Brīvostu pārvalde ir vienīgā iestāde, kuras darbību nekontrolē finanšu ministrija. Brīvostas budžeti netiek iekļauti valsts konsolidētajā budžetā. Tā ir vienīgā iestāde, kura pati iekasē nodevas un pati pieņem lēmumus par to izlietošanu. Šāda bezkontroles (gan no pārvaldības, gan finanšu pārraudzības viedokļa) kārtība pastāv tikai attiecībā uz brīvostām. Brīvostu likumdošana dod brīvostu pārvaldniekiem, valdes locekļiem tiesības neatskaitīties viņu darba devēju institūcijām. Ministriem, attiecīgo pašvaldību deputātiem ir liegta iespēja iepazīties ar brīvostas finanšu un juridiskajiem dokumentiem, kas pats par sevi ir nonsens.

Ir daudz un dažādu risinājumu, kā nodrošināt brīvostu darbību kontroli. Var brīvostas pēc Tallinas parauga pārveidot par valsts, pašvaldību kapitālsabiedrībām, tādejādi šo institūtu pakļaujot Komerclikuma normām, kas pats par sevi nodrošina zināmu kontroli, jo jebkuram būs tiesības iepazīties ar peļņas, apgrozījuma un citiem finašu rādītājiem, kuri patreiz tiek slēpti. Zināmu kontroli iespejams nodrošināt arī esošās likumdošanas ietvaros. Proti, Brīvostas valdes locekļu iecēllējinstitūtiem (MK un attiecīgajām pašvaldībām (domes sēdēs)) piešķirt zināmu jautājumu saskaņotājtiesības. Piemēram MK un pašvaldību domes ar savu lēmumu apstiprina: Budžetus, investīciju plānus, Naudas plūsmas, Kredītu ņemšanu. Brīvostas valdes locekļiem par savu darbu ik ceturksni ir jāatskaitās MK un attiecīgās pašvaldības domes sēdēs.

Ir daudz un dažādu risinājumi. Līdz šim nevienu no tiem nav atbalstījušas neviena no Latvijas, Rīgas un Ventspils valdošajām partijām. Šājā jautājuma visas no Nacionāļiem, līdz Saskaņas Centram ir bijušas vienotas. Visas ir vēlējušās, lai ostu pārvalžu finašu darbība netiktu kontrolēta. KĀPĒC?

Oficiālie amati brīvostās paši par sevi nedod tiešu priekštatu, kā bijušās valsts partijas un drošības dienesta cilvēki vada, kontrolē un patvaļīgi rīkojas ar Latvijas valsts nozares Tranzīts ģenerētajiem līdzekļiem. Nereti kontrolē tiek nodrošināta ieliekot amatos šiem cilvēkiem pakļāvīgus personažus. Kas atiecas uz šo ostu valžu priekšsēdētājiem, tad tie viss tiešākā mērā ir bijuši štata darbinieki PSKP struktūrās.

Aivars Lembergs - Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs, kuram kopš 2007.gada ar LR tiesas lēmumu ir liegts pildīt šos amata pienākumus, jo viņu tiesā par smagu amatnoziegumu izdarīšanau iedzīvošanās nolūkos, kuri izdarīti ļaunprātīgi izmantojot attiecīgos amatus. No 1975 līdz 1990 PSKP partijas darbinieks, biedrs. No 1988.gada Ventspils pilsētas tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs.

Andris Ameriks - Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs. 1980desmitajos bija Rīgas Politehniskā institūta Komjaunatnes sekretārs.

Rakstā rakstīju, ka ostu regulējošajā likumdošana neparedz pārraudzības institūciju, kas uzrauga brīvostu valdes darbu. Ir dzirdēts, ka šāda ačgārna, valstij zaudējumus nesoša, likuma pieņemšanu 90 tajos gados par 20 000 USD esot nopircis Lembergs, tādējādi nodrošinot sev vienu no rentablākajiem darījumiem Latvijas brīvvalsts vēsturē, par 20 000 USD nopērkot iespēju ik gadu sev izdevīgu izdevumu segšanai novirzīt kā minimums Ventspils brīvostas pārvaldei piederošos 5 miljonus EUR.

Piekrītu, ka darba vietas ir svarīgas.
Jautājusm ir vai pie esošās ostu pārvalde sistēmas tās var sekmīgi radīt.
Uzskatu, ka NĒ.
Lai radītu efektīvas darba vietas ir jārada vienādi nosacījumi visiem investoriem bez izņēmuma.
PIE MUMS TĀ NENOTIEK.
Ostā investēt un strādāt var tikai tie, kuri dalās. Ventspilī, tie, kuri dalās ar Lembergu.
Ja, kas, tad Lembergu patreiz tiesā par to, ka viņš ir guvis nelegālu ietekmi faktiski visās ostas komercdarbības jomās.
Ja valsts spētu novērts korupciju un investoru šantāžu ostās, dara vietu būtu daudz vairāk. Savulaik Ventspils Nafta prezidents
Saimons Bodijs teica, ka viņi Ventspilī neturpinās investēt, kamēr ostu vadīs Lembergs un brīdinās ikvienu investoru, kurš izskatīs iespēju investēt Latvijas ostās.
Esmu pārliecināts, ka arī zem naftas pārstrādes rūpnīcasprojekta slēpjas mūsu pašu darboņi, kuri par atļauju sakārtošanu taisās noplēst kāda desmit ādas.
Vēlos uzvērt, ka Ventspilī pēdējos desmit gados ir saceltas daudzas rūpnīcas, kurās investēti desmitiem miljoni.
Diemžēl tikai retā no tām strādā.
Pie visa vainojama korupcija un nespēja tikt galā ar atsevišķām korumpētām amatpersonām.
Kas attiecas uz ieplānoto rūpnīcu, tad dēļ tās nav jācērt ārā mežs, to var celt vietās kurās vide jau ir degradēta. Piemēram bijušajā Metanola rūpnīcas teritorijā.

Ventspils osta PSRS laikos bija viena no lielākām PSRS ostām, caur kuru gāja ievērojama daļu PSRS kravu.
Tolaik no tranzīta gūtie ienākumi tika novirzīti Maksavas virzienā. Latvija, tai skaitā Ventspils naudas vietā dabūja ekoloģijas problēmas.
Pec 1991.gada ieņēmumi no tranzīta tika novirzīti Ventspils virzienā. Diemžēl Latvijas valsts budžets nesaņēma neko. Par tranzīta naudu Lembergs un CO dibināja firmas un pārņēma ostu. Deviņdesmitajos gados par tranzīta naudu tika sakārtota tranzīta regulējošā likumdošana, kā rezultātā valstij vairs nebija cerību saņemt viņai pienākošos tiešos labumus no tranzīta un ostu darbības. Šo procesu kurēja Lembergs iesaistot advokātu Grūtups. Procesā piedalījās tā laika Latvijas Ceļa, Tēvzems un brīvības politiķi, kā M.Gailis, G.Karsts un citi. M.Gailim kā pateicība par lēmumiem tika nofinansēts ceļojums apkārt pasaulei ar jaktu "Milda".
Šīs darbības rezultātā brīvostas defacto neatrodas valsts kontrolē.
Krīzes laikā visu valsts, pašvaldību izmaksas kontrolēja FM, kura lika mazināt izmaksas u.tt. Šie nosacījumi neattiecās uz brīvostām.
Tās savtīgos nolūkos izmanto atsevišķi cilvēki, kā Lembergs, Loginovs u.c., kuri tās vada, naudu dala kā savas privātkompānijas.
Par šo naudu ir atbalstīti, "pirkti" politiķi no visām partijām, tai skaitā visām, kuras patreiz atrodas Saeimā.

Mērķis - nodrošināt patreizējos brīvostu pārvaldītājus ar iespēju lemt par ostu pārvalžu līdzekļiem, vienlaikus nepieļaujot, ka valsts sāk gūt labumu no tranzīta nozares.

Kas attiecas uz mani, tad šādu retoriku esmu uzturējis no brīža, kad iesaistījos politikā. Proti 2005.gada.
Esmu pārliecināts, ka valsts lielākā nelaime ir Lembergs, kurš valstij ir atņēmis tās ienesīgāko nozari - tranzīts.
Analīzējot mūsu politiķu rīcību varu teikt, ka lielā mērā MK, Saeimas un Valsts prezidenta darbību vada Lembergs.
Uzskatu, ka Latvija piedzīvos attīstību tikai tad, kad tiks vaļā no šādiem darboņiem, lai uzsāktu pārvaldīt pati savus aktīvus un gūtos ieņēmumus novirzīt Latvijas tautas interešu nodrošināšanai.

Piekrītu, ka brīvostu sistēma nekam neder. Brīvostas ir jāvada profesionāļiem, kuri regulāri atskaitās par savu darbu. Piemēram Igaunijas osta ir Igaunijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kura regulāri publicē gada pārskatus, investīciju programmas un tās ekonomiskos rādītājus. Mūsu ostu pārvaldes ir nezināmas izcelsmes struktūras, kuras neviens nekontrolē un par kuru pieņemtiem lēmumiem, tās pieņēmēji neatbild. Rezultātā valstij ik gadu tiek nodarīti vairākus desmitus miljonu lieli zaudējumi.
Kā jau minēju, jāsāk ar to, ka brīvostu budžetus un investīciju programmas pēc Finanšu ministrijas atzinuma saņemšanas turpmāk būtu jāapstiprina Ministru Kabinetam.
Esmu pārliecināts, ka valdībai nav tiesību atteikt sabiedrības (skolotājus, pensionārus, mediķus, policistus u.c.) nodrošināšanu ar viņiem nepieciešamām lietām līdz brīdim, kamēr valdība nepierādīs, ka reāli novērš izšķērdību valsts institūciju, tai skaitā brīvostu, kapitālsabiedrību darbībās.

Latvijai, tā pat kā Krievijai un Ukrainai ir kopīga vēsture. Īpaši nesenie PSRS laiki, kuras sistēmas cilvēki arī patreiz ieņem vadošos amatus šajās valstīs. Respektīvi šīs valstis vairāk vai mazāk vada PSRS sistēmas sagatvoti speciālisti pielietojot savulaik apgūtos paņemienus. Redzamākais no viņiem ir bijušais PSRS specdienestu virsnieks, Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Vienīgā un pati lielākā atšķirība ir tajā, ka Krieviju vada likumīgi ievēlēts bijušais PSRS spēcdienestu virsnieks, bet ar Latviju manipulē šīs pašas bijušās valsts kompartijas un specdienestu pārstāvji no kuriem Lemberga kungs ir redzamākais.
Diemžēl mūsu pahaniem nerūp mūsu valsts nākotne. Viņu prioritāte ir pēc iespējas vairāk naudas un kontroles pār valsti un tās cilvēkiem. Lai mērķi īstenotu tauta apzināti tiek turēta namadzībā, jo tad ir vieglāk ar to manipulēt.
Mums ir savs pelēkais kardināls. Mana uz faktiem balstītā pārliecība ir, ka pēdējo divdesmit četru gadu laikā Latvijai un tās iedzīvotājiem vis lielāko ļaunumu ir nodarījis tieši biedrs Lembergs.

Lai tiktu vaļā no pahanu varas:
- visupirms valsts politisko lēmumu pieņemšanas institūtu pārstāvjiem ir jānodrošina vienādas informācijas iespēja un piekļuve mēdijiem. Ja Saeimā, MK lēmuma pieņēmējiem ir daudzmaz vienādas iespējas publiski aizstāvēt savus viedokļus, tad pašvaldību deputātiem šādas iespēja ir liegta;
- nekavējoties valstī ir jāievieš profesionāls, vienots valsts kapitālsabiedrību pārvaldes modelis, kurš nav atkarīgs no politisko partiju ielikteņu (ministru) vienpersoniska lēmuma;
- ir jāpārskata vēlešanu likums. Kā jau minēju, patreiz tas paver lielas manipulācijas iespējas (pašvaldību vēlēšanas rīko pie varas esošo apstiprināta vēlēšanu insititūcija), kā arī iespēju par vienu kandidātu balsot divreiz;
- noteikti jāpalielina atalgojums valsts pārvaldē strādājošiem, lai nākotnē mēs varētu cerēt uz profesionālu politiķu un amatpersonu darbības rezultātiem. Jāsāk ar ministriem, saeimas, pašvaldību deputātiem, citādi politikā mums nav cerību panākt profesionālu, godīgu cilvēku iesaistīšanos.
- vēlot valsts prezidentu, kandidātiem ir jābūt zināmiem, kā minimums trīs mēnešus iepriekš;
- vienas no lielākajām pahanu uzturēšanas institūtiem ir brīvostu pārvaldes, kuru darbība manuprāt ir apzināti noslepenota, lai ievērojamus līdzekļus varētu novirzīt pahanu vajadzību apmierināšanai. Lai mazinātu izšķērdību valstij (MK) būtu, kā minimums jāapstiprina brīvostu sagatavotie budžeti, kā arī jāparskata Ministru prezidenta vadītās Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomes sastāvs un uzdevumi.
- ar likumu ir jāpanāk Latvijā darbojošos kapitālsabiedrību patieso labuma guvēju atspoguļošana sabiedrībai pieejamos reģistros. Kapitālsabiedrība nevar saņemt atļaujas, reģistrēties mūsu valstī, kamēr netiek atslepināti to īpašnieki - fiziskās personas.

Strādājot par deputātu Ventspils pilsētas domē mana pārliecība ir nostiprinājusies, tāpēc jau ilgākā laika posmā vairākkārtīgi esmu griezies pie dažādu
politisko partiju Saeimas deputātiem ar argumentētu iniciatīvu sakārtot likumdošanu, lai valsts atbildīgās personas strādātu tautas, ne atsevišķu indivīdu labā.
Par cik mana prioritāte ir pašvaldība, minēšu dažus piemērus no šo institūtu
reglamentējošo likumu un normatīvo aktu uzlabošana iniciatīvām, kuras paredz:
- ka pašvaldību kolektīvo lēmumu institūtos proporcionāki vēlēšanu rezultātām tiek iekļauti visu pašvaldību domē iekļuvušie vēlmi izteikušie deputāti vai to pārstāvji;
- noteikt sodus tiem deputātiem (pat līdz mandāta zaudēšanai), kuri pretēji likuma normām ierobežo otra deputāta tiesības saņemt viņam ar likumu pienākošos informāciju;
- noteikt, ka pašvaldību apmaksāti mēdiju pakalpojumi, proporcionāli vēlēšanu rezultātiem ir pieejami visiem domē iekļuvušiem politiķiem;
- ka valsts pārvaldē līdz tiesas galīgā lēmuma pasludināšanai, nevar strādāt un amatos atrasties personas, kurām izvirzītas amatapsūdzības;
- ka pašvaldību priekšsēdētāja, izpilddirektora un pārējos amatos viena un tā pati persona nevar atrasties vairāk par diviem sasaukumiem, kā to paredz likums attiecībā uz valsts prezidentu;
- pašvaldības vadītāji, tā vietnieki, izpilddirektors nevar ieņemt amatus tādās institūcijās kā brīvostas pārvaldes u.tt.

Paldies par jautājumu.
Manas politiskās gaitas sākās 2005.gadā, kad savas pārliecības dēļ nolēmu kandidēt Ventspils pašvaldības vēlēšanās, jo uzskatīju, ka lai dzīvotu pārtikušā un sakārtotā valstī ir jāiesaistās tās pārvaldes sakārtošanā. Līdz tam strādāju Ventspils ostas teritorijā atrodošos komercuzņēmumos, kuros ieņēmu amatus sākot no ekonomista līdz vairāku kapitālsabiedrību valdes loceklim. Kopš 1998.gada iepazinu Lemberga kungu, kurš nereti ieradās uzņēmumos, lai piedalītos dažādās sanāksmēs, kurās man bija gods nereti uzstāties un prezentēt ar manu darbu saistītus projektus.
Redzot Lemberga kungu darbībā, pēc neilga laika nonācu pie secinājuma, ka mūsu valsti faktiski vada Lembergs un viņam līdzīgie, kuriem sakārtota valsts nav izdevīga, jo tad nebūs iespējams manipulēt ar politiķiem, ierēdņiem, kuri visus šos gadus ir nodrošinājuši šādām personām neaizskaramību, peeju manipulācijām ar ievērojamiem valsts līdzekļiem.