Noslēdzot 1920. gada Miera līgumu, Krievija uz mūžīgiem laikiem atteicās no Latvijas teritorijas. Latvija ir neatkarīga valsts un katras valsts primārais uzdevums ir savas sociālās atmiņas veidošana.

Paldies par jautājumu! Katrs Satversmes vārds ne tikai satur tiesisku jēgu, bet ir augstākais Latvijas tiesību piramīdas punkts. Priecātos padiskutēt vairāk, ja zinātu, kam tieši Satversmē vai tās ievadā Jūs nepiekrītat (ja nepiekrītat).

Paldies par jautājumu! Identitāti lietoju kā jēdzienu, kas saksturo noteiktas sociālās grupas vienojošās un pašai grupai nozīmīgās pazīmes - vērtības, tradīcijas, uzskatu sistēma, kolektīvā atmiņa, izpratne par grupas kolektīvajiem mērķiem.

Paldies par tulkojumu, bet krievu valodu saprotu labi un uz jautājumu jau uzrakstīju atbildi.

Paldies par jautājumiem! Šie būs uzstādījumi, kurus es politiski nekad neatbalstīšu. Pilsonību Latvijā dzimošie bērni saņem reģistrācijas kārtībā, savukārt, valsts valodas jautājums, manuprāt, ir Latvijas pastāvēšanas jautājums. Es pieļauju, ka to ir ļoti grūti saprast, ja Tavā valodā runā simtiem miljoni, bet ja runā pusotrs miljons, tad valstij valoda oficiālā līmenī tiešām ir īpaši jāsargā. Es lūdzu to saprast un pieņemt, ka tas nekādā veidā nevar apdraudēt krievu valodu. Krievu valodu vispār nekas nevar apdraudēt.

Ja runājam par saprašanos ar krieviem, tad kaut vai šī saruna ir viens solis. Man nav ilūziju, ka šīs diskusijas lasītāju vidū būtu kāds mans balsotājs. Ja man būtu tikai politiskā interese, tad tagad priekšvēlēšanu laikā man vajadzētu runāt un rakstīt citās auditorijās, kur ir cerības iegūt balsotājus. Tomēr uzskatu par svarīgu runāt, arī tad, ja viedokļi stipri atšķiras un sarunu biedrs par mani, maigi izsakoties, nav labākajās domās. Manā izpratnē cieņa un sapratne nenozīmē pielīšanu, mānīšanos un atteikšanos no savas pārliecības, bet spēju runāt.

No pagājušā gadsimta traģiskajiem notikumiem - kara, okupācijas, cilvēku deportācijām un pārviedošanas, cietuši savā veidā esam visi. Lai pārkāptu šīm vēstures lappusēm, ir radīta sistēma, kurā katrs, kurš to vēlas, neatkarīgi, no tā, kā viņš vai viņa senči Latvijā nonākuši, var viegli kļūt par pilsoni. Manuprāt, valsts valodas un vēstures elementāras zināšanas, tiešām nav nekas ārkārtējs, ko sagaidīt no pilsoņiem. Savukārt, Latvijas brīvvalstī dzimušie bērni pilsonībi, kā Jūs zināt, iegūst bez jebkādas naturalizācijas. Pilsonības jautājums ar laiku atrisināsies pats no sevis.

Paldies par jautājumu! Uzskatu, ka Latvijas valstij ir jāsaskaras ar virkni grūtībām un problēmām, kas vairs nav aktuālas tām nācijām, kuru neatkarība netika pārtraukta pagājušajā gadsimtā. Nebūt ne viss Latvijas politikā ir bijis ideāli. Ja tā būtu, es nebūtu veidojis partiju un kandidējis. Tomēr esmu bezgala priecīgs, ka Latvija ir neatkarīga valsts un visi mūsu spēkos ir pierādīt, ka tieši nelielas, bet čaklas un talantīgas valstis var kalpot par priekšzīmi citiem. Viss ir atkarīgs, ar ko salīdzina.

Paldies par jautājumu! Manuprāt, šie jēdzieni nav pretrunā. Ir nācijas politiskā un etniskā izpratne. Visi Latvijai lojālie pilsoņi neatkarīgi no tautības ir Latvijas politiskā nācija. Līdzās pastāv arī etniskā kategorija. Arī politiskā nācija ir saistīta ar zināmām attiecīgās nācijas veidotāju etniskām saknēm. Arī Jūsu pieminētā Krievijas nācija balstās uz krievu valodu un kultūru, lai arī tajā ir mazākumtautības, kas skaitliski, protams, krietni pārsniedz Latvijas mazākumtautības.

Ja kaut kas var novest pie kara, tad tikai Latvijas teritoriālās vienotības apšaubīšana. Arī Jums varētu ieteikt paraudzīties Ukrainas austrumos, parunāt ar turienes cilvēkiem, bērniem, jauniešiem, mātēm..., vai viņi ir laimīgi par to, kas tagad tur notiek. Tieši seperātisms un Krievijas imperiālisms ir radījis tās šausmas, no kurām neiegūst neviens Ukrainas iedzīvotājs.

Paldies par jautājumu! Sabiedrība, kurā valda uzticēšanās un kurā ir apziņa par kopīgiem mērķiem, ir arī tautsaimnieciski lietderīgāka. Cilvēki redz motivāciju palikt Latvijā, censties, mācīties, maksāt nodokļus, strādāt ne tikai sev, bet arī citiem... Valsts uzdevums nelikt šķēršļus šai iniciatīvai: prognozējama, bet vienlaikus taisnīga nodokļu politika, labvēlīgi nosacījumi ražojošiem uzņēmumiem, reģionālā attīstība, izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sajūgšana un citi pasākumi, kuros līdzšinējās valdības, maigi izsakoties, nebūt nav bijušas tik sekmīgas, kā gribētos.

Paldies par jautājumu! Satversmes preambulā nav nekādu pretrunu ar to, ko esmu rakstījis vai šeit atbildējis. Tieši pretēji. Katrs teikums atspoguļo arī manu pārliecību. Latvijas valsts mērķis ir garantēt latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un vienlaikus tas notiek, cienot un labi sadzīvojot ar mazākumtautībām.

Paldies par jautājumu! Labprāt Jums uzdāvinātu savu grāmatu "Pozitīvais nacionālisms", kurā uz šo jautājumu atbildu detalizēti. Latvijas valsts dibināšanas jēga ir latviešu valodas un kultūras saglabāšana un attīstība. Valstiskais mērķis ir vienlaikus arī latviešu tautas nacionālais mērķis. Turklāt mana pārliecība ir, ka šis mērķis nenonāk pretrunā ar citas izcelsmes Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, neskatoties uz to, ka var pastāvēt zināmas domstarpības vai interešu atšķirības. Tas ir normāli. Pat ģimenē sievas un vīra intereses un viedokļi zināmos jautājumos atšķiras, taču attiecību māksla ir spēt salāgot atsevišķo ar kopējo.

Paldies par jautājumu! Uz šo varētu atbildēt ļoti plaši un neviena atbilde nebūtu līdz galam pilnīga, jo, protams, ka krievi (tāpat kā latvieši) ir ļoti dažādi. Ja runājam par vairumu, mans pieņēmums ir, ka vairums Latvijas krievu, kuri dzimuši vai lielāko daļu mūža nodzīvojuši Latvijā, vēlas justies piederīgi Latvijas valstij, taču reizē arī palikt uzticīgi savām etniskajām saknēm, etniskajai kultūrai, valodai. Lai gan caurmēra krieva un latvieši priekšstati par vēsturi un Latvijas politisko nākotni atšķiras, manuprāt, lielākais izaicinājums ir saprast, ka abas šīs dimensijas nav izslēdzošas. Protams, tās prasa kompromisu, prasa spēju iejusties un saprast, bet tās ir savstarpēji savietojamas. Man vienkāršāk būtu atbildēt uz jautājumu, kādu es gribu redzēt Latvijas krievu. Tādu, kurš lepojas ar savu izcelsmi, kura bērni runā krievu valodā, zina krievu tradīcijas, literatūru, mākslu, bet vienlaikus, kurš ar prieku un gandarījumu atbalsta Latvijas unikalitāti pasaules vidū caur latviešu valodu un kultūru. Latviešu valoda un kultūra nav tikai latviešu vērtības. Tās ir vērtības, kas cēlušās no latviešiem, bet tās ir visas Latvijas iedzīvotāju kopējās vērtības.

Paldies par jautājumiem! Latvijas iedzīvotāju saliedētība ir svarīgs valsts uzdevums, bet ne vienīgais. Valodai, kurā runā ap pusotru miljonu cilvēku, ir nepieciešams īpašs atbalsts. Nekur citur kā Latvijā to nesniegs. Jūs nevarat prasīt no valsts valodas centra, lai tas akceptētu faktisku divvalodību oficiālās iestādēs. Kas attiecas uz sadzīviskiem gadījumiem, kad pašvaldībās vēršas pensionāri, kas nezina latviešu valodu, praksē vienmēr cilvēks saņem nepieciešamo informāciju un palīdzību viņam saprotamā veidā.