Kāpēc mūsu valdības amatpersonu atalgojums nav piesaistīts valsts ekonomiskajiem, fiskālajiem un citiem izaugsmes rādītājiem? Piemēram, darba vietu skaitam, iekšzemes produktam, eksportam, iekasēto nodokļu masai utt. Singapūra - globālā uzņēmējdarbības brīvības reitinga "Doing Business" līderis, vispāratzīts efektīvas valsts ekonomiskās politikas un korupcijas apkarošanas paraugs - to saprata jau sen. Šīs valsts vadītāji ir motivēti attīstīt tautsaimniecību, par veiksmīgu darbu algā saņemot pat miljonus. Mūsu valstī valdības atalgojums atgādina par padomju laika anekdoti, kurā apsviedīgam cilvēkam piedāvā darbu noliktavā un saka, ka būs 150 rubļu alga - viņš to ar prieku pieņem un izsaucas: "Izrādās, šeit arī algu maksās!"

Apsveicami, ka Valsts prezidents piedāvā priekšlikumus valdības rīcībspējas uzlabošanai, tomēr tajos problēmas sakne - atbildībai un kompetencei neatbilstošā atlīdzība - nav pat aizskārta. Tieši valsts galvas autoritāte, viņa saimnieciskā pieredze un personiskā neieinteresētība ļauj izteikties tieši un uzveikt vispārējo liekulību, kas bremzē Latvijas attīstību. Nevajag šausmināties par to, ka valsts vadītāji saņemtu algās tūkstošus un miljonus - atbildība un profesionalitāte nav lēti nopērkama prece. Valsts finanšu un ekonomisko rādītāji izaugsme nodrošinātu ne tikai viņu atalgojumu, bet arī vairāk darba vietu, lielākas algas un stabilu valstisku pamatu tautas labklājībai, pietiekamas pensijas un citas sociālās drošības garantijas visiem valsts iedzīvotājiem.

Turklāt valstsvīriem ir jāuzņemas ne tikai finansiāla atbildība par sava darba kvalitāti - ļaunprātīgai rīcībai, kas kaitējusi valsts attīstībai, jābūt krimināli sodāmai. Ja lielāks "burkāns", arī "pātaga" sāpīgāka. Tā mēs nodrošinātu, ka politiķi pilnībā uzņemas atbildību par saviem lēmumiem.

Valsts varas uzdevums ir sekmēt tautas labklājību, un vienīgais veids, kā tā var veikt šo pienākumu un nodrošināt cilvēkiem sociālās garantijas, ir attīstīt tautsaimniecību. Nevis bezjēdzīgā apsēstībā, pamanot biznesā kaut ko vēl spējam kustēties, uzlikt kādu nodokli vai nodevu. Valsts varai, tāpat kā Kārļa Ulmaņa laikā, ir jārada jaunas darba vietas, ieguldot nodokļu naudu tautsaimniecībā. Palielinot darba vietu skaitu, mēs automātiski samazināsim bezdarbnieku pabalstos izmaksājamās summas. Latvijai šobrīd ir unikāla iespēja - mums ir sava "Citadeles" banka, caur kuru realizēt tautsaimniecības attīstību. Valsts bankai ir jādarbojas, izsniedzot biznesam aizdevumus kā ieguldījumus tā attīstībā, palielinot konkrētā uzņēmuma vērtību. Banka atgūst ieguldīto naudu un nopelna, pārdodot uzņēmuma daļas, ko tā saņem atbilstoši veiktajam ieguldījumam. Līdzīgā veidā ar izcilu efektivitāti darbojas austrumu bankas - http://www.shariabanking.com/. Arī valsts komercbanka nedrīkst pelnīt ar Bībelē aizliegtajiem aizdevuma augļiem jeb kredītprocentiem, kas ir daudzu uzņēmumu maksātnespējas galvenais cēlonis.

Latvijas ekonomikai jau ir noteiktas prioritārās nozares. Kāpēc tām nesniegt finansiālu un valsts iestāžu atbalstu, lai nozares uzņēmumi spētu iekarot vietu pasaules tirgū? Neapšaubāmi, šis būtu drosmīgs lēmums, pret ko nostātos lielās pasaules korporācijas, izmantojot Eiropas Savienības politiķus. Pasaules tirgū dominējošie globālie lieluzņēmumi nav ieinteresēti stipros konkurentos, kuri samazinās to peļņu. Taču šī ir mūsu valsts, mūsu ekonomika, un mums pašiem jārūpējas par sevi! Tad arī Dievs par mums parūpēsies.