Krievijas pensijas Latvijā saņem vismaz 20,5 tūkstoši cilvēku, taču precīzs viņu skaits nav zināms, secina žurnāls Ir.

Pērn martā, neilgi pēc «zaļo cilvēciņu» parādīšanās Krimā, Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs publiski aicināja Latvijas nepilsoņus pieņemt Krievijas pilsonību, tā tiekot arī pie lielvalsts pensijas.

Krievija pensiju maksā tikai saviem pilsoņiem. Šķita, ka Krievija bija gatava savu pilsonību piešķirt, pretī neprasot neko — ne dzīvošanu Krievijā, ne nodokļu maksāšanu.

Taču noskaidrot, cik daudzi Latvijas iedzīvotāju atsaukušies uz šo aicinājumu un pārgājuši Krievijas maizē, ir praktiski neiespējami, jo Latvijas institūcijām nav pilnīgu datu.

Latvija pusē ziņas ir tikai par tiem pensionāriem, kuri Krievijas pensiju saņem ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) starpniecību, tie ir aptuveni 7000 cilvēku, kuri vecuma pensiju saņem tikai no 2011.gada, kopš stājies spēkā attiecīgs starpvalstu līgums. Krievija tās aprēķina reizi trijos mēnešos, fiksē rubļa kursu pret eiro un attiecīgo summu pārskaita Latvijas sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

Datu par pārējiem Krievijas vecuma pensijas saņēmējiem Latvijas valstij nav. Izdienas pensijas maksā Aizsardzības ministrija, pārskaitot summas tieši uz Krievijas vēstniecību. Ārlietu ministrijas pārstāvja Ivara Laša sniegtā informācija liecina, ka šogad janvārī šo izdienas pensiju par dienestu PSRS bruņotajos spēkos saņēma 9562 Latvijas iedzīvotāji.

Krievijas vēstniecība Ir vēsta, ka viņiem ir ziņas — Latvijā dzīvo aptuveni 13 000 Aizsardzības ministrijas izdienas pensijas saņēmēju (ar dažādu valstisko piederību) un aptuveni 14 000 Krievijas pilsoņu, kuri saņem darba pensijas no Krievijas Pensiju fonda (PKF).

Taču vēstniecībā atzīst, ka īsto saņēmēju skaitu nezina.

KPF preses pārstāvji Ir pastāstīja, ka pērn reģistrēti 20 405 cilvēki, kuri saņem Krievijas pensiju, un tas ir par 25% vairāk nekā pirms pieciem gadiem, kad KPF pensiju bija aprēķinājis 15 524 cilvēkiem. KPF katra gada sākumā ierodas Rīgā, lai veiktu pensionāru uzskaiti.
 

Tad Rīgā pie Maskavas nama un citās lielākajās pilsētās dzīvojošie Krievijas pensionāri stāv garās rindās, lai saņemtu talonu, kas vēlāk ļaus noformēt izziņu, tādējādi apliecinot — viņi ir dzīvi un kaimiņvalsts var turpināt pārskaitīt viņiem naudu.

Taču šķiet, ka tie, kuri nolēmuši pāriet Krievijas maizē, ieguvējos nav palikuši. Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pensionāriem pensija tiek aprēķināta rubļos, bet izmaksāta eiro, tāpēc rubļa kursa kritumu pensionāri jūt savos maciņos.

Pat Krievijas vēstniecība gada sākumā medijiem atzina — pensijas saņēmēju vidū valda satraukums. VSAA dati liecina, ka pērn augustā vidējā Krievijas pensija bija 153 eiro, novembrī — 129 eiro, bet tagad tie ir 117 eiro.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē Ir uzzināja, ka pēdējā laikā pie viņiem ir vērsušies cilvēki, kuri interesējas par iespēju atgūt Latvijas pilsoņa pasi. Taču tas nav tik viegli — atsakoties no nepilsoņa statusa un kļūstot par kādas valsts pilsoni, nepilsoņa statuss vairs nav iespējams, bet, lai kļūtu par pilsoni, ir jākārto naturalizācijas eksāmens un jāpierāda — vismaz pēdējos piecus gadus ir pastāvīgi dzīvots Latvijā. Pārvaldē gan atzīst, ka interese nav masveidā, pagaidām tie ir tikai zvani un jautājumi.

Attēlā: Pirms pāris gadiem un arī tagad. Vairāki simti Krievijas pensionāri, kuri saņem pensiju no Krievijas pensiju fonda, stāv garā rindā pie Maskavas nama, lai saņemtu talonu, kas vēlāk ļaus noformēt izziņu, tādējādi apliecinot, ka viņi ir dzīvi. Foto: Edijs Pālens, LETA

Ir.lv