Taču tāda pati vienaldzīga "katrs pats par sevi" attieksme valda arī citās jomās. Piemēram, Latvijā tā arī nav izveidojusies jebkāda vērā ņemama sabiedriska kustība saistībā ar klimata pārmaiņām. Un Jums pilnīga taisnība, ka nedz  konsolidācija, nedz arī integrācija tā īsti nav notikusi. Izdarīts tas, kas obligāti jāizdara, jo to liek investori un Eiropa, un viss. Līdzīgi, kā ar jauniešiem, kas iemācījušies latviešu valodu, bet bez īstas skaidrības, kālab. Bet jāatceras, ka tautpartejiskais un parlabulatvijiskais neoliberālism ir gadiem centies panākt tieši šādu mobilu, ekonomisku spējīgu, bet ne saliedētu sabiedrību, jo tādejādi bija iespējams spiest gāzi grīdā un uzvārīties. 

Komentārs, protams, labs un skanīgs, taču, pirmkārt, manis teiktais attiecās uz faktu, ka Latvijā atšķirībā no lielākās daļas postpadomijas ir fundamentāli funkcionējoša demokrātija ar neuzticamiem, bet vismaz nākošajās vēlēšanās izvēlamiem politiķiem. Piemēram, spriežot pēc Delnas korupcijas uztveres indeksa (http://www.delna.lv/lat/kui-rezultati-2010/) mēs neuzticamies apkārtējiem un valstij, bet, skat-- brālīgajās republikās ir vēl trakāk. Kam gan nepatīk pagausties par grūto dzīvi, bet īstenībā mēs visi labi saprotam, ka salīdzinoši nav nemaz tik traki. Otrkārt, ceptus suņus pa krūmiem var nogaršot arī Kopenhāgenā, tāpēc nevajag jaukt sociālekonomiskās situācijas analīzi ar skarbas romantikas meklējumiem.

No jūsu mutes Dieva ausī — pilsoņi, kas gatavi piedalīties politiskā procesā kaut vai balsojot ir liela vērtība. Taču Jūsu piesauktajai vēlētāju mobilizācijai nepieciešami uzticības vērti un cienījami līderi, un vismaz pašlaik tādi nav redzami, tāpēc ticēšu tikai tad, kad redzēšu rindas pie balsošanas iecirkņiem. Bet līdz tam turēšos pie uzskata, ka pēdējo divdesmit gadu laikā panākts daudz vairāk kā tikai kaķa astes apakšā atrodamais: treknajos gados pie biezākas sviesta kārtas tika visi, neskatoties uz tautību, un arī konsolidējamies diezgan vienlīdzīgi; izņemot nedaudz nevienādo pārstāvniecību valsts amatos kā arī romu diskriminācijas problēmas, lielākā daļa ekonomiski un sociālo resursu Latvijā izdalīti vienlīdzīgi starp etniskajām grupām (bet ne starp sociālekonomiskajiem slāņiem). Protams, varētu būt labāk, bet to ar referendumiem nepanāksim.

Ziniet, es to redzu diezgan skaistu. Ja daļa no pilsoņu nolemj, ka viņiem ir nepieciešama otra oficiālā valoda, un spēs mobilizēties šāda lēmuma politiskajai realizācijai, tas būtu ļoti liels panākums Latvijas politikas sabiedriskajai kvalitātei. Principā man nav pat nekas pret otrās, trešās, vai pat ceturtās oficiālās valodas ieviešanu, ja tas tiek panākts pamatīgi izdiskutēta un demokrātiskā ceļā. Taču tam būtu nepieciešama gara politiska tirgošanās un daudz kompromisu. Nešaubos, ka vēlētāju vairākums Latvijā kādreiz arī varētu būt gatavi nobalsot par otras oficiālās valodas kā ar vēsu prātu izsvērta daudzkultūru kompromisa ieviešanu, bet to jau pašlaik parakstu vācēji nepiedāvā. 
Būsim godīgi-- "celšanās un mošanās" valodas dēļ nav prioritāte ne tuvu tiem daudzajiem rakstā minētajiem tūkstošiem. Pirmkārt, valstī kopumā valda milzīga apātija. Ja Latvijas iedzīvotājus neizdzina ielās budžeta konsolidācija, tad diez vai tas notiks ar vienu trešdaļu valodas dēļ. Otrkārt, kā jau teicu iepriekšējā komentārā, Latvijas valsts tiesiskums, stabila dalība Eiropas Savienībā, ekonomiskie un sociālie jautājumi ir prioritāri lielākajai daļai Latvijas sabiedrības, ieskaitot mazākumtautības, un, no šāda viedokļa skatoties, uz referendumu aicinošo personāliju noliegums un drauds šiem valsts aspektiem ir daudz nozīmīgāks kā iespējamais simboliskais ieguvums no oficiālas divvalodības. Tāpēc nav vērts iespringt par šo iniciatīvu. Lai tā mierīgi nogrimst kopā ar savu Visu Latvijai! izlolotu pusmāsu-- referendumu par mācībām tikai latviski.

Как видите, если я по русски комментировал не будет так хоросе потоми што к сожелению русски ни мезжду тех языков на каторих могу без проблемах высказаться. Tā nu komentēju tā, lai komentārs būtu kvalitatīvāks. Atvainojos, ka nevaru to darīt šī vortāla valodā, bet tas saistīts ar robu manā izglītībā. Labprāt uzzināšu vairāk par Jūsu teoriju, kā tas varētu būt saistīts ar genotipu. Iesaku Jums pamēģināt ko līdzīgu jūsu pieminētajos tutuliešu forumos, jo piemēram, delfos un tvnetā bieži vien komentāri ir krieviski, un nevienam tas nemaisa. 

Nu, nu — kur nu tā pēkšņi visi solītie 400 000 celsies un modīsies?! Protams, valoda ir nozīmīga lieta, bet Latvijas nodrošinātā salīdzinošā stabilitāte un tiesiskums ir daudz nozīmīgāka lielākajai daļai krievvalodīgo nekā laivas šūpošana un buntošanās par otro oficiālo valodu. No rakstā tā arī nav noprotams, ko tieši no referenduma iegūtu pilsonību jau ieguvušie krievvalodīgie. Diez vai "Pribaltikas pavasaris" kā ideāls ir pārāk pievilcīgs, tā kā lai nu šī iniciatīva liegi norimst jau parakstu vākšanas stadijā.

Katrs jau, protams, var saskatīt programmā, to ko grib tur redzēt, bet domāju, ka pirms uzsākt žēlabu pa vecam par to kā visus krievus te par okupantiem uzskata, varētu novērtēt arī apspriežamā dokumenta progresīvās iezīmes. Dokuments, galvenokārt, ir nevis krievu integrācijas projekts, bet pārdomas un mēģinājums nodefinēt valsts vietu sabiedrības saziņas un savstarpējās uzticēšanās veicināšanā.  Var jau apgalvot, ka tas par pamatu uzskata latviešu un latvietības kodola un "svešo" pretnostatījumu (kā to interpretē, piemēram, Iveta Kažoka http://ej.uz/iabz), bet šāda pieeja līdzīgi kā šis raksts pilnībā ignorē visu to dokumentu daļu, kas vērsta uz "atvērtās latvietības" stiprināšanu. Dokuments ir viens liels uzkliedziens latviešiem, lai beidz vārīties savā sulā, un šķiet, ka raksta autors to nav pat pamanījis. Latvija tāpat kā jebkura cita valsts cenšas nodrošināt saviem iedzīvotājiem sadzīviskus labumus un drošību cik nu tas ir iespējams globālā un aizvien vairāk neoliberālā pasaulē. Var jau būt, ka mums tas neizdodas tik labi, kā rakstā uzskaitītajās Rietumvalstīs, bet tikko Latvijā viesojās bijušais Krievijas varasvīrs un tagadējais opozicionāras Ņemcovs un atgādināja, cik ļoti mēs esam attālinājušies no tās politiskās pasaules, kas ir uz austrumiem no šejienes (http://ej.uz/judh), un tas ir ļoti labs pamats integrācijai.