Turpinājums. Sākums — šeit.


Jau vairāk nekā 10 gadus kopā ar jums strādā galvenais grāmatvedis – pieredzējis cilvēks, taču bez speciālās izglītības. Laiki mainās, un viņam kļūst arvien grūtāk orientēties faktoringa, apdrošināšanas un nodokļu minimizēšanas jautājumos. Taču viņš atsakās no palīgiem ar atbilstošu izglītību. Beidzot jūs pieņemat darbā viņa vietnieku. Zinot, ka pēc mēneša firmai ieņēmumu dienestā jānodod gada pārskats, galvenais grāmatvedis iesniedz atlūgumu. Bez viņa būs grūti sagatavot pārskatu, un viņš pats ir gatavs palikt, ja viņa vietnieks tiks atlaists. Kā jūs rīkosieties?

„Valdnieks nedrīkst pacelt ieročus savu dusmu dēļ”*

Jūsu emocijas ir tikai notiekošā indikators, trauksmes signāls. Taču vispirms ir jātiek skaidrībā par to, kas īsti notiek. „Karavadonis kavējas – viņš neredz uzvaru.” Neapšaubāmi, tas ir karš, jo formāla rīcība – parasts atlūgums – slēpj finansiālus un, iespējams, arī citus zaudējumus. Izraudzīts uzbrukumam piemērots laiks, un izmantots kara paņēmiens „parādi ienaidniekam dzīvības ceļu.”**

„Karā tiek izmantots viltus”

Ikviens karš tiek gatavots – tiek ņemti vērā pretinieka resursi, izraudzīts uzbrukuma laiks un vieta. Ja pretinieki jau iepriekš zinātu rezultātu, neviens karš nekad nesāktos: pusēm, kas aprēķinājušas savas iespējas, vienkāršāk ir sēsties pie pārrunu galda, un vājākā puse var piekāpties. Nekādu savstarpēju zaudējumu nav. „Tam, kurš uzvar pirms cīņas ar iepriekšēju aprēķinu, ir visas iespējas uzvarēt.” Kāpēc tad vēl joprojām sākas kari? Ikviena kara pamatā ir nezināšana. Nezināšana ir kādas puses tuvredzības vai viltus sekas. Abas puses cer pievilt pretinieku ar viltīgu plānu, slēptiem resursiem, manevriem. Tāpēc Sun Dzi saka, ka „karš ir apmāna ceļš”. Arī pretējais apgalvojums ir patiess: ja jūs liekat lietā viltu, jūs sākat karu.
  
„Iespēja uzvarēt ir slēpta pretiniekā”

Cīņa karā rit labuma dēļ. Jūsu pretinieks ir aprēķinājis resursus, izraudzījies laiku un izdarījis manevru, pieņemdams, ka jūsu labums ir gada pārskats. Viņš nav menedžeris un tāpēc pat nesaprot, ka apdraud kaut ko daudz lielāku – vadītāja autoritāti. Iespējams, viņam šķiet, ka nekam citam, izņemot pārskatu, nav nozīmes. Speciālists līdzinās sastrutojušam zobam – vienpusēja pilnība. Jums nav nekādas vajadzības veidot lamatas, „novērst pretinieka uzmanību ar labumu” – to viņš ir izdarījis pats, uzbrūkot tam, kas jums nav visdārgākais...

„Ja pazīsti viņu un pats sevi, vari izcīnīt kaut simt cīņas, nekas briesmīgs nenotiks”

Bet kādi tad bija jūsu grāmatveža apsvērumi, kad viņš paziņoja savu ultimātu? Kādi resursi ir viņa rīcībā? Kara pieteikums var būt gan izmisuma solis, gan atbilde uz iedomātiem draudiem, taču, iespējams, to provocējuši jūsu ienaidnieki vai jums nezināmi apstākļi. „Zināšanas par to, kas notiks, no dieviem saņemt nav iespējams” – Sun Dzi iesaka „apgaismotam karavadonim” zīlēšanu, astroloģiju un pārējos „gaišreģus” izmantot tikai tumšu cilvēciņu aģitācijai. „Zināšanas iespējams saņemt tikai no cilvēkiem”, piemēram, „slepenie aģenti” var dot to, kas tiek politkorekti dēvēts par „insaideru informāciju”, vai personiskas tikšanās laikā ar pretinieku – pārrunu laikā.

„Tas, kurš prot karot, svešu armiju pakļauj bez cīņas”

Kā izvairīties no savstarpējiem zaudējumiem un no savstarpēja naida pāriet pie sadarbības? Sadarbība ir partnera interešu un jūtu izpratne. Vienkāršs un visiem zināms savstarpējas sapratnes izveidošanas paņēmiens – apciemojums, kurā tiek atnests ciemakukulis – kāds stiprāks dzēriens. Tas, ka antīkajos disputos tika izmantots vīns, nav nekāda nejaušība, kaut arī tam bija pavisam citāds mērķis – ne velti Platona dialogi nosaukti par „Dzīrēm”. No kvalificēta menedžera viedokļa, ienaidnieka pārvēršana par draugu un otrādi ir standarta tehnoloģija, vienīgā atšķirība ir tā, ka drauga pārvēršana par ienaidnieku (tā notiek daudz biežāk un itin viegli) ir neprofesionālisma sekas. Jūsu augstās profesionālās meistarības rādītājs ir prasme pārvērst ienaidnieku par sabiedroto, „nelaimi – par labumu”, atrast kaut ko tādu, kas apvieno jūs un jūsu pretinieku. Jūs strīdaties, un strīda procesā jūsu pretinieks izrāda vēlmi aizsmēķēt. Jūs piedāvājat šķiltavas. Pirmais solis kopsaucēja meklējumos ir sperts. Jūs atkāpjaties no sava darba galda un pārsēžaties pie apaļā galda, piedāvājot partnerim vietu sev līdzās. Vēl viens solis. Jūs ierunājaties par ieņēmumu dienestu, un izrādās, ka jums ir kopīgas problēmas... Lai saprastu, kas stimulē cilvēkus, kas notiek viņu prātā, ņemiet vēra Deila Kārnegi padomu – „uzdodiet jautājumus, nevis dodiet rīkojumus”. Kāpēc cilvēks pats nedara to, ko jūs prasāt? Vai tiešām jūs tas neinteresē? Protams, šis menedžmenta paņēmiens ir darbietilpīgs, taču tas ir efektīvs.

„Pārvaldi ar civilām metodēm, piespied paklausīt kā armijā”

Pie jums ar asarām acīs vēršas jūsu darbiniece ar kādu prasību. Prasību izpildīt ir iespējams, taču tā nav tiesiska, un jums tā nav noteikti jāizpilda. Šādā situācijā sadarbības vai karadarbības sākums ir atkarīgs tikai no jums. Pastāv kāds kopīgs noteikums: prettiesiskas prasības pildīt nedrīkst. Taču, ja jūs tās noraidīsiet kā prettiesiskas, bet darbiniecei tās nozīmē visai daudz, radīsies konflikts – karš. Ko darīt? Jāizveido sadarbība – darbiniecei ir jāsaprot, ka viņas prasības ir prettiesiskas, un jāizsaka lūgums. Šo lūgumu jūs jau varat izpildīt. Taču, ja jūs prasības uztversiet kā lūgumu un izpildīsiet, jums var „uzsēsties uz kakla”, jo tāda rīcība tiks uztverta kā vadītāja vājums. „Esi saimnieks, nevis viesis.” Ieturot pauzi un saglabājot ārēju vienaldzību (tas ir karš), jūs varat piespiest grāmatvedi pašu uzsākt ar jums dialogu: viņš taču ir spēris soli – iesniegums par atbrīvošanu no darba ir iesniegts, bet nekāda atbilde no jūsu puses nav sagaidīta...

„Nekrāpies, kad apbalvo un sodi”

Beidzot jūs esat noskaidrojis, ka grāmatveža uzbrukumam ir viens vienīgs mērķis – saglabāt savu stāvokli kompānijā. No vienas puses, viņš saprot, ka viņa prasības ir prettiesiskas, taču nav iespējams viņa prasības uzskatīt par lūgumu – tas pat nav izteikts. Tomēr arī gadījumā, ja lūgums tiks izteikts, karš „nezināšanas dēļ” jau ir pieteikts. No otras puses, jūs daudz kas saista, un jūs esat gatavs apžēloties – piedot darbiniekam. Šī saprotamā cilvēciskā vājība menedžera raksturā nav pieļaujama. „Dura lex, sed lex” – „likums ir skarbs, taču tas ir likums” – to mēs zinām jau kopš Senās Romas laikiem. Soda nenovēršamība ir organizācijas pamatlikums. Reiz karavadoņa labākais draugs izdarīja pārkāpumu, par kuru bija pelnījis nāvi. Karavadonis cienīja savu draugu, tāpēc galvu viņam nocirta pats savām rokām. Cirta un... raudāja. Nevar necirst, ja tāds ir sods par pārkāpumu. Taču nav iespējams arī nejust līdzi noziegumu izdarījušajam draugam. Vai tad vecāki, kuri soda bērnu, viņu vairs nemīl? Piedot nevar, taču arī sirdi nocietināt nedrīkst. Sodīts un apbalvots tiek nevis cilvēks, bet gan viņa darbi. Var nemīlēt cilvēku, kurš saņem balvu, var mīlēt to, kurš tiek sodīts, taču jūs nekādā gadījumā nevarat ņemt vērā savu attieksmi pret cilvēku, vērtējot viņa rīcību. Tiesnesis nepiedod nevienam – viņš vērtē darbību un likumīgo soda mēru. Piedot, tas ir, apžēlot, var citi. Šīs procedūras netiek apvienotas. Ja nu jūs tik ļoti vēlaties piedot vainīgajam, sameklējiet kādu, kurš izteiks jums šādu lūgumu. Pārvērtiet piedošanu par apžēlošanu.

Jūsu lēmums – ikdienišķa grāmatveža atlaišana no darba.

Savukārt tiem, kas palikuši neizpratnē: sak, kālab jāatlaiž, var taču apsolīt, bet pēc pārskata nodošanas – atlaist, atgādināšu, ka viltus ir kara ceļš, un šajā gadījumā jūs nostājaties uz kara ceļa – darbinieki jums vairs neuzticēsies.

* Pēdiņās —  Sun Dzi izteikumi
** Kā pēc darbinieku izturēšanās noteikt viņu patiesos mērķus:

Priekšnieka tiesības	Padotā pienākums	Izvairīgas izturēšanās  forma
		kurnēšana	nepildīšana	varas pārtveršana	karš
noteikt kārtību	cienīt šīs  tiesības	“tīrā niekošanās”	patvaļīga pārtraukšana	citas kārtības reklamēšana	dezinformācija
informēt padotos par kārtību	iepazīties un izprast	“neko nesaprotu”	izvairīšanās no iepazīšanās	brīva interpretācija	tīša noteikumu padarīšana par muļķīgiem
izpildes kontrole	kārtības ievērošana	“vai nu mazums ko var izdomāt”	izvairīšanās no izpildes	patvaļīga grozīšana	izpildīšana līdz absurdam
sankcijas	samierināšanās ar sankcijām	“bet kas tu tāds īsti esi”	izvairīšanās no sankcijām	sankciju apstrīdēšana	atriebības akcijas

„Kurnēšana” un „nepildīšana” ir disciplīnas problēmas, savukārt „varas pārtveršana” un „karš” prasa no jums tūlītējus īpašos pasākumus, lai cik cēli nebūtu paskaidrojumi (piemēram, „darba uzlabošana”), ar ko viņi piesedzas. Šis jautājums var jums maksāt jūsu biznesu.

Turpinājums sekos.