Es saprotu jūsu noskaņojumu. Latviešu lielais vairums piedzīvoja līdzīgas izjūtas. Tas bija tajos laikos, kad Latvija un latviešu tauta ar varu bija izrauta no savas dabiskās vides un ierauta uz ilgu laiku slāviski aziātiskajā vidē, kurā valdīja neciešams režīms - boļševistiskais komunisms. Latvijas un latviešu tautas vēsture gadsimtiem ilgi ir saistījusies un attīstījusies rietumnieciskajā kultūrā. Par to liecina viss, ko mēs Latvijā redzam. Tas ir tik acīmredzami, ka to atzīst visi. Tāpēc mēs ļoti ātri iekļāvāmies Rietumu pasaulē. Mums tas nebija grūti. Krievu kultūra, kas ir ļoti augsta un cildena, ļoti atšķiras no Rietumu kultūras. Atšķirīga mentalitāte, atšķirīga emocionālā pasaule. Tāpēc krieviem varbūt ir grūti iedzīvoties visā tajā. Latvija atrodas šo kultūru krustcelēs. Tā ir gan Latvijas priekšrocība, gan arī problēma.
Kas attiecas uz cilvēku (īpaši jauno) bēgšanu uz Britāniju, tas ir ļoti daudzšķautnains jautājums. Te nav vienkāršas atbildes.
Protams, ka boļševisms nav gluži tas pats, kas nacizms. Bet šīs ideoloģijas ir savā ziņā līdzīgas. Līdzīgas līdzekļu izvēlē, kā sasniegt savus mērķus. Šis līdzeklis jeb instruments mērķu sasniegšanai ir terors. Atšķirīgi ir mērķi: boļševikiem - radīt monolītu bezšķiru sabiedrību, kurā visi materiālie līdzekļi pieder šai sabiedrībai (lai gan praksē nekas no tā nesanāca); nacizmam, kā jūs minējāt, radīt augstāko rasi, kas valdīs pār pārējiem. Tāpēc naciztiem vajadzēja iznīdēt ebrejus, jo divas izredzēto kārtas nevar pastāv blakus. Boļševiki vērtēja cilvēkus pēc šķiriskās piederības, bet nacisti - pēc rasiskās. Tos, kas neatbilst kritērijiem, vienkārši iznīdēt kā nederīgu materiālu, kā podnieks brāķainu podu.
Es tomēr domāju, ka etnisko izcelsmi var mainīt. Piederību kādai rasei - to gan nevar mainīt. Maikls Džeksons gan centās, bet nekas tur viņam nesanāca. Starp citu, tieši reliģisko piederību cilvēki nelabprātāk maina nekā pat etnisko.
Ēbreji un jūdi ir cits gadījiums (ēbreji - pēc nacionālā kritērija; jūdi - pēc reliģiskā kritērija). Tos jāuzlūko drīzāk kā izņēmums visu pārējo nacionalitāšu kartē. Viņi jau 8 dienu vecumā tiek apgraizīti un to nu gan vairs nevar mainīt.
Vai tiešām es esmu kādu aizvainojies? Ja tas tā ir noticis, tad tas nav ar nodomu un tāpēc atvainojos. Tā dažkārt šāda veida diskusijās mēdz notikt.
Atzīšos, ka attiecībā uz Žukovu esmu pārcenties. Man ir paradums nozīmīgus faktus jeb faktus, kas kādreiz (varbūt pēc manas izpratnes) varētu būt nozīmīgs fakts, saglabāt kā kopiju savos failos. Diemžēl attiecībā uz Žukovu man tas nebija izdevies. Nē, Žukovs nenolieca galvu leģionu priekšā. Bet Žukovs bija drosmīgs cilvēks, un viņš spēja novērtēt pretinieku. Tāpēc viņš arī ir liels cilvēks.
Vispirms par kalendāriem. Man šāda veida "māksla" vienkārši riebjas un nekad neesmu tai veltījis pat mirkli uzmanības. Šī "māksla", starp citu, ir tipiskā padomiskā garā. Mākslinieks laikam nosēdējis kādus 20 gadus cietumā un tagad nolēmis piepelnīties. Neviens normāls cilvēks tai nepievērsīs vērību. Brīnos, ka tevi, Jurij, tā ir ieinteresējusi.
Kas attiecas uz provokatīvo metodi, es piekrītu, ka atsevišķās situācijās tā ir derīga un sniedz nepieciešamo rezultātu. Nepieciešamo - bet vai labo, derīgo? Stipri šaubos. Provokatīvās metodes tiek lietotas, lai izsistu kādu no līdzsvara. Domāju, ka tas arī bija Ždanokas kundzes un viņas atbalstītāju nodoms. Provokatīvās metodes izmanto situācijās, kur notiek kaut kāda veida cīņa. Karš, ja jūs tā vēlaties. Vai jūs esat uzņēmies būt par starpnieku šim slēptajam karam? Pret ko tad jūs cīnīsieties? Vai pret Latviju un latviešiem? Kas ir, tādā gadījumā, jūsu cīņas mērķi? Ko jūs gribat panākt? Vai nezināt biblisko teicienu: "Kas zobenu ceļ, no zobena krīt." Jūs domājat, ka spēsiet palikt malā visos šajos notikumos. Vai jūs esat pārliecināts, ka paliksiet neskarts? Lai Dievs dod, ka tā būtu! Es novēlu, ka jūs nekļūtu par "prostu" instrumentu svešās rokās.
Bet es gribētu vērst tavu uzmanību uz kaut ko citu, kas arī notika šajā 16. martā. Bija kāda sīka epizode ziņās par 16. marta notikumiem. Vai tu ievēroji to cūkas galvu, kas bija uzsprausta uz mieta? Es nojaušu, kas ir autori šai akcijai. Bet ļoti interesanti būtu zināt, kas bija tas cilvēks, kas to turēja. Es domāju, ne šā cilvēka personība, bet nacionalitāte.
Sveiks, Jurij! Vispirms gribu teikt, ka neatbalstu 16. martu, jo tās tomēr nevar uzskatīt par atbrīvošanās cīņām, jo šis militārais formējums nav Latvijas formējums. Latvieši svešās formās ir ļoti daudz cīnījušies visās pasaules malās, demonstrējuši lielu varonību un cīņas izpratni, bet tomēr visi šie mēģinājumi ir beigušies neveiksmīgi. Tikai tad, kad mums ir sava forma, mēs esam uzvarējuši.
Par tavu rakstu. Pārlieku tendencioza ir tava argumentācija. Tāpēc grūti tev piekrist. Puspatiesība ir vislielākie meli. Ja gribi būt patiess, tad aplūko katru problēmu no abām pusēm.
Tu, piemēram, atbalsti Ždanokas kundzes rīcību, bet aktivitātes no otras grupas tu nosodi. Es, piemēram, nosodu tieši Ždanokas kundzes aktivitātes. Nosodu ne jau dēļ tā vainaga ar sēru lenti, bet gan dēļ acīmredzamās konfrontācijas dēļ. Atklāti sakot, tā ir cūcība no viņas puses - radīt konfrontāciju, lai pēc tam pa visu pasauli bļautu: наших бют. Tā arī ir noticis. Tā ir apzināta nezolīda rīcība, kas veikta ar nolūku radīt konfliktu, lai pēc tam parādītos kā cietējs.
Jurij, vai tu gribi, lai tevi arī latvieši cienītu? Tad esi objektīvs. Piemēram, vai tu man nepaskaidrotu atšķirību starp nacizmu un komunismu? Manuprāt, atšķirība ir tikai tā, ka komunisti skaitās II PK uzvarētāji. Faktiski arī tev vajadzētu komunismu un tā radīto valstisko formējumu PSRS ienīst tik pat dedzīgi, kā nacistus un hitleriešus, kā es to daru. Es ienīstu gan vienus, gan otrus. Bet tev, kā krievam, vēl vairāk vajadzētu ienīst komunismu un tā radītās sekas, jo boļševisms ir tik lielā mērā deformējis krievu nāciju, ka krievi paši īsti nesaprot, kas viņi ir un pie kā viņi pieder. Lūk, tā ir vairums krievu cilvēku problēma, ka tad, kad kāds nostājas pret komunistiem, krievi automātiski to uztver kā vēršanos pret krieviem. Tā ir deformēta izpratne par nāciju - nācija kā ideoloģisku vienību. Absurds.
Otrkārt, tavā komentārā es saskatu lielu iekšēju saspīlējumu vai pat ļaunumu. Tu esi iedalījis visu Latvijas sabiedrību divās kategorijās: наши и
ваши. Ja tu tā turpināsi, neviens tevī neklausīsies. Tu gribi dzīvot ar vienu kāju Latvijā, bet ar otru - Krievijā. Tā tu saplosi sevi, nodarīdams sev lielu ļaunumu. Dzīvo Latvijā! Latvijā ir labāk dzīvot nekā Krievijā.
Treškārt, Latvijā nav nacizms un pat netaisās atdzimt, jo tāds te nekad nav cienīts. Tos dažus nevar uzskatīt par atdzimšanu. Bet kur nacizms tiešām atdzimst, tad tā ir Krievija. Lūk, tā ir patiesība.
Kas attiecas uz 16. martu, tie ir karavīri, kuru varonības priekšā noliec galvas ikviena militāra persona, kas iepazīstas ar 15. un 19. divīzijas cīņām. Viņu vidū arī Žukovs. Tie bija karavīri, kas domāja, ka cīnās par Latvijas valsti pret ienīstajiem boļševikiem.
Jurij, tev vajadzētu saprast vēsturisko situāciju, kādā nokļuva trīs Baltijas valstis. Latvieši neizraisīja II PK. To izraisīja Staļins un Hitlers. Tā ir patiesība.
Šis ir ļoti grūts jautājums. Es arī neesmu politiķis. Esmu vienkāršs pilsonis, kuram arī visas šīs lietas ļoti sāp. Varu izteikt tikai savu personisko viedokli un saprašanu par šādu situāciju. Uz jūs jautājumu arī nevar atbildēt ar kādām īsām definīcijām. Ja jūs cerat no manis sagaidīt definīciju, tad jums nāksies vilties.
Nacionālais jautājums ir ļoti sensitīvs un to nevar un arī nedrīkst risināt ar straujām "kustībām", kā to darīja, piemēram, Raivis Dzintars ar saviem piekritējiem un Lindermanis ar saviem. Demagoģiskie nacionālie saukļi kā no vienas, tā no otras puses neko labu nenes nevienam. Augļus mēs vis tagad baudām. Tomēr latvieši atteicās atbalstīt NA ierosināto atsacīšanos no krievu valodas skolās. Tā latviešu tautas vairākums parādīja savu lojalitāti krieviski runājošajiem. Kāpēc ar līdzīgu lojalitāti neatbildēja krieviski runājošie? Kaut gan daudzi no tiem, kas balsoja par, domā savādāk. Viņi nav pret latvietību un latviešu valodu vispār. Referenduma jautājums bija vai nu vienkārši neveikli nostādīts vai arī apzināti ļaunprātīgi. Cilvēki to uztvēra kā vēršanos pret valodu: latvieši - kā vēršanos pret latviešu valodu, krievi - kā pret krievu valodu. Ko tad varēja citu gaidīt no šāda referenduma? Bet ļaunums ir izdarīts. Tagad iznāk, ka latviešiem ir jāizstrebj ne tikai latviešu politiķu "putra", bet arī krievisko radikāļu "putra", jo tādi krievi kā Jurijs Aleksejevs tikai vēros, kā lietas notiek, lai pie katras neveiksmes rādītu ar pirkstu.
Jūs sakiet: " В вашей стране.." Vai tad jūs neesat šajā valstī? Vai jūs esat tikai vērotājs? Kurā pusē jūs esat nostājies? Jeb jūs pieņemat tikai tādu Latviju, kas ir krieviska, kur dominē krievu valoda, latviešu valodai atstājot marginālu nozīmi pat Latvijas teritorijā? Vai tad jūs nesaprotat, ka tādā veidā jūs akceptējat un turpināt iekarotāja politiku? Man tāda politika ir sveša. Es neeju karot uz Krieviju, lai cīnītos, piemēram, par čečenu valodu, kā otru valsts valodu Krievijas teritorijā.
Es domāju, ka tāds krievs kā Vjačeslavs Dombrovskis iet pareizo ceļu. Man ir ļoti simpātisks šis cilvēks. Viņa domu gājiens man ir ļoti pieņemams. Ja man vajadzētu iestāties kādā partijā, es stātos tajā, kurā būtu tādi līderi kā Valdis Zatlers un Vjačeslavs Dombrovskis. Es gan nestāšos nevienā, jo man ir cits aicinājums. Katram ir jābūt tur, kur viņš ir aicināts, tas ir, sniegt labumu citiem, domāt, pirmkārt, par vispārējo labumu, nevis par savtīgo. Es esmu pret tādu brutālu politiku, kādu piekopj NA. Un tomēr nevienai citai valodai Latvijas teritorijā netiks sniegtas priekšrocības, kā vienīgi latviešu valodai. Lai kāds arī būtu īpašs statuss krievu valodai, tas nozīmētu nemitīgu cīņu, nepārtrauktu stresu. Vai to jūs gribat? Domāju, ka nē.
Tāpēc uz jūsu jautājumu es atbildētu tā: nevis " ЧТО вы", bet " ЧТО мы" ar visu to darīsim. Un tad jau Dievs rādīs mūsu nākotni.
Vispirms es gribētu teikt, ka es nekādā gadījumā neesmu naidīgi noskaņots pret krievu tautības cilvēkiem. Ne arī pret baltkrieviem vai ukraiņiem. Mans vecvectēvs ir nācis no Ņižņijnovgorodas (Gorkija). Viņš turklāt bija no tiem "pomeščikiem". Viņam arī ir bijis apbalvojums no pēdējā Krievijas cara - zelta pulkstenis ar iegravējumu: imperator Nikolaj II. Mans tēvs ir turējis rokā to pulksteni. Es ar to lepojos. Man tēvs ir daudz stāstījis par krieviem Latvijā pirms II PK. Tie bija citi krievi, nekā mūsdienu. Tie vēl bija impēriskās Krievijas krievi. Daudzi bija dižciltīgi. Viņiem tāds jēdziens „ruskojazičnije” būtu apkaunojums. Viņi dibināja savas skolas un tās arī uzturēja. Tās bija labas skolas. Labākās. Mans tēvs mācījās krievu ģimnāzijā. Tā bija klasiskā ģimnāzija, kurā mācīja valodas: latīņu, grieķu, angļu, franču. Latviešu pats par sevi saprotams. Neviens neprotestēja pret latviešu valodu.
Вы всё меряете какими то языческими средневековыми мерками.
Es nevērtēju visu šo problemātiku tikai pēc lingvinistiskā skatupunkta. Šajā gadījumā valoda ir tikai līdzeklis, instruments. Kaut gan ļoti spēcīgs līdzeklis, kas ietekmē mūsu domāšanu, uzskatu sistēmu, kultūru, tradīcijas, mentalitāti. Šis faktors ir ļoti jāņem vērā. Domāju, ka tas arī ir viens no konflikta cēloņiem, kas radies starp latviešiem un krieviski runājošajiem. Es pat to nesauktu par konfliktu. Tā drīzāk ir neizpratne un nevēlēšanās izprast vienam otru, dziļa plaisa, kas šķir latviešus no krieviem. Turklāt latviešu neizpratne ir citāda rakstura nekā krievu.
Manuprāt, daudzu krievu (ne visu) problēma ir tā (es vēlāk arī minēšu arī kaut ko par latviešu problēmu), ka viņi it kā dzīvo šeit, Latvijā, bet ar sirdi - Krievijā (ar vienu kāju Latvijā, ar otru - Krievijā). Un tas izpaužas gandrīz visās dzīves jomās. Kaut vai tas pats konflikts starp Krieviju un Gruziju. Krievi to uztver tā, latvieši - citādi. Krieviem ir jādzīvo Latvijā un nav jāskatās ik pa brītiņam pāri plecam.
Piedodiet par manu salīdzinājumu, vai jūs zināt, kāpēc suns uzbrūk cilvēkam? Vesels suns to nekad nedarīs. Tas centīsies izvairīties no konflikta ar cilvēku. Tam ir vairāki iemesli, kāpēc dzīvnieks kļūst agresīvs pret cilvēku. Dzīvnieks respektē cilvēku. Ja tas tomēr uzbrūk cilvēkam, tad pašaizsardzības nolūkos. No kā tad sunītim ir jākļūst agresīvam, ja cilvēks tam neuzbrūk? Bailes. Dzīvnieks sajūt mūsu bailes no suņa. Mūsu bailes tas uztver kā mūsu agresivitāti. Vai nenotiek kaut kas līdzīgi starp latviešiem un krieviem? Mēs viens otru baidāmies un tāpēc viens otram uzbrūkam. Paradokss! Nu, tad nebaidīsimies viens no otra. Ar to vajadzētu sākt. Tāpat nemeklēt "skabargu vienam otra acī"! Latviešiem ir bailes. Ne no krieviem, bet no Krievijas. No Krievijas ir nākušās tikai lielas nepatikšanas gan latviešiem, gan igauņiem. Jau kopš Ivana briesmīgā laikiem, kad Livonija līdzinājās izsūktai olas čaumalai. Savukārt grāfs Šeremetjevs rakstīja imperatoram: "Viss, kas bija iznīcināms, ir iznīcināts. Nekas vairs nav palicis." To saku nevis tāpēc, ka man patiktu rakāties vēstures mēslainē, bet gan tāpēc, ka latviešiem ir bailes, un tās ir pamatotas. Nekas nav mainījies šajā ziņā. Visi 90.-ie gadi bija nemitīgi draudi no Krievijas. It īpaši Primakova un Černomirdina laikā. Bailes no Krievijas ir latviešu problēmas. Un tagad šis referendums to visu tikai padziļināja un paasināja. Tāpēc es uzskatu, ka pēc šā referenduma uzvarētāju nav ne no vienas puses. Tikai zaudētāji.
Kāpēc tāda situācija radusies, ka krievi vairāk raugās uz Austrumiem? Manuprāt tā ir mūsu politiķu visrupjākā kļūda. Kaut gan gribētu teikt arī dažus vārdus aizstāvībai. Kaut arī mūsu tauta ir sena, valoda ļoti sena, tomēr latvieši kā nācija ir jauna; valstiskums - tikai nepilni 100 gadus. Politiķi mums veidojas darba gaitā. Ir nepieciešami vismaz 20 gadu darbība valsts sfērā, lai rastos valstiski domājošs politiķis. Mēs mācāmies no savām kļūdām.
Kas attiecas uz Gruzijas konfliktu. Pieļauju, ka jums ir taisnība. Šaubos, ka ASV būtu rīkojusies līdzīgi. Rupja spēka spiediena politika drīzāk ir raksturīga tieši Krievijai. Kaut gan Amerika nebūt nav nekāda svētā šajā ziņā.
Irākas konflikts - tā ir kļūda. Man reiz bija saruna ar kādu amerikāņu politiķi, kas atzina, ka tā ir bijusi kļūda. Divas lietas: amerikāņi gribēja atriebties par dvīņu torņiem; otrs - nafta. Tas, ka latvieši tur ņem līdzdalību (un nav svarīgi, cik daudz), nevienam latvietim nepatīk, un mēs to neattaisnojam. Bet tā ir samaksa par mūsu līdzdalību NATO. Tur nekā nevar darīt.
Kosova ir smags arguments. Latviešiem tas nepatika. Un, manuprāt, tas nav arī taisnīgs risinājums attiecībā pret serbiem. Reiz man bija saruna ar kādu horvātieti. Serbijas sākotne nāk Kosovas un tagad iznāk, ka serbiem tā ir atņemta. Albāņi, kas savā laikā lielā skaitā imigrēja uz Serbiju, tika izmitināti Kosovā. Acīmredzams kroplīgas valsts politikas rezultāts. Līdzīgi kā PSRS izmitināja pēc kara iztukšotajos Latgales apgabalos tautas no Krievijas iekšienes. Tas tika darīts apzināti, lai vājinātu latviešu pretestības spējas, latviešu vienotību. Tas ir kretīniskas politikas rezultāts, ko piekopa komunistiskais režīms. Tā rezultātā cieta faktiski arī daudzi krievi. Arī jūs.
Attiecībā uz rakstību un izglītību. Rakstību latviešiem izveidoja vācieši, nevis krievi. Pirmie zināmie rakstītie avoti ir jau kopš 16. gs. sākuma. Skolu sistēmu sāka ieviest Zviedri. Krievu impērijas laikā sākās visa rusificēšana. Izglītība bija pieejama, tikai ne latviešu valodā. Krievijas impērijas laikā sākās rūpniecisks uzplaukums. Galvenokārt Rīgā. Jūgendstils, ar ko latvieši lepojas, ir 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma laiks, kad Latvijā ieplūda ļoti daudz naudas, kas galveno kārt bija Krievijas izcelsmes.
Ko darīt? Vai jūs tiešām gribat, lai šeit risinātos serbu un albāņu konflikts? Vai jūs domājat, ka varēsiet palikt malā kā vērotājs un kritizētājs? Ja jūs tā domājat, tad jūs dzīvojat ilūzijās. Vai jūs gribat karu? Vai jūs domājat, ka ir taisnīgi latviešiem viņu pašu zemē atņemt valodu, teritoriju? Krievu valoda kā otra valsts valoda vai kāds cits īpašs statuss tieši to arī nozīmē. Latvieši nekad tam nepiekritīs. Anglijā ir angļu valoda, Itālijā ir itāļu valoda, Krievijā krievu valoda (bet varbūt rīkosim referendumu, lai Krievijā otrā valsts valoda būtu ķīniešu vai čečenu?). Vienīgi tur, kur ir krievi, tur šādas problēmas vienmēr parādās. Jūs necienāt citus un necienāt paši sevi. Vai esat padomājuši, kas tā tāda par nacionālo vienību - krieviski runājošie. Kas jūs vieno? Vai vēsture? Vai kultūra? Vai izglītība? Vai tradīcijas? Kas ir valoda bez visām šīm lietām? Tik čaula bez satura. Forma bez piepildījuma. Ja jūs, krievvalodīgos, atstātu vienus pašus, jūs jau nākošajā dienā sakautos savā starpā, jo starp jums nav nekā, kas jūs varētu vienot. Cieniet sevi, un jūs cienīs arī citi. Cieniet citu tautu kultūru, un arī jūs mīlēs citas tautas.
Asimilācija ir neizbēgams process jebkurā vietā, kur ir līdzīga situācija kā Latvijā. No tā nav iespējams izvairīties. Krievija tam ir spilgts piemērs. Protams, ne visi asimilēsies. Piekritīšu, ka tas ir tomēr dabisks process. Bez piespiešanas. Tad nu celsim kopā Latviju, ļaujot dabiskiem procesiem notikt lielā mērā dabiski, bet ne pašplūsmā.
Ну, и кого же вы победили, братья латыши? - Atbildi uz šo jautājumu jau nav jādod latviešiem. Latvieši jau neorganizēja šo referendumu. Drīzāk jau tā bija latviešu pretreakcija uz visai izteikto uzbrukumu viņiem. Tā kā šo jautājumu uzdodiet krievu sabiedrībai.
Kas attiecas uz jūsu statistiskajiem aprēķiniem, domāju, ka tie ir kļūdaini. Šo attiecība 75:25 uzrāda nedaudz vairāk par 70% no tiem, kas piedalījās referendumā. Gandrīz 30% nepiedalījās. Es, piemēram, jautāju vienam azerbaidžānim (viņš bija nepilsonis), ja viņš balsotu, tad par ko? Viņš nepārprotami atbildēja, ka "pret". Jūs esat veidojis statistiku tā, kā jums ir ērtāk un saskan ar jūsu vēlmēm. Ir pārlieku uzkrītoši, ka jūs neesat ņēmis vērā visus nosacījumus. Kur mēs šos 30% pieskaitīsim? Visticamāk, ka pie latviešiem, jo daudziem, ļoti daudziem latviešiem, šis referendums vienkārši derdzās.
Pēc būtības šis referendums neko nepanāca. Uzvarētāju te nav. Ir tikai zaudētāji. Ja nu vienīgi daži apmierināja savas ambīcijas. Piekritīšu, ka šis referendums, no vienas puses, parāda mūsu politiķu neveiksmi. Bet, no otras puses, tas parāda kaut kādu faktu, kas ir ļoti nesimpātisks tieši attiecībā pret krieviem. Pirms nepilna gada notika vai nu pasaules, vai Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm. Pēc kādas spēles, kurā Krievijas komanda zaudēja, kādai vadošai spēlētājai šķita, ka tiesneši bija tendenciozi pret viņām. Spēlētāja to uztvēra ne tikai personiski, bet pat kā vēršanos pret visu krievu nāciju. Viņa sašutumā iesaucās: "Почему нас, русскиx, так везде ненавидят!" Lūk, par ko jums jādomā, draugi mīļie! Man, piemēram, ir zināms, ka Luksemburgu ir iemīļojuši daudzi krievi. Viņi ir iegādājušies tu īpašumus. Krievu tur ir daudz. Ne jau daži simti, bet vairāki tūkstoši. Un arī tur viņi uzstāda prasības, ka krievu valodai ir jābūt oficiālai valodai!!!
Kāds ir referenduma ieguvums? Nekāds. Ko jūs panācāt? Neko. Kāpēc tad jūs atbalstījāt referendumu? Tāpēc, ka jūs paši nezināt, ko jūs gribat. Vismaz atbildat uz jautājumu, ko jūs panācāt. Protests? Pret ko? Ja ir protests, tad ir jābūt skaidram protesta jautājumam, bet jūs sakiet, ka neprotestējat pret latviešu valodu. Tikai par kaut kādu mistisku taisnīgumu. Nosauciet šo taisnīgumu vārdā. Jūs sakiet, ka protestējiet pret to, ka skolās atņem krievu valodu. Tad tā arī pasakiet! Bet tad ir jāatzīst, ka mēģinājums sasaukt referendumu par šo jautājumu jau bija. Tikai latvieši nepiekrita šādai lietai, un referendums netika pat sasaukts. Tādā gadījumā arī referenduma organizētājiem par krievu valodu vajadzēja atsaukt savu referendumu, jo vairs nebija pēc tā vajadzības. Taču tas pat netika mēģināts. Tas liek secināt, ka referenduma mērķis bija pavisam cits. Kāds - atbildi sniedz Krievijas politiķi: "ja lielākā daļa no Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem nobalsotu par Satversmes grozījumiem, tie tiktu apstiprināti..." Satversmes grozīšana parlamentārā un "demokrātiskā" ceļā - tas ir referenduma organizētāju īstenais nolūks. Pēc šā referenduma sekotu nākošais - par Latgales atdalīšanu no Latvijas un "Latgales republikas" nodibināšanu. Latvieši protestētu un tad Latgales krievu kopiena lūgtu Krieviju pēc militāras iejaukšanās, kā tas notika Grūzijā.
Jūs varbūt teiksiet, ka te vēl vienu nomoka paranoja, ksenofobija u.c. fobijas. Varbūt. Tādā gadījumā jūsu paranoja ar statistiku ir daudz nopietnāka un tendenciozāka. Katrā gadījumā Grūzijas gadījums nav pirmais. Pirms tam bija Moldova. Ja mēs 1991. g. būtu piešķīruši pilsonību automātiski visiem, tad būtu Moldovas variants ar Piedņestru.
Noslēdzot, es vēlētos jums atgādināt dažas lietas no vēstures. 1918. gada Latvija bija deklarācija visai pasaulei ar īpašu akcentu divos virzienos. Pirmais, atbilde vāciešiem, kas Latvijas teritorijā valdīja ap 700 gadiem. Ar to mēs viņiem pateicām, ka noteikšanu šajā zemē turpmāk lems latvieši. Otrkārt, Krievijai, kas tajā laikā tapa par PSRS, un arī krieviem, ka viū jurisdikcija paŗ šo teritoriju neattiecas un valsts valoda ir latviešu visā tās teritorijā. Jāsaka, ka tie krievi, kas šeit palika, to pieņēma kā pašu par sevi saprotamu lietu. Protams, no tiem krieviem šodien nekas gandrīz nav palicis pāri. Pēdējais arguments ir pret tēzi, ka krievi šeit jau ir no seniem laikiem. Uz to varu atbildēt, ka krievi šajā teritorijā ir ienākuši tikai militāru akciju rezultātā. Princips tabula rasa - es šo zemi esmu iekarojis un man atskaites par to nevienam nav jādod. Tad nu 18. gadā latvieši pateica, ka tabula rasa periods ir beidzies.
Мы используем cookies-файлы, чтобы улучшить работу сайта и Ваше взаимодействие с ним. Если Вы продолжаете использовать этот сайт, вы даете IMHOCLUB разрешение на сбор и хранение cookies-файлов на вашем устройстве.
Я не хочу уезжать на Запад!
№659 Uldis Fandejevs
21.05.2012
21:51
Латышские нацисты осквернили венок
№888 Uldis Fandejevs
→ Вадим Фальков,
19.03.2012
20:55
Латышские нацисты осквернили венок
№733 Uldis Fandejevs
→ Вячеслав Щавинский,
18.03.2012
20:52
Латышские нацисты осквернили венок
№704 Uldis Fandejevs
18.03.2012
18:41
Латышские нацисты осквернили венок
№376 Uldis Fandejevs
17.03.2012
13:36
Ну, и кого же вы победили, братья латыши? Nu, brāļi latvieši, ko īsti jūs esat uzvarējuši?
№1049 Uldis Fandejevs
→ Юрий Алексеев,
27.02.2012
15:18
Ну, и кого же вы победили, братья латыши? Nu, brāļi latvieši, ko īsti jūs esat uzvarējuši?
№1023 Uldis Fandejevs
→ Виктор Скворцов,
25.02.2012
16:05
Vispirms es gribētu teikt, ka es nekādā gadījumā neesmu naidīgi noskaņots pret krievu tautības cilvēkiem. Ne arī pret baltkrieviem vai ukraiņiem. Mans vecvectēvs ir nācis no Ņižņijnovgorodas (Gorkija). Viņš turklāt bija no tiem "pomeščikiem". Viņam arī ir bijis apbalvojums no pēdējā Krievijas cara - zelta pulkstenis ar iegravējumu: imperator Nikolaj II. Mans tēvs ir turējis rokā to pulksteni. Es ar to lepojos. Man tēvs ir daudz stāstījis par krieviem Latvijā pirms II PK. Tie bija citi krievi, nekā mūsdienu. Tie vēl bija impēriskās Krievijas krievi. Daudzi bija dižciltīgi. Viņiem tāds jēdziens „ruskojazičnije” būtu apkaunojums. Viņi dibināja savas skolas un tās arī uzturēja. Tās bija labas skolas. Labākās. Mans tēvs mācījās krievu ģimnāzijā. Tā bija klasiskā ģimnāzija, kurā mācīja valodas: latīņu, grieķu, angļu, franču. Latviešu pats par sevi saprotams. Neviens neprotestēja pret latviešu valodu.
Вы всё меряете какими то языческими средневековыми мерками.
Es nevērtēju visu šo problemātiku tikai pēc lingvinistiskā skatupunkta. Šajā gadījumā valoda ir tikai līdzeklis, instruments. Kaut gan ļoti spēcīgs līdzeklis, kas ietekmē mūsu domāšanu, uzskatu sistēmu, kultūru, tradīcijas, mentalitāti. Šis faktors ir ļoti jāņem vērā. Domāju, ka tas arī ir viens no konflikta cēloņiem, kas radies starp latviešiem un krieviski runājošajiem. Es pat to nesauktu par konfliktu. Tā drīzāk ir neizpratne un nevēlēšanās izprast vienam otru, dziļa plaisa, kas šķir latviešus no krieviem. Turklāt latviešu neizpratne ir citāda rakstura nekā krievu.
Manuprāt, daudzu krievu (ne visu) problēma ir tā (es vēlāk arī minēšu arī kaut ko par latviešu problēmu), ka viņi it kā dzīvo šeit, Latvijā, bet ar sirdi - Krievijā (ar vienu kāju Latvijā, ar otru - Krievijā). Un tas izpaužas gandrīz visās dzīves jomās. Kaut vai tas pats konflikts starp Krieviju un Gruziju. Krievi to uztver tā, latvieši - citādi. Krieviem ir jādzīvo Latvijā un nav jāskatās ik pa brītiņam pāri plecam.
Piedodiet par manu salīdzinājumu, vai jūs zināt, kāpēc suns uzbrūk cilvēkam? Vesels suns to nekad nedarīs. Tas centīsies izvairīties no konflikta ar cilvēku. Tam ir vairāki iemesli, kāpēc dzīvnieks kļūst agresīvs pret cilvēku. Dzīvnieks respektē cilvēku. Ja tas tomēr uzbrūk cilvēkam, tad pašaizsardzības nolūkos. No kā tad sunītim ir jākļūst agresīvam, ja cilvēks tam neuzbrūk? Bailes. Dzīvnieks sajūt mūsu bailes no suņa. Mūsu bailes tas uztver kā mūsu agresivitāti. Vai nenotiek kaut kas līdzīgi starp latviešiem un krieviem? Mēs viens otru baidāmies un tāpēc viens otram uzbrūkam. Paradokss! Nu, tad nebaidīsimies viens no otra. Ar to vajadzētu sākt. Tāpat nemeklēt "skabargu vienam otra acī"! Latviešiem ir bailes. Ne no krieviem, bet no Krievijas. No Krievijas ir nākušās tikai lielas nepatikšanas gan latviešiem, gan igauņiem. Jau kopš Ivana briesmīgā laikiem, kad Livonija līdzinājās izsūktai olas čaumalai. Savukārt grāfs Šeremetjevs rakstīja imperatoram: "Viss, kas bija iznīcināms, ir iznīcināts. Nekas vairs nav palicis." To saku nevis tāpēc, ka man patiktu rakāties vēstures mēslainē, bet gan tāpēc, ka latviešiem ir bailes, un tās ir pamatotas. Nekas nav mainījies šajā ziņā. Visi 90.-ie gadi bija nemitīgi draudi no Krievijas. It īpaši Primakova un Černomirdina laikā. Bailes no Krievijas ir latviešu problēmas. Un tagad šis referendums to visu tikai padziļināja un paasināja. Tāpēc es uzskatu, ka pēc šā referenduma uzvarētāju nav ne no vienas puses. Tikai zaudētāji.
Kāpēc tāda situācija radusies, ka krievi vairāk raugās uz Austrumiem? Manuprāt tā ir mūsu politiķu visrupjākā kļūda. Kaut gan gribētu teikt arī dažus vārdus aizstāvībai. Kaut arī mūsu tauta ir sena, valoda ļoti sena, tomēr latvieši kā nācija ir jauna; valstiskums - tikai nepilni 100 gadus. Politiķi mums veidojas darba gaitā. Ir nepieciešami vismaz 20 gadu darbība valsts sfērā, lai rastos valstiski domājošs politiķis. Mēs mācāmies no savām kļūdām.
Kas attiecas uz Gruzijas konfliktu. Pieļauju, ka jums ir taisnība. Šaubos, ka ASV būtu rīkojusies līdzīgi. Rupja spēka spiediena politika drīzāk ir raksturīga tieši Krievijai. Kaut gan Amerika nebūt nav nekāda svētā šajā ziņā.
Irākas konflikts - tā ir kļūda. Man reiz bija saruna ar kādu amerikāņu politiķi, kas atzina, ka tā ir bijusi kļūda. Divas lietas: amerikāņi gribēja atriebties par dvīņu torņiem; otrs - nafta. Tas, ka latvieši tur ņem līdzdalību (un nav svarīgi, cik daudz), nevienam latvietim nepatīk, un mēs to neattaisnojam. Bet tā ir samaksa par mūsu līdzdalību NATO. Tur nekā nevar darīt.
Kosova ir smags arguments. Latviešiem tas nepatika. Un, manuprāt, tas nav arī taisnīgs risinājums attiecībā pret serbiem. Reiz man bija saruna ar kādu horvātieti. Serbijas sākotne nāk Kosovas un tagad iznāk, ka serbiem tā ir atņemta. Albāņi, kas savā laikā lielā skaitā imigrēja uz Serbiju, tika izmitināti Kosovā. Acīmredzams kroplīgas valsts politikas rezultāts. Līdzīgi kā PSRS izmitināja pēc kara iztukšotajos Latgales apgabalos tautas no Krievijas iekšienes. Tas tika darīts apzināti, lai vājinātu latviešu pretestības spējas, latviešu vienotību. Tas ir kretīniskas politikas rezultāts, ko piekopa komunistiskais režīms. Tā rezultātā cieta faktiski arī daudzi krievi. Arī jūs.
Attiecībā uz rakstību un izglītību. Rakstību latviešiem izveidoja vācieši, nevis krievi. Pirmie zināmie rakstītie avoti ir jau kopš 16. gs. sākuma. Skolu sistēmu sāka ieviest Zviedri. Krievu impērijas laikā sākās visa rusificēšana. Izglītība bija pieejama, tikai ne latviešu valodā. Krievijas impērijas laikā sākās rūpniecisks uzplaukums. Galvenokārt Rīgā. Jūgendstils, ar ko latvieši lepojas, ir 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma laiks, kad Latvijā ieplūda ļoti daudz naudas, kas galveno kārt bija Krievijas izcelsmes.
Ko darīt? Vai jūs tiešām gribat, lai šeit risinātos serbu un albāņu konflikts? Vai jūs domājat, ka varēsiet palikt malā kā vērotājs un kritizētājs? Ja jūs tā domājat, tad jūs dzīvojat ilūzijās. Vai jūs gribat karu? Vai jūs domājat, ka ir taisnīgi latviešiem viņu pašu zemē atņemt valodu, teritoriju? Krievu valoda kā otra valsts valoda vai kāds cits īpašs statuss tieši to arī nozīmē. Latvieši nekad tam nepiekritīs. Anglijā ir angļu valoda, Itālijā ir itāļu valoda, Krievijā krievu valoda (bet varbūt rīkosim referendumu, lai Krievijā otrā valsts valoda būtu ķīniešu vai čečenu?). Vienīgi tur, kur ir krievi, tur šādas problēmas vienmēr parādās. Jūs necienāt citus un necienāt paši sevi. Vai esat padomājuši, kas tā tāda par nacionālo vienību - krieviski runājošie. Kas jūs vieno? Vai vēsture? Vai kultūra? Vai izglītība? Vai tradīcijas? Kas ir valoda bez visām šīm lietām? Tik čaula bez satura. Forma bez piepildījuma. Ja jūs, krievvalodīgos, atstātu vienus pašus, jūs jau nākošajā dienā sakautos savā starpā, jo starp jums nav nekā, kas jūs varētu vienot. Cieniet sevi, un jūs cienīs arī citi. Cieniet citu tautu kultūru, un arī jūs mīlēs citas tautas.
Asimilācija ir neizbēgams process jebkurā vietā, kur ir līdzīga situācija kā Latvijā. No tā nav iespējams izvairīties. Krievija tam ir spilgts piemērs. Protams, ne visi asimilēsies. Piekritīšu, ka tas ir tomēr dabisks process. Bez piespiešanas. Tad nu celsim kopā Latviju, ļaujot dabiskiem procesiem notikt lielā mērā dabiski, bet ne pašplūsmā.Ну, и кого же вы победили, братья латыши? Nu, brāļi latvieši, ko īsti jūs esat uzvarējuši?
№918 Uldis Fandejevs
24.02.2012
15:41