Par Latvijas „Suverenitāti”.

Edvīns Puķe

Latvijas sabiedriskās saimniecības attīstība noris, lielu pārmaiņu apņemtajā pasaulē. Mums šis laiks ir jāizmanto, lai samazinātu distanci, kura šķir mūsu valsti no vairāk attīstītiem pasaules civilizācijas centriem.

Latvijā patreiz daļēji ir pabeigta privātā īpašuma formas atjaunošana un komandu ekonomikas valsts pārvaldes sistēmas likvidācija un  šīs pārmaiņas bija saistītas ar visu dzīves nozaru sabrukumu, no kura mēs nespējam  atgūties, jo  esam nonākuši pie jaunas šauru cilvēku loka diktētas izkropļotas demokrātijas valsts pārvaldes formas, kurā parādās totālitāras tendences.

Dziesmotā revolūcija it kā salauza komunistisko diktatūru lai  radītu patiesi demokrātisku visas tautas kustību, LTF, kas sadaloties dažādās partijās veidoja Latvijas politisko tēlu. Haosa apstākļos dzimušās partijas ātrā laikā pārtapa par autoritatīvām interešu grupām , kurās dominēja personu materiālo interešu dzinuļi. Tādos apstākļos Latvijas pirmskara likumu atjaunošana palika pusratā, sakrustojot pimskara Latvijas likumu daļu ar komunistu iedibināto pārvaldes un tiesu kārtību, kas radīja iespējas dažādu pie varas tikušo partiju bosiem un vecās nomenklatūras darboņiem nozagt valsti. Tiesu Pili okupējuši uzpūstie ministru kabineta ierēdņu štati, un pat negrasās to atdot bijušajiem īpašniekiem, tiesām.

Biedrība Ceturtā Atmoda ar politisko instrumentu  partija „Suverenitāte”,  piedāvā plašu tautas kustību, kura ir spēcīga, labi strādājoša, iedarbīga, spējīga pacelties pāri dalīšanai un atsevišķu sabiedrības slāņu vajadzību pretstatīšanai. Ne tikai protoša izteikt, sargāt un realizēt dažādu sabiedrisko grupu intereses, bet arī varoša veikt starpnieka lomu starp šīm interesēm, lai varētu saskaņot sabiedrības intereses kopumā.

Mēs īstenosim mūsu mērķus un mūsu programmu demokrātiskas politiskās sistēmas ietvaros, kur nav nekādas varas bez sabiedrības mandāta, kur tiek respektētas cilvēka tiesības un pilsoņa tiesības un pilsoņi jūt atbildību un pienākumu pret kopēju valsti.

Mēs nekavējoties pārtrauksim mūsu iepriekšējās paaudzes cietsirdīgo turēšanu necilvēcīgos nabbadzības un posta apstākļos. Mēs panāksim paaudžu soldaritātes realizāciju, ka esošā paaudzei ir pienākums rūpēties par iepriekšējo. Līdzekļi šim nolūkam ņemami no pamatbudžeta neapstrīdamā, pirmā kārtā

Mēs apzinamies, ka tikai pietekams pārsvars varas struktūrās radīs iespēju realizēt mūsu programmu un iespēju iegūt vienīgo pamatu tautas varas realizācijai – demokrātijai taisnīgumam un solidaritātei .

Mēs veidosim sabiedrisku un politisku kustību, kura attīsta daudzpusīgu aktivitāti arī citos, ne tikai valsts un pašpārvalžu, darbības laukos. Mūsu nevalstisko un politisko organizāciju savienība „Suverenitāte” dibinās daudzpusīgu kontaktu ar apkārtējo sabiedrību, mēs attīstīsim programmatisko domātāju domu centrus, rūpēsimies par mūsu struktūru organizatorisko sagatavotību un kompetenci.

Mūsu kustības iekšējās dzīves neapgāžamās organizācijas un uzvedības normas ir atklātība un demokrātija.

Atbalstam idejisko un politisko meklējumu brīvību, bet reizē arī ceļu, pa kuru var aiziet līdz vienotībai svarīgākajos pamatjautājumos. Šādi iekšējās darbības noteikumi ir gan mūsu kustības identitāte, gan tās darbības panākumu garants Latvijas sabiedrībā.

Uzskatām, ka mūsu nostādnes attiecībā pret galvenajām valsts problēmām ir saistoša visiem kustības un partijas biedriem. To ievērošanu un realizāciju it sevišķi attiecas uz partijas darbiniekiem, kuri pilda funkcijas valsts, pašpārvaldes u.c. institūcijās.

Mūsu esam par darbošanos Eiropas Savienībā, vienīgi uz pilnīgas līdztiesības un līdzvērtības  pamariem, kredītprocentos, tiešmaksājumos un savu neatkarīgu fiskālo politiku. Stingri aizstāvot Latvijas tautas intereses , aizstāvot savu lauksaimnieku un mazo uzņēmēju aizsardzību Eiropas koptirgus apstākļos. Pretējā gadījumā esam par referendumu, rosinot Latvijas izstāšanos no Eiropas Savienības, pēc kuras pati tauta lems par pievienošanos, vai nē kādām savienībā, bet tikai un vienīgi uz līdzvērtības principiem.

            Mēs zinām kādā veidā ātri sasniegt Eiropas savienības līmeņa sociālos nodrošinājumus: bezrūpju vecumdienu, nodrošinātas pensijas, visiem pieejamu pietiekamu medicīnisko aprūpi, obligāto vidējo izglītību un jebkuram spējīgam studentam materiālo atbalstu studiju laikā.

Mēs par vienu no aktuālākajiem uzdevumiem izvirzām vēl joprojām padomiskās tiesu sistēmas un tiesvedības atlieku nomaiņui, kas ļaus no amatpersonām piedzīt valstij un sabiedrībai radītos zaudējumusun effektīvi apkarot korupciju. Prasām atdot Tiesu pili viņu patiesajiem mantiniekiem, tiesām un Latvijas banku, Latvijas valstij.

. Mēs esam pret tādu administratīvi teritoriālo reformu, kas ierobežo demokrātisko institūciju tiesības un rada pagastos un apriņķos nekontrolējamu birokrātiskās sistēmas diktātu.. Visu līmeņu pašvaldībām jābūt vēlētām

. Sabiedrības kā arī cilvēku tiesību ievērošana un taisnīgumam ir jābūt valdību politiskās darbības pamatā. Tikai tad trešās tūkstošgades pasaulē būs vairāk solidaritātes, brīvības un mīlestības, vairāk demokrātijas, tolerances un vienādu iespēju.

            Labklājības atjaunošanas process var iesākties,tikai tad ,kad jeb kura etnosa, etnokrātus-birokrātus pie varas, nomainīs patiesi NACIONĀLISTI . Tie, kas aizstāv ne etniskās ,bet nacionālās - valsts un tātad ,tās pavalstnieku, interses.

Ko nozīmē Nacionāla valsts? Nācija ir pirmkārt  politiska, un tikai tad etniska, vai sociāla. Tāpēc galvenais nācijas uzdevums - izveidot ,visiem kopīgu, valsts kultūras identitāti, pilsoņu politiskos nolūkos. Šim nolūkam ir Kultūras un izgītības ministrija, kuras galvenais uzdevums - noteikt nacionālās kultūras formātu ,kopīgai izmantošanai

Problēmu sakne ir kolektīvās atbildības uzspiešana - etnisku ,nacionālu ,reliģisku un pat sporta komandu līmenī (asiņainie līdzjutēju kautiņi).

      Brālis neatbild ,par brāļa noziegumiem un dēls par tēva, lai gan tie, ir daudz tuvāki cilvēki ,nekā saistība un  atbildības uzvelšana šodienas vācietim par fašisma grēkiem, vai krievam par NKVD nedarbiem.

Dzīvojam odu purvā ,kur parazītu odu lomu spēlē ierēdniecība.

Kura uzturot ,apdraudējuma baiļu sindromu ,abās kopienās ,ēd sātīgi jau 20 gadus.

 Ar atbrīvotāju pieminekļa nojaukšanu  mūs atkal mēģina apčakarēt ar mērķi uzturēt politisko kapitālu,pirms vēlēšanām.Tāpat, kā pirms referenduma par valsts valodu,bija zināms tā aritmētiskais rezultāts, rēķinot pēc pilsoņu etniskā sastāva.

Tomēr, tērējot nodokļu maksātāju naudu, bija izvērsta kampaņa glābt, būtībā ne ar ko neapdraudēto valodu, Tāpat arī pie ažitotāžas ap pieminekli, kuru starp mums runājot, neviens arī netaisās jaukt, tiek noklusēts, ka portālā savāktie 10 000 paraksti, dodot iespēju jautājumu izskatīt Saeimā, neko nemaina, jo pieminekļi ir pašvaldības, ne Saeimas kompetence. Mūs atkal primitīvi čakarē.

Ja pieņemtu nulles pilsonības variantu, tad šo iespēju izmanotu ,tikai niecīga ,daļa nepilsoņu ,bet līdz ar to ,jautājums par nepilsoņu jautājumu būs slēgts reizi ,paŗ visiem laikiem.

1989-1990 gados , uz 1 000 000 Latvijas saimniecībā nodarbinātiem, valsts pārvaldē bija 12 000 ierēdņu.Pie kam visa saimniecība bija valsts rokās.

Šodien valsts rokās ir niecīga saimniecības daļa ,pārejais privāts, bet

uz 700 000 nodarbināto – 60 000 ierēdņu.

Vidējā ierēdņa alga 2010. gada novembrī bija 484 lati.

Ierēdņu skaita un apetītes nemitīgu ,bezatbildīgu pieaugumu nodrošina, partokrātijas huntas diktatūras sistēma ,kuru kropļojot Latvijas brīvvalsts satversmi un vēlēšanu likumu ieviesa , bijušie augstākās padomes ,pārkrāsojušies politiķi.

Nemainot sistēmu ,personālijas var mainīt bezgalīgi ,vienmēr ar to pašu rezultātu.

Tā kā seksa rezulātā ,rodas bērni ,tā vēlēšanu likuma rezultātā rodas, vai likvidējas demokrātija.

Pie kropla vēlēšanu likuma ,kropla demokrātija

Atņemtas divas no pamattiesībām:

Vēlēt un tikt ievēlētam.

1.Nav iespējas balsot par izvēlēto kandidātu ,bet tikai par vienu no sarakstiem.

2.Nav iespējas virzīt kandidātu ,ja to nevirza partijas valde.

Atjaunojot Latvijas brīvvalsts vēlēšanu likumu, līdz ar to atjaunosim Satversmes otrā panta darbību ,ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Līdz ar to ,visas, arī skaitliski mazākas minoritātes ,vai jebkuras ,sabiedrības daļas ,varēs būt pārstāvētas saeimā un pašvaldībās. Nepieļaujot ,šauru interešu grupu – partiju u.c. interesēs ,sabiedrībai nelietderīgu, lēmumu pieņemšanu. Tiks atjaunota deputāta atbildība ,partijas atbildības – bezatbildības vietā. Likvidēta balsošana par partijām, pēc etniskā principa un līdz ar to liela daļa iespējamo etnisko nesaskaņu.

Ko darīt ?

1.atjaunot vēlēšanu likumu ,bez partiju priekšrocībām un procentu barjerām .

2.samazināt valsts pārvaldes izdevumus ,līdz to rentabilitātei – lietderībai.

3.ar likumu palīdzību, radīt vietējo uzņēmēju ,uzņēmējdarbībai ,vietējo produktu ražošanai,tirdzniecībai labvēlīgu un ierēdniecības augšanai nelabvēlīgu vidi.

Kas ir demokrātija ?

DEMOKRĀTIJA IR ,PILSOŅU ,BRĪVPRĀTĪGS LĪGUMS AR VALSTI ,KURĀ PILSONIS MAKSĀJOT NODOKĻUS ,SAŅEM PRETĪ IZGLĪTĪBU ,VESELĪBAS APRŪPI, DROŠĪBU ,SOCIĀLĀS GARANTIJAS U.T.T.

JA NODOKĻU IEKASĒŠANA NOTIEK PIESPIEDU KĀRTĀ ,JO KONTROLES ,PĀRVALDES UN IEKASĒŠANAS SISTĒMA IR DĀRGA UN NELIETDERĪGA.  JA PAKALPOJUMA VIETĀ PILSONIS SAŅEM SOLĪJUMU ,SAŅEMT TO NĀKOTNĒ,TAD TĀ IR LAUPĪŠANA.

Vēlēšanas.

Naivums apspriest jebkuras partijas programmas jo:

1. Viņas netaisās pildīt

2. Latvijā ir nodarbināti 200 000 ierēdņu ,kuri kopā ar saviem ģimenes locekļiem izveido ap 500 000 lielu ,labi organizētu elektorātu.

3.Nav nekādas nozīmes programmām ,bet gan naudas plūsmai un siltu vietu sadalei.

VĒLĒŠANAS IR CIRKS, ESOŠĀS PARTOKRĀTIJAS SISTĒMĀ !

Labi un mērķtiecīgi izveidotā vēlēšanu sistēma tiešā veidā pārgrieza saiti starp vēlētāju un valdību. Iedibinot mistisko „partiju” jēdzienu, kurā nav ne kripatiņas no demokrātijas, jo piešķir nelielai personu saujiņai ekskluzīvas tiesības startēt vēlēšanās un pēc tam diktēt tautai savus noteikumus un likumus.

Tiek uzlikti arvien jauni ,nelietderīgi nodokļi un samazināti sociālie pakalpojumi.Paugstināts pensiju vecums. Caur obligāto veselības apdrošināšamu ,veselības aprūpe ,bus praktiski kļuvusi par maksas. Pensiju vecuma palielināšanas sakarība ar sabiedrības novecošanu ir nekaunīgs blefs. Ražosanas un informātikas atīstība ,salīdzinot ar 20 tiem gadiem ir simtkāršojusies. Problēma ir  liekēžu skaita pieaugums,kurš krietni apsteidz ražošanas efektivitātes pieaugumu.

Lojalitāte

Piespiedu integrācija ,agri vai vēlu novedīs pie pilnīgi pretēja efekta ,ātrāk nekā padomju versijā.

Jo „padomijā” nebija pilsoņu un nepilsoņu ar dažādām tiesībām.

Ja nebūtu Lindermaņa ,varas „eliei” vajadzētu to izdomāt.  Antagonisms sabiedrībā var iznīcināt Latvijas tautu un ir izdevīgs tikai un vienīgi ,varas „elitei”.

Lojalitāte pret valsti ,ne nozīmē lojalitāti pret valdību ,vai pret kādu zemes gabalu ,bet gan pret visu cilvēku kopumu , kas uz ši zemes  dzīvo ,būdami lojāli viens pret otru.

Ekonomiski aktīvo skaits , uz izbraukušo rēķina ir samazinājies uz pusi , bet ierēdņu skaits palielinās. Vai kāds ir redzējis dzīvu ierēdni - bezdarbnieku? Tiek veiktas rokādes uz brīvo vietu rēķina. Atbrīvojot ierēdni ,to iekārtoto citā ,siltā vietā. Tur arī aiziet SVF aizņēmumi ,plus iekšējās „ REBES”

     Latvija ir maza valsts un tāpēc ,pati tauta  ir spejīga,pati sevi pārvaldīt ,līdzīgi Šveicei .

Debatē par referendumiem Latvijā daudzi atsaucas uz Šveices praksi. Latvijas politiķu apgalvojumi nevienmēr atbilst patiesībai. Vēlos sniegt īsu Šveices likumu analīzi un pāris salīdzinošus komentārus no Šveices skata : Šveice veicinā referendumus, Latvija tos ierobežo, lai gan pēc 1922 gada satversmes ,referenduma rosināšanai bija nepiecīešami 1000 parakstu

Edvīns Puķe

Biedrības Ceturtā Atmoda

Priekšsēdētājs

Partijas „Suverenitāte” valdes loceklis

https://www.facebook.com/Atmoda

https://twitter.com/satversme

http://www.draugiem.lv/group/18348999/savieniba-suverenitate/

http://www.odnoklassniki.ru/profile/558988193502

http://vk.com/suverenitate

http://www.suverenitate.lv

1922 gada satversmes orģināls

https://picasaweb.google.com/105874268213277589073/1922GadaSatversmeUnVelesanuLikums

Šveices « Iniciatives » un referenduma sistēma. (Savilkums)

Referendumi notiek Konfederācijas, kantonu un pagastu limeņos.

Šveices Federālā Satversmē par parakstu vākšanu :

- « Iniciative » Satversmes pilnīga revizija (art.138) : 100'000 paraksti no vismaz 8 kantoniem no apmēram 5'000'000 balsottiesīgiem (2%). 18 mēneši vākšanai. Balsojumā jabūt balsotāju vairakums un šis vairakums arī vairākumā kantonu. Valdiba var iesniegt pretprojektu. Par abiem tiek balsots. (Nav ne balsotāju kvorums, ne minimālais vairākums, kas, pretēji kvorumam, mudinātu iet balsot).

- « Iniciative » Satversmes daļeja revizija (art.139) : 100'000 paraksti, 18 mēneši vākšanai. Balsojumā jabūt balsotāju vairākums un šis vairakums arī vairākumā kantonu.

- Obligatais referendums : ir likumi, kurus tikai tauta var izlemt.

- « Iespējamais » referendums (art.141) : 50'000 (1%) paraksti savākti 8 kantonos 100 dienas pēc pieteikšanās

( Latvija : 150'000 paraksti uz apmēram 1'500'000 balsottiesīgiem (ap 10%).)

Šveices Federalais likums 161.1 organizē balsošanas un vēlēšanas :

Art.4. Balso pagastā, kur balsotajs ir pierakstīts.

Art.5. Balso balsošanas iecirknī vai pa pastu (Nav japrasa pasta balsošanu, balsošanas formularu ar aploksni piesuta automatiski pa pastu 3 nedeļas pirms balsošanas, balsotājam jaieraksta dzimšanas datums un japaraksta, atpakaļpasts ir samaksats.)

Art.10. Federālā padome (valdība) nosaka balsošanas dātumu vismaz 4 mēnešus pirms termiņa kopā ar 4-8 citiem balsojumiem. (Balso 4-6 reizes gadā. Brīvdienu laikā nenotiek balsošanas, tas būtu iemesls apšaubīt tiesā balsošanas rezultatu. „Vecās” Eiropas valstīs brīvdienās arī nebalso).

Art.11. Federālā padome izplata vajadzīgo informāciju (iniciatoru viedokli, valdibas viedokli un kā partijas iesaka balsot)

Art.58. Federālā padome organizē automatiski likumdošanā paredzētos obligātos referendumus.

Art.59. « Fakultatīiva » referenduma gadijumā, 100 dienu laikā pēc apšaubītā likuma publikācijas, jaiesniedz apliecinatu parakstu listi ar vismaz 50'000 parakstiem no vismaz 8 kantoniem. « Fakultatīivu » referendumu nevar atsaukt.

Art.60. Parakstu sarakstu lapa satur (parasti 3 valodās)

- viena pagasta un tā kantona adresi,

- apšaubītā likuma virsraksts ar federālo palātu pieņemšanas dātumu.

- « paraksta viltošana ir sodama »

Art.61. parakstam ir klat vārds, uzvārds, dzimšanas dātums un adrese

Art.62. parakstu saraksti tiek nodoti pagasta vai kantona administracijai, kura apliecina parakstu. (Preteji Latvijas praksej, Šveicē ir tikai viena kontrole – parakstu apliecināšana. To izdara pa brivu pašvaldību ierēdņi.)

Art.67. Kantona valdiba var pieprasit referendumu.

Art.68. « Iniciatīve » : uz lapas vai kartiņas jābūt

- Pagasta / kantona vārds

- Virsraksts un « iniciatīves » teksts ar oficialās publikācijas datumu

- pastav iespeja atsaukt « iniciatīvi »

- paraksta viltošana ir sodama

- saraksts ar 7-27 « iniciatīves » komitejas locekļiem.

Art.69. Pirms parakstu vākšanas pieteikuma pieņemšanas, Federālā Padome kontrolē vai « Iniciatīves » teksts atbilst dažiem nosauktiem kriterijiem

Art.73. « Iniciatīves » komitejas locekļu vairākums var atsaukt « Iniciatīvi »

Art.76. Federālā padome var izvirzīt balsošanā alternatīvu projektu

Art.86. Visi administrativie akti saistīti ar parakstu vākšanu vai balsošanu ir bez maksas. (Šveicē maksāšana par parakstu /adrešu kontroli tiktu uzskatīta kā financiala diskriminācija, kas parkāp Satversmē definēto vienlidzības principu. Latvijas Satversmes otrais pants « Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai » un sestais pants : «Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. » neatšķirās no tā..