Piedāvājums
23.03.2016
unknown
Risini ar prieku!
Atklātajā matemātikas olimpiādē
-
Diskusijas dalībnieki:
-
Jaunākā replika:
Konstantīns Čekušins,
Александр Салымский,
Сергей Т. Козлов,
Aleksandrs Ļitevskis,
Johans Ko,
Снежинка Αυτονομία,
Дмитрий Болдырев,
Владимир Иванов,
Сергей Радченко,
Юрий Васильевич Мартинович
Loģiskās domāšanas attīstība, gatavība nākotnes izaicinājumiem, kā arī aizraujošs “intelektuāls sports”— tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc piedalīties Atklātajā matemātikas olimpiādē svētdien, 24.aprīlī.
Reģistrācija sacensībām sākas 21. martā un turpināsies līdz 1. aprīlim. Olimpiādē var piedalīties jebkurš Latvijas skolēns no 5. līdz 12.klasei.
Vairāk par olimpiādi un pieteikšanos
Atklātajai matemātikas olimpiādei šogad aprit jau 43 gadi, un tā kļuvusi par Latvijas demokrātiskāko un masveidīgāko notikumu matemātikā. Pērn tajā piedalījās 3164 skolēni no 270 Latvijas skolām. Iespaidīgs skaits, kas tomēr nesasniedz pat 3% no visiem Latvijas 5.-12. klašu skolēniem. Tāpēc ir vērts vēlreiz atgādināt par matemātisko sacensību ieguvumiem gan pašiem skolēniem, gan viņu vecākiem un skolām, gan sabiedrībai kopumā.
Jaunu līderu tapšana
Eksaktās prasmes un matemātiskā jaunrade, attīstīta abstraktā un loģiskā domāšana, apķērīgums un skaidras komunikācijas spējas — tās ir prasmes, kas veido mūsdienu līderus. Tās ved pie pelnošām biznesa idejām, spēcīgiem lēmumu pieņēmējiem un tādiem darbiniekiem, kas nezaudēs darbu konkurencē ar robotizētajiem konveijeriem. Īpaši nozīmīgi tas kļūst stagnācijas laikā, kad panākumus gūst atjautīgākie, kas saskata iespējas tur, kur citi redz tikai problēmas.
Atklātajā matemātikas olimpiādē svarīga ir ne tikai spēja rēķināt, bet arī lasīt un rakstīt. Augstāko — 10 punktu — vērtējumu skolēns saņem tikai tad, ja ir spējis pilnvērtīgi pamatot atrisinājumu. Iepriekšējās olimpiādes dati liecina, ka maksimālos vērtējumus biežāk saņēma zēni kā arī krievu skolu audzēkņi. Piedalīties ir vērts arī tad, ja matemātika nebūt nav skolēna mīļākais priekšmets. Tā ir iespēja pārbaudīt savas zināšanas un noskaidrot, kas izdodas labi, bet pie kā jāpiestrādā vairāk.
Atklātā matemātikas olimpiāde ir vieta, kur visi nostājas uz vienas starta līnijas, neatkarīgi no vecāku turības un dzimtās valodas, dzīvesvietas, skolas lieluma vai atpazīstamības. Sevišķi reģionu jauniešiem tā ir iespēja parādīt sevi, tiecoties pēc tālākiem panākumiem, vai tā būtu iestāšanās sapņu augstskolā, savs bizness vai valsts prezidenta amats.
Skolu gods
Skolēnu panākumi olimpiādēs līdzveido skolu reputāciju. Pieredze rāda, ka olimpiāžu rezultāti atspoguļo nevis paveikto mācību stundās, kur skolotājam maz iespēju individuālam darbam, cik ārpusstundu darba kvalitāti, skolas un pašvaldības prioritātes.
Jau minēts, ka pagājušā gada Atklātajā matemātikas olimpiādē caurmēra aktivitāte bija zem 3%. Taču sadalījums pa novadiem ir ļoti nevienmērīgs, un, visticamāk, tas atspoguļo tieši skolu un pašvaldību ieinteresētību skolēnu eksakto talantu attīstībā. Piemēram, 43 novadi pērn nebija pārstāvēti, savukārt Cēsu novada skolēnu aktivitāte bijusi ap 10% — ievērojami augstāka par vidējo.
Atšķirībā no dārgiem sporta veidiem, matemātikas pulciņi neprasa lielas izmaksas — to veidošanā un uzturēšanā vissvarīgākā ir pedagogu motivācija. Skolotāji pulciņos var brīvi un radoši pamatot, ka matemātika mēdz būt aizraujoša, skolēni — lietderīgi pavadīt brīvo laiku, savukārt skolas apliecina intelektuālo jaudu un interesi par audzēkņu panākumiem.
Sacensību gars un gandarījums
Izņemot dažādus racionālus ieguvumus, olimpiādes, tāpat kā jebkuras sacensības, sagādā arī adrenalīna devu un uzvaras prieku. Ne vienmēr tā ir uzvara pār konkurentiem no citas klases, skolas vai novada — tā var būt arī uzvara pār pērnā gada sevi, gūstot labākus rezultātus nekā iepriekš, vai piedaloties pēc pabūšanas maliņā. Būtiski ir arī tas, ka gan pati olimpiāde, gan gatavošanās tai skolēnam nozīmē atrašanos starp vienaudžiem ar līdzīgām interesēm un tātad — arī jaunas draudzības un plašāku redzesloku.
Vajadzība pēc panākumiem un atzinības ir cilvēkam dabiska raksturiezīme. Vieni šīs sajūtas gūst sportā, otri mākslās, citi sasniedz eksakto zinātņu virsotnes. Sacensību elementi mācībās palīdz risināt skolēnu motivācijas problēmas (salīdziniet kārtējā mājasdarba pievilcību ar iespēju startēt olimpiādē), iepriecina un dara pašapzinīgāku. Katrs, kurš reiz pēc ilgstošām pūlēm nonācis līdz sarežģīta uzdevuma atrisinājumam, pazīst šī panākuma radīto baudu.
Iespējams, tas arī ir vienkāršākais un labākais iemesls, kāpēc pieteikties Atklātajai matemātikas olimpiādei.
LU Neklātienes matemātikas skola (NMS)
Paldies writer.lv par atbalstu šī raksta tapšanā
Diskusija
Papildus tēmai
Papildus tēmai
Эйнарс Граудиньш
Экономист, независимый обозреватель
Zilie pavadā
Palēninātas darbības seksbumba
Яков Плинер
Доктор педагогики
Uzbrukums krievu izglītībai Latvijā nebeidzas
Cik ilgi vēl?
Александр Гапоненко
Доктор экономических наук
Dokumentālā filma „Krievu skolām jābūt!”
Par godu Latvijas Krievu kopienas izveides 10. Gadskārtai
Kā iztikt bez obligāta fizikas un ķīmijas eksāmena
Bet sagatovot konkurētspējīgus jauniešus?