Par kādu atbrīvošanos ir runa?

Vai tiešām cienītajai premjerei šķiet, ka rūdītie padomju totalitārā režīma celmlauži, komunistiskās partijas funkcionāri, ideologi, drošības struktūru darbinieki, viņu izveidotais aģentu tīkls, iegūtā pārliecība, iemaņas izgaisa līdz ar valsts neatkarības pasludināšanu?

Atšķirībā no kaimiņiem igauņiem, kuri liedza padomju totalitārā režīma pārstāvjiem iekļauties jaunās valsts pārvaldes struktūrās, mūsu valsts šādus darboņus sagaidīja atplestām rokām, tādējādi nodrošinot padomju režīma pēctecību mūsu valsts pārvaldē.

Iestāstot savam elektorātam, ka visās nelaimēs vainojami latvieši vai krievi, ukraiņi vai ebreji, ka būtu labāk, ja izdotos tikt vaļā no tā saucamās “piektās kolonnas” (iebraucējiem no citām PSRS republikām) vai “fašistiem” latviešiem, dažādu partiju padomju režīma ideju nesēji mūsu valsti divdesmit piecu gadu laikā ir noveduši līdz “kliņķim”.

Tieši padomju totalitārisma režīmā izkoptā metode sarīdīt, sašķelt, lai vispārējā haosa atmosfērā varētu iedzīvoties uz sabiedrības rēķina, Latvijā ir nostrādājusi ar uzviju. Ik pa laikam kādai no sabiedrības grupām pasniedzot Ostapa Bendera “opiju tautai”, īstenā “piektā kolonna” — padomju totalitārā režīma pārstāvji un mantinieki, visus šos gadus mūsu zemi ir turējusi bada maizē un patiesībā kontrolējusi visus — gan latviešus un krievus, gan citu nāciju pārstāvjus.
 

Lai apmierinātu arvien pieaugošo naudas kāri, tiek “pirkti” likumi, tiesas, valsts varas pārstāvju un ierēdņu lēmumi. Viņiem “uzspļaut”  sabiedrībai, Latvijas valstij, galvenais, lai pēc iespējas lielāki valsts, Eiropas un dažādu citu fondu līdzekļi nonāktu viņu kabatās vai viņu kontrolē.

Ir jāpiekrīt Eiropas Parlamenta deputātam no Lielbritānijas, kurš Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē veltīja skarbus vārdus, norādot, ka ceturtai nabadzīgākajai valstij Eiropā, no kuras aizbraukuši 20% tās iedzīvotāji, vispirms vajadzētu sakārtot pašai savas mājas un tikai pēc tam pretendēt uz Eiropas kopējo problēmu risinātājas statusu.

Taisnība. Ko viens nepraša, krāpnieks spēj iemācīt pedantiskam, strādīgam vācietim, anglim vai francūzim? Ja nu vienīgi kā valsts pārvaldē iedibināt “lielākā kretīna” principu, kas ļautu nekontrolēti krāpties, korumpēties, maldināt un zagt.

Mūsu valsts augstākās amatpersonas (prezidents, premjere) Jaungada uzrunā aicināja būt savstarpēji saliedētiem, maksāt nodokļus.

Tas skan ciniski. Kur paliek mūsu godprātīgi samaksātais?

Visādi lembergi, šķēles, ietekmējot un kukuļojot brigmaņus, ušakovus, gerhardus un matīsus, tos šķiež pa labi un pa kreisi. Varam tikai bezspēcībā raudzīties kā valsts un Eiropas miljardi izkūp krājbanku, pasažieru vilcienu, parexu, brīvostu pārvalžu, rīgas satiksmju afērās.

Nenoliedzami, nodokļi ir jāmaksā, bez tās nebūs ne drošības, ne izglītības, ne medicīnas, bet pietiek baroties no “opija tautai”, pietiek atbalstīt “zog, bet dalās”, tikai kopīga vēlme sakārtot šo valsti var radīt priekšnoteikumus pārmaiņām.

Nožēlojami, bet šobrīd Latvijā cilvēks, kurš iestājas par godīgu valsts pārvaldi, stājas pretim korumpantiem, krāpniekiem, tiek pakļauts represijām.

Savukārt padomju totalitārā režīma “karognesēji” un smagos kriminālnoziegumos apsūdzētas personas no varas puses izpelnās sapratni un uzslavas.

Vai varat nosaukt vēl kādu Eiropas valsti, kurā pie smagos kriminālnoziegumos apsūdzētām personām vizītēs ierodas valsts prezidenti, ministri, parlamenta deputāti?

Kurā valstī vēl vara izpilda smagos kriminālnoziegumos apsūdzētā iegribas: vajadzīgo prezidentu un ministru apstiprināšanu, nepieciešamo likumu, valdības, tiesas lēmumu sarūpēšanu, Eiropas, valsts, brīvostu līdzekļu izsaimniekošanas piesegšanu?

Atsevišķi ministri, baidoties no zaļajiem cilvēciņiem, aicina nostiprināt robežu. Bet godātie ministri, šie zaļie cilvēciņi jau ir mūsu vidū.

Tie darbojas politikā, valsts pārvaldē, valdošajā koalīcijā, partijās. Viņu vadonis no Ventspils regulē valdības darbu, nodrošina valsts stratēģisko objektu (dzelzceļš, brīvostu pārvaldes) kontroli savu saimnieku un savās interesēs.

NATO karavīru fiziska ietekmēšana, aizsardzības budžeta apzināta sabotāža, tiesībsargājošo iestāžu vājināšana, korupcijas veicināšana, tā ir tikai daļa no “padarītā”.

Zaļie nelieši savu mērķi — novājināt, izlaupīt, no cilvēkiem atbrīvot Latvijas valsti, jau realizē, protams, ne bez pērkamu, iebiedējamu un vienaldzīgu sabiedrības pārstāvju līdzdalības. 

Nenoliedzami, šobrīd robeža ir jāstiprina, karavīru skaits ir jāpalielina, bet paralēli tam ir jāizdara svarīgākais — jāsatīra savas valsts iekšiene, atbrīvojot to no padomju totalitārā mantojuma “karognesējiem”, kuri gatavi savu zemi pārdot bez sirdsapziņas pārmetumiem.

Un kā ir ar mums?

Vai mums ir svarīga mūsu valsts?

Kā ar mūsu sirdsapziņu?