumus.

    Iespējams, ka Zatlera partija tāpat kā Zatlers – prezidents šim jautājumam neveltīs ne mazāko uzmanību. Līdz nākamajiem 13. janvāriem. Un Ķīļa pareizie secinājumi paliks informācija viņa paša zināšanai.


     

     

     

     

     

  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №128 Нормунд Гростиньш

    26.05.2011

    07:43

    Sorry, otrā bloga jaunākā un pēdējā redakcija ir:
    200 000 denacionalizētajiem sapnis par Latviju kļuva par murgu Trešdiena, 17. novembris (2010) 13:59

    200 000 cilvēki, kurus Latvijas Republika represēja denacionalizācijas procesā, Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā nevarēja pat iedomāties, ka viņiem un viņu bērniem, piederīgajiem bez kompensācijas (atslēdzot elektrību, ūdeni, apkuri) vai par niecīgu kompensāciju atņems dzīvokli. Un izdarīs to Latvijas valsts, tai skaitā vairāk nekā 60 000 cilvēku izliekot uz ielas ar tiesas lēmumu.

     Šie 200 000 cilvēku - denacionalizētie un viņu bērni - uz 18. novembri skatās stipri savādāk nekā politiskie barokļi saeimas un ministriju krēslos. Vai šie 200 000 denacionalizēto neatkarīgi no tautības pat teorētiski var būt šīs valsts patrioti? Varbūt vienīgi ar personības dalīšanās palīdzību.

    Daudz ticamāk, ka viņi centīsies šai valstij atdarīt pārestību un atriebties Latvijas Republikai katrā izdevīgā momentā. Pat tad, ja aizbrauks.

    Uzskatu, ka no šādām valsts un lielas sabiedrības daļas attiecībām būtu jāizvairās un tas jādara Latvijas Republikai, izlabojot pašas pastrādātās nelietības. LR ir pilnībā jākompensē denacionalizētajiem atņemto dzīvokļu vērtība vai jāatdod dzīvokļi.

    Valstij tas būtu izdevīgi - tai būtu mazāk ienaidnieku, mazāk risku un problēmu, mazāk izdevumu represīvā aparāta uzturēšanai. Un varbūt ar laiku būtu pat vairāk patriotu.


  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №127 Нормунд Гростиньш

    unknown ,

    26.05.2011

    07:38

    Paldies par atbildi:) Stilu novērtēju. Kā cilvēkam, kas rūpējas par sabiedrības daļu nesarīdīšanu Jums 2 informācijas. Otrā svarīgāka.
    1. Pretēji apgalvojumam "...Г-ну Н.Гростиньшу годится любой бред, если им можно натравить одну часть общества Латвии на другую..." , neesmu atbalstījis Raivja Dzintara referendumu. Starp citu, arī Lindermana. Apgalvojumu uzskatu par nepatiesu.
    2. Ap 200 000 cilvēku un viņu pēcnācēji ir cietuši no Latvijas valsts denacionalizācijas politikas. Esmu vairākkārt piedāvājis Latvijas valstij novērst spriedzi attiecībās ar šo sabiedrības grupu no kuras lielā skaitā rekrutējas, piemēram, radikālās opozīcijas partiju dalībnieki un vadība.

    Šorīt google atradu citātu diena.lv: denacionalizētais 04.05.2010 13:15

    "Man un vēl 200 000 denacionalizētajiem neatkarīgā Latvija atņēma dzīvokli. Bez kompensācijas. Nelieši, aizrijieties ar savu 4.maiju! Nedomājiet, ka jums par to nekas nebūs."

    Piedāvāju Jūsu uzmanībai 2 blogus diena.lv , kurus pārkopēšu te, lai Jums nerastos grūtības ar to atrašanu, kā tās ir radušās ar manu blogu par pilsoņu karu :) Šie blogi pierāda manas rūpes par to, sabiedrības grupu savstarpējās attiecībās un pat attiecībās ar valsti valdītu miers un harmonija:)

    Vai Latvija izlabos valsts nelietības pret denacionalizētajiem? Pirmdiena, 8. februāris (2010) 10:25

    Saskaņā ar Tiesu administrācijas datiem no 1996. gada ar tiesas spriedumu no dzīvokļiem bija izliktas ap 36 000 ģimenes, vairākums no denacionalizētajiem īpašumiem.  Nav noslēpums, ka daudzas no 80 000 denacionalizēto ģimeņu dabūja prom bez tiesas, piemēram, atslēdzot apkuri un ūdeni. Opozīcijā esošais Jaunais laiks bija atzinis, ka denacionalizēto īrnieku problēma ierindojama aktuālāko pirmajā trijniekā. Atzinis, ka Latvijas valstij jāatbild par savas politikas sekām.

    Piekrītu tā laika JL nostādnēm. Jāsaprot, ka netaisnā denacionalizācijas politika, sekojošā izlikšana no dzīvokļiem radīja vismaz 200 000 politiski represēto un potenciālu Latvijas valsts ienaidnieku. Daudzi no šiem cilvēkiem bija spiesti ņemt hipotekāros kredītus un tagad atkal ir mājokļa zaudēšanas priekšā. Daudzi no viņiem jau emigrējuši, nolādot Latvijas valsti. To redzam interneta komentāros. Naivi cerēt, ka atriebība valstij un denacionalizācijas arhitektiem ar Grūtupu priekšgalā ir bijusi un nāks tikai virtuālu komentāru formā. Tā veidotas valsts un tautas attiecības rada izdevumus seku novēršanai, sadārdzina drošības uzturēšanu un preventīvos pasākumus. Paraugam atcerēsimies, cik policijai (valstij) maksāja šā gada 13. janvāris, kad tikai viens denacionalizētais aizdeva antiglobālistiem megafonu un iemācīja juridiski korekti pieteikt mītiņu pie PAREX.

    Ja patiesi gribam apturēt emigrāciju, atjaunot uzticību Latvijas valstiskumam, tas beidzot jābūvē uz elementāra taisnīguma pamata – tai skaitā visiem denacionalizēto namu īrniekiem jāsaņem kompensācija, kas pilnībā sedz valsts politikas nodarītos zaudējumus.

    Savulaik tika aprēķināts: lai izmaksātu no Latvijas valsts politikas cietušajām ģimenēm pilnu denacionalizēto dzīvokļu tirgus vērtību, valstij vajadzētu izmaksāt šiem iedzīvotajiem ap 600 miljonus latu 2008. gada (!) cenās. Tagad nekustamo īpašumu cenas ir samazinājušās trīskārtīgi, JL ir pie varas un var risināt denacionalizēto īrnieku problēmu. Kompensācijas var izmaksāt pakāpeniski, izstiepjot izmaksas procesu, piemēram, piecu vai desmit gadu garumā.

    Salīdzinot ar summām, ko valsts iegulda PAREX, denacionalizācijas problēma ir viegli risināma. Turklāt taisnīguma atjaunošana, iepriekšējo nelietību novēršana ir lieliski apvienojama ar banku un finanšu sektora stabilizāciju.

    Aplūkosim bilanci: Latvijas valstij ir ap 200 000 denacionalizācijas procesos represēto un bankām ir nelikvīdi nekustamie īpašumi. Latvijas valstij savukārt esot vēlme atdzīvināt ekonomiku, ieskaitot nekustamo īpašumu tirgu, un ir nauda finanšu sektora stabilizācijai. Turklāt valstij tagad ir PAREX , kas arī apkrauts ar milzīgu daudzumu nekustamā īpašuma.

    Lai atrisinātu denacionalizēto īrnieku problēmu, nepieciešami ap 300 miljoni latu, rēķinot uz 10 gadiem – nieka 30 miljoni latu gadā. Valsts, stabilizējot finanšu sektoru, var izpirkt no bankām dzīvokļus, lai veiktu kompensāciju denacionalizētajiem īrniekiem. Kompensācijai var izmantot arī PAREX īpašumā nonākušos dzīvokļus. Ja denacionalizētajam īrniekam ir hipotekārās saistības, valsts var stabilizēt finanšu sektoru, apmaksājot denacionalizētā īrnieka saistības denacionalizētā dzīvokļa vērtības apmērā. Protams, atskaitot no valsts kompensācijas summas iepriekš saņemtos pārvākšanās pabalstus un privatizācijas sertifikātus, ja tādi ir bijuši.

    Savulaik JL Saeimas deputāte Inguna Rībena, uzsverot viņas pārstāvētā politiskā spēka nozīmi, atgādināja, ka kompensāciju izmaksa rīdziniekiem panākta tieši JL valdīšanas laikā.  Jaunais laiks savulaik uzskatīja, ka pašreizējās kompensācijas ir nepietiekamas, tās būtu nepieciešams pacelt līdz tādam līmenim, lai pilnībā atrisinātu denacionalizēto namu īrnieku dzīvošanas apstākļus. „Jēdzīgi jālieto valsts līdzekļi, nevis jāsapņo par sapņu pilīm uz pāļiem, bet jāsakārto veselā saprāta robežās visa tā saimniecība, kas ir valstī,” izteikusies Inguna Rībena (JL).

    Jau ziņots, ka Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem šogad plānojusi saņemt 2,7 miljardus eiro (1,89 miljardus latu). Savukārt 2011.gadā EK Latvijai aizdos 200 miljonus eiro, Ziemeļvalstis piešķirs 900 miljonus eiro (630 miljonus latu), bet SVF - 400 miljonus eiro (280 miljonus latu). Līdz šim Latvija jau ir saņēmusi atbalstu 3,3 miljardu eiro (2,3 miljardu latu) apmērā, daļa no tā ir rezervēta finanšu sektora stabilizācijai.

    Tagad Valsts Kasē neiztērēti stāv ap 1,4 miljardi latu.

    Nu tad ko, JL? Vīrs un vārds, atjaunojam taisnīgumu un atdzīvinām ekonomiku? Vai arī JL rūpes par denacionalizētajiem atkal bija parastais – kā var nesolīt?


    200 000 denacionalizētajiem sapnis par Latviju kļuva par murgu Trešdiena, 17. novembris (2010) 13:59

    200 000 cilvēki, kurus Latvijas Republika represēja denacionalizācijas procesā, Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā nevarēja pat iedomāties, ka viņiem un viņu bērniem, piederīgajiem bez kompensācijas (atslēdzot elektrību, ūdeni, apkuri) vai par niecīgu kompensāciju atņems dzīvokli. Un izdarīs to Latvijas valsts, tai skaitā vairāk nekā 60 000 ģimeņu izliekot uz ielas ar tiesas lēmumu.

     Šie 200 000 cilvēku - denacionalizētie un viņu bērni - uz 18. novembri skatās stipri savādāk nekā politiskie barokļi saeimas un ministriju krēslos. Vai šie 200 000 denacionalizēto neatkarīgi no tautības pat teorētiski var būt šīs valsts patrioti? Varbūt vienīgi ar personības dalīšanās palīdzību.

    Daudz ticamāk, ka viņi centīsies šai valstij atdarīt pārestību un atriebties Latvijas Republikai katrā izdevīgā momentā. Pat tad, ja aizbrauks.

    Uzskatu, ka no šādām valsts un lielas sabiedrības daļas attiecībām būtu jāizvairās un tas jādara Latvijas Republikai, izlabojot pašas pastrādātās nelietības. LR ir pilnībā jākompensē denacionalizētajiem atņemto dzīvokļu vērtība vai jāatdod dzīvokļi.

    Valstij tas būtu izdevīgi - tai būtu mazāk ienaidnieku, mazāk risku un problēmu, mazāk izdevumu represīvā aparāta uzturēšanai. Un varbūt ar laiku būtu pat vairāk patriotu.




  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №116 Нормунд Гростиньш

    25.05.2011

    15:13

    Povtorju sdopolnenie 13.43:

    Hotja ne, ne bred. Izvinjajus:) Eto drugoe. Evropropaganda. Planomernaja, zamal4ivajus4aja nevigodnie ES aspekti itd.
    V 2005 godu pered mestnimi viborami vlasti bojalis vvesti NDS na otoplenie. KAKAJA u nih bila publi4naja razborka s ES (!!!!!), dolgo objasnjalis. Te ugrozzali sudom, nashi evrooptimisti umoljali ne gubitj ...

    Publi4naja informacija dostupna. Dopolnitelnii vopros - 4em vas ne ustraivaet sdelannii mnoju vernii prognoz rosta cen na gorju4ee. Tozze ES tut ne pri4em? I ska4ok cen utrom 1 maja 2004 goda slu4ainostj, ili posledstvija nalogovoi politiki, navjazannoi Evrosojuzom?
  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №115 Нормунд Гростиньш

    unknown ,

    25.05.2011

    15:09

    Tātad Jūs uzskatāt, ka blogs diena.lv un tā teksts: Не забудем, что живем в двухобщинном обществе со всеми вытекающими отсюда рисками и возможностями.
    Vai cita mana rīcība kvalificējama saskaņā ar:
    83.pants. Aicinājums graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību
    (1) Par publisku aicinājumu graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību, tas ir, Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā atdalīt kādu Latvijas Republikas teritorijas daļu, —
    soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
    (2) Par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas Republikas teritoriālās vienotības graušanu, —
    soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.


    Lūdzu atbildēt ar jā vai nē. Pārējais šajā gadījumā ir muļķīga izlocīšanās:)

  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №112 Нормунд Гростиньш

    25.05.2011

    13:43

    Hotja ne, ne bred. Izvinjajus:) Eto drugoe. Evropropaganda. Planomernaja, zamal4ivajus4aja nevigodnie ES aspekti itd.
    V 2005 godu pered mestnimi viborami vlasti bojalis vvesti NDS na otoplenie. KAKAJA u nih bila publi4naja razborka s ES, dolgo objasnjalis. Te ugropzzali sudom, nashi evrooptimisti umpljali ne gubitj ...
  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №111 Нормунд Гростиньш

    25.05.2011

    13:23

    Eto uzze prosto bred: "Введение НДС на медикаменты и отопление был введен не из-за вступления в ЕС, а из-за необходимости сбалансировать бюджет."
    ES publi4no sudom Latvii ugrozzal, v slu4ae otkaza i opozdanija vvedenija NDS na otoplenie. Fakti ne na storone evrooptimistov.

    Jesli ne sravnivatj 2003 s 2005, to kone4no Vi mozete uiti ot pravdi. No takoi metod diskussii ne poidjot!
    Mozno manipuljacijami statistikoi oboiti rezkii ska4ok 2004 goda, tolko mi s vami oba znaem, kak i po4emu eto delaetsja:) nasme6ili:)

    "2004.gada dati nav salīdzināmi ar iepriekšējo gadu kvantitatīviem rādītājiem, jo: Saskaņā ar IeM Informācijas centra sniegtajām ziņām" prosto manipuljacija statistikoi s vpolne ponjatnimi celjami.

    Poka ne ispolnilsja prognoz Paidersa po OCTA, sootvetstvenno eto ne moi prognoz. No Paiders vse ravno prognoziroval to4nee lzhivih evrooptimistov.

  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №110 Нормунд Гростиньш

    25.05.2011

    13:13

    Вот суть видна:  я предлагаю модель Швеицарии, Дании а опоненти предлагают нам роль индусов. Оба варианта реальны.
     
     Возражения поборников индусизации страни известны.

    Kalvis Apsītis: "У меня в голову не придет мысль, что тут надо в качестве эталона брать уровень жизни, например, Дании."
  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №109 Нормунд Гростиньш

    unknown ,

    25.05.2011

    13:12

    Вот суть видна:  я предлагаю модель Швеицарии, Дании а опоненти предлагают нам роль индусов. Оба варианта реальны.
     
     Возражения поборников индусизации страни известны.

    Kalvis Apsītis: "У меня в голову не придет мысль, что тут надо в качестве эталона брать уровень жизни, например, Дании."

  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №98 Нормунд Гростиньш

    unknown ,

    25.05.2011

    08:24

    Ideja Latgalskoi avtonomii bila vidvinuta Rīcības partija (Partija deistvija) POSLE seimovskih viborov.  V koaliciju "Народный контроль" Rīcības partija" ne vhodit - rezultati i metodi kolleg nas tozze ne ustroili.
    Vot obosnovanie avtonomii Latgalii:
    Политэкономическое обоснование автономии Латгалии  

    В феврале 1985 года Гренландия вышла из состава Евросоюза. Получив автономию в составе Датского Королевства, эта территория площадью 2 175 000 кв. километров (где можно спокойно разместить 33 Латвийские республики), провела референдум и помахала рукой бюрократам из Брюсселя.

    Стала ли после этого Дания жить хуже? По-моему, она живет лучше, потому что люди могут демократическим путем отстаивать свои интересы против диктатуры Брюсселя. В результате с этой страной считаются, и в области полученных (а не только обещанных) от ЕС фондов Дания является одним из лидеров ЕС.

    Если уровень демократии в Латвии когда-нибудь достигнет скандинавского, уровень жизни латвийского народа тоже ощутимо улучшится.

    Но для начала факты: в 2003 году на референдуме по вступлению в ЕС в обоих латгальских центрах большинство проголосовало против членства в Евросоюзе. С тех пор Латгалия в качестве платы за участие внесла в ЕС больше, чем получила взамен. Как известно, дорогие евростандарты нужно вводить всем, членские взносы платить всем, а около 80% еврофондов остаются в Риге и ее окрестностях.

    Если бы Латгалия вышла из состава ЕС, она оказалась бы в плюсе уже на следующее утро, потому что миллионные членские взносы остались бы в ее распоряжении. К тому же у латгальских предпринимателей резко выросла бы конкурентоспособность, потому что им не нужно было бы вводить все дорогие и зачастую дурацкие евростандарты. Это, конечно, привело бы к созданию новых рабочих мест.

    Между прочим, 75% таможенных доходов, которые дает граница с Россией, напрямую идут в кассу Брюсселя. Это тоже многие миллионы латов. Автономия предусматривает возможность формирования самостоятельной таможенной политики.

    Получив право на собственную налоговую политику и возможность устанавливать налоговые льготы, хозяйственная жизнь автономной Латгалии быстро восстановилась бы от опустошительных последствий диктатуры Риги и Брюсселя.

    Сейчас люди вынуждены бежать от экономических трудностей Латгалии в Ригу или за границу. Царит огромная безработица, латгальский язык должен бороться за признание официальным. Для Риги и Брюсселя Латгалия давно является лишь дойной коровой. Проблемы Латгалии высокомерно игнорируются.

    Где выход? Латгалия должна поднять голову и заставить себя уважать. Автономия по датскому образцу стала бы эффективным решением.

  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №97 Нормунд Гростиньш

    25.05.2011

    08:18

    Gospodin Kalvis pridralsja k koalicionnomu bloku "Народный контроль", v kotorom Rīcības partija ( www.ricibaspartija.lv ) u4astija uzze ne prinimaet immeno izza nesposobnosti etogo kollektivnogo obrazovanija prinjatj re6enie dazze o Latgalskoi avtonomii.
    Ideja Latgalskoi avtonomii bila vidvinuta Rīcības partija (Partija deistvija) POSLE seimovskih viborov.
    Vot obosnovanie:
    Политэкономическое обоснование автономии Латгалии  

    В феврале 1985 года Гренландия вышла из состава Евросоюза. Получив автономию в составе Датского Королевства, эта территория площадью 2 175 000 кв. километров (где можно спокойно разместить 33 Латвийские республики), провела референдум и помахала рукой бюрократам из Брюсселя.

    Стала ли после этого Дания жить хуже? По-моему, она живет лучше, потому что люди могут демократическим путем отстаивать свои интересы против диктатуры Брюсселя. В результате с этой страной считаются, и в области полученных (а не только обещанных) от ЕС фондов Дания является одним из лидеров ЕС.

    Если уровень демократии в Латвии когда-нибудь достигнет скандинавского, уровень жизни латвийского народа тоже ощутимо улучшится.

    Но для начала факты: в 2003 году на референдуме по вступлению в ЕС в обоих латгальских центрах большинство проголосовало против членства в Евросоюзе. С тех пор Латгалия в качестве платы за участие внесла в ЕС больше, чем получила взамен. Как известно, дорогие евростандарты нужно вводить всем, членские взносы платить всем, а около 80% еврофондов остаются в Риге и ее окрестностях.

    Если бы Латгалия вышла из состава ЕС, она оказалась бы в плюсе уже на следующее утро, потому что миллионные членские взносы остались бы в ее распоряжении. К тому же у латгальских предпринимателей резко выросла бы конкурентоспособность, потому что им не нужно было бы вводить все дорогие и зачастую дурацкие евростандарты. Это, конечно, привело бы к созданию новых рабочих мест.

    Между прочим, 75% таможенных доходов, которые дает граница с Россией, напрямую идут в кассу Брюсселя. Это тоже многие миллионы латов. Автономия предусматривает возможность формирования самостоятельной таможенной политики.

    Получив право на собственную налоговую политику и возможность устанавливать налоговые льготы, хозяйственная жизнь автономной Латгалии быстро восстановилась бы от опустошительных последствий диктатуры Риги и Брюсселя.

    Сейчас люди вынуждены бежать от экономических трудностей Латгалии в Ригу или за границу. Царит огромная безработица, латгальский язык должен бороться за признание официальным. Для Риги и Брюсселя Латгалия давно является лишь дойной коровой. Проблемы Латгалии высокомерно игнорируются.

    Где выход? Латгалия должна поднять голову и заставить себя уважать. Автономия по датскому образцу стала бы эффективным решением.

     
  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №96 Нормунд Гростиньш

    uke uke,

    25.05.2011

    08:11

    Программу замесчения импорта я тоже предлагал и в 2006, и в 2005, и в 2004 :)
    Изменить политику по отношению к банкам тоже предлагал Ревальвация лата - только одна из своевременно предложенных мною мер по предотвращению перегрева Латвийской экономики.

    Уменьшaть государственный долг, предложение из того же пакета.
  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №80 Нормунд Гростиньш

    24.05.2011

    22:19

    Odno iz moih predlozzenii - effektivnaja zas4ita interesov latvii i vnutri ES, poka mi tam nahodimsja.
    Predlozzenie v pismennom vide podano dazze v Centrizberkom v 2004 i 2009 godah.
  • Нормунд Гростиньш
    Латвия

    №79 Нормунд Гростиньш

    24.05.2011

    22:16

     Kstati, Vi obo6li mol4aniem fakt - ja prognoziroval: Sadārdzināsies apkure un medikamenti  - cenai tiks pievienots PVN.
    Eto uzze pe4alnii fakt. Prognoz rosta cen na gorju4ee - fakt ne trebujus4ii kommentariev.
    " Apstākļos, kad arvien vairāk lēmumi ES tiek pieņemti ar balsu vairākumu, mūsu valsts iespējas kautko ietekmēt būs visai niecīgas. Ar balsu vairākumu var tikt pieņemti Latvijai ārkārtīgi neizdevīgi lēmumi, bet izstāšanās no ES saskaņā ar jauno ES Konstitūcijas projektu būs dārgs un sarežģīts birokrātisks process vairāku gadu garumā."  
    Tozze fakt Lissabonskogo dogovora. Mozzno prodolzzitj :)
    Sootvetstvenno, прогнозы были точны, конкретны и в большинстве своем сбылись :)
Мы используем cookies-файлы, чтобы улучшить работу сайта и Ваше взаимодействие с ним. Если Вы продолжаете использовать этот сайт, вы даете IMHOCLUB разрешение на сбор и хранение cookies-файлов на вашем устройстве.