Galvenais

05.02.2014

Aleksandrs Vešņakovs
Россия

Александр Альбертович Вешняков

Чрезвычайный и Полномочный Посол Российской Федерации в Латвийской Республике

Krievijas vēstnieks atbild uz IMHOkluba biedru jautājumiem

Par bezvīzu režīmu un krieviem Latvijā

Krievijas vēstnieks atbild uz IMHOkluba biedru jautājumiem
  • Diskusijas dalībnieki:

    30
    148
  • Jaunākā replika:

    vairāk ka mēnesi atpakaļ

Krievijas vēstnieka Latvijā A.A.Vešņakova komentāri un atbildes uz diskusiju un analītiskā portāla IMHOclub lasītāju jautājumiem par Krievijas ĀM Darbības plānu līdz 2018. gadam.
 
2013. gada 12. jūlijā pieņemtā Krievijas ĀM piecu gadu darba plāna pamatā ir Krievijas Federācijas Ārpolitikas koncepcija, kā arī Krievijas Federācijas prezidenta rīkojums Nr. 605 „Par pasākumiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas ārpolitikas kursa realizāciju” no 2012. gada 7. maija. Plānā paredzēts aktīvs Krievijas diplomātu darbs divpusēju attiecību attīstīšanai uz pragmatiskiem daudzpusīgiem pamatiem ar starptautiskajiem partneriem, integrācijas procesu veicināšana Neatkarīgo Valstu Sadraudzības telpā, kā arī darbs daudzpusīgos formātos. Plānā iezīmēti septiņi galvenie virzieni, saskaņā ar kuriem tiks veidots Krievijas ĀM darbs līdz 2018. gadam. Šo pasākumu mērķis ir labvēlīgu ārējo apstākļu izveide valsts sociāli ekonomiskajai attīstībai, inovāciju realizācijas veicināšanai ekonomikā un Krievijas pilsoņu dzīves līmeņa celšanai.
 

Aleksandra Giļmana jautājumi:
 
Kad varam gaidīt bezvīzu režīmu starp Krieviju un ES valstīm kopumā vai Šengenas zonu?

 
Atbilde: Īsumā jāsaka — kad tam piekritīs Eiropas Savienība. Krievija jau tagad ir gatava bezvīzu režīmam ar ES. Visi tehniskie un juridiskie jautājumi ir atrisināti, tagad viss ir atkarīgs no Briseles politiskās gribas. Tā saucamie „Kopējie pasākumi pārejai uz bezvīzu režīmu starp Krieviju un ES” ir realizēti. Pēc mūsu domām, laiks uzsākt pārrunas par atbilstošas vienošanās sagatavošanu. Arī no mūsu partneriem Latvijā gaidām konsekventu rīcību un atbalstu bezvīzu režīma ieviešanai starp ES un Krieviju. Esmu pārliecināts, ka Latvija tādā gadījumā būs tikai ieguvēja.
 
Daudzus gadus tiek apspriesta bezvīzu režīma liberalizācija KF tautiešiem. Ja ne visiem, tad vismaz tiem, kas var apstiprināt savu piederību krievu pasaulei, piemēram, iegūstot izglītību krievu valodā. Vai šogad gaidāms kas jauns šajā jautājumā? (Polija ļoti daudz dara „poļa kartes” īpašnieku labā).
 
Atbilde: Šajā jautājumā ledus jau ir sakustējies: ar Krievijas prezidenta Dekrētu no 17.06.2008 Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem ļauts iebraukt Krievijas teritorijā bez vīzas. Tikai Latvijā vien nepilsoņu skaits ir ļoti liels — 300 tūkstoši cilvēku. Turklāt 2013. gada 6. jūnijā stājās spēkā un jau darbojas Krievijas un Latvijas Vienošanās par abu valstu pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu, kuras ietvaros simtiem cilvēku, kuri dzīvo 30 km zonā no robežas, var bez problēmām šķērsot Krievijas-Latvijas robežu.
 
 
Viktora Podlubnija jautājums: Jūsu Ekselence, lūdzu, izskaidrojiet sīkāk šo ĀM Plāna punktu: „Tātad 2015. gadā tiks nodrošināta tautiešiem paredzēta liela mēroga portāla pilnvērtīga funkcionēšana, kas apvienos ārzemēs dzīvojošo krievu kopienu valstu, reģionu un vispasaules organizāciju koordinējošo struktūru interneta resursus.”
 
Atbilde: Pēc manām domām, šī Plāna punkta realizācija, ņemot vērā jaunākos komunikāciju līdzekļus, sniegs tautiešiem iespēju veikt ātru informācijas apmaiņu, apspriest to un pieņemt saskaņotus lēmumus daudzos viņus interesējošos jautājumos. Portāla izveide kļūs par sava veida instrumentu, kas veicinās krievu kopienu apvienošanos visā pasaulē. Protams, portāla darbs neaizvietos avīzes un žurnālus, kas tiek izdoti ārzemēs krievu valodā.
 
 
Aleksandra Smelova jautājums: Vai iespējams, ka Krievija varētu jau pašlaik vienpusējā kārtībā ieviest bezvīzu režīmu kaimiņvalstu, piemēram, Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas iedzīvotājiem? Vai šāds variants ir izskatīts?
 
Atbilde: Cik zinu, jautājums par vīzu atcelšanu vienpusējā kārtībā nav izskatīts. Runa var būt tikai par savstarpēju vīzu prasību atcelšanu starp Krieviju un Eiropas Savienības valstīm uz paritātes pamata.
 
 
Arkādija Posevina jautājums: Lūdzu komentēt sekojošu programmā iekļauto frāzi: „...nozīmīgu projektu politiski diplomātiskajam atbalstam ārzemēs.” Kāds varētu būt iespējamais šāda atbalsta mehānisms?
 
Atbilde: Termins „ekonomisko projektu diplomātiskais atbalsts” ietver pasākumu kompleksu, kuru mērķis ir tirdznieciski ekonomisko sakaru stiprināšana starp valstīm.
 
Pastāvīgi sniedzam mūsu kompānijām tiesisko, ekonomisko un komerciālo informāciju par situāciju ārzemju tirgū. Krievijas diplomātiskās organizācijas nodrošina mijiedarbību ar sabiedriskajām uzņēmēju apvienībām ārzemēs, kas ieinteresētas veicināt tirdznieciski ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Bez tam Krievijas iestādes ārvalstīs nodrošina arī cita veida palīdzību, piemēram, atbalstu vīzu saņemšanā, ja tas nepieciešamns, vai organizatorisko atbalstu.
 
ĀM piedalās divpusējo lietišķās sadarbības padomju izveidē un atbalsta to darbību, kā arī Krievijas uzņēmēju ārvalstu pārstāvniecību apvienību izveidi. Ministrija tiecas nodrošināt Krievijas uzņēmumu pārstāvniecību un rezultatīvu piedalīšanos starptautiskajās universālajās un specializētajās tirdzniecības un rūpniecības izstādēs un gadatirgos, kā arī citos lietišķa rakstura pasākumos.
 
ĀM meklē efektīvus paņēmienus mūsu ekonomikas konkurētspējas palielināšanai visā pasaulē un Krievijas eksporta palielināšanai, Krievijas integrācijai vispasaules saimnieciskajā sistēmā, veicina labvēlīgus apstākļus Krievijas biznesa darbībai ārējā tirgū un uzņēmumu likumīgo interešu aizsardzībai ārzemēs.
 
 
Vitālija Kasisa jautājumi:
 
Vai tiek plānota nevalstisko organizāciju atbalsta principu maiņa Krievijas kaimiņvalstīs „maigā spēka” stratēģijas ietvaros?
 
Atbilde: Atklāti sakot, mums nav nekādu stingru kritēriju vai iezīmēta loka attiecībā uz nevalstiskajām organizācijām, atbilstoši kuram mēs varētu teikt: „Ar šīm nevalstiskajām organizācijām mēs sadarbojamies, arī tām — ne.” Esam gatavi strādāt ar dažādām nevalstiskajām organizācijām, ņemot vērā kopējos mērķus, intereses un cieņu pret likumdošanu uzturēšanās valstī.

Vai Krievijā ir vērtību bāze, uz kuras pamata tiek plānots piesaistīt ar padomju ēru tieši nesaistīto jauno paaudzi?
 
Atbilde: Krievija ir dinamiska valsts. Mūsdienu pasaulē mēs ieņemam vadošās pozīcijas starp citiem līderiem no makroekonomikas stabilitātes galveno rādītāju viedokļa, turklāt vērā tiek ņemtas investīcijas cilvēkos. Pašlaik viena no mūsu galvenajām prioritātēm ir jaunā paaudze. 2008. — 2010.gg. vispasaules krīzes laikā mēs ne tikai nesamazinājām sociālās sfēras finansējumu, mēs to pat palielinājām. Neapšaubāmi, jauniešu acīs ļoti nozīmīga ir izglītība. Krievijas izglītības sistēma izceļas ar augstiem standartiem, tai ir lieliskas tradīcijas. Krievijas augstskolu absolventi tiek augstu vērtēti aiz robežām. Atzīts, ka Krievijas skolas stiprākā puse ir tehniskās un inženiertehniskās specialitātes. Krievijas izglītība ir pieprasīta arī Latvijas izglītības tirgū — par to liecina ikgadējais augstais budžeta vietu pieprasījums Krievijas augstskolās Latvijas skolu absolventu vidū.
 
Vai varam gaidīt vienotas vīzas ieviešanu iebraukšanai Muitas savienības valstu teritorijā?
 
Atbilde: Patreiz pases un vīzu dokumentu unifikācijas plāni Muitas savienības ietvaros dienas kārtībā nav iekļauti.
 
 
Pjotra Pogorodnija jautājums: Plānos iekļauta Krievijas Zinātnes un kultūras centru skaita palielināšana ārvalstīs. Sakiet, kāda organizācija vērtē šādu centru izveides mērķtiecību? Vai eksistē kādas KZKC izveides iniciēšanas procedūras īpatnības?
 
Atbilde: Galvenā organizācija, kas nodarbojas ar KZKC atvēršanas un darbības jautājumiem, ir Federālā aģentūra Neatkarīgo valstu sadraudzības, ārzemēs dzīvojošo tautiešu un starptautiskās humanitārās sadarbības jautājumos, saīsinājumā — Россотрудничество. Jautājumu par Zinātnes un kultūras centru atvēršanu Krievijā un Latvijā izskatām jau ilgu laiku, taču Latvijas puse to visiem spēkiem ignorē. Manuprāt, tas ir visai dīvaini kaimiņvalstu situācijā, kuru starpā jau gadsimtiem ilgi veidojas daudzveidīgi un daudzšķautņaini sakari. Vēl jo vairāk, ņemot vērā to, ka šeit izveidoti Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Dānijas kultūras centri.
 

Jāņa Nesteroviča jautājums: Kas, pēc jūsu domām ir raksturīgs krievu kopienai (vai ne-kopienai) Latvijā mūsdienās, kādas ir tās atšķirības no vidēja Krievijas iedzīvotāja, it īpaši divus gadu desmitus pēc valsts robežu nospraušanas.
 
Atbilde: Ja salīdzināsim krievu kopienu Latvijā ar citām pa visu pasauli izkaisītajām krievu diasporām, kļūst skaidrs, ka tām visām lielākā vai mazākā mērā ir raksturīga vēlme pozicionēt sevi kā krievu kultūras pārstāvjus un uzturēt kontaktus ar krievu kultūras vidi. Manuprāt, krieviem Latvijā šī tieksme ir ļoti spilgta. Turklāt viņi vēlas šo kultūras vidi saglabāt arī saviem bērniem. Kas attiecas uz salīdzinājumu ar Krievijas iedzīvotājiem, atšķirības, protams, ir, ņemot vērā atšķirīgos sociālos apstākļus. Piemēram, pēdējiem pieejama plaša informācijas kanālu izvēle, viņi nezina, kas ir nepilsonības institūts. Viņiem nav „jāuztur kontakti ar krievu kultūras vidi”, viņi tajā dzīvo.
Uz augšu
Uz diskusijas sākumu

Papildus tēmai

Aleksandrs Vešņakovs
Россия

Александр Альбертович Вешняков

Чрезвычайный и Полномочный Посол Российской Федерации в Латвийской Республике

Uzdodiet jautājumu Krievijas vēstniekam

Tēma — notikumi Ukrainā

Aleksandrs Sakovskis
Латвия

Александр Саковский

Депутат Сейма

Tuvredzīgi cilvēciņi

Latvija — Krievija: histērija turpinās

Krievija ir pārliecināta par sevi un netiecas krāpties

Lato Lapsa
Латвия

Лато Лапса

Независимый журналист

Krievija jau ir okupējusi Latviju

Tikai tas noticis nemanām

Мы используем cookies-файлы, чтобы улучшить работу сайта и Ваше взаимодействие с ним. Если Вы продолжаете использовать этот сайт, вы даете IMHOCLUB разрешение на сбор и хранение cookies-файлов на вашем устройстве.